Par grozījumu Zemkopības ministrijas 2023. gada 20. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/12 "Par zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Ba

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/8 Rīgā

1. gada
2. novembrī Par grozījumu Zemkopības ministrijas
3. gada
4. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/12 "Par zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Baltijas jūrā
5. gadā" Saskaņā ar Zvejniecības likuma
6. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā. Zvejniecības likuma
7. panta pirmā daļa paredz, ka ministrija, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām. Ņemot vērā Padomes
8. gada
9. novembra Regulā (ES) 2023/2638, ar ko
10. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2023/194 (turpmāk - Padomes regula (ES) 2023/2638)
11. gadā noteikto mencas specializētās zvejas liegumu, lai saglabātu un nebūtu priekšlaicīgi jāaptur reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu zvejas iespējas Baltijas jūrā, ministrija
12. gada
13. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12e/12 "Par zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Baltijas jūrā
14. gadā" (turpmāk - lēmums Nr. 4.1-12e/12). Ievērojot to, ka saskaņā ar Padomes regulas (ES) 2023/2638 nosacījumiem Latvijai mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-
15. apakšrajonā
16. gadā noteikta 51 tonnas apmērā, lēmuma Nr. 4.1-12e/12
17. punktā ir noteikts mencu piezvejas apjoms no Latvijas austrumu mencas (25.-
18. apakšrajonā) kopējās piezvejas kvotas
19. gada sākumā (51 tonna), un tas sadalās sekojoši:
20. komerczvejai piekrastes ūdeņos - 18 tonnas;
21. reņģu un brētliņu zvejai aiz jūras piekrastes ūdeņiem - trīs tonnas;
22. plekstu zvejai aiz jūras piekrastes ūdeņiem - 30 tonnas. Tāpat lēmumā Nr. 4.1-12e/12 ir noteikts, ka Dienvidkurzemes novada un Liepājas valstspilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos jāaptur komerczveja ar visu linuma acs izmēru zivju tīkliem, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 95 % no piekrastei noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma un ja nav iespējams pārdalīt mencu piezvejas papildu apjomu piekrastes zvejai no citiem zvejas segmentiem. Pēc valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" pieejamās informācijas secināms, ka
23. gada
24. novembrī komerczvejā piekrastes ūdeņos piezvejas apjoms sasniedza 20,8 tonnas mencu. Reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā (25.-
25. apakšrajonā) mencas
26. gadā nav piezvejotas, savukārt plekstu zveja Baltijas jūrā (25.-
27. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem nav notikusi. Šobrīd Latvijai pieejamā mencu piezvejas kvota Baltijas jūras (25.-
28. apakšrajonā) ir 37 tonnas, kas veidojas no sākotnējās kopējās mencu piezvejas kvotas
29. gada sākumā (51 tonna), atskaitot 14 tonnas neizmantotās piezvejas kvotas daļu, kas tika nodota zvejas uzņēmumu ierosinātajām starpvalstu zvejas iespēju apmaiņām uzņēmumu līmenī saskaņā ar ministrijas lēmumu Nr. 4.1-12e/
30. Ņemot vērā to, ka
31. gads tuvojas beigām, mencu piezveja reņģu un brētliņu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem
32. gadā nav novērojama, kā arī to, ka plekstu zveja aiz piekrastes ūdeņiem šogad nav uzsākta un neviens zvejnieks nav pieteicies tās veikšanai, Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota
33. gadā ir izmantota tikai 56,2 % apmērā, ministrija uzskata par pamatotu neapturēt komerczveju piekrastes ūdeņos un palielināt mencu piezvejas limitu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā par 16 tonnām, šim nolūkam minēto apjomu pārdalot no plekstu zvejai un reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-
34. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem atlikušā (19 tonnas) mencu piezvejas apjoma, atstājot reņģu un brētliņu zvejai aiz piekrastes ūdeņiem trīs tonnas rezervētu mencu piezvejas apjomu. Zvejniecības nozares nevalstiskās organizācijas un Zivsaimniecības konsultatīvā padome rakstiskajā lēmumu pieņemšanas procedūrā
35. gada
36. novembrī atbalstīja iedalītā mencu piezvejas limita palielināšanu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā
37. gadam par papildu 16 tonnām, šim nolūkam minēto apjomu pārdalot no plekstu zvejai un reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-
38. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem atlikušā (19 tonnas) mencu piezvejas apjoma. Atbilstoši Zvejniecības likuma
39. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/12 iesniedza saskaņošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā un
40. gada
41. novembrī saņēma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-13/
42. Ievērojot iepriekšminēto, kā arī Zvejniecības likuma
43. panta trešo daļu un
44. panta pirmo daļu, ministrija nolemj: izdarīt Zemkopības ministrijas
45. gada
46. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/12 "Par zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Baltijas jūrā
47. gadā" grozījumu un izteikt lēmuma
48. punktu šādā redakcijā: "
49. Mencu piezvejas apjomu no Latvijai noteiktās austrumu mencu (25.-
50. apakšrajonā) kopējās piezvejas kvotas (37 tonnas)
51. gadā noteikt: 1.
52. komerczvejai piekrastes ūdeņos - iedalīt limitu 34 tonnu apmērā; 1.
53. reņģu un brētliņu, un plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-
54. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt trīs tonnas." Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
55. panta ceturtās daļas
56. punktu un Zvejniecības likuma
57. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
58. panta otro daļu un
59. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā. Administratīvā procesa likuma
60. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma
61. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģ. Krūmiņš