Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"

Ministru kabineta noteikumi Nr. 155 Rīgā

1. gada
2. martā (prot. Nr. 10
3. §) Grozījumi Ministru kabineta
4. gada
5. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma
6. pantu
7. Izdarīt Ministru kabineta
8. gada
9. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2011,
10. nr.; 2013,
11. nr.; 2016, 62.,
12. nr.; 2018, 78.,
13. nr.; 2019, 12.,
14. nr.; 2020, 31.,
15. nr.; 2021,
16. nr.; 2022, 14., 29.,
17. nr.; 2023, 65.,
18. nr.) šādus grozījumus: 1.
19. izteikt
20. punktu šādā redakcijā: "
21. Veselības ministrija nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, pamatojoties uz šādiem datiem: 3.
22. informācija, ko sniegušas ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, par nepieciešamo ārstu skaitu un gatavību iesaistīties rezidentu apmācībā un nodarbinātībā, tai skaitā Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija par nepieciešamo ģimenes (vispārējās prakses) ārstu skaitu; 3.
23. pamatdarbā nestrādājošo ārstu skaits; 3.
24. ārstu bezdarbnieku skaits; 3.
25. prognozējamais ārstu skaits, kuri sasniegs pensijas vecumu turpmāko piecu gadu laikā; 3.
26. Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma statistisko datu savstarpējā analīze; 3.
27. demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes; 3.
28. ārstniecības personu skaita prognozes pilna laika slodzēm; 3.
29. augstskolu sniegtā informācija par plānoto ārsta grādu ieguvušo personu skaitu kārtējā gadā."; 1.
30. izteikt
31. punktu šādā redakcijā: "
32. Veselības ministrija katru gadu līdz
33. aprīlim ar rīkojumu apstiprina rezidentu vietu skaitu uzņemšanā sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, ņemot vērā šo noteikumu 4.1 punktā minēto nosacījumu, kā arī indikatīvi nosaka rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm turpmākajiem diviem gadiem, kas var tikt precizēts attiecīgajā gadā."; 1.
34. papildināt ar 4.1 punktu šādā redakcijā: "4.1 No valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietas prioritāri plāno un organizē klīniskajās universitāšu slimnīcās, specializētajās ārstniecības iestādēs, reģionu daudzprofilu slimnīcās un ģimenes ārsta praksēs."; 1.
35. izteikt
36. punktu šādā redakcijā: "
37. Augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk - augstskola), ar augstskolu vienotās uzņemšanas komisijas (turpmāk - uzņemšanas komisija) starpniecību organizē rezidentūras pretendentu uzņemšanu rezidentūras studiju programmās atbilstoši šo noteikumu
38. punktā minētajam rīkojumam un līdz attiecīgā gada
39. septembrim iesniedz Veselības ministrijā rezidentūras uzņemšanas rezultātus pa specialitātēm, ārstniecības iestādēm un augstskolām, kurās notiks rezidentūras programmas apguve."; 1.
40. izteikt
41. punktu šādā redakcijā: "
42. Rezidentūras pretendents saskaņā ar šo noteikumu
43. punktu var pretendēt uz rezidentūras vietu ne vairāk kā divās specialitātēs."; 1.
44. papildināt ar 6.1 punktu šādā redakcijā: "6.1 Pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendentiem, kuriem ir vienošanās par darba līguma slēgšanu ar kādu no šo noteikumu
45. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm, tiek noteikta ārstniecības iestāde kā darba devējs saskaņā ar noslēgto vienošanos. Ja vairākiem rezidentūras pretendentiem konkrētajā specialitātē ir vienošanās par darba līguma slēgšanu ar vienu un to pašu ārstniecības iestādi, tad prioritāte tiek noteikta atbilstoši uzņemšanas konkursā iegūto punktu skaitam."; 1.
46. izteikt
47. punktu šādā redakcijā: "
48. Ja rezidentūras pretendentam nav vienošanās par darba līguma slēgšanu vai ja rezidentūras vietas atbilstoši šo noteikumu 6.1 punktam netiek aizpildītas, tad pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendenti iegūto punktu secībā izvēlas ārstniecības iestādi kā darba devēju un augstskolu, kurā tiks apgūta rezidentūras programma. Ja pretendents neizvēlas nevienu no šo noteikumu
49. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm, tad izvēles tiesības iegūst nākamais pretendents iegūto punktu secībā."; 1.
50. izteikt 11.
51. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.
52. organizē rezidentu izglītību (tai skaitā studiju kursu rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu. Augstskola apmācāmo rezidentu sarakstu, studiju kursus un teorētisko izglītību saskaņo ar ārstniecības iestādēm, kurās plānots apgūt praktisko un teorētisko apmācību;"; 1.
53. izteikt 11.
54. apakšpunktu šādā redakcijā: "11.
55. slēdz līgumus ar šo noteikumu
56. punktā minētajā rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes un ir norādītas šo noteikumu
57. punktā minētajā rīkojumā, par rezidentu teorētisko un praktisko apmācību, kas ietver rezidenta profesionālo darbību ārstniecības iestādē (tostarp dežūras), lai nodrošinātu programmā noteikto rezultātu sasniegšanu. Šajos līgumos nosaka: 11.5.
