← Latvija

Grozījumi Civillikumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Civillikumā Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

  1. Izteikt
  2. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst adoptētāja bērna tiesisko stāvokli (radniecību) kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās."
  3. Aizstāt
  4. pantā vārdus "uzaicināt kreditorus" ar vārdiem "izsludināt mantojuma atklāšanos".
  5. Izteikt
  6. pantu šādā redakcijā: "
  7. Aizbildnis nedrīkst bez bāriņtiesas atļaujas mantojumu pieņemt vai atraidīt."
  8. Papildināt
  9. pantu ar vārdiem un skaitli "saskaņā ar
  10. pantu".
  11. Izteikt
  12. pantu šādā redakcijā: "
  13. Ja mirušam laulātam nepaliek pirmās šķiras mantinieku vai ja tie atkrīt, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un bez tam dzīvokļa iekārtu. Ja mirušam laulātam nepaliek pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieku vai ja tie atkrīt, visu mantojumu dabū pārdzīvojušais laulātais."
  14. Izteikt
  15. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Neatņemamās daļas tiesīgajam, ja viņš savas tiesības nav pieteicis kā legātārs vai mantinieks, ir jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu līdz sludinājumā par mantojuma atklāšanos mantiniekiem noteiktā termiņa notecējumam."
  16. Papildināt
  17. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Ja
  18. pantā norādītajā gadījumā saduras substitūta un citu mantot aicināto intereses, tad priekšroka dodama substitūtam, ja vien testators nav tieši noteicis citādi."
  19. Izteikt
  20. panta otro teikumu šādā redakcijā: "Bet ja legāti pārsniedz mantojuma vērtību un pie tam nav tieša mantinieka, tad mantojuma atstājēja kreditoriem ir priekšroka pret legātāriem un no tiem ņemams samērīgs atvilkums minēto parādu samaksai."
  21. Aizstāt
  22. pantā vārdu "tiesas" ar vārdu "notāra".
  23. Izslēgt
  24. panta otrajā daļā vārdus "un, ja mantojuma atstājējs ar neapdomātiem izdevumiem samazina savu mantu tiktāl, ka pēc likuma viņa izlaidīgās vai izšķērdīgās dzīves dēļ par viņu nodibināma aizgādnība, var prasīt, lai to nodibina".
  25. Izslēgt
  26. panta otro teikumu.
  27. pantā: izslēgt vārdus un skaitli "ievērojot
  28. pantā un turpmākajos pantos noteikto"; papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā: "Aizgādnis atbild par zaudējumiem, ko viņš nodarījis mantojumam."
  29. Papildināt likumu ar 662.1 pantu šādā redakcijā: "662.1 Aizgādnis var ar mantojumu saistītajās lietās un mantojuma interesēs noslēgt visādus līgumus, kā arī pieņemt un izdarīt maksājumus. Visa tāda darbība saista mantojumu un mantiniekus, ja vien aizgādnis to paveicis kā krietns un rūpīgs saimnieks. Pārvaldot mantojumu, aizgādnim jāņem vērā mantojuma atstājēja griba, ja tāda ir zināma."
  30. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Sastādot sarakstu, aizgādnis rīkojas atbilstoši šā likuma 696.1 panta prasībām."; izslēgt trešajā daļā vārdus "vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu"; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja kāds uzsāk pārvaldīt mantojumu, neuzsākot sastādīt tā sarakstu, viņš atceļams no aizgādnības un atbild par visiem zaudējumiem, kas mantojumam rodas no viņa pārvaldības."
  31. Papildināt likumu ar 665.1, 665.2, 665.3 un 665.4 pantu šādā redakcijā: "665.1 Mantojuma aizgādnis neatbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. 665.2 Ja aizgādnim viņa pārvaldības dēļ radies pienākums atlīdzināt mantiniekiem, tas pāriet arī uz viņa mantiniekiem saskaņā ar
  32. pantu. 665.3 Aizgādņa mantinieki atbild tikai par viņa ļaunu nolūku un rupju neuzmanību, bet, ja atlīdzības prasība bijusi celta, vēl aizgādnim dzīvam esot, viņa mantinieki atbild bez izšķirības par visu to, par ko būtu bijis jāatbild pašam mantojuma atstājējam kā aizgādnim. 665.4 Ieinteresētās personas var prasīt bāriņtiesai, lai tā atceļ mantojuma aizgādni no aizgādnības svarīga iemesla dēļ."
