Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Su

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/105 Rīgā

1. gada
2. augustā Par Ropažu novada pašvaldības domes
3. gada
4. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu
5. Ropažu novada pašvaldības (turpmāk - Pašvaldība) dome (turpmāk - Dome)
6. gada
7. maijā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"1 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 22/24), ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (turpmāk - Lokālplānojums). Saistošie noteikumi Nr. 22/24 stājās spēkā
8. gada
9. maijā (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 22/24 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts
10. gada
11. maijā)
13. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums)
14. panta
15. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk - Ministrija) izvērtē pašvaldību lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams Likuma
16. un
17. pantā minēto darbību veikšanai.
18. Likuma
19. un
20. pants nosaka lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra iniciatīvas un pašvaldības lokālplānojuma apstrīdēšanas.
21. Atbilstoši Likuma
22. panta pirmajai daļai Lokālplānojuma apstrīdēšanas termiņš beidzās
23. gada
24. jūlijā. Teritorijas plānojuma apstrīdēšanas termiņā Ministrijā saņemti divi iesniegumi
26. Ministrija
27. gada
28. jūlijā ar vēstuli Nr. 15-2/4651 informēja Domi par Lokālplānojuma izvērtēšanu saskaņā ar Likuma
29. panta trešajā daļā noteikto.
30. Ņemot vērā šā rīkojuma
31. un
32. punktā minēto, Ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā (turpmāk - sistēma) pieejamo Lokālplānojuma dokumentāciju4 un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.
33. Izvērtējot Lokālplānojuma saturu un izstrādes procedūru, konstatēju: 7.
34. Lokālplānojuma izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Domes
35. gada
36. decembra lēmumu Nr. 1855 "Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai, nekustamajiem īpašumiem "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā"5, apstiprinot darba uzdevumu un nosakot, ka Lokālplānojuma izstrādes vadītāja ir Pašvaldības teritorijas plānotāja. 7.
37. Lokālplānojuma teritorijā ietilpstošās zemes vienības: nekustamā īpašuma "Remeikas-1", kadastra numurs 8060 001 0002, zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 8060 001 0786, 8060 001 0787, 8060 001 0789, 8060 001 0790, 8060 001 0791, 8060 001 0792, 8060 001 0793, 8060 001 0794, 8060 001 0795 un nekustamā īpašuma "Remeiku plānotie grāvji", kadastra numurs 8060 001 0001, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8060 001 0796, Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā; kopējā platība - 30,3426 ha
38. 7.
39. Lokālplānojuma mērķis7 ir: 7.3.
40. veikt priekšizpēti Sužu ciema teritorijās ar īpašiem nosacījumiem (TIN2, TIN3, TIN11), lai pamatotu Lokālplānojuma teritorijas robežu atbilstoši Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.-
41. gadam ar
42. gada grozījumiem8 (turpmāk - Plānojums) izvirzītajiem nosacījumiem TIN2, TIN3, TIN11 teritorijām. 7.3.
43. Lokālplānojuma teritorijā pamatot Plānojumā izvirzīto prasību grozījumus Sužu ciema TIN2, TIN3 un TIN11 teritorijā ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas savākšanas risinājumiem un izbūvējamam dambim, lai novērstu Ķīšezera ūdens līmeņa svārstību ietekmi, un pamatot funkcionālās zonas Mazstāvu dzīvojamā apbūve (DzM) grozījumus uz Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS). 7.
44. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi9 attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā, pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti. 7.
45. Normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi sabiedrības informēšanai ir ievēroti. Lokālplānojumam izstrādāta viena redakcija un tās publiskā apspriešana organizēta10 no
46. gada
47. marta līdz
48. martam. Publiskās apspriešanas sanāksme notika
49. gada
50. martā attālināti tiešsaites platformā Zoom. Ziņojumā par Lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem11 norādīts, ka publiskās apspriešanas sanāksmē interesenti nepiedalījās; saņemti astoņi pozitīvi institūciju atzinumi un divi negatīvi atzinumi no Valsts vides dienesta (turpmāk - Dienests) un Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - Pārvalde)12; saņemti 14 Rīgas valstspilsētas iedzīvotāju un Ozolkalnu attīstības biedrības priekšlikumi
51. 7.
52. Laika posmā pēc Lokālplānojuma publiskās apspriešanas, līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai, veikti labojumi14: 7.6.
