← Latvija

Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā

Ministru kabineta informatīvais ziņojums Informatīvais ziņojums "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē

  1. gadā" Saturs Ievads
  2. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti
  3. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā 2.
  4. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem 2.
  5. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem 2.
  6. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
  7. Kopsavilkums Ievads Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē
  8. gadā" (turpmāk - informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk - MK)
  9. gada
  10. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 353) 14.
  11. apakšpunktu, kas uzdod VARAM nodrošināt zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu: • (14.5.1.) nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā; • (14.5.2.) apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām; • (14.5.3.) reizi gadā līdz
  12. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē. Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk - IUB) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA), kas pārvalda Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču un pakalpojumu katalogus (turpmāk - EIS), sniegtos datus par veiktajiem publiskajiem iepirkumiem, kuros izmanto vides kritērijus - zaļais publiskais iepirkums (turpmāk - ZPI). Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju ilustrē 15 attēli un 16 tabulas. Informatīvajā ziņojumā tiek identificētas tās preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kas atstāj visbūtiskāko ietekmi uz ZPI īpatsvara izmaiņām. Papildus tiek vērtēts ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 pielikumos noteiktajās preču un pakalpojumu grupās, lai nodrošinātu atbilstošāku īpatsvara izmaiņu raksturojumu un attīstības tendenču prognozējamību. Informatīvajā ziņojumā tematiskajās sadaļās ir apkopota informācija un veikta datu analīze, kas detalizētāk raksturo ZPI īpatsvara izmaiņu tendences.
  13. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti Eiropas Savienībā īsteno politiku publisko iepirkumu jomā, pastāvīgi pilnveidojot tiesisko ietvaru publisko iepirkumu jomā un paredzot tajā vides aizsardzības un energoefektivitātes prasības. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī aktuālās direktīvas: • Eiropas Parlamenta un Padomes
  14. gada
  15. februāra direktīva Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK; • Eiropas Parlamenta un Padomes
  16. gada
  17. februāra direktīva Nr. 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK. Uz minēto direktīvu pamata ir izstrādāts un pastāvīgi tiek aktualizēts publisko iepirkumu regulējums Latvijā, t.sk.: • Publisko iepirkumu likums (turpmāk - PIL), kas stājās spēkā
  18. gada
  19. martā; • Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk - SPSIL), kas stājās spēkā
  20. gada
  21. aprīlī; • Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (turpmāk - ADJIL), kas stājās spēkā
  22. gada
  23. novembrī; • PIL un SPSIL noteiktā deleģējuma ietvaros izstrādātie MK noteikumi Nr. 353 stājās spēkā
  24. gada
  25. jūlijā (ar grozījumiem MK
  26. gada
  27. septembra noteikumu Nr. 568 redakcijā, kas stājās spēkā
  28. gada
  29. septembrī un grozījumiem MK
  30. gada
  31. jūlija noteikumu Nr. 369 redakcijā, kas stājās spēkā
  32. gada
  33. augustā). ZPI nostādnes iekļautas Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-
  34. gadam. ZPI kā prioritārs pasākums Nr. 27.
  35. ietverts Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta rīcības plānā.
  36. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā Latvijas iekšzemes kopprodukts
  37. gadā bija 40 384 miljoni euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati - 40 384 048 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 15,3 % (
  38. gadā - 11,7 %) no IKP, izlietots pielietojot publisko iepirkumu. Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido 2,3 % no IKP. Skatīt
  39. attēlu.
  40. attēls IKP, publiskais iepirkums un ZPI
  41. gadā Avots: CSP; IUB; VRAA dati Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti ZPI principi. Dati par
  42. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL, SPSIL, EIS ietvarā atainoti
  43. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem skaits".)