  33. Izteikt
  34. pantu šādā redakcijā: "
  35. Kad mantinieki pieņēmuši mantojumu (
  36. p.), aizgādnība izbeidzas un līdz ar to izbeidzas aizgādņa tiesība rīkoties mantojuma masas vārdā. Aizgādnis nodod mantojumu līdz ar galīgo norēķinu (
  37. p.) atzītiem mantiniekiem pret parakstu un iesniedz to bāriņtiesai, kas pēc paraksta saņemšanas atsvabina aizgādni no viņa pienākumiem. Ja mantinieku nav, aizgādnis galīgo norēķinu iesniedz piekritīgajam notāram pievienošanai mantojuma lietai."
  38. Izslēgt
  39. panta otro teikumu.
  40. Izteikt
  41. pantu šādā redakcijā: "
  42. Gribu pieņemt mantojumu var izsacīt vai nu noteikti mantojuma iesniegumā, iesniedzot to mantojuma lietā, vai arī klusējot, ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku."
  43. Izteikt
  44. un
  45. pantu šādā redakcijā: "
  46. Ja mantinieki ir uzaicināti, mantot aicinātam un mantiniekam, kurš mantojumu pieņēmis klusējot (
  47. p.), sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā. Sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā nepieteiktās mantinieku tiesības dzēš. Minētais neattiecas uz mantiniekiem, kas nezināja vai nevarēja zināt, ka mantojuma atklāšanās ir bijusi izsludināta.
  48. Ja mantinieks izteicis gribu notāram un pierādījis savas tiesības, pēc sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītā termiņa notecējuma atzīstams, ka viņš mantojumu pieņēmis. Bet ja mantinieks, kurš līdz mantojuma izsludināšanai pieņēmis mantojumu klusējot, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu pie notāra, viņa jau iegūtās tiesības tiek dzēstas (
  49. p.
  50. d.). Šādā gadījumā piemērojami likuma noteikumi, kas attiecas uz atceļoša nosacījuma iestāšanās tiesiskajām sekām (
  51. p.)."
  52. Papildināt likumu ar 696.1 pantu šādā redakcijā: "696.1 Katram mantojumam sastādāms mantojuma saraksts, kurā norāda mantojamo mantu un tās vērtību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu mantojuma sarakstā iekļauj notārs un mantot aicinātie. Mantojuma sarakstu var sastādīt arī zvērināts tiesu izpildītājs. Katrā mantojuma lietā ir viens mantojuma saraksts."
  53. Izslēgt
  54. un
  55. pantu.
  56. Izteikt
  57. pantu šādā redakcijā: "
  58. Ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (
  59. pants un turpmākie panti) arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā mantojuma atstājēja kreditoriem, kuru prasījumi nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, jāpiesaka savas kreditora pretenzijas. Nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, un saistību tiesības, kas netiek pieteiktas kā pretenzijas sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā, izbeidzas. Mantojuma pieņemšana nenozīmē sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju atzīšanu. Piezīme. Par kreditoriem, kuru prasījumi nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informē notārs, kurš ved mantojuma lietu."
  60. Izteikt 707., 708., 709.,
  61. un
  62. pantu šādā redakcijā: "
  63. Mantojuma atstājēja kreditoriem jāgriežas ar saviem prasījumiem pie mantiniekiem. Mantinieki par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem atbild mantojuma apmērā. Mantinieki atbild mantojuma apmērā arī tad, ja vēlas paturēt mantojumu. Norēķinoties ar mantojuma atstājēja kreditoriem, mantiniekiem jāievēro prasījumu priekšrocība, vispirms sedzot uz nekustamo īpašumu gulstošos nodokļu prasījumus, kas pieteikti sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā, un pēc tam nodrošināto kreditoru prasījumus. Ja no mantojuma nepietiek, lai pilnībā segtu visus to kreditoru prasījumus, kuriem ir priekšrocība, tos sedz samērīgi. Ja pēc to kreditoru prasījumu segšanas, kuriem ir priekšrocība, no mantojuma paliek pāri manta, tad pārējos kreditoru pieteiktos prasījumus sedz samērīgi. Strīda gadījumā mantojuma atstājēja kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību nosaka tiesa. Mantiniekam ir tiesības celt ierunu par tā atbildību mantojuma apmērā. Kad mantinieki norēķinājušies ar mantojuma atstājēja kreditoriem mantojuma apmērā, no tiem vairs nevar prasīt, lai tie samaksā atlikušos mantojuma atstājēja parādus.