53. Precizēts Paskaidrojuma rakstā
54. attēlā norādītās teritorijas ar īpašiem noteikumiem - teritorijas, kur veicami kompleksi meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem pasākumi saīsinājuma numurs no TIN16 uz TIN
55. 7.6.
56. Lokālplānojuma grafiskās daļas kartes ir papildinātas ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturētāja reģistrācijas atzīmi. 7.6.
57. Labota redakcionāla kļūda Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu
58. punktā, precizējot norādīto augstumu no 2 m uz 2,40 m Latvijas normālo augstumu sistēmā (LAS) no zemes virsmas. Precizējums atšķirībā no grozījuma nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. Līdz ar to precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek labotas vienīgi redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā, kas neskar personu tiesiskās intereses
59. Pēc publiskās apspriešanas veiktie labojumi Lokālplānojumā ir pretrunā Ministru kabineta
60. gada
61. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628)
62. un
63. punktā noteiktajai teritorijas plānojuma izstrādes kārtībai, tie nav vērtējami kā redakcionāli, jo ietekmē dokumenta būtību, kā arī netika nodoti atkārtotai publiskai apspriešanai saskaņā ar noteikumu Nr. 628
64. punktu.
65. Likuma
66. panta otrā daļa noteic, ka ar lokālplānojumu var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Atbilstoši Ropažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-
67. gadam16 (turpmāk - Stratēģija) telpiskajai perspektīvai Lokālplānojuma teritorija atrodas ciema teritorijā ar vietējiem pakalpojumiem. Atbilstoši Stratēģijas Ilgtermiņa prioritātēm, kuru risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm, izvirzīti stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kur pirmais mērķis SM
68. Zaļāks novads ar vienu no prioritātēm - IP
69. Dabai saudzīga saimniekošana, kas citustarp paredz sakārtot ūdenssaimniecību
70. Atbilstoši Stratēģijas apdzīvojuma telpiskās struktūras apdzīvoto vietu iedalījumam grupās Sužu ciemam, kura teritoriju skar Lokālplānojums, ir identificētas vairākas vajadzības, tostarp nepieciešamība: "[..] mazināt ietekmi uz vidi (ūdenssaimniecība, notekūdeņu attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana) [..]"
71. Saskaņā ar Stratēģijas Vadlīnijām apdzīvoto vietu attīstībai Sužu ciemā "[..] ir jāattīsta komunālie pakalpojumi un publiskā infrastruktūra, jāmazina apbūves ārpus centralizētajiem inženiertīkliem radītais piesārņojums [..]"
72. Tādējādi Lokālplānojums neatbilst Stratēģijai.
73. Saistībā ar Lokālplānojuma teritoriju konstatēju, ka atbilstoši Plānojuma Grafiskajai daļai20 Lokālplānojuma teritorija noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem (TIN2 un TIN3), kurai saskaņā ar Plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - apbūves noteikumi) 8.
74. apakšnodaļu21 izstrādājams komplekss detālplānojums vai komplekss lokālplānojums, citustarp attiecīgajā plānošanas dokumentā nosakot satiksmes organizācijas risinājums, ietverot plānoto ielu savienojumu ar esošo ielu tīklu
75. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju Pašvaldības būvvalde
76. gada
77. martā akceptēja būvniecības ieceri un izdeva būvatļauju (lēmuma Nr. BIS-BV-4.5-2022-78) ceļu izbūvei īpašumos Remeikas 1, Remeikas 2, Klipiņi, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā
78. Būvatļauja ir tiesiska, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)
79. Kā atzinusi Augstākā tiesa, ja būviecere neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tas pats par sevi ir pamats secinājumam, ka šādai būviecerei nevar tikt izsniegta būvatļauja
80. Ņemot vērā, ka būvatļaujas izdošanas brīdī Lokālplānojuma teritorijai nebija izstrādāts komplekss detālplānojums vai lokālplānojums, Pašvaldības būvvaldes izdotā būvatļauja ceļu izbūvei neatbilst normatīvo aktu prasībām