  44. tabula PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi
  45. gadā Kopējais iepirkumu skaits ZPI iepirkumu skaits Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Kopējā ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) PIL 12 072 1 437 5 404 848 (t.sk. EIS) * *

(157)
(35)SPSIL 282 38 611 79 ADJIL 57 0 164 Kopā 12 411 1 475 6 178 926 * dati nav kontekstā salīdzināmi Avots: IUB un VRAA dati Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un
  1. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par 22 milj. euro (
  2. gadā - 135 milj. euro), tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (2,5 %) un rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies. Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes
  3. gadā finanšu īpatsvarā ir samazinājušās līdz 9,9 % (
  4. gadā -15 %) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars
  5. gadā bijis 2,6 % kopējā iepirkumu apjomā. Salīdzinošie rādītāji parādīti
  6. tabulā un
  7. attēlā.
  8. tabula PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu kopējās līgumcenas un īpatsvars 2016.-
  9. gadā Gads PIL (bez EIS) EIS* SPSIL ADJIL milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) %
  10. 1 823 72,0 53 2,1 655 25,9 - -
  11. 2 241 88,4 57 2,3 238 9,4 - -
  12. 2 900 85,1 77 2,3 431 12,7 - -
  13. 2 889 80,8 98 2,7 590 16,5 - -
  14. 2 820 87,9 106 3,3 284 8,8 - -
  15. 3 902 89,4 132 3,0 332 7,6 - -
  16. 3 748 82,0 135 3,0 685 15,0 - -
  17. 5 246 84,9 157 2,5 611 9,9 164 2,6 * procedūra veikta atbilstoši PIL Avots: VRAA un IUB dati
  18. attēls Iepirkumu sadalījums pēc kopējās līgumcenas
  19. gadā Avots: VRAA un IUB dati Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL ietvarā pret iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet EIS un SPSIL apjoms palicis nemainīgs. Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL iegādēm ir saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam. ADJIL ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie rādītāji parādīti
  20. tabulā un
  21. attēlā.
  22. tabula PIL, EIS un SPSIL iepirkumu ZPI līgumcenas un īpatsvars 2016.-
  23. gadā Gads PIL (bez EIS) EIS* SPSIL milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) %
  24. 228 62,6 5 1,3 131 36,0
  25. 262 94,8 10 3,5 5 1,7
  26. 528 81,1 16 2,5 107 16,4
  27. 496 85,5 19 3,3 65 11,2
  28. 833 96,0 17 2,0 17 2,0
  29. 1 120 95,9 28 2,4 21 1,8
  30. 1 250 91,6 34 2,5 80 5,9
  31. 813 87,7 35 3,8 79 8,5 * procedūra veikta atbilstoši PIL Avots: VRAA un IUB dati
  32. attēls Iepirkumu sadalījums pēc ZPI līgumcenas
  33. gadā Avots: VRAA un IUB dati 2.
  34. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās spēkā (
  35. gada
  36. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr. 353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot pozitīvu kopējo tendenci. Pēc
  37. gada, kad ZPI sasniedza rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan finanšu, gan procentu izteiksmē,
  38. gadā piedzīvots samazinājums līdz 15,7 %.
  39. gadā ZPI procedūru skaits ir 11,9 % no kopējā iepirkumu skaita (
  40. gadā - 14,8 %). Finansiālā īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika parādīta
  41. un
  42. attēlā.
  43. attēls ZPI līgumcenu dinamika salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku PIL ietvarā 2016.-
  44. gadā (milj. euro un %) Avots: IUB dati
  45. attēls ZPI skaita dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku PIL ietvarā 2016.-
  46. gadā (skaits un %) Avots: IUB dati Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida (preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita - 46 % - veido piegādes, bet pēc līgumcenas - 53 % - būvdarbu iepirkumi. Skatīt
  47. attēlu.
  48. attēls ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu veidiem
  49. gadā Avots: IUB dati Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs, bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7 % no visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem samazinājusies līdz 8,2 %, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais sadalījums pēc iepirkumu veida ir apskatāms
  50. tabulā,
  51. attēlā.