58. ārstus, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē (ņemot vērā rezidentu viedokli par šo noteikumu 11.5.
59. apakšpunktā minēto ārstu noteikšanu); 11.5.
60. ārstus, kuru vadībā strādā rezidenti; 11.5.
61. prasības un kārtību, kādā augstskola nodrošina ārstniecības iestādē īstenotās studiju programmas kvalitātes kontroli, tai skaitā rezidentiem nodrošinot supervīziju un atgriezenisko saiti, un vismaz reizi kalendāra gadā sniedz Veselības ministrijai un ārstniecības iestādēm informāciju par studiju programmas īstenošanas kvalitāti; 11.5.
62. augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principus rezidentu apmācībai, tai skaitā ārstniecības iestādes pienākumus un tiesības nodrošināt rezidentu teorētisko un praktisko apmācību."; 1.
63. papildināt ar 11.1 punktu šādā redakcijā: "11.1 Rezidents apgūst rezidentūras programmu šo noteikumu 11.
64. apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs uz darba līguma pamata."; 1.
65. izteikt
66. punktu šādā redakcijā: "
67. Saskaņā ar šo noteikumu 19.
68. apakšpunktā minēto nosacījumu rezidentūras studiju programmas ietvaros rezidenti piedalās dežūrās 48 stundas mēnesī (ja konkrētās specialitātes akreditētās studiju programmas nosacījumi to pieļauj), veicot dežūras atbilstoši ārstniecības iestādē pastāvošajai nepieciešamībai, prioritāri - ārstniecības iestādes neatliekamās palīdzības nodaļā. Persona, kas ārstniecības iestādē ir atbildīga par rezidentūras procesu, pēc vienošanās ar specialitātes programmas vadītāju nosaka ārstniecības iestādes struktūrvienību, kurā tiks veiktas dežūras, un informē par to rezidentu. Ja ārstniecības iestādē pastāv nepieciešamība un rezidents ir devis attiecīgu rakstveida piekrišanu, papildu dežūras var īstenot esošā finansējuma ietvaros. Šīs papildu dežūras veicamas ārstniecības iestādē, kas ir rezidenta darbavieta."; 1.
69. izteikt 19.
70. apakšpunktu šādā redakcijā: "19.
71. rezidentu apmācībai paredzētais finanšu līdzekļu apmērs atbilstoši šo noteikumu
72. punktā minētajiem nosacījumiem un finanšu līdzekļu saņemšanas kārtība;"; 1.
73. izteikt 19.
74. apakšpunktu šādā redakcijā: "19.
75. finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts rezidentu apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz 43 471,68 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 34 318,34 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;"; 1.
76. izteikt 19.4.1 apakšpunktu šādā redakcijā: "19.4.1 finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts rezidentu apmācībai, sākot ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē, nepārsniedz 47 438,16 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 37 369,29 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;"; 1.
77. svītrot
78. punktu; 1.
79. izteikt 23.
80. apakšpunktu šādā redakcijā: "23.
81. ar rezidentūras procesa organizēšanu un specialitāšu programmu attīstību saistīto izdevumu segšanai;"; 1.
82. izteikt 25.2.
83. apakšpunktu šādā redakcijā: "25.2.
84. ārstu un cita mācību personāla atlīdzībai - ne mazāk kā 3 432 euro par vienu rezidentu, no tiem: 25.2.1.
85. atlīdzībai par rezidenta praktisko apmācību - ne mazāk kā 2 280,00 euro jeb 190,00 euro mēnesī; 25.2.1.
86. atlīdzībai par rezidenta teorētisko apmācību - ne vairāk kā 776,28 euro par vienu rezidentu jeb 64,69 euro mēnesī; 25.2.1.
87. to ārstu atlīdzībai, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē, - ne vairāk kā 375,72 euro par vienu rezidentu jeb 31,31 euro mēnesī;"; 1.
88. izteikt
89. punktu šādā redakcijā: "
90. Persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) ir darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā."; 1.
91. izteikt 43.2 punktu šādā redakcijā: "43.2 Uz šo noteikumu
92. punktā minēto personu neattiecas šajā punktā ietvertās prasības, ja persona piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādā šo noteikumu
93. punktā minētajās iestādēs."; 1.
94. izteikt 43.
95. apakšpunktu šādā redakcijā: "43.
96. piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas nostrādāt trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri);"; 1.
97. izteikt 43.
98. apakšpunktu šādā redakcijā: "43.
99. ​persona ir darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā;"; 1.
100. papildināt ar 43.8 punktu šādā redakcijā: "43.8 Ja persona rezidentūras studijas uzsākusi līdz
101. gada
102. oktobrim un ar pašvaldību vai valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, ir noslēgusi vienošanos, ka persona pēc rezidentūras programmas beigšanas uzsāks darba tiesiskās attiecības attiecīgajā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas rezidentūras programmā apgūtajā specialitātē, personai ir pienākums piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) būt darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta vienošanās, vai pašvaldības norādītajā ārstniecības iestādē, ja vienošanās ir noslēgta ar pašvaldību."
103. Šo noteikumu 1.
104. apakšpunkts stājas spēkā
105. gada
106. jūlijā. Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministrs H. Abu Meri