← Latvija

Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 20. marta saistošo noteikumu Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema te

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/4088 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā Par Ropažu novada pašvaldības domes
  3. gada
  4. marta saistošo noteikumu Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu
  5. Ropažu novada pašvaldības (turpmāk - Pašvaldība) dome (turpmāk - Dome)
  6. gada
  7. martā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"1 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 14/24), ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (turpmāk - Lokālplānojums). Saistošie noteikumi Nr. 14/24 stājās spēkā
  8. gada
  9. martā (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 14/24 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts
  10. gada
  11. martā2).
  12. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums)
  13. panta
  14. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk - Ministrija) izvērtē pašvaldību lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams Likuma
  15. un
  16. pantā minēto darbību veikšanai.
  17. Likuma
  18. un
  19. pants nosaka lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra iniciatīvas un pašvaldības lokālplānojuma pārsūdzēšanas.
  20. Atbilstoši Likuma
  21. panta pirmajai daļai Lokālplānojuma pārsūdzēšanas termiņš beidzās
  22. gada
  23. maijā.
  24. Ministrija
  25. gada
  26. maijā ar vēstuli Nr. 15-2/3319 informēja Domi par Lokālplānojuma izvērtēšanu saskaņā ar Likuma
  27. panta trešajā daļā noteikto.
  28. Pamatojoties uz Likuma
  29. panta pirmajā daļā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz
  30. gada
  31. maijam ir saņemti 2 iesniegumi.
  32. Ņemot vērā šā rīkojuma
  33. un
  34. punktā minēto, Ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā3 (turpmāk - sistēma) pieejamo Lokālplānojuma dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.
  35. Izvērtējot Lokālplānojuma saturu un izstrādes procedūru, konstatēju: 8.
  36. Lokālplānojums uzsākts ar Domes
  37. gada
  38. maija lēmumu Nr. 1067 "Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijas plānojuma grozījumiem zemes vienībām Divupes ielā 28, Divupes ielā 30 un atļautā izmantojuma detalizācijai "Detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", "Brekši"", Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā"4, apstiprinot darba uzdevumu un nosakot, ka Lokālplānojuma izstrādes vadītāja ir Ropažu novada pašvaldības (turpmāk - Pašvaldība) teritorijas plānotāja
  39. No izstrādes materiāliem secināms, ka Lokālplānojuma izstrādes laikā ir mainījies tā izstrādes vadītājs, tomēr dokumentācijai nav pievienots Domes lēmums par Lokālplānojuma izstrādes vadītāja maiņu; 8.
  40. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi6 attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā, pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti; 8.
  41. Lokālplānojumam izstrādāta viena redakcija un tās publiskā apspriešana organizēta7 no
  42. gada
  43. decembra līdz
  44. gada
  45. janvārim8, iekļaujot neklātienes tiešsaistes sanāksmi
  46. gada
  47. decembrī. No ziņojuma par Lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem9 izriet, ka normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi sabiedrības informēšanai ir ievēroti. Vienlaicīgi konstatējams, ka minētajā ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka publiskās apspriešanas laikā nav saņemti fizisku vai juridisku personu iebildumi vai priekšlikumi, institūcijas saskaņojušas Lokālplānojuma risinājumus, izņemot Valsts vides dienestu (turpmāk - Dienests), kas sniedzis divus negatīvus atzinumus10, norādot, ka Lokālplānojuma projekts neatbilst vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Dienesta atzinumi pieejami arī pārskatā par Lokālplānojuma izstrādi11 un tajos norādīts, ka Dienests, iepazīstoties ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem datiem par nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām12, starp kurām iekļauta arī Mašēnu ezera, Juglas un Lielās Juglas apkārtne, secina, ka Lokālplānojuma teritorijā prognozētā applūstošās teritorijas (ar 10% applūduma varbūtību) augstuma atzīme varētu būt no 1,24 m līdz 1,42 m Latvijas normālo augstumu sistēmā (turpmāk - LAS). Salīdzinot
  48. gada detālplānojumu nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes novadā13 (turpmāk - Detālplānojums) kartogrāfisko materiālu, t.sk. topogrāfisko plānu ar augstuma atzīmēm un Lokālplānojuma kartogrāfisko materiālu, t.sk.
  49. gada
  50. augusta topogrāfisko plānu ar augstuma atzīmēm, konstatējams, ka ir veikta applūstošās teritorijas uzbēršana gandrīz visā Lokālplānojuma teritorijā reljefu paaugstinot vidēji no 0,5 m līdz 2,0 m LAS un vairāk, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma
  51. panta pirmās daļas
  52. punktu ir vērtējama, kā pretlikumīga zemes līmeņa paaugstināšana. Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 1.3.
  53. apakšnodaļā "Lokālplānojuma teritorijas applūstamība" minēts, ka VSIA "Meliorprojekts" Lokālplānojuma izstrādes ietvaros ir veicis Lielās Juglas 10 % applūstamības aprēķinu un atbilstoši šiem aprēķiniem 10 % applūstamības augstuma atzīme Lokālplānojuma teritorijā ir 2,0 LAS, kas nozīmē, ka teritorijas lielākā daļa neapplūst; 8.
  54. Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā apliecināta tā atbilstība pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai
  55. Izvērtējot Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (turpmāk - Apbūves noteikumi), konstatēju: 9.
  56. atbilstoši Apbūves noteikumu
  57. un
  58. punktam Lokālplānojuma teritorijā maksimālais palu ūdens līmenis ir 2,65 m LAS un sekojoši, paredzēta ielu projektēšana 0,005 m augstāk par minēto maksimālo palu ūdens līmeni, gan noteikts, ka ēku būvprojektos pagalma zemes virsmas atzīme plānojama 0,40 m augstāk, sasniedzot 3,05 m LAS; 9.