82. Izvērtējot Lokālplānojuma atbilstību Plānojumam, konstatēju, ka Plānojuma apbūves noteikumu 350.
83. apakšpunkts attiecībā uz TIN2 un TIN3 nosaka, ka detālplānojumā vai lokālplānojumā jānosaka ūdensapgādes un notekūdeņu risinājumus, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem tīkliem. Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Kā viena no būtiskām problēmām, kas kavē Sužu ciema attīstību, ir teritorijas sliktā notece, kas izraisa gan applūšanas risku, gan apgrūtina ciema teritorijas turpmāko apbūvi. Ciema dienvidaustrumu daļā, kur ir būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi - vāja grunts nestspēja, applūšanas risks, iepriekšējā teritorijas plānojumā 2009.-2021.g. bija paredzētas plašas savrupmāju apbūves teritorijas. Jaunajā plānojumā šī daļa noteikta kā teritorija ar īpašiem nosacījumiem TIN11, kur pirms būvniecības uzsākšanas veicama izpēte un nopietna inženiertehniskā sagatavošana. Tālākā ciema attīstība būtu plānojama kopā ar Rīgas pilsētas Sužiem, paredzot vienotas kanalizācijas sistēmas izveidi"27, "[..] Garkalnes novada teritorijas plānojumā ir apzinātas vairākas teritorijas, kur vienlaikus identificēti vairāki paaugstināta riska faktori, kas savstarpēji pārklājoties ietekmē viens otru. Šajās teritorijās ir komplicētas situācijas, ko nevar atrisināt, pievēršoties tikai kāda atsevišķa riska pārvaldības plānošanai"
84. Savukārt Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Lokālplānojuma risinājumi nesaglabā Plānojumā noteikto teritoriju ar īpašiem noteikumiem - TIN2 un TIN3, jo teritorijas attīstības plānošanai tiek izstrādāts lokālplānojums, kurā citustarp tiek noteikts ūdensapgādes un notekūdeņu risinājums, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem tīkliem
85. Neskatoties uz minēto, Lokālplānojuma apbūves noteikumu
86. un
87. punkts nosaka, ka Lokālplānojuma teritorijā tiek atļauti decentralizētie risinājumi - lokāla ūdensapgāde (dziļurbums) katrā zemesgabalā un decentralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana kā pagaidu risinājums līdz centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvei. Savukārt Lokālplānojuma apbūves noteikumu
88. punkts noteic, ka, lai lokālplānojuma teritorijā īstenotu savrupmāju dzīvojamo apbūvi pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības jeb, sākot ar teritorijas attīstības otro kārtu, ir jāparedz centralizētās kanalizācijas risinājums - izbūvēt lokālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai kanalizācijas tīklu ar pieslēgumu esošajam kanalizācijas tīklam Bukultos, vai pieslēgties kanalizācijas tīklam, kas izbūvēts gar Lokālplānojuma teritoriju vai tās tuvumā (ja ir pieejams centralizētās kanalizācijas tīkls ārpus Lokālplānojuma teritorijas). 10.
89. Lokālplānojuma apbūves noteikumu
90. un
91. punkts nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētās kanalizācijas tīklus Lokālplānojuma teritorijā: 10.1.
93. gada
94. decembra Domes sēdē tika apstiprināta Stratēģija un Attīstības programma 2022.-
95. gadam ar tās sastāvā esošo Rīcības plānu un Investīciju plānu
96. Minētie ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti līdz
97. gadam neparedz Sužos investīcijas inženierkomunikāciju, t.sk. centralizētās kanalizācijas tīklu, izbūvei. Tomēr šīs pašas Domes sēdes laikā pieņemts lēmums par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu
98. Proti, Pašvaldībai Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanas brīdī jau bija zināms, ka plānošanas periodā līdz
99. gadam Sužos netiek paredzēta centralizēto kanalizācijas tīklu izbūve. 10.1.
100. Lokālplānojuma darba uzdevumā32 Pašvaldība nav izvirzījusi prasību plānot centralizētos kanalizācijas tīklus Lokālplānojuma teritorijā, kaut Plānojuma nosacījumi šai teritorijai to uzliek kā obligātu pienākumu, attiecīgi Lokālplānojuma darba uzdevums šajā daļā neatbilst Plānojuma apbūves noteikumu 350.
101. apakšpunktam. 10.1.
102. Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli" savos izdotajos nosacījumos norādījusi33, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav piederošu centralizētu kanalizācijas tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens" savos nosacījumos norādījusi34, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav izbūvēti centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi, un plānošanas periodā līdz
103. gadam tos nav paredzēts izbūvēt Sužu ciema tuvumā. 10.1.