  52. tabula PIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida 2016.-
  53. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā
  54. 713 600 563 1 876
  55. 797 584 918 2 298
  56. 1 106 680 1 191 2 977
  57. 1 182 871 933 2 986
  58. 1 033 830 1 062 2 926
  59. 1 511 944 1 578 4 033
  60. 1 183 1 264 1 436 3 883
  61. 1 429 1 106 2 869 5 404 Gads ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā
  62. 89 63 81 233
  63. 81 113 77 271
  64. 234 91 218 544
  65. 273 122 121 515
  66. 413 324 114 850
  67. 704 200 244 1 147
  68. 393 220 670 1 284
  69. 453 159 236 848 Gads ZPI īpatsvars (%) pēc kopējās līgumcenas Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Vidēji
  70. 12,5 10,5 14,3 12,4
  71. 10,2 19,5 8,4 11,8
  72. 21,2 13,4 18,3 18,3
  73. 23,0 14,0 13,0 17,3
  74. 40,0 39,0 10,7 29,1
  75. 46,6 21,2 15,4 28,4
  76. 33,3 17,4 46,6 33,1
  77. 31,7 14,4 8,2 15,7 Avots: IUB dati
  78. attēls ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu apjomu finansiālā izteiksmē pēc iepirkuma veida 2016.-
  79. gadā Avots: IUB dati Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353 regulētajām grupām, var secināt, ka
  80. gadā ZPI pieaugums ir apstājies gan finanšu izteiksmē, gan procentuāli. Atsevišķās iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā, gan tirgus piedāvājuma izmaiņām. Nemainīgi pozitīva tendence ir būvniecības jomā. Skatīt
  81. un
  82. tabulu. Kritums ZPI apjomā
  83. gadā novērots tādās grupās kā: biroja tehnika un drukas iekārtas, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums mēbeles. Pieaugums vērojams Biroja tehnikai, pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem, dārzkopības produktiem un pakalpojumiem, Veselības aprūpes iekārtām.
  84. tabula ZPI līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām 2016.-
  85. gadā ZPI kopējā līgumcena Preču un pakalpojumu grupas
  93. Biroja papīrs un drukas iekārtas (biroja tehnika) 6 278 12 067 911 259 071 211 302 5 677 694 28 614 507 11 317 655 20 888 735 Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra 69 173 24 856 284 3 443 217 2 999 257 47 666 590 13 972 818 37 230 367 5 041 647 Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi 81 121 991 52 798 374 116 647 198 125 918 677 114 100 242 116 492 639 199 461 863 209 679 823 Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi 1 990 972 3 885 113 11 532 414 18 829 771 22 771 359 17 512 708 34 593 129 28 960 921 Iekštelpu apgaismojums 26 391 36 690 138 715 28 492 1 260 133 186 196 991 068 320 385 Ielu apgaismojums un satiksmes signāli 10 151 125 986 1 210 042 1 277 250 250 807 2 287 660 1 556 692 1 807 133 Kopā ZPI obligātās grupas 83 224 956 93 770 358 133 230 657 149 264 749 191 726 825 179 066 528 285 150 774 266 698 644 Būvdarbi 95 934 241 80 908 286 234 055 174 272 546 091 412 794 809 703 526 251 393 468 955 452 554 208 Dārzkopības produkti un pakalpojumi 623 146 957 555 1 104 537 1 251 483 191 240 0 30 006 697 728 Elektroenerģija 1 100 000 412 974 3 428 610 309 424 10 608 505 1 394 954 181 391 313 555 Mēbeles 18 819 103 924 785 964 545 971 989 970 4 590 623 716 948 307 118 Transports 16 361 719 50 235 717 30 399 959 17 617 278 29 315 178 45 670 604 104 386 257 45 259 371 Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas 69 173 16 131 97 958 365 707 219 524 351 944 102 658 627 942 Inženiertehniskā projektēšana 10 387 049 545 233 427 536 412 336 55 849 241 763 4 762 487 3 893 169 Mežsaimniecība 5 249 539 16 945 094 18 261 649 6 024 758 24 990 159 14 463 109 46 713 842 35 550 291 Kopā ZPI brīvprātīgās grupas 129 743 686 150 124 914 288 561 387 299 073 048 479 165 234 770 239 248 550 362 544 539 255 898 KOPĀ 212 968 642 243 895 272 421 792 044 448 337 797 670 892 059 949 305 776 835 513 318 805 954 542 Avots: IUB dati
  94. tabula PIL iepirkumu skaits un līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām
  95. gadā Preču un pakalpojumu grupas Iepirkumu skaits Kopējā līgumcena (euro bez PVN) kopā t.sk. ZPI % kopā t.sk. ZPI % Biroja tehnika un drukas iekārtas 70 15 21,4 22 786 059 20 888 735 91,7 Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra 90 31 34,4 20 579 189 5 041 647 24,5 Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi 466 357 76,6 220 926 131 209 679 823 94,9 Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi 231 119 51,5 37 608 852 28 960 921 77,0 Iekštelpu apgaismojums 51 13 25,5 3 834 766 320 385 8,4 Ielu apgaismojums un satiksmes signāli 22 16 72,7 2 621 166 1 807 133 68,9 Kopā ZPI obligātās grupas 930 551 59,2 308 356 163 266 698 644 86,5 Būvdarbi 1 988 315 15,8 1 428 768 187 452 554 208 31,7 Dārzkopības produkti un pakalpojumi 136 5 3,7 21 449 492 697 728 3,3 Elektroenerģija 117 4 3,4 209 049 439 313 555 0,1 Mēbeles 235 5 2,1 13 373 165 307 118 2,3 Notekūdeņu infrastruktūra 7 0 0,0 2 255 811 0 0,0 Tekstilpreces 76 2 2,6 3 326 154 52 516 1,6 Transports 251 171 68,1 58 976 650 45 259 371 76,7 Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas 539 8 1,5 91 466 688 627 942 0,7 Inženiertehniskā projektēšana 159 23 14,5 13 791 985 3 893 169 28,2 Mežsaimniecība 79 37 46,8 45 891 675 35 550 291 77,5 Kopā ZPI brīvprātīgās grupas 3 587 570 15,9 1 888 349 246 539 255 898 28,6 KOPĀ 4 517 1 121 24,8 2 196 705 409 805 954 542 36,7 Avots: IUB dati Tomēr, skatoties uz iepirkumiem, kuros ir piemērots ZPI, un kopējo iepirkumu apjomu atbilstošā preču vai pakalpojumu grupā, tas bijis zems ZPI obligāti piemērojamā grupā "iekštelpu apgaismojums" - 8,4 %.
  96. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu kategorijām, kurās
  97. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru, bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi. Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Transporta, mežsaimniecības, tīrīšanas pakalpojumi tradicionāli ir starp lielākajām grupām kur piemērots ZPI PIL ietvarā.
  98. gadā no lielāko grupu saraksta izkrituši datortehnikas un IKT iepirkumi samazinoties īpatsvaram līdz 0,6 % (
  99. gadā - 4,5 %) (skatīt
  100. attēlu).
  101. attēls ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI apjomā
  102. gadā Avots: IUB dati Papildus,
  103. un
  104. attēlos vizualizēta informācija par ZPI piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem (
  105. pielikums - obligāti piemērojami;
  106. pielikums - brīvprātīgi piemērojami).
  107. attēls ZPI dinamika preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām 2016.-
  108. gadā (milj. euro bez PVN) Avots: IUB dati
  109. attēls MK noteikumu Nr. 353 obligātu un brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika 2016.-
  110. gadā (milj. euro bez PVN) Avots: IUB dati Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski atšķirties no līgumsummas. Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas produktu izplatītāji. To parāda
  111. tabula.
  112. tabula "TOP 10" uzņēmumi, kas uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita
  113. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem) Uzvarējušā uzņēmuma nosaukums Iepirkumu daļu skaits
  114. gadā Uzņēmums bijis arī
  115. g. "TOP 10" un iepirkumu daļu skaits SIA Lanekss 181 177 SIA Sanitex 177 102 SIA Laki Fruit 94 171 SIA Marijas centrs 62 96 SIA Rēzeknes gaļas kombināts 62 82 SIA Kurzemes Gaļsaimnieks 54 53 SIA S.A.V 52 48 AS Latgales piens 45 57 SIA Valks 42 75 SIA Futurus Food 28 SIA Concord Service Group 27 SIA "Domos" 27 Avots: IUB dati Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību iepirkumi. Lielāko iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Latvijas valsts meži". VRAA, kas nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju, ikgadēji ir starp lielākajiem iepirkumu veicējiem valstī. Valsts institūciju un kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas
  116. gadā visvairāk veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI principiem finansiālā izteiksmē ir apkopots
  117. tabulā un pēc iepirkumu skaita
  118. tabulā.