  59. Apbūves noteikumu 54.
  60. apakšpunkts noteic, ka vienlaicīgi ar ielu būvniecības dokumentācijas izstrādi jāveic grunts uzbēršanas (pacelšanas) dokumentācijas izstrāde. Proti, jau uzbērto teritoriju plānots uzbērt vēl vairāk.
  61. Saistībā ar Lokālplānojuma teritoriju konstatēju: 10.
  62. Garkalnes novada pašvaldības dome ar
  63. gada
  64. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi"15 apstiprināja Detālplānojumu
  65. Detālplānojuma risinājums paredzēja daļēju applūstošās teritorijas uzbēršanu, izveidot 24 jaunus zemes gabalus retinātai savrupmāju (ģimenes māju) apbūvei17, nosakot minimālo jaunveidojamās zemes vienības platību 2400 m2 savrupmājai un 1200 m2 dvīņu mājai, un citus apbūves parametrus, tai skaitā ierobežojot apbūves laukumu 10 % no zemes gabala platības; 10.
  66. Saskaņā ar Detālplānojuma izstrādes laikā Aizsargjoslu likuma
  67. panta pirmās daļas
  68. punktu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas brīdī normatīvajā regulējumā nebija ietverts efektīvs mehānisms, kā uzraudzīt pašvaldības izdoto saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts detālplānojums, tiesiskumu, proti, Ministrijas kompetencē neietilpa pašvaldību detālplānojumu atbilstības izvērtēšana augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem
  69. Attiecīgi Detālplānojums no Ministrijas puses nav ticis izvērtēts; 10.
  70. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
  71. gada
  72. novembrī izdeva rīkojumu Nr. 2-02/536 "Par Garkalnes pagasta padomes
  73. gada
  74. decembra saistošo noteikumu Nr.13 "Par Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu
  75. -
  76. gadam" darbības apturēšanu", pamatojoties uz teritorijas plānojuma izstrādes brīdī pārkāptiem normatīvajiem aktiem, tostarp Aizsargjoslu likuma
  77. panta pirmās daļas
  78. punktu, kas noteica, ka virszemes ūdens objektu aizsargjoslās aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Rīkojumā norādīts, ka teritorijas plānojumā ir paredzēta retināta un blīva savrupmāju apbūve virszemes ūdens objektu aizsargjoslu teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados; 10.
  79. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa)
  80. gada
  81. februārī ar spriedumu lietā Nr. 2006-09-03 atzina Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004.-
  82. gadam daļu, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes
  83. pantam un spēkā neesošu no
  84. gada
  85. janvāra. Minētā sprieduma
  86. punktā Satversmes tiesa atzina, ka Aizsargjoslu likuma
  87. panta pirmās daļas
  88. punkta interpretācijai ir jāatbilst mērķim, kas izvirzīts Aizsargjoslu likumā un citos vides normatīvajos aktos. Lai normas interpretācija atbilstu šai prasībai, norma ir jāizprot tādējādi, ka tā aizliedz celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Vienlaikus šī norma aizliedz celt īpaši paredzētas aizsargbūves vai veikt teritorijas uzbēršanu ēku un būvju, tostarp īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku, celtniecībai. Norma neliedz veikt applūstošas teritorijas uzbēršanu vai aizsargbūvju celtniecību nolūkā aizsargāt no plūdiem ēkas un būves, kas tur atradās pirms šīs normas spēkā stāšanās. Šajā gadījumā atļaujas teritorijas uzbēršanai vai aizsargbūvju celšanai izsniedzamas tādā veidā, lai minētās darbības pēc iespējas mazāk pārveidotu applūstošās teritorijas. Ja teritorijas plānojuma daļa, kas paredz Lielā Baltezera applūstošo teritoriju apbūvi, netiktu atzīta par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, tad tiktu legalizētas pašvaldības padomes darbības, kas tika veiktas Aizsargjoslu likuma
  89. panta pirmās daļas
  90. punkta nepareizas interpretācijas rezultātā. Satversmes tiesa ar
  91. gada
  92. decembra spriedumu lietā Nr. 2007-12-03 atzina arī Ādažu novada teritorijas plānojuma daļu, kas paredz apbūvi Lielā Baltezera teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes
  93. pantam un spēkā neesošu no
  94. gada
  95. marta. Satversmes tiesa pievienojās
  96. gada
  97. februāra spriedumā lietā Nr. 2006-09-03 paustajai argumentācijai par Aizsargjoslu likuma
  98. panta pirmās daļas
  99. punkta interpretāciju un neredzēja nekādu pamatu izskatāmajā lietā minēto normu interpretēt citādāk (sprieduma
  100. punkts). Atbilstoši Satversmes tiesas likuma
  101. panta otrajai daļai19 Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Pēc minēto Satversmes tiesas spriedumu pasludināšanas,
  102. gada
  103. martā tika pieņemts likums "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", kas stājās spēkā
  104. gada
  105. aprīlī, citustarp papildinot Aizsargjoslu likuma
  106. panta pirmās daļas
  107. punktu, nosakot, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus
  108. Likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību"21
  109. panta pirmā daļa noteica - ja konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir tas normatīvais akts, kuram ir augstāks juridiskais spēks (analogu normu paredz arī spēkā esošā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma
  110. panta sestās daļas