104. Dienests savā atzinumā35 par Lokālplānojumu norāda, ka nepiekrīt Lokālplānojumā plānotajiem ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas risinājumiem, pamatojot, ka tik apjomīgai dzīvojamās apbūves atļaušanai Lokālplānojumā būtu jānosaka obligāts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas sistēmai vai jāsniedz atbilstošs skaidrojums36 un prasības pagaidu risinājumiem apbūves noteikumos jāpadara stingrākas. Dienesta atzinuma37 noraidīšanas argumentācijā Lokālplānojuma izstrādātāji atsaukušies uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
105. gada
106. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-170/2018 (A420349813) (turpmāk - Spriedums) paustajām atziņām, tostarp, ka jānošķir centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai; centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai centrālajai kanalizācijas sistēmai. Tomēr Lokālplānojuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā, ka minētajā Spriedumā tika vērtēts, vai pašvaldība kā nosacījumu zemesgabala sadalīšanai un apbūvei var izvirzīt privātpersonai pienākumu izbūvēt savienojumu ar pašvaldības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ņemot vērā, ka šāda pienākuma noteikšana skar vairākas būtiskas tiesību jomas - teritorijas plānošanu un apbūves kontroli pašvaldībā, vides aizsardzību un privātpersonas tiesības uz sava īpašuma izmantošanu. Proti, šajā spriedumā ietvertās atziņas ir vērstas uz privātpersonu tiesisko aizsardzību, kas nav tulkojamas tādējādi, ka pašvaldībai ir pienākums ikviena attīstītāja zemes vienībā izbūvēt centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, kad attīstītājs iecerējis, piemēram, ciemata izveidošanu. Spriedumā tiesa norādījusi, ka centralizēta sistēma ir tāda, kuru kopīgi lieto vairāki lietotāji (ārējo tīklu un būvju kopums) un kura atrodas attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā. Tāds cauruļvads (ūdenssaimniecības sistēmas daļa), kam pieslēdzas vairāku zemesgabalu īpašnieki, pats par sevi veido centralizēto sistēmu. Savukārt pieslēgums ir tā sistēmas daļa, kas savieno individuālā lietotāja sistēmu ar kopīgi lietoto; pieslēgums nevar būt tāda sistēmas daļa, kurai pieslēdzas citi lietotāji. Zemes sadales gadījumā paredzama vairāku lietotāju esība, attiecīgi līdz katram paredzamajam zemesgabalam izbūvējamais cauruļvads veidotu centralizētu sistēmu, nevis lietotāja pieslēgumu centralizētajai sistēmai
107. Pašvaldība noteiktos gadījumos atļauj individuālai privātpersonai īstenot konkrētu attīstības projektu, kura ietvaros šī privātpersona uzņemas arī publiskās infrastruktūras būvniecību. Ja šāda iespēja pastāv, tas ir izdarāms ar konkrētiem tiesiskiem instrumentiem, parasti administratīvo līgumu, un konkrēti noregulējot tiesiskās sekas, arī vēlāku infrastruktūras piederību un apsaimniekošanu. Vai un ciktāl šāda sadarbība ir iespējama, ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma
108. Instruments, ko tiesiskajā sistēmā pašvaldība var izmantot, lai savu ekonomisko iespēju robežās salāgotu individuālās un sabiedrības kopējās intereses, ir teritorijas attīstības plānošana. Ievērojot, ka pašvaldības teritorijā noteiktos gadījumos ir ar likumu noteikts pienākums ierīkot centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, pašvaldībai ar šo pienākumu ir jārēķinās, nosakot teritorijas plānojumā noteiktus teritorijas izmantošanas veidus
109. Vienlaikus tiesa atzina, ka individuālo kanalizācijas iekārtu ierīkošana rada lielāku vides apdraudējuma risku, jo to pienācīga ekspluatācija ir katra individuāla īpašnieka rīcības ietvaros. Gan vispārīgi loģiski apsvērumi, gan dzīvē gūtie novērojumi apstiprina, ka individuālu kanalizācijas sistēmu darbība rada pārslodžu riskus (tātad neattīrītu notekūdeņu noplūdi vidē), tāpat jāņem vērā, ka praktiski nav iespējams pilnībā kontrolēt izsūknējamo tvertņu hermētiskumu, nosēdumu regulāru izvešanu vai bioloģisko attīrīšanas iekārtu efektivitāti
110. No minētā secināms, ka Spriedumā ietvertās atziņas nevar tikt iztulkotas tādējādi, ka katrai Lokālplānojuma teritorijā esošajai 191 apbūves zemes vienībai ir jānodrošina pieslēgšanās pie Pašvaldības centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kas atrodas ārpus Lokālplānojuma teritorijas, bet gan, ka pašā Lokālplānojuma teritorijā ir jāplāno un jāizbūvē centralizētie tīkli ar iespēju tai pieslēgt katru no 191 zemes vienības mājsaimniecībām. Savukārt centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi var veikt teritorijas attīstītājs, slēdzot administratīvo līgumu, kā to paredz Lokālplānojuma apbūves noteikumu
111. punkts, vai to izbūvi var veikt pati Pašvaldība, kad tās budžetā šim mērķim būs pietiekami līdzekļi, līdz tam brīdim apturot Lokālplānojumu
112. Kā atzinusi Satversmes tiesa, no Satversmes
113. panta izriet prasība visos ar vidi saistītajos jautājumos ņemt vērā ne vien tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē
114. Piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība nepieciešamības gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs darbības iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas
115. 10.1.