  119. tabula "TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras
  120. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc kopējās līgumcenas) Valsts institūcijas nosaukums Kopējā līgumcena
  121. gadā euro, bez PVN Institūcija bijusi arī
  122. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN VSIA Latvijas Valsts ceļi 258 249 235 51 796 440 Valsts reģionālās attīstības aģentūra 38 895 160* 30 215 000* AS "Latvijas valsts meži" 37 336 698 238 973 008 SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" 27 248 261 Sabiedrības integrācijas fonds 26 697 911 SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" 20 502 127 Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" 15 598 261 19 328 686 Nodrošinājuma valsts aģentūra 14 381 509 55 015 689 Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs 10 734 116 280 902 692 Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" 6 096 201 * Centralizēto iepirkumu procedūru paredzēto līgumcenu summa. Faktisko iegāžu apjoms ir mazāks un tiek sadalīts pa gadiem (kataloga darbības laiks 3-4 gadi). Avots: IUB dati
  123. tabula "TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras
  124. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc iepirkumu skaita) Valsts institūcijas nosaukums Iepirkumu skaits
  125. gadā Institūcija bijusi arī
  126. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits AS "Latvijas valsts meži" 54 62 VSIA Latvijas Valsts ceļi 35 41 Rīgas Tehniskā universitāte 29 29 Latvijas Banka 19 Nodrošinājuma valsts aģentūra 19 19 Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" 14 19 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" 11 37 Valsts ieņēmumu dienests 10 12 Rīgas Stradiņa universitāte 9 20 LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde 8 SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" 8 Tiesu administrācija 8 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 7 Latvijas Universitāte 7 Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs 7 25 Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale" 7 Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" 7 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 7 VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" 7 12 Avots: IUB dati Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota
  127. un
  128. tabulā.
  129. tabula "TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk
  130. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc līgumcenas) Pašvaldības iestādes nosaukums/gads Kopējā līgumcena
  131. gadā euro, bez PVN Iestāde bijusi arī
  132. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde 44 647 333 Jelgavas valstspilsētas pašvaldība 32 308 991 16 286 754 Valmieras novada pašvaldība 26 227 398 12 036 823 Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 25 774 156 34 974 265 Rīgas domes Īpašuma departaments 20 191 677 Liepājas valstspilsētas pašvaldība 12 757 073 Cēsu novada pašvaldība 12 174 715 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība 9 098 742 Ogres novada pašvaldība 8 552 020 14 670 873 Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils Komunālā pārvalde" 8 388 118 Avots: IUB dati
  133. tabula "TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk
  134. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc iepirkumu skaita) Pašvaldības iestādes nosaukums/gads Iepirkumu skaits
  135. gadā Iestāde bijusi arī 2020.g. "TOP 10" un iepirkumu skaits Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 46 63 Valmieras novada pašvaldība 46 33 Jūrmalas valstspilsētas administrācija 37 28 Liepājas valstspilsētas pašvaldība 32 62 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība 30 28 Dobeles novada pašvaldība 29 Jelgavas valstspilsētas pašvaldība 27 Rīgas domes Īpašuma departaments 27 27 Dienvidkurzemes novada pašvaldība 26 Jēkabpils novada pašvaldība 25 28 Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde 24 Gulbenes novada pašvaldība 21 Avots: IUB dati 2.
  136. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš
  137. gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu, kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu.
  138. gadā SPSIL ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms gan pēc iepirkumu skaita, gan finanšu izteiksmē, tomēr procentuālais īpatsvars saglabājies zems, attiecīgi 13,5 % un 12,9 % līmenī. (skatīt
  139. tabulu un 11 . attēlu).
