← Latvija

Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvs LBN 217-24

Ministru kabineta noteikumi Nr. 364 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā (prot. Nr. 25
  3. §) Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvs LBN 217-24 Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
  4. panta pirmās daļas
  5. punktu
  6. Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvs LBN 217-24 (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot būvkonstrukcijas ēkām un inženierbūvēm. 2
  7. Ģeotehniskā projektēšana ir daļa no būvkonstrukciju projektēšanas, un šā būvnormatīva prasības attiecas arī uz ģeotehnisko projektēšanu. 3
  8. Būvprojekta būvkonstrukciju daļu projektē saskaņā ar adaptētiem Eirokodeksa standartiem un to nacionālajiem pielikumiem, kā arī citiem Latvijas valsts standartiem, kas šā būvnormatīva prasību izpildei piemērojamo standartu sarakstā ir publicēti nacionālās standartizācijas institūcijas tīmekļvietnē www.lvs.lv. 4
  9. Būvkonstrukciju projektēšanā ir pieļaujams izmantot alternatīvus risinājumus, kas atšķiras no Eirokodeksa standartu noteikumiem, ar nosacījumu, ka tiek pamatots, kāpēc nav izmantots paredzētais risinājums un ka izmantotie alternatīvie risinājumi atbilst Eirokodeksā iestrādātajiem principiem un tie garantē būvkonstrukcijām vismaz tādu pašu drošuma, ekspluatējamības un ilgizturības līmeni, kādu varētu sagaidīt, lietojot Eirokodeksu. 5
  10. Ja tiek veikta līdz
  11. gada
  12. maijam projektētu esošu būvju pārbūve vai atjaunošana, konstruktīvo elementu lokālajās pārbaudēs par atbilstošām konstrukcijām tiek uzskatītas arī tādas konstrukcijas, kas tika projektētas līdz
  13. gada
  14. maijam un atbilst būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīviem, kas bija spēkā no
  15. gada
  16. janvāra līdz
  17. gada
  18. maijam, vienlaikus ievērojot šādus nosacījumus: 5.
  19. pēc pārbūves vai atjaunošanas netiek palielināta konstruktīvā elementa noslodze attiecībā uz nestspējas un lietojamības robežstāvokļiem; 5.
  20. tehniskās apsekošanas laikā nav konstatētas konstrukciju nedrošuma pazīmes. 6
  21. Būvprojektiem (tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijai), kas līdz
  22. gada
  23. martam noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, var piemērot tos būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvus, kas bija spēkā līdz šā būvnormatīva spēkā stāšanās dienai. 7
  24. Atzīt par spēku zaudējušiem: 7.
  25. Ministru kabineta
  26. gada
  27. maija noteikumus Nr. 254 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-15 "Betona būvkonstrukciju projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  28. nr.); 7.
  29. Ministru kabineta
  30. gada
  31. decembra noteikumus Nr. 794 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 204-14 "Tērauda būvkonstrukciju projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2014,
  32. nr.); 7.
  33. Ministru kabineta
  34. gada
  35. maija noteikumus Nr. 248 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-15 "Mūra būvkonstrukciju projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  36. nr.); 7.
  37. Ministru kabineta
  38. gada
  39. decembra noteikumus Nr. 793 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 206-14 "Koka būvkonstrukciju projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 257.nr.; 2018,
  40. nr.); 7.
  41. Ministru kabineta
  42. gada
  43. jūnija noteikumus Nr. 265 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-15 "Ģeotehniskā projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  44. nr.); 7.
  45. Ministru kabineta
  46. gada
  47. maija noteikumus Nr. 249 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 212-15 "Tērauda un betona kompozīto būvkonstrukciju projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  48. nr.); 7.
  49. Ministru kabineta
  50. gada
  51. maija noteikumus Nr. 247 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 213-15 "Alumīnija būvkonstrukciju projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  52. nr.); 7.
  53. Ministru kabineta
  54. gada
  55. maija noteikumus Nr. 246 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 215-15 "Seismiski izturīgu būvkonstrukciju projektēšana"" (Latvijas Vēstnesis, 2015,
  56. nr.). 8 Ministru prezidentes, kultūras ministra pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Ekonomikas ministrs V. Valainis

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.