116. No Lokālplānojuma grafiskās daļas45 izriet, ka centralizētie kanalizācijas tīkli Lokālplānojuma teritorijā nav plānoti - nav izdalītas zemes vienības, piemēram, sūkņu staciju un attīrīšanas iekārtu izbūvei, nav noteikta atrašanās vieta perspektīvajiem centralizētās kanalizācijas tīkliem46, kā arī atbilstoši Aizsargjoslu likumam ap tiem nav noteiktas aizsargjoslas. Tajā pašā laikā Lokālplānojuma apbūves noteikumu
117. un
118. punkts paredz decentralizēto kanalizāciju vienīgi kā pagaidu risinājumu (apbūves noteikumu
119. punkts uzsver obligātu centralizētās kanalizācijas risinājumu pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības), tādējādi Lokālplānojuma Grafiskā daļa un apbūves noteikumu 11., 63.,
120. un
121. punkti ir savstarpējā pretrunā. 10.
122. Lokālplānojuma apbūves noteikumu
123. un
124. punktā ietvertā prasība par Lokālplānojuma īstenošanu kārtās nenodrošina normatīvā akta tiesisku piemērošanu attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas zemes vienību īpašniekiem: 10.2.
125. Likuma
126. panta ceturtā daļa nosaka, ka lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Ņemot vērā, ka Lokālplānojuma teritorijā 191 zemes vienībai noteikts funkcionālais zonējums Savrupmāju apbūves teritorija (DzS9), tad arī apbūves noteikumiem šajās zemes vienībās jābūt vienveidīgiem un vairākkārt piemērojamiem. Lokālplānojums kā ārējais normatīvais akts nedrīkst paredzēt nepamatotu tiesību vai priekšrocību piešķiršanu vai noteikt privātpersonai nelabvēlīgākus ierobežojumus kā tos, kas objektīvi izriet no tiesību normām. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka tiesiskās vienlīdzības principam jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus
127. Kaut arī Lokālplānojums paredz tā īstenošanu kārtās, tas tomēr nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētos kanalizācijas tīklus, turklāt Lokālplānojuma grafiskajā daļā centralizētie kanalizācijas tīkli nemaz nav plānoti. Var secināt, ka Lokālplānojuma risinājumi ir pretrunā tiesiskās vienlīdzības principam, jo īpaši attiecībā pret tām personām, kuras Lokālplānojuma teritorijā īstenos būvniecības ieceres (savrupmāju apbūvi), sākot ar otro kārtu vai pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības jebkurā no 191 zemes vienībām. 10.2.
128. Lai arī Lokālplānojuma apbūves noteikumu
129. punkts paredz teritorijas attīstības īstenošanu kārtās atbilstoši apbūves noteikumu pielikumā pievienotajam grafiskajam materiālam, apbūves noteikumu
130. punkts neierobežo savrupmāju izklaidu būvniecību visā Lokālplānojuma teritorijā. No minētā secināms - kaut apbūves noteikumu
131. punkts sašaurina tiesību izlietošanu Lokālplānojuma teritorijas austrumu daļā, turpat
132. punkts šo tvērumu pēc būtības paplašina vai pat pilnībā izslēdz. Proti, jebkuras 191 zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs būvēt savrupmāju, neatkarīgi no tam piederošās zemes vienības atrašanās vietas apbūves noteikumu pielikumā pievienotajā grafiskajā materiālā, kas paredz Lokālplānojuma īstenošanu kārtās, tādējādi padarot apbūves noteikumu
133. punkta prasību neizpildāmu.