  140. tabula ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-
  141. gadā Gads Iepirkumu skaits Līgumcena (milj. euro bez PVN) Kopā ZPI ZPI īpatsvars (%) Kopā ZPI ZPI īpatsvars (%) 2016 121 10 8,3 655 131 20,0 2017 118 8 6,8 238 5 2,0 2018 164 17 10,4 431 107 24,8 2019 138 16 11,6 590 65 11,1 2020 104 12 11,5 284 17 6,1 2021 144 13 9,0 332 21 6,2 2022 240 28 11,7 685 80 11,7 2023 282 38 13,5 611 79 12,9 Avots: IUB dati
  142. attēls ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-
  143. gadā (skaits un %; milj. euro un %) Avots: IUB dati Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa iepirkumu veidiem (skatīt
  144. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu svārstīgumu.
  145. tabula SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida 2016.-
  146. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 132,5 353,0 169,8 655,2 2017 51,6 147,5 39,0 238,1 2018 181,5 118,8 131,0 431,3 2019 108,1 420,3 62,0 590,3 2020 123,5 122,4 38,2 284,0 2021 124,5 151,5 56,0 331,9 2022 176,8 467,9 40,7 685,4 2023 231,8 281,2 97,5 610,5 Gads ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 121,9 9,2 0,0 131,1 2017 0,0 2,8 1,9 4,7 2018 90,0 16,1 0,8 106,9 2019 43,9 15,7 5,7 65,3 2020 0,7 8,1 8,5 17,3 2021 0,8 18,2 1,5 20,5 2022 21,4 53,6 5,2 80,2 2023 31,0 40,7 6,9 78,7 Gads ZPI īpatsvars (%) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 92,0 2,6 0,0 20,0 2017 0,0 1,9 4,9 2,0 2018 49,6 13,5 0,6 24,8 2019 40,6 3,7 9,2 11,1 2020 0,6 6,6 22,2 6,1 2021 0,6 12,0 2,8 6,2 2022 12,1 11,4 12,9 11,7 2023 13,4 14,5 7,1 12,9 Avots: IUB dati SPSIL ietvarā pēc līgumcenas
  147. gadā ir uzlabojušies rādītāji par būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana, inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI iepirkumiem, sasniedzot 13,4 %, jeb 31 milj. euro no kopējā apjoma 232 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā saglabājies relatīvi nemainīgs, pieaugot procentuāli, bet samazinoties finanšu izteiksmē, bet pakalpojumu grupā samazinājies no 12,9 % uz 7,1 %. SPSIL ietvarā pēc iepirkumu skaita
  148. gadā, pieaugot kopējam iepirkumu skaitam līdz 38 no kopējiem 284, ZPI īpatsvars (
  149. gadā - 11,7 %) sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 13,5 %. Skatīt
  150. attēlu. 2.
  151. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no
  152. gada
  153. jūnija nodrošina VRAA saskaņā ar Ministru kabineta
  154. gada
  155. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju". VRAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā iepirkuma priekšmeta daļā. Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota
  156. tabulā un
  157. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS
  158. gadā turpinājis augt, sasniedzot 157 milj. euro bez PVN (
  159. gadā - 135 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos saglabājas relatīvi nemainīgs,
  160. gadā 22,3 %.
