← Latvija

Grozījumi Izglītības likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Izglītības likumā Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998,

  1. nr.; 1999, 17.,
  2. nr.; 2000,
  3. nr.; 2001, 12., 16.,
  4. nr.; 2004,
  5. nr.; 2007,
  6. nr.; 2009, 1., 2.,
  7. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  8. nr.; 2010, 47.,
  9. nr.; 2011,
  10. nr.; 2012, 54., 108.,
  11. nr.; 2013,
  12. nr.; 2014,
  13. nr.; 2015, 127.,
  14. nr.; 2016, 100.,
  15. nr.; 2017, 152.,
  16. nr.; 2018, 65.,
  17. nr.; 2019, 67., 75., 118.,
  18. nr.; 2020, 102., 174.B, 224., 240.A nr.; 2021, 73.A,
  19. nr.; 2022, 144., 187., 197., 211.A nr.; 2023, 120.A,
  20. nr.) šādus grozījumus:
  21. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "

(2)Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot vairākas izglītības programmas. Izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, kā arī vienlaikus ne vairāk kā par divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros 4.-9. klašu posmā, vienojoties par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī par citiem nosacījumiem."; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "
(5)Vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas pēc pamatizglītības ieguves, iekļauj valsts aizsardzības mācību. To var īstenot ārpus izglītojamam noteiktās mācību stundu slodzes. Izglītojamā mācību sniegumu valsts aizsardzības mācībā vērtē aprakstoši, nosakot apguves līmeni."
  1. Papildināt pārejas noteikumus ar 116.,
  2. un
  3. punktu šādā redakcijā: "
  4. Izglītojamais, kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu, līdz
  5. gada
  6. jūnijam un ne vēlāk kā līdz
  7. gada
  8. maijam, savukārt izglītojamais, kurš 2023./
  9. mācību gadā mācās
  10. klasē, ne vēlāk kā līdz
  11. gada
  12. jūnijam ir tiesīgs rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Pēc izglītojamā atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu izglītības iestādes dibinātājs sadarbībā ar izglītības iestādi nodrošina izglītojamam iespēju mācību priekšmeta "Svešvaloda 2" ietvaros apgūt citu svešvalodu.
  13. Izglītojamam, kurš atbilstoši šo pārejas noteikumu
  14. punktam ir atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, 2023./
  15. mācību gadā pamatizglītības pakāpes noslēgumā izsniedzamās apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā "Svešvaloda 2" norāda vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. 2023./
  16. mācību gada beigās 4., 5., 6.,
  17. vai
  18. klases izglītojamo, kurš atbilstoši šo pārejas noteikumu
  19. punktam ir atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, var pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā "Svešvaloda 2".
  20. Izglītojamiem, kuri līdz 2025./
  21. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./
  22. mācību gada beigām." Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likums Saeimā pieņemts
  23. gada
  24. maijā. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā
  25. gada
  26. maijā

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.