134. Vienlaikus konstatēju šādas neatbilstības Lokālplānojuma apbūves noteikumos: 11.
135. Apbūves noteikumu
136. punkts50 noteic, ka plānotās dzīvojamās ēkas nodrošina ar lokālo ūdensapgādi (dziļurbumu). Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā51 sniegts skaidrojums, ka Lokālplānojuma tuvumā nepastāv centralizētie ūdensapgādes tīkli, turklāt tuvākajā laikā tos nav plānots izbūvēt. Tādējādi, ņemot vērā esošo gruntsūdeņu vājo kvalitāti (arī gruntsūdeņu dabiskā aizsargātība ir vāja), ūdens ieguvei katrā no 191 zemes vienībām paredzēts ierīkot dziļurbumu. Tā kā Lokālplānojums paredz blīvu apbūvi, t.i., 191 savrupmāju, ar plānoto iedzīvotāju skaitu - 760 iedzīvotāji52, risinājums par lokālo ūdensapgādi katrā jaunizveidotajā zemes vienībā neatbilst Likuma
137. panta
138. punktā nostiprinātajam ilgtspējības principam, kā arī negarantē normatīvo aktu prasību izpildi par dzeramā ūdens kvalitāti ilgtermiņā. Pašvaldību likuma
139. panta pirmās daļas
140. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Atbilstoši Pašvaldību likuma
141. panta trešajai un ceturtajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība, kā arī autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Kā atzinusi Augstākā tiesa, pašvaldību autonomo funkciju izpilde ir saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo līdzekļu apjomu. Nepietiekama finanšu līdzekļu apjoma gadījumā pašvaldība patstāvīgi nosaka pašvaldības budžeta prioritātes
142. Gluži kā jautājums par centralizētās kanalizācijas sistēmas risinājumiem, tā arī centralizētās ūdensapgādes sistēmas risinājumi a priori risināmi pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos - Pašvaldībai ir pienākums jauna plānošanas dokumenta ietvaros, kas kalpos par pamatu jauna ciemata izveidei, izvirzīt nosacījumus attiecībā uz centralizēto komunikāciju tīkliem, tādējādi, savlaicīgi novēršot tādu situāciju rašanos, kas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 11.
143. Apbūves noteikumu
144. punkts54 noteic, ka ārējai ugunsdzēsībai ierīko virszemes ugunsdzēsības hidrantu, tehniskos risinājumus un precīzu tā novietojumu paredzot būvprojektā. Pretēji Ministru kabineta
145. gada
146. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240)
147. punktam, Lokālplānojuma Grafiskajā daļā55 nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto: "[..] novada teritoriju aizņem lielas mežu teritorijas, kurās dominē tādas mežaudzes, kā sils, kas ir augstas ugunsbīstamības mežaudze un damaksnis, kas ir vidējas ugunsbīstamības mežaudzes. Ņemot vērā, ka gandrīz visus ciemus cieši ietver meži, liela novada teritorijas daļa uzskatāma par paaugstinātas ugunsbīstamības riska zonu. To vēl pastiprina apstāklis, ka novada meži ir populāra atpūtas, sēņošanas un ogošanas vieta, ko bieži apmeklē Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji tieši gada karstākajā un sausākajā laikā. Tādējādi par paaugstinātas ugunsbīstamības teritoriju būtu jānosaka lielākā daļa Garkalnes novada mežu. Savukārt ciemos jāparedz normatīvo aktu prasībām atbilstošs ugunsdzēsības līdzekļu aprīkojums - ārējie ugunsdzēsības ūdensvadi ar hidrantiem, ka arī pietiekams skaits labi sasniedzamu ūdens ņemšanas vietu. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt atsevišķo apbūves kvartālu labu sasniedzamību, veidojot ciemos vienotu un skaidru ielu tīklu"
148. Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā57 minēts, ka Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli" izdotajos nosacījumos norādīts, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav centralizētu ūdensvadu tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens" izdotajos nosacījumos analoga norāde. SIA "Rīgas ūdens" esot sniegusi informāciju, ka plānošanas periodā no
149. gada līdz
150. gadam iecerēta centralizētās ūdensapgādes sistēmas sacilpojuma izbūve starp apkaimēm Berģi-Jaunciems. Ministru kabineta
151. gada
152. jūnija noteikumu Nr. 326 "Latvijas būvnormatīvs LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves""
153. punkts noteic, ka, projektējot objektu ūdensapgādes sistēmas, ņem vērā normatīvo aktu prasības teritorijas plānošanas jomā, pašvaldības teritorijas plānojumu un saistošo noteikumu prasības, kā arī veic esošo ūdensapgādes būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, un izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no piederības), paredzot to izmantošanas un darbības intensificēšanas iespējas. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā saskaņoti ar kanalizācijas būvniecības ieceres dokumentāciju un obligāti veic ūdens patēriņa un notekūdeņu novadīšanas bilances analīzi. Ņemot vērā, ka, pretēji Plānojuma apbūves noteikumu 350.
