Par 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros"

Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 236 Rīgā

1. gada
2. martā (prot. Nr. 13
3. §) Par 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu
4. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" (turpmāk – projekts) pasi (
5. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros" attīstības plānu (
6. pielikums). Noteikt, ka par plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta
7. gada
8. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
9. komponentes "Digitālā transformācija" 2.
10. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi"
11. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs. 2
12. Apstiprināt šā rīkojuma
13. punktā minētā projekta izmaksas 3 007 200 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 2 520 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 487 200 euro apmērā. 3
14. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
15. komponentes "Digitālā transformācija" 2.
16. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.2.i. investīcijas "Latvijas nacionālais federētais mākonis" (turpmāk – 2.1.2.2.i. investīcija) ietvaros. 4 (MK 17.02.
17. rīkojuma Nr. 61 redakcijā)
18. Projektu finansēt 2.1.2.2.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta
19. gada
20. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
21. komponentes "Digitālā transformācija" 2.
22. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem. 5 Ministru prezidente E. Siliņa Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis Iekšlietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
23. pielikums Ministru kabineta
24. gada
25. marta rīkojumam Nr. 236(Pielikums MK 17.02.
26. rīkojuma Nr. 61 redakcijā) 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pase
27. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu1.
28. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – Centrs)1.
29. Projekta īstenošanas partneriNav
30. Saistīto projektu programma2.
31. Programmas nosaukumsValsts IKT infrastruktūras attīstības programma2.
32. Saistība ar citiem projektiemProjekta īstenošana programmas ietvaros tiks koordinēta ar pārējiem valsts datu apstrādes mākoņa attīstības projektu īstenotājiem.Saistība ar plānotajiem projektiem:1) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" (VUCAP);2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai";3) Eiropas Savienības fonda projekts "Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana".Projekta īstenotājs apliecina, ka iepriekš minēto saistīto projektu ietvaros nepārklāsies īstenojamās darbības, tajos nav plānota tiem nepieciešamās infrastruktūras un mākoņdatošanas elementu iegāde, līdz ar to nepastāv dubultā finansējuma risks
33. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi3.
34. Projekta mērķis un galvenais satursPaplašināt Iekšlietu ministrijas datu centru kapacitāti un attīstīt unificētos infrastruktūras līmeņa pakalpojumus valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros3.
35. Projekta pamatojums (aktualitāte/ nepieciešamība/risināmā problēma)Kopumā Latvijas tiesību aizsardzības iestādes, tostarp Iekšlietu ministrijas padotības iestādes, kuru vajadzībām nepieciešamo IKT infrastruktūru centralizēti uztur Centrs, paredz virkni biznesa procesu digitalizāciju (eLieta, eID, u. tml.), pēc iespējas atsakoties no papīra dokumentu aprites un paātrinot izmeklēšanas pirmstiesas procesu un tiesvedības procesu. Tas ievērojami sarežģī saistīto informācijas sistēmu uzbūvi un uzliek papildu prasības to pieejamībai un drošībai. Papildu slogu uzliek aizvien pieaugošais uzglabājamo datu apjoms, kas tiek iegūts elektronisko pierādījumu formā – foto, video, elektroniskie dokumenti u. tml. –, jo Iekšlietu ministrijas padotības iestādes aizvien vairāk ikdienā izmanto modernus foto vai video fiksēšanas risinājumus un mobilās viedierīces, atsakās no papīra dokumentu izmantošanas. Pieaugot ģeopolitiskajiem apdraudējumiem, ievērojama uzmanība tiek pievērsta IKT risinājumu ieviešanai (VUCAP, trauksmes sirēnas) civilās aizsardzības jomā, kas prasīs ievērojamas infrastruktūras jaudas. Iekšlietu ministrijas datu centri valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumu sniedzēju ietvaros nodrošinās sniedzamo IKT infrastruktūras līmeņa pakalpojumu sadarbspēju atbilstoši valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānam, vienlaikus veicinot Atveseļošanas un noturības mehānisma rādītāju sasniegšanu3.
36. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2VērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.3.
37. Ieguvumi Iekšlietu ministrijas un citu nozaru institūcijām- Datu centru un atbilstošo homogēno IKT infrastruktūras resursu atjaunošana un paplašināšana- Iekšlietu ministrijas nozares ietvaros projekta darbības laikā ekspluatācijā ieviešamās informācijas sistēmas, tai skaitā vismaz viena informācijas sistēma vai platforma, kuru lieto citu nozaru institūcijas, izmanto pietiekamas jaudas un kapacitātes valsts datu apstrādes mākoņa unificētā pakalpojuma ietvaram, kā arī atbilstošus Centra mākoņdatošanas pakalpojumus52026- 3.3.
38. Drošība – rezerves kopēšana- Centra mākoņdatošanas vidē izmitinātām sistēmām tiek nodrošinātas papildu iespējas rezerves kopēšanai pie cita pakalpojuma sniedzēja, kā arī infrastruktūras risinājumu sadarbspēja valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānā paredzētajā ietvarā – atbilstoši tīkla līmeņa slēgumi un rezerves kopēšanas pakalpojumu integrācija Centra infrastruktūras pakalpojumos (informācijas sistēmu rezerves kopēšanai piesaistīto partneru datu centru skaits)
39. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem4.
40. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā)4.
41. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt42 520 000 EUR487 200 EUR Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējumsIzmaksu apmērs (indikatīvi)Maksimālais apmērs5Darbības iznākums4.3.
42. Projekta vadības un īstenošanas personāla (darbinieku) izmaksas200 000 EURn/aīstenots projekts4.3.
43. IKT infrastruktūras papildināšana- Centra datu centru (turpmāk – DC) pamattīkla infrastruktūras iegāde un atjaunošana/ paplašināšana, tostarp maģistrālo tīkla savienojumu izveide Valsts federētā mākoņa ietvaros;- DC datu uzglabāšanas infrastruktūras iegāde, uzstādīšana un konfigurācija;- DC skaitļošanas infrastruktūras iegāde, uzstādīšana un konfigurācija;- DC resursu pārvaldības ražotāja sērijveida programmatūras iegāde un konfigurācija;- DC aprīkojuma risinājumu pielāgošana2 120 000 EUR2 320 000 EUR*1) nodrošināta aparatūras resursu kapacitāte, atbilstošā sērijveida programmatūra un DC aprīkojums valsts datu apstrādes mākoņa unificēto pakalpojumu sniegšanai;2) izveidots Centra DC savienojums ar federētā mākoņa partnera infrastruktūru4.3.
44. Centra pakalpojumu pielāgošana un ieviešana valsts federētā mākoņa ietvarā- Integrācija ar Valsts federētā mākoņa vienu pakalpojumu sniedzēju, nodrošinot Centra DC integrētu rezerves kopēšanas pakalpojumu;- Centra pakalpojumu kataloga un IKT infrastruktūras pakalpojumu izvērtēšana un pielāgošana- IKT infrastruktūras arhitektūras izvērtēšana un attīstības scenāriju izstrāde200 000 EUR350 000 EUR**1) ieviests un nodrošināts unificētais valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojums;2) pielāgoti Centra saistītie pakalpojumi* Ja šīs pases 4.3.
45. apakšpunktā projekta ietvaros paredzētajai darbībai izmaksu apmērs īstenošanas gaitā attiecīgi ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo šīs pases 4.3.
46. un 4.3.
47. apakšpunktā plānoto izmaksu apmēru – 2 320 000 EUR.** Ja šīs pases 4.3.
48. apakšpunktā projekta ietvaros paredzētajai darbībai izmaksu apmērs īstenošanas gaitā attiecīgi ir zemāks par indikatīvo, joprojām nepārsniedzot kopējo šīs pases 4.3.
49. un 4.3.
50. apakšpunktā plānoto izmaksu apmēru – 2 320 000 EUR.
51. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā5.
52. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumiSkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss apraksts6Valsts mākonī(jā/nē)IKT risinājumu attīstības saskaņošanas7 termiņš (gads, ceturksnis)Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)Risinājuma lietotāji (skaits)15.1.
53. Centra mākoņ­datošanas pakalpojumu platforma, kas ir integrēta valsts datu apstrādes mākonīTiek attīstīta Centra mākoņ­datošanas pakalpojumu platforma, kas tiek integrēta valsts pārvaldes datu apstrādes mākonī, lai nodrošinātu iespēju sniegt savstarpēji sadarbspējīgus pakalpojumusJā31.12.
55. gada
56. ceturksnisVismaz 7 institūcijas – lietotājasIndikatīvais saraksts:• Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs,• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,• Iekšlietu ministrija,• Valsts robežsardze,• Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,• Nodrošinājuma valsts aģentūra,• Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs,• Valsts kanceleja,• Latvijas Republikas prokuratūra5.
57. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumiSkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)15.2.
58. Valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumsskat. 5.1.1.Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi. Vienlaikus saskaņošanai tiek virzīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta protokollēmuma un informatīvā ziņojuma "Valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plāns" projekts (tādējādi pieļaujot izmaiņas ar šo Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātajā centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānā)
59. gada
60. ceturksnis5.
61. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopasSkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsPiekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis) n/an/a
62. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošana un uzraudzība notiks saskaņā ar Ministru kabineta
63. gada
64. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", kā arī saskaņā ar Ministru kabineta
65. gada
66. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
67. komponentes "Digitālā transformācija" 2.
68. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi".Projekta pārvaldībai tiek nodrošināta vairāklīmeņu organizācijas forma, kas sastāvēs no:- projekta uzraudzības padomes (turpmāk – PUP)- projektu uzraudzības komisijas (turpmāk – PUK);- projekta vadītāja;- projekta komandas.PUP ir saskaņā ar Ministru kabineta
69. gada
70. jūlija noteikumos Nr. 435 noteikto un ar Centra priekšnieka rīkojumu izveidota Projekta uzraudzības padome.PUK ir Centra priekšnieka noteikta Eiropas Savienības fondu finansēto projektu uzraudzības komisija, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota ar iekšējo rīkojumu, un kura pārrauga visu projekta īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par tālāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstveidā, regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.PUK galvenie uzdevumi:- izskatīt un apstiprināt projektu plānus;- uzraudzīt projektu mērķa sasniegšanu noteikto resursu ietvaros;- uzraudzīt projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām;- izskatīt projekta ieviešanas (progresa) ziņojumus un, ja nepieciešams, pieņemt lēmumus par projekta turpmāko gaitu;- apstiprināt projektu gala pārskatus;- izvērtēt ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā;- risināt citus ar projektiem saistītos jautājumus.PUK vadītājs ir Centra priekšnieks. Tajā darbojas Centra priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs,Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs, Centra iepirkumu nodaļas vadītājs. PUK sēdes notiek reizi mēnesī, datumu nosaka PUK vadītājs. PUK sēdes tiek sasauktas pēc PUK vadītāja, PUK vadītāja vietnieka vai pēc kāda no projektu vadītāja ierosinājuma. PUK locekļi lēmumus pieņem koleģiāli, lēmumu pieņemšana var tikt organizēta rakstiskā procedūrā.Projekta vadības un administrēšanas nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki:• projekta vadītājs (pilna slodze)(pienākumi – projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā);• projekta koordinators (nepilna slodze)(pienākumi – atbalsts projekta vadītājam projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšanā, projekta aktivitāšu organizēšanā, projekta darbību plānošanā, projekta pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanā, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā)• projekta grāmatvedis (nepilna slodze)(pienākumi – atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšana, sistematizācija, maksājumu veikšana, nepieciešamo finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā)• projekta iepirkumu speciālists (nepilna slodze)(pienākumi – projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts)• Un citi iestādes speciālisti pēc nepieciešamības.Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās sadarbības, komunikācijas, plānošanas, kontroles un analītiķa prasmes, kā arī ir vismaz 2 gadu pieredze ar konkrētajiem projekta uzdevumiem saistītajā jomā. Personāla kvalifikācija un pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu
71. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaituProjekta investīcijas ir 2 520 000 euro (bez PVN). Ar
72. gadu ir plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 300 720 euro apmērā ik gadu, kas investīcijas projekta dzīves cikla 13 gadu periodā (13 gadi – 3 gadi projekts un 10 gadi ekspluatācijā) veido 3 007 200 euro. Kopā investīcijas projekta dzīves ciklā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas ir 5 527 200 euro. Sociālekonomiskais ieguvums kopā veido 6 301 780 euro, no kura atņemot investīcijas projektā un tā dzīves cikla laikā, kopējais projekta lietderīgums ir 774 580 euro. Lietderīgums galvenokārt veidojas no konsolidācijas ietaupījumiem, kur būtiskākās izmaksu pozīcijas ir pilnvērtīgu datu centru telpu izbūve ar ugunsdzēsības, kondicionēšanas un citām drošības sistēmām, to uzturēšana, serveru virtualizācija un konsolidācija, kas ļauj efektīvi izmantot pieejamās aparatūras jaudas, minimizējot to dīkstāvi. Ietaupījums veidojas no mākoņdatošanas platformas licenču iegādes un atbalsta pakalpojumiem, datu centru rezervētas elektroapgādes tīklu izbūves, dīzeļģeneratoriem un kopējās elektroenerģijas patēriņa ekonomijas, kā arī no kvalitatīvu ātrdarbīgu optisko datu pārraides tīklu un atbilstošās aparatūras izmantošanas.Sociālekonomiskie ieguvumi, kas tiks sasniegti līdz ar investīcijas projekta realizāciju (kas pēc būtības ir datu centru konsolidācijas pasākums un pasaules mērogā nav unikāls, un pierādījis savu efektivitāti, piemēram, DCOI iniciatīva10):1) koplietojamas, standartizētas un viegli mērogojamas mākoņdatošanas platformas izmantošana un paplašināšana, kas samazina IKT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas iestādēs, palielinot tās izmantošanas efektivitāti kopumā, uzlabojot valsts funkciju izpildi un sabiedrībai sniegto pakalpojumu efektivitāti;2) datu pārraides savienojuma nodrošināšana ar valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūru un unificēto pakalpojumu ieviešanu nodrošina stabilāku un drošāku IKT risinājumu infrastruktūru, kas ļauj izveidot noturīgus, stabilus pakalpojumus, paaugstinot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un noturību;3) iekšlietu resora mākoņdatošanas platformas izveidošana valsts mēroga platformas ietvaros pozitīvi ietekmēs tajā izmitināto informācijas sistēmu noturību un atvieglos informācijas sistēmu tehniskās administrēšanas procesus.Mākoņdatošanas platforma tiek paredzēta jauno informācijas sistēmu (vismaz – Kriminālprocesa informācijas sistēma E-KRASS (
73. kārta), Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platforma (VUCAP), Agrīnās brīdināšanas sistēma (ABS+), Personu meklēšanas/Meklējamo, nederīgo un zudušo objektu informācijas sistēmas (tehnoloģiskais risinājums PEM/MNZO), Vienotā notikumu reģistra platforma (VNR)) izvietošanai. Salīdzinājumā ar izkliedētu/decentralizētu IKT infrastruktūru, centralizējot homogēnus resursus, tiešie mākoņdatošanas platformas ieviešanas efekti izpaužas kā energoresursu patēriņa samazinājums, drošības (pieejamība, konfidencialitāte, integritāte) līmeņa uzlabojumi, cilvēku darba apjoma samazinājums – mēroga ekonomija. Projektam nav tiešas ietekmes uz darbinieku skaitu, tā rezultātā tiks paaugstināta cilvēkresursu efektivitāte – ar to pašu darbinieku skaitu būs iespējams pārvaldīt lielāku informācijas sistēmu skaitu.Ir veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kas iekļauj arī sociālekonomisko ieguvumu novērtēšanu. Analīzes rezultātā ir secināts, ka projekta dzīves ciklā (10 gadi) veiktie ieguldījumi veidos sociāli ekonomiskos ieguvumus, kas pārsniegs veiktās investīcijas un radīs priekšnosacījumus valsts IKT infrastruktūras turpmākai attīstībai
74. Cita būtiska informācijaProjekta savlaicīgu īstenošanu apdraud šādi riski:1) Centra darbinieku noslodze citos paralēli realizējamos Centra projektos;2) Centra cilvēkresursu trūkums projektu vadības un IKT infrastruktūras pārvaldības jomās;3) IKT iekārtu ražotāju produkcijas piegāžu kavēšanās;4) būtiskas preču un pakalpojumu cenu izmaiņas ģeopolitisko procesu ietekmē.Centrs kā finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai Centra IKT infrastruktūrā un to risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam. Investīcijas projekta ietvaros attīstītās IS un to risinājumi nebūs pieejami komersantiem, un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Līdz ar to Centram kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanaiLietotie saīsinājumi:IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasVARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaCentrs – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs"1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
75. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda
76. punktā.2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks –
77. gads.3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
78. gada
79. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība)
80. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.
