Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2022-01-01

Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums Rīgā

1. gada
2. novembrī Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 2022-01-01 Satversmes tiesa rīcības sēdē šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētāja Irēna Kucina, tiesneši Jānis Neimanis, Anita Rodiņa, Jautrīte Briede, Veronika Krūmiņa un Mārtiņš Mits, izskatījusi lietas Nr. 2022-01-01 "Par Kriminālprocesa likuma
3. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes
4. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2022‑01‑01) materiālus, konstatēja:
5. Satversmes tiesa, rakstveida procesā izskatot lietu Nr. 2022‑01‑01,
6. gada
7. decembra tiesas sēdē pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Ar minēto lēmumu tiesvedība lietā Nr. 2022-01-01 apturēta līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
8. Eiropas Savienības Tiesa
9. gada
10. oktobrī pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 "1Dream u.c.".
11. Satversmes tiesas
12. gada
13. decembra lēmums par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2022-01-01 pieņemts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Irēna Kucina, Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa un Jautrīte Briede.
14. Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa pilnvaru termiņš izbeidzās
15. gada
16. augustā, bet Satversmes tiesneša Gunāra Kusiņa pilnvaru termiņš izbeidzās
17. gada
18. septembrī. Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs no
19. gada
20. septembra atstāja amatu Satversmes tiesas likuma
21. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā. Savukārt
22. gada
23. augustā Satversmes tiesas tiesneses amatā stājās Veronika Krūmiņa, bet
24. gada
25. septembrī Satversmes tiesas tiesneša amatā stājās Mārtiņš Mits. Satversmes tiesa secināja:
26. Atbilstoši Satversmes tiesas
27. gada
28. februāra lēmumam par kārtību, kādā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā, stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam. Eiropas Savienības Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 "1Dream u.c." ir stājies spēkā
29. gada
30. oktobrī. Tādējādi tiesvedība lietā Nr. 2022‑01‑01 ir atjaunojama.
31. Satversmes tiesa
32. gada
33. oktobrī rīcības sēdes lēmumā lietā Nr. 2016‑04‑03, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa principu ievērošanu, ir nolēmusi: ja tiesvedības apturēšanas laikā ir mainījies Satversmes tiesas tiesnešu sastāvs, stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa izskata lietu no jauna pilnā sastāvā. Līdz ar to lietas Nr. 2022‑01‑01 izskatīšana uzsākama no jauna pilnā tiesas sastāvā.
34. Satversmes tiesā
35. gada
36. novembrī saņemts pieteikuma iesniedzējas Jeļenas Glazeras (Elena Glazer) lūgums lietā Nr. 2022‑01‑01, kurā lūgts apvienot vienā lietā lietas Nr. 2021‑44‑01, Nr. 2022‑01‑01, Nr. 2022‑32‑01, Nr. 2022‑38‑01, Nr. 2023‑13‑01, Nr. 2023‑37‑01, Nr. 2022‑40‑01 un Nr. 2024‑05‑01, un izskatīt apvienoto lietu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos (turpmāk -
37. gada
38. novembra lūgums). 7.
39. Satversmes tiesas likuma
40. panta sestā daļa nosaka: lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, sagatavojot lietu izskatīšanai, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās. Saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta
41. punktu šādu lēmumu pieņem tiesnesis, kurš sagatavo lietas izskatīšanai. Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas reglamenta
42. punktam, ja pastāv īpaši apstākļi, kas prasa lietu apvienošanu, Satversmes tiesa rīcības sēdē var apvienot dažādās procesa stadijās esošas lietas. Ja vienā lietā apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk - Satversme), Satversmes tiesai nepieciešams noteikt efektīvāko pieeju apstrīdēto normu satversmības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas
43. gada
44. jūnija sprieduma lietā Nr. 2021‑45‑01
45. punktu). Lieta Nr. 2022-01-01 sākotnēji tika ierosināta par Kriminālprocesa likuma
46. panta ceturtās un piektās daļas, kā arī
47. panta trešās daļas atbilstību Satversmes
48. panta pirmajam teikumam. Savukārt sagatavojot šo lietu izskatīšanai konstatēts, ka tajā vērtējami divi atšķirīgi prasījumi un atzīts, ka konkrētajā gadījumā lietas sadalīšana divās lietās nodrošinās tajā izskatāmo prasījumu efektīvāku, vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu (sk. Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa
49. gada
50. marta lēmuma par lietas sadalīšanu
51. un
52. punktu). Pēc tam lieta Nr. 2022‑01‑01 attiecīgi tika apvienota ar tām lietām, kurās ietvertie prasījumi Satversmes tiesai ir par vienu un to pašu tiesību normu satversmības izvērtēšanu (sk. Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa
53. gada
54. maija,
55. jūnija un
56. jūlija lēmumus par lietu apvienošanu). Arī Satversmes tiesa
57. gada
58. septembra rīcības sēdē, lemjot par lietas Nr. 2022‑01‑01 izskatīšanas procesa veidu un citiem ar lietas izskatīšanu saistītiem jautājumiem neuzskatīja par nepieciešamu apvienot šo lietu ar lietām, kurās lūgts izvērtēt citu Kriminālprocesa likuma normu satversmību.