  64. Ja kreditoru prasījumi pārsniedz mantojuma vērtību, mantiniekiem jārūpējas par mantotās mantas uzturēšanu un glabāšanu, bet viņiem nav jāatbild par to, kas gājis bojā sakarā ar nejaušu gadījumu vai nepārvaramu varu. Par mantas bojājumiem un bojā eju mantinieks atbild vienīgi tad, ja viņš rīkojies ar ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību.
  65. Mantojuma atstājēja kreditoriem, kas sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikuši savas kreditoru pretenzijas, un kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā ir iekļāvis notārs, ir tiesības iepazīties ar mantojuma sarakstu, un tie var apstrīdēt mantinieku sastādītajā mantojuma sarakstā norādīto mantotās mantas vērtību, ko novērtējuši paši mantinieki, un prasīt, lai notārs uzdod tiesu izpildītājam sastādīt mantojuma sarakstu, ja tāds jau nav sastādīts. Ja mantojuma lietā ir gan mantinieku sastādīts mantojuma saraksts, gan tiesu izpildītāja sastādīts saraksts, priekšroka dodama mantojuma sarakstam, ko sastādījis tiesu izpildītājs.
  66. Kamēr tiek sastādīts mantojuma saraksts, kreditori un legātāri nevar vērst savus prasījumus pret mantiniekiem, un viņu prasību noilguma tecējums pa visu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteikto termiņu apstājas.
  67. Mantinieks, kas pieņēmis mantojumu, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā, un viņam ir tiesība atvilkt no tā vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, mantojuma saraksta sastādīšanai un citiem ar mantojuma lietas vešanu saistītiem izdevumiem. Arī kreditora izdevumi par mantojuma saraksta sastādīšanu atvelkami no mantojuma pirms citiem parādiem un prasījumiem."
  68. Papildināt
  69. pantu ar piezīmi šādā redakcijā: "Piezīme. Atvietojamas lietas nevar valdīt nedalīti, tās sadala samērīgi ar katra mantinieka mantojuma daļu (
  70. p.) vai pirms mantojuma apliecības izņemšanas, līdzmantinieku starpā vienojoties par mantojuma sadali."
  71. Izteikt
  72. pantu šādā redakcijā: "
  73. Naudu un citas atvietojamas lietas, kā arī naudas vai atvietojamu lietu prasījumus dala samērīgi ar katra mantinieka mantojuma daļu tik tālu, cik tās var sadalīt bez atlikuma. Mantojuma sadales rezultātā nesadalāmo naudas atlikumu kredītiestādē saņem tas mantinieks, kuram pēdējam izmaksā viņa naudas daļu. Pārējo atvietojamo lietu atlikums paliek mantiniekiem kopīpašumā, ja vien mantinieki nevienojas par pretējo. Pamatkapitāla daļas (akcijas) ar vienādu tiesību apjomu dala samērīgi ar katra mantinieka mantojuma daļu, cik tālu tās var sadalīt bez atlikuma."
  74. Izteikt
  75. pantu šādā redakcijā: "
  76. Pārdzīvojušam laulātam un visiem lejupējiem, kas uz likuma pamata grib mantot no mirušā laulātā vai no kopējā augšupējā, tas, ko viņi dabūjuši papildus
  77. un
  78. pantā minētajam bez atlīdzības no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot, pēdējo piecu gadu laikā, pirms mantojuma masas dalīšanas jāpievieno tai vai arī jāieskaita savās mantojuma daļās. Ja ieskaitītās mantas vērtība pārsniedz mantojamās daļas vērtību, atlikusī daļa nav jāpievieno mantojumam."
  79. Aizstāt
  80. panta pirmās daļas
  81. punktā vārdu "aizliedzis" ar vārdiem "atbrīvojis no pienākuma izdarīt".
  82. Izslēgt
  83. pantu.
  84. Izteikt
  85. pantu šādā redakcijā: "
  86. Tas, ko lejupējie dabūjuši no augšupējiem uzturam (
  87. p.) un izglītošanai vidējās izglītības pakāpes skolās, nav jāpievieno. Lejupējiem, kuri sava stāvokļa dēļ paši sevi nevar apgādāt, nav jāpievieno tas, ko dabūjuši no augšupējiem. Tāpat nav pievienojams tas, ko pārdzīvojušais laulātais dabūjis no mirušā laulātā ēdienam, miteklim, apģērbam un kopšanai."
  88. Aizstāt
  89. pantā vārdu "uzaicinājuma" ar vārdiem "sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā".
  90. Izteikt
  91. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (
  92. pants un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar
  93. pantu." Likums stājas spēkā
  94. gada
  95. janvārī. Likums Saeimā pieņemts
  96. gada
  97. martā. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā
  98. gada
  99. aprīlī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.