  161. tabula ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS 2016.-
  162. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) ZPI līgumcenas īpatsvars (%) 2016 53 5 9,2 2017 57 10 16,9 2018 77 16 20,9 2019 98 19 19,6 2020 106 17 16,5 2021 132 28 21,1 2022 135 34 25,2 2023 157 35 22,3 Avots: VRAA dati
  163. attēls ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS
  164. gadā Avots: VRAA dati Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros. Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts
  165. tabulā un
  166. attēlā. Salīdzinoši ar
  167. gadu
  168. gadā ZPI preču katalogu īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi. Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis saimniecības preču grupā (-75,1 %), kur iepirkuma apjoms nokrities no 2,6 milj. euro
  169. gadā uz 0,6 milj. eiro
  170. gadā. Procentuāli iespaidīgu pieaugums ir grupās demonstrācijas iekārtas (+56,1 %) un drukas iekārtas (+54,3 %), lai gan finansiālā izteiksmē apgrozījums šajās grupās bijis salīdzinoši neliels. Apjoma pieauguma potenciāls minētajās grupās ir augsts. Svārstības ir būtiski mazākas kā iepriekšējos divos gados, kad Covid-19 radītā ietekme uz darba organizāciju (klātienes - neklātienes darbs) ietekmēja EIS iegādāto preču klāstu un apjomus. Pozitīvi vērtējams, ka
  171. gadā turpina pieaugt iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē visās EIS preču grupās. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts
  172. tabulā un
  173. attēlā. ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču grupām EIS
  174. un
  175. gados Preču grupa ZPI summa (milj. euro bez PVN) Īpatsvars (%) 2022/2023
  179. Pieaugums (%) Datortehnika 28,2 30,3 82,7 86,2 7,3 Demonstrācijas iekārtas 0,7 1,1 2,1 3,1 56,1 Drukas iekārtas 0,6 0,9 1,8 2,6 54,3 Kancelejas preces un biroja papīrs 1,6 1,7 4,7 5,0 9,0 Medicīnas preces 0,1 0,1 0,3 0,3 -6,8 Pārtikas preces 0,3 0,3 0,9 1,0 13,1 Saimniecības preces 2,6 0,6 7,6 1,8 -75,1 KOPĀ 34,1 35,1 100 100 2,9 Avots: VRAA dati
  180. attēls ZPI iepirkumi EIS
  181. gadā pa preču grupām (preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas euro) Avots: VRAA dati Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu apjoms EIS ir nemainīgi zems un
  182. gadā samazinājies līdz 2,5 % no kopējā iepirkumu apjoma, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā (skatīt
  183. tabulu un
  184. attēlu). Jāatzīmē, ka EIS nevar iegādāties būvdarbu, projektēšanas darbus un citus pakalpojumus (izņemot atsevišķus programmēšanas darbus), jo EIS tiek nodrošinātas Ministru kabineta
  185. gada
  186. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi"
  187. pielikumā noteiktās preču un pakalpojumu grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā platforma citām centralizētu iepirkumu institūcijām e-katalogu izvietošanai, ko izmanto, piemēram, Nacionālais veselības dienests, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Tomēr arī standartizēto preču segmentā, kur EIS katalogi nodrošina plašu preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas paši veikt publiskās iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu izpēte ir ārpus šā ziņojuma uzdevuma tvēruma.
  188. Kopsavilkums Pēc salīdzinoši stabila ZPI īpatsvara kopējā iepirkumu apjomā iepriekšējos trīs gados (
  189. gadā - 27,0 %,
  190. gadā - 26,7 %,
  191. gadā - 29,9 %)
  192. gadā piedzīvots ievērojams kritums līdz 15,0 %, kas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu (
  193. gads - 33,1 %, 2023.gads - 15,7 %) PIL regulētajos iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais iepirkumu sektors, ar lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā rādītājā. SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi
  194. gadā ir 12,9 %, kas ir par 1,2 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā (
  195. gadā - 11,7 %). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un drošības jomas vajadzībām (
  196. gadā - 163,7 milj. euro), un ko ieskaita kopējos valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL iepirkumi pasliktina arī kopējos ZPI statistikas rādītājus. MK noteikumu Nr. 353
  197. pielikuma - "ZPI obligātajās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars
  198. gadā bijis 86,5 % (
  199. gadā - 93,2 %). MK noteikumu Nr. 353
  200. pielikuma - "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars
  201. gadā bija 28,6 % (
  202. gadā - 30,5 %). Ilustrācijai
  203. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti.
  204. attēls ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams obligāti (MK noteikumu Nr. 353
  205. pielikums) 2016.-
  206. gadā (pēc līgumcenas) Avots: IUB dati Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI prasības būtu jāpiemēro 100 % gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl aizvien tiek ievērotas. Tomēr, kopš MK noteikumu Nr. 353 pieņemšanas
  207. gadā, līdz
  208. gadam bija vērojama pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan
  209. gada septembrī, gan
  210. gada
  211. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi.