  111. punkts). Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Zemesgabali "Zvejnieki", "Brekši" atrodas Juglas ezera katlienē Lielās Juglas labajā krastā pie satekas ar Mazo Juglu teritorijas Z daļa ir pārmitrināta un atrodas tikai 0,5 m - 1,0 m augstāk par pašreizējo upes līmeni. Lai teritorijas zemākās vietas pasargātu no applūšanas, teritorija tiks pacelta (tiks veikti grunts uzbēršanas darbi) līdz kopējam augstumam, uzberot grunti 2,31 m, jo palu laikā neuzbērtā teritorija applūst [..] Lai izvairītos no teritoriju aplūšanas Z daļā detālplānojumā ir paredzētas grunts uzbēršana, kas ir jāveic pirms tiek uzsākta būvniecība"
  112. Saskaņā ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izstrādāto nacionālās nozīmes plūdu riska modeli 10 % applūšanas augstumatzīme varētu būt no 1,24 m līdz 1,42 m LAS. Topogrāfiskais plāns, uz kura pamata izstrādāts Detālplānojums23, apliecina, ka lielākajā daļā teritorijas šīs augstumatzīmes ir mazākas par 1,24 m LAS, no kā izriet, ka lielākā teritorijas daļa ir pārmitra. Par faktu, ka Detālplānojuma teritorija ir bijusi pārmitra, purvaina un applūstoša, Pašvaldībai norādījis arī Dienests
  113. gada
  114. janvāra atzinumā Nr. 11.2/AP/35/
  115. Kopš Satversmes tiesas
  116. gada
  117. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03,
  118. gada
  119. decembra spriedumu lietā Nr. 2007-12-03, un pēc Aizsargjoslu likuma grozījumu spēkā stāšanās
  120. gada
  121. aprīlī (likuma prasības kā augstāka​ juridiskā spēka tiesību normas prevalē pār Detālplānojumu, kas pieņemts kā saistošie noteikumi​), Pašvaldībai (arī tā laika Garkalnes novada pašvaldībai) bija jārīkojās, lai novērstu Detālplānojuma neatbilstības, kas atļauj applūstošas teritorijas uzbēršanu; Garkalnes novada dome ar
  122. gada
  123. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 26 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-
  124. gadam"24 apstiprināja Garkalnes novada teritorijas plānojumu (turpmāk - Garkalnes TP). Atbilstoši Garkalnes TP Apbūves noteikumu
  125. pielikuma "Spēkā esošie detālplānojumi, kas daļēji atrodas applūstošā teritorijā"
  126. punktam Detālplānojums ir starp tiem detālplānojumiem, kas skar applūstošās teritorijas. Savukārt Apbūves noteikumu noslēguma jautājumu
  127. punkts noteica, ka
  128. pielikumā minētie detālplānojumi ir īstenojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem saistošajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Garkalnes TP integrēts Detālplānojuma risinājums par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu. Par Garkalnes TP
  129. redakciju Dienests sniedza atzinumu25, norādot, ka teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir jāveic kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana, nepieciešamības gadījumā Aizsargjoslu likumā pieļaujamos gadījumos paredzot pasākumus applūšanas risku novēršanai, vai paredzot teritorijas zonējuma maiņu no apbūves teritorijām uz neapbūvētām teritorijām. Dienests nepiekrita Garkalnes TP Paskaidrojuma rakstā paustajam apgalvojumam, ka kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana būtu kā viena no prioritātēm (nākotnē). Dienests vērsa Pašvaldības uzmanību, ka Garkalnes novada teritorija ir jutīga attiecībā no pazemes ūdeņu aizsardzības viedokļa, savukārt virszemes ūdeņu kvalitāte neatbilst vēlamajam sasniedzamajam kvalitātes līmenim un attiecīgi šie apstākļi uzliek par pienākumu rīkoties nekavējoties, lai ieviestu pasākumus vides situācijas uzlabošanā. Iepriekšējā teritorijas plānojuma izstrādes laikā nebija pietiekoši detalizēti izvērtētas pašvaldības applūstošās teritorijas, kā rezultātā pēdējos gados bija vairākkārtīgi notikusi dzīvojamās apbūves applūšana pavasara palu laikā. Ņemot vērā, ka teritorijas plānojumā nebija detalizēti izvērtētas virszemes ūdensobjektu applūstošās teritorijas, Dienests nespēja noteikt, vai ir ievēroti Aizsargjoslu likuma
  130. panta pirmās daļas
  131. punktā noteiktie aprobežojumi virszemes ūdensobjektu applūstošajās teritorijās; 10.
  132. Garkalnes novada pašvaldības dome ar
  133. gada
  134. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-
  135. gadam ar
  136. gada grozījumiem"26 apstiprināja grozījumus Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.-
  137. gadam27 (turpmāk - Garkalnes TPG), tajā saglabājot Detālplānojuma risinājumu par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu; 10.
  138. Garkalnes novada pašvaldība
  139. gada
  140. jūnijā izsniedza darba uzdevumu Nr. ZIR 26/2021 "Zemes ierīcības projekta izstrādāšanai zemes vienību sadalīšanai un robežu pārkārtošanai zemes vienībās Divupes ielā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 18, 20, 22, 24, 26, 28 un 30"28 (turpmāk - zemes ierīcības darba uzdevums). Zemes ierīcības likums noteic, ka zemes ierīcības projektu un tā grozījumus izstrādā, ievērojot pašvaldības teritorijas plānojumu un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības
  141. Ja ir spēkā esošs detālplānojums, bet nepieciešams veikt zemes ierīcības darbus, proti, starpgabalu likvidēšanu, zemes vienību robežu pārkārtošanu vai zemes vienību (arī kopīpašumā esošo) sadalīšanu30, zemes ierīcības projektu (turpmāk - ZIP) var izstrādāt kā papildinājumu detālplānojumam
