← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-74 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
  8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Ļūbastu pilskalna Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā, (turpmāk kopā - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
  10. Saskaņā ar Likuma
  11. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
  12. pantam nekustami kultūras pieminekļi - kompleksi objekti - ir arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas. Likuma
  13. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
  14. Saskaņā ar Likuma 1.,
  15. un
  16. pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība valsts nozīmes kultūras pieminekļu statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  17. gada
  18. marta sēde Nr.2022/08-09.4/4
  19. § un
  20. gada
  21. oktobra sēde Nr. 2022/08-09.4/11
  22. §) rosināt iekļaut Objektu kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli. 3.
  23. Objekts atrodas gan uz privātīpašumā esošas zemes vienības, gan uz Zemkopības un Satiksmes ministrijām piederošām zemes vienībām. Objekta īpašnieki saskaņā ar Likuma
  24. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
  25. panta pirmo daļu, informēti par priekšlikumu ar
  26. gada
  27. novembra lēmumiem Nr. 08-09.1/5359, Nr. 08-09.1/5361 un Nr. 08-09.1/
  28. Likumā noteiktajā termiņā privātpersonas un Satiksmes ministrijas iebildumi Objekta iekļaušanai pieminekļu sarakstā nav saņemti. Saskaņā ar Likuma
  29. panta trešo daļu Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana. Zemkopības ministrija ar
  30. gada
  31. marta vēstuli Nr. 3.2-3e/591/2023 (reģistrēts Pārvaldē 17.03.2023., Nr. 02234/2023) piekritusi kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai Objektam. 3.
  32. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1.,
  33. un
  34. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta
  35. gada
  36. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
  37. punkta, 3.
  38. apakšpunkta un
  39. punkta kritērijiem. 3.2.
  40. Objekts ir labi saglabājies, tam raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā. Pilskalnam ir liels potenciāls kā tūrisma objektam. 3.2.
  41. Objekta saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.
  42. Pamatojoties uz Likuma 14.panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  43. gada
  44. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  45. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9402 Valsts nozīmes Arheoloģija Ļūbasta pilskalns Augšdaugavas novads, Līksnas pagasts; uz A no Ļūbastes Dzelzs laikmets
  46. Objekta sastāvs: Zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 4468 008 0383, 4468 006 0120 un 4468 008 0433 daļa.
  47. Atbilstoši Likuma
  48. panta pirmajai daļai Objektam noteikta individuālā aizsardzības zona. Apstiprinātie teritoriju un individuālo aizsardzības zonu kartogrāfiskie materiāli ir šā rīkojuma grafiskais pielikums.
  49. Lēmuma pamatojums: Likuma
  50. pants un
  51. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa,
  52. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma
  53. pants,
  54. panta pirmā daļa,
  55. panta otrā daļa,
  56. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  57. gada
  58. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
  59. punkts, 3.
  60. apakšpunkts un
  61. punkts un Ministru kabineta
  62. gada
  63. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  64. apakšpunkts.
  65. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  66. panta pirmās daļas
  67. punktu,
  68. panta pirmo un otro daļu un
  69. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā (Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601). Kultūras ministre A. Logina Pielikums Kultūras ministrijas 10.06.
  70. rīkojumam Nr. 2.5-1-74 Ļūbasta pilskalns Augšdaugavas novads, Līksnas pagasts; uz A no Ļūbastes Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns Pieminekļa teritorijas robeža Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-
  71. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra Individuālās aizsardzības zonas robeža

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.