154. apakšpunktam, Lokālplānojuma teritorijā nav paredzēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli, kā arī nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām, secināms, ka apbūves noteikumu
155. punkts nav izpildāms un secīgi - neatbilst normatīvo aktu prasībām. 11.
156. Apbūves noteikumu
157. punkts58 nosaka pienākumu pirms Lokālplānojuma teritorijā paredzētās apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi. Turpat
158. punkts59 paredz, ka Lokālplānojuma teritorijā plānoto ēku nodošanu ekspluatācijā var veikt pēc meliorācijas sistēmas pārbūves vai pārkārtošanas atbilstoši meliorācijas sistēmas izpētei un būvprojektam, kā arī pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, inženiertīklu un ielu izbūves, un nodošanas ekspluatācijā. Savukārt
159. punkts60 nosaka, ka vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas projektēšanu var izdot būvatļaujas ēku būvniecībai. Ēku būvdarbi var tikt uzsākti vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā var tikt veikta pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes, ārējā apgaismojuma, gāzes apgādes, ārējās ugunsdzēsības tīklu, lokālās ūdensapgādes un kanalizācija) un meliorācijas sistēmas pārbūves nodošanas ekspluatācijā teritorijas attīstības kārtā. Kaut prasības apbūvei uzliek pienākumu pirms apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi, Lokālplānojuma īstenošanas kārtība pieļauj vienlaicīgi ar meliorācijas sistēmas projektēšanu izdot būvatļaujas ēku būvniecībai, tādējādi apbūves noteikumu 18.-23.,
160. punkti un apbūves noteikumu
161. nodaļa "Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība" ir savstarpējā pretrunā, jo tiek pieļauta ēku būvniecība, iepriekš neparedzot visas teritorijas meliorācijas sakārtošanu. Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto: "Sužu ciema teritorijas DA dala, kur iepriekšējā teritorijas plānojumā paredzēta dzīvojamā apbūve, atrodas zemā purvainā vietā, ko šķērso vairāki meliorācijas grāvji ar noteci uz Ķīšezeru. Tur ir būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi - gan vāja grunts nestspēja, gan applūšanas risks [..] Arī Sužos veicama esošās meliorācijas sistēmas izpēte un to rekonstrukcijas projekts. Savukārt neapbūvētajā daļā jāizstrādā meliorācijas sistēmu projekts, ietverot rekomendācijas teritorijas izmantošanai un nepieciešamajiem inženiertehniskās sagatavošanas darbiem. Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka Sužu ciema meliorācijas grāvji atrodas NATURA 2000 teritorijas tiešā tuvumā"
162. Lokālplānojuma teritorija noteikta kā teritorija, kur veicami kompleksi meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem pasākumi (TIN11) un atbilstoši apbūves noteikumu
163. punktam tai izstrādājams meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projekts, kā arī veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Tomēr apbūves noteikumi nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izstrādāt meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projektu un to izbūvēt62 Lokālplānojuma teritorijā pirms ēku būvniecības.
164. Citustarp konstatēju šādas nepilnības Lokālplānojuma darba uzdevumā un apbūves noteikumos: 12.
165. Apbūves noteikumu
166. punkts nosaka pienākumu ēkas arhitektūras vizuālo risinājumu saskaņot ar Lokālplānojuma teritorijas apsaimniekotāju. Lokālplānojums neidentificē subjektu un tam piešķirto tiesību un pienākumu apjomu, un tiesisko pamatu, pamatojoties uz kuru, tam dots deleģējums veikt Lokālplānojuma teritorijas apsaimniekošanu, tai skaitā saskaņot arhitektūras vizuālos risinājumus. Arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošana, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, ir Pašvaldības būvvaldes arhitekta pārraudzībā
167. 12.