  142. ZIP apstiprina pašvaldība, izdodot administratīvo aktu32; 10.
  143. ZIP izstrādes laikā Pašvaldības dome
  144. gada
  145. maijā pieņēma lēmumu par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu
  146. Ievērojot Detālplānojuma risinājumu, Lokālplānojuma darba uzdevuma 3.
  147. apakšpunktā ietverta prasība nepieciešamības gadījumā sagatavot zemes vienību robežu izmaiņu priekšlikumu
  148. Pretēji tam, Pašvaldība
  149. gada
  150. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 1209 "Par zemes ierīcības projekta zemes vienībām Divupes iela 1, Divupes iela 2, Divupes iela 3, Divupes iela 4, Divupes iela 5, Divupes iela 6, Divupes iela 7, Divupes iela 8, Divupes iela 9, Divupes iela 10, Divupes iela 11, Divupes iela 12, Divupes iela 13, Divupes iela 14, Divupes iela 15, Divupes iela 16, Divupes iela 18, Divupes iela 20, Divupes iela 22, Divupes iela 24, Divupes iela 26, Divupes iela 28, Divupes iela 30, Berģi, Garkalnes pagasts, Ropažu novads apstiprināšanu"35 (turpmāk - lēmums Nr. 1209). Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 1.2.
  151. apakšnodaļā norādīts: "saskaņā ar izstrādāto zemes ierīcības projektu izveidotas 74 zemes vienības. Zemes ierīcības projekta paskaidrojuma rakstā un grafiskajā daļā ir norādīts, ka zemes ierīcības projektu plānots īstenot divās kārtās: 1)
  152. kārtā - izveidot zemes vienības, kurām ir piekļuve no esošās Divupes ielas; 2)
  153. kārtā - zemes vienības, kurām ir piekļuve no jaunveidojamās ielas, izveidot pēc lokālplānojuma apstiprināšanas, piešķirt adreses un pieņemt lēmumu par apbūvei paredzētās zemes platības nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu"
  154. ZIP ir jāatbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts un ir spēkā esošs) un tā izstrāde, apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek administratīvā procesa kārtībā, un ar administratīvo aktu nav iespējams grozīt ārējos normatīvos aktus (šajā gadījumā saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Detālplānojums un Garkalnes TPG). Administratīvā procesa likuma
  155. panta pirmās daļas
  156. punkts noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama, savukārt atbilstoši
  157. pantam administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību normām. Tādējādi Ministrijas ieskatā Domei nepastāvēja leģitīms iemesls izsniegt zemes ierīcības darba uzdevumu un vēlāk pieņemt lēmumu Nr. 1209; 10.
  158. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS) pieejamo informāciju Pašvaldības būvvalde
  159. gada
  160. jūlijā akceptēja būvniecības ieceri un izdeva būvatļauju (lēmuma Nr. BIS-BV-4.4-2021-62) dīķa nojaukšanai un teritorijas labiekārtošanai Divupes ielā 30, Upesciemā, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā37, un
  161. gada
  162. decembrī ir pieņēmusi ekspluatācijā meliorācijas sistēmas nojaukšanas būvniecību (dīķa aizrakšanu). Atbilstoši Būvniecības likumam būvatļauja ir tiesiska, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)
  163. Detālplānojumā dīķa teritorija noteikta kā Dīķis (26 428 m2), savukārt Garkalnes TPG dīķa teritorijai noteikta funkcionālā zona Ūdeņu teritorija (Ū). Ņemot vērā, ka lielākā daļa Detālplānojuma teritorijas ir applūstoša un Detālplānojumā ietvertās normas par applūstošās teritorijas uzbēršanu neatbilst Aizsargjoslu likuma
  164. panta pirmās daļas
  165. punktam, arī Pašvaldības būvvaldes izdotā būvatļauja dīķa aizrakšanai un lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā neatbilst normatīvo aktu prasībām
  166. Pieļaujot, ja Detālplānojums dīķa teritorijā ir tiesisks, lai izdotu būvatļauju dīķa aizrakšanai, Pašvaldībai bija pienākums pirms būvatļaujas izsniegšanas izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, ar kuru dīķa teritorijā tiktu noteikts tāds zonējums, kas pieļauj citu izmantošanu. Ņemot vērā, ka Pašvaldība neizstrādāja atbilstošu teritorijas plānošanas dokumentu, un nedz Detālplānojuma risinājumi nedz Garkalnes TP neparedz citu teritorijas izmantošanu kā vien Ūdeņu teritorija (Ū), Pašvaldības būvvaldes pieņemtie lēmumi par būvniecības ieceru īstenošanu dīķa teritorijā ir neatbilstoši tiesiskajam regulējumam. Kā atzinusi Satversmes tiesa, gadījumā, ja būviecere neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tas pats par sevi ir pamats secinājumam, ka šādai būviecerei nevar tikt izsniegta būvatļauja
  167. 10.