81. apakšpunktā.7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.10 https://datacenters.lbl.gov/sites/default/files/2022-06/The%20current%20state%20of%20DCOI_0.pdf Iekšlietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
82. pielikums Ministru kabineta
83. gada
84. marta rīkojumam Nr. 236(Pielikums MK 17.02.
85. rīkojuma Nr. 61 redakcijā) Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns
86. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (turpmāk – Centrs) mākoņdatošanas pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros.Mākoņdatošanas pakalpojumi valsts pārvaldes informācijas sistēmu izmitināšanai, nodrošinot infrastruktūras līmeņa pakalpojumus (virtualizēti serveri, datu glabātuves, tīkli un tīkla drošības risinājumi), tostarp konteinerizētu risinājumu izmitināšanā, kā arī nodrošinot Iekšlietu ministrijas iestāžu pārziņā esošu IKT risinājumu pilnu tehnoloģisko atbalstu
87. Pakalpojuma sniedzējsCentrs
88. Pakalpojuma rādītāji (vienošanās par pakalpojuma līmeni (SLA))Infrastruktūras pamata pakalpojumi iedalās divos līmeņos:1) īpaši augstas pieejamības infrastruktūra ar IT slodzes automatizētām darbības atjaunošanas iespējām otrā datu centrā – sistēmām, kuras tiek noteiktas kā paaugstinātas drošības sistēmas ar A pieejamības klasi1 vai kritiskās infrastruktūras sarakstā iekļautās sistēmas;2) infrastruktūra viena datu centra ietvaros – sistēmām ar zemākām pieejamības prasībām.Neskatoties uz pieejamības rādītājiem, būs iespēja:1) veikt rezerves kopēšanu uz cita valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka datu centru;2) izvēlēties atbilstošāko datu uzglabāšanas veiktspējas klasi no divām pieejamajām (abos pamata pieejamības līmeņos)
89. Pakalpojuma saņēmēju loksEsošais Centra infrastruktūras un augstāka līmeņa pakalpojumu saņēmēju loks:1) Centrs,2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,3) Iekšlietu ministrija,4) Valsts robežsardze,5) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,6) Nodrošinājuma valsts aģentūra,7) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs,8) Valsts kanceleja,9) Latvijas Republikas prokuratūra.Projektā plānots nodrošināt jau esošo klientu pakāpenisku pārcelšanu uz mākoņdatošanas platformu, līdz ar to garantējot plašāku pārvaldības un kontroles funkcionalitāti. Tāpat paredzams, ka nākotnē mākoņdatošanas platformas kapacitāti varēs paplašināt un tajā izmitināt arī citu valsts iestāžu informācijas sistēmas. Centrs līdz šim ir nodrošinājis infrastruktūru augstas pieejamības un noslodzes informācijas sistēmu izmantošanai, piemēram, robežkontroles, ārkārtas notikumu