  212. gada
  213. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās spēkā
  214. gada
  215. augustā, bet būvniecībai
  216. gada
  217. janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem -
  218. gada
  219. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz obligātu, atstās ietekmi uz nākamo gadu statistiskajiem rādītājiem. Kopš
  220. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās grupās, sasniedzot augstāko vērtību
  221. gadā - 44 %. Kopš
  222. gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās samazinājies, noslīdot līdz 28,6 %
  223. gadā (skatīt
  224. attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi piemērojamās grupās vides prasību piemērošana aizvien ir kūtra, ko nereti nosaka citi ārējie apstākļi, nevis pasūtītāja tieša vēlme rīkoties "zaļi". Piemēram, apgaismojuma un elektropreču jomās preču ražošanas standarti un Eiropas Savienības tirgus regulējums nosaka augstas vispārējās vides prasības un legāla videi nedraudzīgu preču aprite nav iespējama. Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde, "zaļā" komponente ir konkurētspējas elements, jo "zaļā" sertifikāta esamība būtiski palielina produkta konkurētspēju. Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI izmanto pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK noteikumu Nr. 353 prasībām. Turpretī, vairākās brīvprātīgi piemērojamās ZPI grupās
  225. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto iepirkumu apjoms ir mazāks par 1 % (skatīt
  226. tabulu).
  227. attēls ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi (MK noteikumu Nr. 353
  228. pielikums) 2016.-
  229. gadā (pēc līgumcenas). Avots: IUB dati
  230. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas plānā 2015.-
  231. gadam" nospraustais mērķis - sasniegt ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30 % (skatīt
  232. tabulu), diemžēl
  233. gadā piedzīvots dramatisks samazinājums līdz 15 %. Ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par
  234. gadu aizsāktā pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju. MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem iemācīties lietot jaunās prasības. Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais:
  235. gadā 15 %) ir salīdzinoši zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos, starpvalstu salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā ir primārs, reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta uzmanība. Kopējā ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un pēc līgumcenas atainota
  236. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti arī dati par ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, obligātajās grupās, brīvprātīgi piemērojamās grupās.
  237. tabula ZPI īpatsvara dinamika 2016.-
  238. gadā Gads / ZPI īpatsvars (%) Pēc līgumcenas 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 ZPI kopējā iepirkumu apjomā 14,3 11,0 19,1 16,3 27,0 26,7 29,9 15,0 ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā 19,0 21,3 28,5 30,0 46,0 48,8 39,5 36,7 ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās 57,6 46,1 74,3 83,1 86,2 92,5 93,2 86,5 ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās 13,3 15,9 22,2 22,7 38,7 44,0 30,5 28,6 Pēc iepirkumu skaita 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 ZPI kopējā iepirkumu apjomā 5,9 9,0 11,4 13,2 15,4 14,4 14,7 11,9 ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā 12,8 14,4 18,8 24,1 27,4 26,5 30,6 24,8 ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās 21,2 33,2 51,2 61,1 62,8 66,2 70,7 59,2 ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās 10,6 9,5 12,1 15,0 19,3 18,1 19,4 15,9 Avots: IUB dati VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas, kas lēni pieauga, līdz
  239. gadam. Tomēr kopš
  240. gada rādītājs samazinājies, sasniedzot
  241. gadā 11,9 %. Pozitīvās vispārējās tendences ZPI statistikā norāda uz VARAM veikto ZPI veicināšanas pasākumu efektivitāti. Pastāvīgi pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās, ikgadējās ZPI konferencēs, kas kopš
  242. gada tiek organizētas tiešsaistes režīmā, un pieaugošais konsultāciju pieprasījums uz informatīvo e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par sabiedrības pieaugošo interesi par ZPI jautājumiem. Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu aktualizēšanu.
  243. gadā plānoti MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, aktualizējot prasības ceļu būves un auto iepirkumiem. Eiropas Zaļais kurss un vispārējais ietekmes uz vidi regulējums kļūst aizvien "horizontālāks". Vides prasību nacionālais regulējums, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs nav vienas ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI, jeb zaļajai komponentei plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju visās nozarēs, ne vien VARAM. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.