  168. Saskaņā ar Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 1.3.
  169. apakšnodaļā norādīto Lokālplānojuma teritorijā ir aktuāli vēl citi būvniecības procesi un, kaut Detālplānojuma risinājumi dīķa teritorijā neparedz zemes ierīcības projektā izdalītās zemes vienības un jebkāda veida būvniecību, Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā ir uzsākta teritorijas attīstība atbilstoši Detālplānojumam
  170. Pretēji Detālplānojuma saistošajā daļā ietvertajai Kārtībai, kādā tiek apgūta detālplānojuma teritorija, Dome
  171. gada
  172. martā nepamatoti pieņēma lēmumu Nr. 3103 "Par administratīvā līguma slēgšanu detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā īstenošanai"42 (turpmāk - lēmums Nr. 3103), mainot saistošajos noteikumos noteikto īstenošanas kārtību, tādejādi uzņemoties neizpildāmas saistības, kas ir pretējas normatīvajiem aktiem. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā bez dīķa nojaukšanas ir reģistrētas vēl šādas būvniecības lietas: 1) vidējā spiediena (P < 0,4 MPa) sadales gāzesvadu jaunbūve pa Divupes ielu un atzaru jaunbūve zemes īpašumos "Divupes ielā" (Nr. BIS-BL-682116-7983), būvniecības stadija - būvdarbi (veicami līdz 06.06.2028.). Būvinspektora 03.11.
  173. atzinums pārtraukt būvdarbus (Nr. BIS-BV-19.9-2023-5728); 2) ārējā elektroapgāde, Divupes ielā 1-41 (Nr. BIS-BL-669014-8607), būvniecības stadija - būvdarbi (veicami līdz 01.08.2028.); 3) ceļu izbūve īpašumos, kas ietver zemes vienības Divupes ielā 7, 12-14, 20, 22, 26, 28, 30 (Nr. BIS-BL-390626-4868), būvniecības stadija - 18.02.
  174. izdota būvatļauja Nr. BIS-BV-4.5-2022-62 ar izvirzītiem projektēšanas nosacījumiem (projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš - 18.02.2027.). 11.05.
  175. pieņemti lēmumi Nr. BIS-BV-5.12-2023-195, BIS-BV-5.12-2023-196 par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu sešu mēnešu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Vienlaikus uzlikts par pienākumu adresātam saņemt no Pašvaldības būvvaldes akceptu projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildei, kā arī Dienesta Tehniskos noteikumus vai gadījumā, ja Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izdot Tehniskos noteikumus, saņemt Dienesta viedokli par izvirzītām vides aizsardzības prasībām, kas būtu iestrādājamas būvniecības dokumentācijā, vai atjaunot īpašumu iepriekšējo tiesisko stāvokli; 4) ielu apgaismojums Divupes ielā 1-41 (BIS-BL-721580-8867), būvniecības stadija - izvirzīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi (ieceres realizācijas termiņš - 19.01.2029.). No lēmuma Nr. 3103 pamatojošās daļas secināms, ka patvaļīgās būvniecības sekas (ceļu būvniecība) Pašvaldības būvvaldes norādītajā sešu mēnešu termiņā nav novērstas. Atbilstoši Dienesta atzinumos Nr. 11.2/AP/35/2024 un Nr. 2.4/CS/251/2024 norādītajam Dienests
  176. gada
  177. jūlijā bija sagatavojis ziņojumus par pārbaudes rezultātiem (Nr. 070-77/2022 un Nr. 070-78/2022), kuru noregulējums pagaidām nav panākts un lietas par nelikumīgu ceļu izbūvi, izmantojot materiālus, kas satur būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, vēl ir procesā. Kā arī Dienests
  178. gada
  179. jūlijā izdevis lēmumu Nr. AP23VL0470 "Par atteikumu veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izdot tehniskos noteikumus" paredzētajai darbībai - ceļa izbūvei Lokālplānojuma teritorijā, kurā viens no pamatojumiem bija applūstošās teritorijas pretlikumīga uzbēršana. Šis lēmums ir spēkā esošs; 10.
  180. Dienests
  181. gada
  182. janvārī izsniedzis negatīvu atzinumu Nr. 11.2/AP/35/2024, norādot, ka nesaskaņo Lokālplānojuma teritoriju ar ieceri veidot savrupmāju apbūvi un aicināja Pašvaldību pārtraukt turpmāku Aizsargjoslu likuma
  183. panta otrās daļas
  184. punkta
  185. apakšpunkta un
  186. panta pirmās daļas
  187. punkta neievērošanu, vienlaikus lūdzot neizsniegt jaunas būvatļaujas Lokālplānojuma teritorijā. Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumos minēto Pašvaldība citustarp pamatojusi43 ar to, ka ne Garkalnes TPG, ne Detālplānojumā Lokālplānojuma teritorija nav noteikta kā applūstoša, turklāt deviņus gadus spēkā esoša pašvaldības teritorijas attīstības plānojuma tiesiskuma apšaubīšana nonākot pretrunā ar tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principu. Kā atzinusi Augstākā tiesa, aizsargjoslas novietojuma un tās robežu noteikšanai un apzīmēšanai dabā ir nepieciešams veikt noteiktas darbības, taču šīs darbības nenodibina aizsargjoslas tiesisko pamatu kā tādu, jo to nodibina Aizsargjoslu likums. Tādējādi vispārīgi aizsargjoslas esība nav atkarīga no tās attēlošanas teritorijas plānojumā vai aizsargjoslā noteikto aprobežojumu ierakstīšanas zemesgrāmatā, vai arī kādiem citiem priekšnoteikumiem. Pamats aizsargjoslas attēlošanai teritorijas plānojumā un attiecīgā aprobežojuma ierakstīšanai zemesgrāmatā ir juridisks fakts - dabā pastāvošs objekts, kas ir klasificējams kā viens no Aizsargjoslu likumā paredzētajiem objektiem
  188. Aizsargjoslu likuma prasības kā augstāka juridiskā spēka tiesību normas prevalē pār pašvaldības teritorijas plānojumu, kas pieņemts kā saistošie noteikumi
  189. Tādējādi Pašvaldībai pašai neizpildot no tiesību normām izrietošo pienākumu Garkalnes TP un vēlāk Garkalnes TPG noteikt visas applūstošās teritorijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tā nevar atsaukties uz tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu Detālplānojuma un Garkalnes TPG tiesiskuma apšaubīšanas gadījumā, ja pati šos principus jau sākotnēji nav ievērojusi; 10.