168. Ziņojumā par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem64 uz personu iebildumiem par satiksmes un gājēju kustības drošības jautājumiem norādīts, ka: "Priekšlikumi par Jaunciema gatvi attiecas uz Rīgas valstspilsētas administratīvo teritoriju. Lokālplānojums tiek izstrādāts nekustamajiem īpašumiem "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji" Garkalnes pagasta, Ropažu novadā. Vienas pašvaldības lokālplānojumā nevar ietvert risinājumus, kas skar otras pašvaldības administratīvo teritoriju". Apzinoties, ka Lokālplānojuma risinājumi var ietekmēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas attīstību vai izmantošanu, Lokālplānojuma darba uzdevumā nav bijis uzdots Lokālplānojuma izstrādātājiem pieprasīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta nosacījumus un saņemt atzinumu. Vienlaikus, noraidot privātpersonu iebildumus par nepieciešamību veikt ceļa drošības auditu atbilstoši Ministru kabineta
169. gada
170. novembra noteikumiem Nr. 972 "Ceļu drošības audita noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 972), minētajā ziņojumā norādīts: "[..] lokālplānojuma risinājumi neattiecas uz Jaunciema gatvi, tāpēc arī ceļu drošības audits nav nepieciešams", neskatoties, ka saskaņā ar Lokālplānojuma Grafisko daļu65 un Paskaidrojuma rakstā sniegto skaidrojumu66: "[..] satiksmes drošības uzlabošanai vietā, kur plānota piekļuve lokālplānojuma teritorijai no Jaunciema gatves, Rīgā, un kur saslēdzas ielas ar apzīmējumu A, F un G, transporta kustības organizācijai tiek plānots rotācijas aplis", kas apliecina, ka Lokālplānojuma risinājumi ir attiecināmi uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvo teritoriju. Tā kā Lokālplānojums paredz pieslēgumu Jaunciema gatvei, īstenojot šī pieslēguma būvniecības ieceri, būs piemērojamas noteikumu Nr. 972 prasības. Ņemot vērā, ka Lokālplānojums paredz pieslēgumu Jaunciema gatvei, bet nesniedz apliecinājumu, ka teritorija var funkcionēt arī bez šī pieslēguma, tad Lokālplānojuma teritorijas robežai būtu jābūt precizētai (šā rīkojuma 7.
171. apakšpunkts - Lokālplānojuma mērķis), ietverot arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības attiecīgās teritorijas daļu. 12.
172. Apbūves noteikumu
173. punkts noteic, ka Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Plānojuma prasības tiktāl, ciktāl apbūves noteikumi nenosaka citādi, neskatoties, ka Likuma
174. panta ceturtās daļas pirmais teikums nosaka, ka lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.
175. Likuma
176. pants nosaka kārtību pašvaldības teritorijas plānojuma darbības apturēšanai, izdodot ministra rīkojumu, pēc pašvaldības teritorijas plānojuma apstrīdēšanas, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.
177. Ņemot vērā šā rīkojuma 8.-
178. punktos konstatētās nepilnības, secināms, ka nav ievērotas sekojošu normatīvo aktu prasības Lokālplānojuma izstrādei: 14.
179. Latvijas Republikas Satversmes
180. pants. 14.
181. Valsts pārvaldes iekārtas likuma
182. pants un
183. panta pirmā daļa. 14.
184. Likuma
185. panta 1., 2., 3.,
186. un
187. punkts,
188. pants un
189. panta otrā un ceturtā daļa. 14.
190. Būvniecības likuma
191. panta pirmās daļas
192. punkts. 14.
193. Noteikumu Nr. 240 148.,
194. punkts. 14.
195. Noteikumu Nr. 628 36.6., 87.,
196. un
197. punkts.
198. Ņemot vērā minēto, un, pamatojoties uz Likuma
199. panta trešo daļu, apturu saistošo noteikumu Nr. 22/24 darbību.
200. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Domes priekšsēdētājai. 1 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/187381; 2 https://www.vestnesis.lv/op/2024/99.15; 3 viens no tiem kolektīvais iesniegums, kuru parakstījušas 25 personas; 4 https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_29941; 5 Lokālplānojuma darba uzdevums; https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/154833; 6 Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta
201. lpp.; https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/187371; 7 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/154833; 8 https://geolatvija.lv/geo/tapis?documents=open#document_432; 9 Likuma
202. pants un Ministru kabineta
203. gada
204. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
205. punkts; 10 atbilstoši noteikumiem Nr. 628; 11 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/185621; 12 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/185623; 13 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/185624; 14 "Izstrādes vadītāja pamatojums redakcionālu kļūdu labošanai"; https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/186942; 15 Z. Pumpure-Prāmniece. Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos. Žurnāls "Jurista Vārds",
206. gada
207. jūlijs Nr. 29