59. gada
60. novembra lūgumā nav norādīti tādi jauni apsvērumi, kas Satversmes tiesai nebūtu zināmi, lemjot par lietas Nr. 2022-01-01 sadalīšanu un vēlāku apvienošanu ar citām lietām, lai veicinātu tās efektīvāku, vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu. Līdz ar to
61. gada
62. novembra lūgums šajā daļā ir noraidāms. 7.
63. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma
64. panta desmito daļu Satversmes tiesa rīcības sēdē lemj par procesa veidu, tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē. Savukārt šā likuma 28.1 panta pirmā un 1.1 daļa nosaka kritērijus, kas jāņem vērā, lemjot par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Proti, lietas dalībnieka lūgums pats par sevi nevar būt pamats noteikta lietas izskatīšanas procesa veida noteikšanai, jo Satversmes tiesai, lemjot par lietas izskatīšanas procesa veidu, jāņem vērā Satversmes tiesas likumā noteiktie kritēriji. Lietai Nr. 2022‑01‑01 pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu to rakstveida procesā. Izvērtējusi lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru un valsts budžetu, Satversmes tiesa secina, ka lieta Nr. 2022‑01‑01 izskatāma rakstveida procesā, savukārt
65. gada
66. novembra lūgums ir noraidāms.
67. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 28.1 panta otro daļu piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem. Paziņojums par lietas Nr. 2022‑01‑01 izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem tika nosūtīts
68. gada
69. septembrī un pieteikumu iesniedzēju pārstāvji ir izmantojuši savas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt viedokli par tiem. Ievērojot to, ka Satversmes tiesa
70. gada
71. decembra tiesas sēdē pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, lietas dalībniekiem nav bijusi iespēja sniegt viedokli par Eiropas Savienības Tiesas
72. gada
73. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-767/22, C‑49/23 un C-161/23 "1Dream u.c.". Turklāt, kā norādīts šā lēmuma
74. punktā, lietas Nr. 2022-01-01 izskatīšana ir uzsākama no jauna. Satversmes
75. panta pirmais teikums citstarp noteic tiesības uz pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā tiek izskatītas lietas (sk. Satversmes tiesas
76. gada
77. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas
78. punktu). Lietas izskatīšanas procedūra ir taisnīga, ja ir ievērota prasība nodrošināt personai tiesības tikt uzklausītai (sk. Satversmes tiesas
79. gada
80. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006‑28‑01
81. punktu). Tiesības tikt uzklausītam ietver personas tiesības izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem, un šo tiesību īstenošana jānodrošina vismaz rakstveidā (sk. Satversmes tiesas
82. gada
83. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 33.
84. punktu). Līdz ar to, lai nodrošinātu lietas dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem, kā arī sekmētu vispusīgu un objektīvu lietas Nr. 2022-01-01 izskatīšanu, atbilstoši Satversmes tiesas likuma 28.1 panta otrajai daļai lietas dalībniekiem ir nodrošināmas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas
85. gada
86. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-767/22, C‑49/23 un C-161/23 "1Dream u.c.". Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma
87. panta desmito daļu,
88. panta pirmās daļas
89. punktu, 28.1 panta pirmo, 1.1 un otro daļu, Satversmes tiesas
90. gada
91. februāra lēmumu par kārtību, kādā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, un
92. gada
93. oktobra rīcības lēmumu lietā Nr. 2016‑04-03, Satversmes tiesa nolēma:
94. Atjaunot tiesvedību lietā Nr. 2022-01-
96. Izskatīt lietu Nr. 2022-01-01 no jauna pilnā tiesas sastāvā rakstveida procesā
97. gada
98. janvārī plkst. 10.00 Satversmes tiesas ēkas
99. telpā (Rīgā, Jura Alunāna ielā 1).
100. Noraidīt pieteikuma iesniedzējas Jeļenas Glazeras (Elena Glazer)
101. gada
102. novembra lūgumu lietā Nr. 2022-01-
104. Noteikt lietas dalībniekiem tiesības piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemta šā lēmuma kopija, iepazīties ar lietas Nr. 2022-01-01 materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem.
105. Nosūtīt lietas dalībniekiem šā lēmuma kopiju.
106. Nosūtīt šo lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētāja I. Kucina