  190. Kad būvniecības darbi jau bija veikti, Dome pieņēma lēmumu Nr. 3103 noslēgt administratīvo līgumu par Detālplānojuma īstenošanu, kur lēmuma pamatojošajā daļā citustarp norādīts: "būvvaldes rīcībā nav normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātas un apstiprinātas būvniecības ieceres dokumentācijas zemes uzbēršanai Detālplānojuma teritorijā", turpat tālāk: "Lokālplānojums izstrādāts uz aktuāla inženiertopogrāfiskā materiāla (uzmērījums reģistrēts Ropažu novada pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē
  191. gada
  192. septembrī, reģistrācijas Nr. Nr. 8060 T_5132). Aktuālajā materiālā grunts augstuma atzīmes ir augstākas kā inženiertopogrāfiskajā materiālā, uz kura ir izstrādāti Detālplānojuma risinājumi, vidēji par 0,5 m līdz 2 m LAS", tādējādi apliecinot teritorijas prettiesisku uzbēršanu un atbalstot arī turpmāku Aizsargjoslu likuma
  193. panta pirmās daļas
  194. punkta neievērošanu. Atbilstoši Likuma
  195. panta pirmajai daļai detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju. Proti, detālplānojuma īstenošanas obligāts priekšnoteikums ir starp pusēm noslēgts administratīvais līgums. Attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka Detālplānojuma teritorijā veiktie būvdarbi bez administratīvā līguma ir uzskatāmi par Detālplānojuma īstenošanu, vēl jo vairāk, ja tie veikti pretēji Detālplānojuma risinājumiem. Tādējādi Pašvaldības izsniegtās būvatļaujas Detālplānojuma applūstošajās teritorijās, kā arī izrietošie lēmumi, kas pieņemti pirms administratīvā līguma noslēgšanas (
  196. gada
  197. martā), Ministrijas ieskatā neatbilst Likuma
  198. panta pirmajai daļai un Būvniecības likuma
  199. panta pirmās daļas
  200. punktam; 10.
  201. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts uz administratīvā līgumā ietverto prasību būtiskākajām atšķirībām no Detālplānojumā izvirzītajām prasībām: 1) lokālas ūdensapgādes sistēmas un pagaidu decentralizētas kanalizācijas sistēmas (Detālplānojums paredz ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvi tikai tad, kad izveidota centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma visam dzīvojamajam kvartālam); 2) ar līgumu mainīta Detālplānojuma īstenošanas kārtība, nosakot, ka vienlaicīgi ar grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvprojekta izstrādi un realizāciju, ielu, inženiertīklu, meliorācijas sistēmas izbūvi atļauts ēkām izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas, un grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā atļauta tikai pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes un gāzes apgādes), meliorācijas sistēmas un grunts uzbēršanas (pacelšanas) nodošanas ekspluatācijā (Detālplānojums paredz 5 secīgus īstenošanas posmus: I ielu, ceļu projektēšana un izbūve; II infrastruktūras projektēšana un izbūve; III konkrētu zemes gabalu apbūves projektēšana, meža zemes transformācija zem projektētās apbūves; IV ēku un būvju izbūve; V teritorijas apsaimniekošana)
  202. Tādejādi, noslēdzot administratīvo līgumu, kas nosaka citādāku Detālplānojuma īstenošanas kārtību, kā tas bija ietverts Detālplānojumā, Pašvaldība ir rīkojusies pretēji tiesību normām; 10.
  203. Dome
  204. gada
  205. martā apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes
  206. gada
  207. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu daļā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 13/24), ar kuriem citustarp, pretēji normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu noteiktajai kārtībai, veica grozījumus Detālplānojumā. Tajā pašā Domes sēdē pieņemts arī lēmums par Lokālplānojuma apstiprināšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka līdz ar Likuma spēkā stāšanos detālplānojumu apstiprināšana ar saistošajiem noteikumiem vairs nav pieļaujama47, proti, arī detālplānojumu grozījumus saistošo noteikumu veidā likums nepieļauj. Attiecīgi, ja pastāvēja nepieciešamība pēc jauniem risinājumiem Detālplānojumā, Pašvaldībai bija jāizstrādā jauns detālplānojums vispārīgā administratīvā akta formā48, ievērojot normatīvajos aktos noteikto detālplānojumu izstrādes un apstiprināšanas kārtību
  208. Tādējādi saistošo noteikumu Nr. 13/24
  209. un
  210. punkts neatbilst Likuma
  211. pantam, kas uzliek pienākumu detālplānojumu (šajā gadījumā Detālplānojuma grozījumus) izstrādāt kā vispārīgo administratīvo aktu; 10.
  212. Uz Ministrijas skaidrojuma pieprasījumu Pašvaldībai50 par konstatētajām neatbilstībām Pašvaldības rīcībā, pieņemot lēmumus attiecībā uz Lokālplānojuma teritoriju, Pašvaldība nav sniegusi atbilstošu pamatojumu51 par tās pieņemto lēmumu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem. Bez tam, pretēji Likuma
  213. panta ceturtajai daļai, kas noteic, ka lokālplānojuma saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma
  214. panta trešajā daļā minētās darbības (ministrijā saņemto iesniegumu par lokālplānojumu izvērtēšana52), Pašvaldība skaidrojumā norādījusi, ka, apstiprinot Lokālplānojumu, Pašvaldība bija izvērtējusi institūciju atzinumus, sniegusi savu vērtējumu par tiem, līdz ar to, Pašvaldības ieskatā, Lokālplānojums atbilst normatīvo aktu prasībām un ir īstenojams
  215. Kaut Detālplānojums ir ārējs normatīvais akts, lēmuma Nr. 3103 pieņemšanu Pašvaldība pamatojusi ar Lokālplānojuma publiskās apspriešanas procedūru, kuras laikā neesot saņemti iebildumi par Lokālplānojumā ietvertajiem ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras risinājumiem. Administratīvā līgumā ietvertie precizējumi satiksmes infrastruktūras profiliem tikuši noteikti, balstoties uz Lokālplānojuma risinājumiem, par kuriem attiecīgo jomu uzraugošās institūcijas nebija izteikušas iebildumus. Proti, Pašvaldība atzīst, ka Detālplānojumā veikti grozījumi ar Domes lēmumu, pamatojoties uz tobrīd izstrādes procesā esošā Lokālplānojuma risinājumiem. Atbilstoši Pašvaldības sniegtajam skaidrojumam sākotnēji dīķa izveide bija iecerēta laikā līdz zemes reformai
  216. gadā kādreizējās zivsaimniecības "Upesciems" vajadzībām un dīķa izveides darbi bijuši nepabeigti. Pašvaldības ieskatā normatīvie akti nesaturot aizliegumu pārveidot vai aizbērt mākslīgos ūdensobjektus, kas ir hidrotehniskās būves, izstrādājot būvniecības dokumentāciju atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tomēr Pašvaldība nav ņēmusi vērā, ka teritorijas plānošana ir primāra iepretim būvniecībai, t.i., lai arī dīķa aizrakšanu normatīvie akti neliedz, dīķa aizrakšanas fakts nevar mainīt Detālplānojumā un Garkalnes TPG noteikto funkcionālo zonu (ūdens teritoriju). Pašvaldība atzīst, ka, īstenojot Lokāplānojuma saistošos noteikumus, tiks novērstas neatbilstības Pašvaldības pieņemtajos lēmumos, turklāt Pašvaldības ieskatā nepastāvot tiesisks pamats atcelt Pašvaldības būvvaldes izdotos administratīvos aktus, piemērojot Administratīvā procesa likuma
  217. panta (prettiesiska administratīvā akta atcelšana) otrās daļas kārtību.
  218. Vērtējot Lokālplānojuma dokumentāciju kopsakarībā ar šī rīkojuma
  219. punktā minēto, Ministrijas ieskatā Lokālplānojuma mērķis ir legalizēt Domes un Pašvaldības būvvaldes lēmumus, kas pieņemti līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un atļauj tādu darbību veikšanu, kas neatbilst teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajam. Pašvaldībām ir saistošs Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas noteic, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā, neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim
  220. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir nepieciešams efektīvs un iedarbīgs kontroles mehānisms, ar kura palīdzību tiktu uzraudzīts tas, kā pašvaldības ievēro, piemēram, normatīvo aktu prasības, teritorijas plānošanas principus vai augstāka līmeņa plānojuma noteikumus. Pretējā gadījumā, nepastāvot efektīvam kontroles (uzraudzības) mehānismam, pašvaldībām piešķirtā rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā var tikt izmantota patvaļīgi
  221. Likuma
  222. pants nosaka kārtību pašvaldības teritorijas plānojuma darbības apturēšanai, izdodot ministra rīkojumu pēc pašvaldības teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.
  223. Ņemot vērā šī rīkojuma
  224. punktā, kā arī citas šajā rīkojumā konstatētās nepilnības, secināms, ka līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai nav ievērotas sekojošu normatīvo aktu prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kas pašu Lokālplānojumu padara nepiemērojamu: 13.
  225. Latvijas Republikas Satversmes
  226. pants; 13.
  227. Satversmes tiesas likuma
  228. panta otrā daļa; 13.
  229. Valsts pārvaldes iekārtas likuma
  230. pants,
  231. pants,
  232. panta pirmā, piektās daļas pirmais teikums, vienpadsmitā daļa,
  233. pants; 13.
  234. Pašvaldību likuma
  235. pants,
  236. panta pirmās daļas
  237. punkts un otrā daļa; 13.
  238. Likuma
  239. pants,
  240. panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa,
  241. panta trešā daļa,
  242. pants,
  243. pants,
  244. panta pirmā, otrā un trešā daļa; 13.
  245. Aizsargjoslu likuma
  246. panta pirmās daļas
  247. punkts; 13.
  248. Būvniecības likuma
  249. panta pirmās daļas
  250. punkts,
  251. panta pirmās daļas
  252. punkts; 13.
  253. Zemes ierīcības likuma
  254. panta
  255. punkts,
  256. pants,
  257. panta otrā daļa; 13.
  258. Administratīvā procesa likuma
  259. pants,
  260. pants,
  261. pants,
  262. pants,
  263. panta pirmā, otrā un sestā daļa,
  264. panta pirmās daļas
  265. punkts,
  266. pants; 13.
  267. Ministru kabineta
  268. gada
  269. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
  270. punkts.
  271. Ņemot vērā minēto un, pamatojoties uz Likuma
  272. panta trešo daļu, apturu saistošo noteikumu Nr. 14/24 darbību.
  273. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Domes priekšsēdētājai. 1 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/183503; 2 https://www.vestnesis.lv/op/2024/63.7; 3 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_29495; 4 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/140063; 5 Ministru kabineta 2014 .gada
  274. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
  275. punkts; 6 Likuma
  276. pants un Ministru kabineta
  277. gada
  278. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
  279. punkts; 7 atbilstoši Ministru kabineta
  280. gada
  281. oktobra noteikumiem Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628) un Covid - 19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma (spēkā no
  282. gada
  283. jūnija līdz
  284. gada
  285. janvārim)
  286. pantam; 8 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/175318; 9 Ziņojums par lokālplānojuma Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā publiskās apspriešanas rezultātiem, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/182591; 10 Dienesta
  287. gada
  288. janvāra atzinums Nr. 11.2/AP/35/2024 un
  289. gada
  290. februāra atzinums Nr. 2.4/CS/251/2024; 11 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/182741; 12 https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/pludu-riska-un-pludu-draudu-kartes; 13 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_20131#nozoom; 14 Likuma
  291. panta otrā daļa; 15 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/115695; 16 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_20131#nozoom; 17 Detālplānojuma saistošā daļa 2.
  292. apakšnodaļa: 18 Ministrijas deleģējums vērtēt pašvaldību detālplānojumu tiesiskumu bija noteikts, sākot no
  293. gada (Teritorijas plānošanas likuma redakcijā no
  294. gada
  295. maija līdz
  296. gada
  297. decembrim, kad likums zaudēja spēku); 19 redakcijā no
  298. gada
  299. jūnija; 20 izņemot īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību, esošo būvju renovāciju, kultūras pieminekļu restaurāciju, transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību u.c. 21 spēkā no
  300. gada
  301. jūlija līdz
  302. gada
  303. jūlijam; 22 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/115667; 23 Detālplānojuma Grafiskā daļa "Esošā situācija", https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/115668; 24 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/204; 25 Dienesta
  304. gada
  305. septembra atzinums Nr. 4.5-8/3972; 26 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/15885; 27 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_432#nozoom; 28 Domes
  306. gada
  307. jūnija lēmuma Nr. 1209 "Par zemes ierīcības projekta zemes vienībām Divupes iela 1, Divupes iela 2, Divupes iela 3, Divupes iela 4, Divupes iela 5, Divupes iela 6, Divupes iela 7, Divupes iela 8, Divupes iela 9, Divupes iela 10, Divupes iela 11, Divupes iela 12, Divupes iela 13, Divupes iela 14, Divupes iela 15, Divupes iela 16, Divupes iela 18, Divupes iela 20, Divupes iela 22, Divupes iela 24, Divupes iela 26, Divupes iela 28, Divupes iela 30, Berģi, Garkalnes pagasts, Ropažu novads apstiprināšanu" pamatojošā daļa, https://www.ropazi.lv/lv/media/21278/download?attachment; 29 Zemes ierīcības likuma
  308. panta
  309. punkts; 30 turpat
  310. pants; 31 turpat
  311. panta otrā daļa; 32 turpat
  312. pants; 33 Domes
  313. gada
  314. maija lēmums Nr. 1067 "Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijas plānojuma grozījumiem zemes vienībām Divupes ielā 28, Divupes ielā 30 un atļautā izmantojuma detalizācijai "Detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", "Brekši"", Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā"; https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/140063; 34 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/140063; 35 https://www.ropazi.lv/lv/media/21278/download?attachment; 36 Paskaidrojuma raksta 1.2.
  315. apakšnodaļa "ZEMES IERĪCĪBAS PROJEKTS (2022.G.)",
  316. lp., https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/182768; 37 https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions; 38 Būvniecības likuma
  317. panta pirmās daļas
  318. punkts; 39 būvatļauja ir prettiesiska, ja detālplānojumā ietvertās normas neatbilst likumam un Ministru kabineta noteikumiem - sal. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  319. gada
  320. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-313/2020 (A420237316) 3.
  321. apakšpunkts; 40 sal. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  322. gada
  323. septembra sprieduma lietā Nr.SKA-521/2023

(420200918)
  1. punkts; 41 Paskaidrojuma raksta 1.3.
  2. apakšnodaļa "LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS ESOŠĀ IZMANTOŠANA",
  3. lp., https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/182768; 42 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/182526; 43 Ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/182591; 44 sk. Augstākās tiesas Senāta
  4. gada
  5. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-0123/14 (C27089507)
  6. punktu; 45 sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
  7. gada
  8. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-79/2017 (A420566612)
  9. punktu; 46 sk. lēmuma sadaļu "Administratīvā līgumā ietverto prasību būtiskākās atšķirības no Detālplānojumā izvirzītajām prasībām"; 47 sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
  10. gada
  11. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-77/2018 (A420511213)
  12. punktu. 48 Likuma
  13. pants; 49 Ministru kabineta
  14. gada
  15. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
  16. punkts; 50 Ministrijas
  17. gada
  18. maija vēstule Nr. 1-13/3275 "Par skaidrojuma pieprasījumu"; 51 Pašvaldības
  19. gada
  20. jūnija atbildes vēstule Nr. RN/2024/4.2-2/1052; 52 atbilstoši Likuma
  21. panta trešajai daļai mēneša laikā no dienas, kad beidzies iesniegumu iesniegšanas termiņš, Ministrijai bija jāizvērtē līdz
  22. gada
  23. maijam saņemtie iesniegumi par Lokālplānojumu; 53 pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izvērtēšana, kā arī to īstenošanas pieļaujamības noteikšana ir Ministrijas kompetencē; 54 Valsts pārvaldes iekārtas likuma
  24. pants un
  25. panta pirmā daļa; 55 sk. Satversmes tiesas
  26. gada
  27. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03
  28. punktu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.