Noteikumi par darbības atjaunošanas plāniem un to iesniegšanas kārtību

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 354 Rīgā

1. gada
2. decembrī Noteikumi par darbības atjaunošanas plāniem un to iesniegšanas kārtību Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma
3. panta ceturto daļu,
4. panta pirmās daļas
5. un
6. punktu un
7. panta sesto daļu
8. Vispārīgie jautājumi
9. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk – Likums) noteiktajām iestādēm, izņemot nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes Kredītiestāžu likuma
10. panta pirmās daļas
11. punkta izpratnē, (turpmāk – iestāde): 1.
12. darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un šā plāna iesniegšanas kārtību papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām; 1.
13. darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības; 1.
14. darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības; 1.
15. darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības. 2
16. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.
17. idiosinkrātiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmēt iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju; 2.
18. iespējamās krīzes scenārijs (turpmāk – scenārijs) – uz pamatotiem pieņēmumiem balstīti modelēti iekšēji vai ārēji notikumi, nelabvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos vai to kopums, kas rada traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmē iestādei piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājus; 2.
19. sistēmiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus finanšu sistēmas darbības traucējumus un negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu un tautsaimniecību kopumā. 3
20. Iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā, ievērojot šo noteikumu prasības papildus prasībām, kas izriet no šādiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem: 3.
21. Komisijas
22. gada
23. februāra deleģētās regulas (ES) 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (turpmāk – Regula 2016/778); 3.
24. Komisijas
25. gada
26. marta deleģētās regulas (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (turpmāk – Regula 2016/1075). 4
27. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par: 4.
28. darbības atjaunošanas plānā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, to aprēķināšanas vai noteikšanas metodi un noteiktajiem robežlielumiem atbilstoši šo noteikumu
29. un
30. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu
31. un
32. pielikumā; 4.
33. iestādes funkciju un darbības jomu izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar Regulā 2016/778 noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šo noteikumu
34. un
35. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu
36. un
37. pielikumā; 4.
38. darbības atjaunošanas plānā noteikto scenāriju ietekmes novērtējuma un darbības atjaunošanas pasākumu (recovery options) ietekmes un efektivitātes novērtējuma rezultātiem atbilstoši šo noteikumu
39. un
40. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu
41. un
42. pielikumā, ievērojot, ka: 4.3.
43. scenāriju ietekmes novērtējumam un darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējumam, ja iespējams, sniedz kvantitatīvu vērtējumu; 4.3.
44. scenāriju ietekmes novērtējumam nepieciešamo informāciju par scenāriju ietekmi norāda par katru scenāriju atsevišķi; 4.3.
45. darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējumā visus iestādes noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus vērtē attiecībā uz katru scenāriju atsevišķi. 5
46. Iestāde iesniedz darbības atjaunošanas plānu Latvijas Bankai ne vēlāk kā līdz katra pārskata gada
47. septembrim. 6
48. Iestāde, kurā ir notikušas Likuma
49. panta trešajā daļā minētās izmaiņas, par darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas termiņu vienojas ar Latvijas Banku. 7
50. Iestāde, kura ir uzsākusi darbību pārskata gadā, pirmo darbības atjaunošanas plānu izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai: 7.
51. līdz nākamā pārskata gada
52. septembrim, ja iestāde ir uzsākusi darbību līdz pārskata gada
53. septembrim (ieskaitot); 7.
54. līdz aiznākamā pārskata gada
55. septembrim, ja iestāde ir uzsākusi darbību pēc pārskata gada
56. septembra. 8
57. Iestāde iesniedz darbības atjaunošanas plānu Latvijas Bankai elektroniskā veidā, nosūtot uz Latvijas Bankas oficiālo elektronisko adresi. 9
58. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par pārvaldību un vispārējo darbības atjaunošanas spēju
59. Iestāde, darbības atjaunošanas plānā ietverot informāciju par pārvaldību atbilstoši Regulas 2016/1075
60. pantam,
61. panta
62. punkta "a" apakšpunktam un
63. pantam, ievēro ka: 9.
64. par darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu atbild iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) un valde. Ja darbības atjaunošanas plāna izstrādi un uzturēšanu nodrošina trešā persona – ārpakalpojumu sniedzējs –, iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) un valde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu; 9.
65. iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) nosaka un apstiprina darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnes; 9.
66. iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) darbības atjaunošanas plānu izskata un apstiprina pirms tā iesniegšanas Latvijas Bankai; 9.
67. iestādes valde nodrošina darbības atjaunošanas plāna izstrādi, regulāru novērtēšanu un uzturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 9.
68. apakšpunktā minētajām pamatnostādnēm, kā arī apstiprina atbilstošus iestādes iekšējos normatīvos aktus darbības atjaunošanas plāna izstrādei, novērtēšanai, uzturēšanai un īstenošanai. 10
69. Iestāde, atbilstoši Regulas 2016/1075
70. pantam un
71. panta
72. punkta "b" apakšpunktam darbības atjaunošanas plānā ietverot kopsavilkumu par tās vispārējo darbības atjaunošanas spēju, piemēro Eiropas Banku iestādes
73. gada
74. jūlija pamatnostādnes EBA/GL/2023/06 "Pamatnostādnes par vispārējo darbības atjaunošanas spēju darbības atjaunošanas plānošanā". 11
75. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par grupas sabiedrībām un filiālēm
76. Iestāde, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība, grupas darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošajām grupas sabiedrībām, kā arī par filiālēm. Ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par ārvalstī reģistrētajām grupas sabiedrībām un filiālēm, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ievēro arī darbības atjaunošanas plānošanai piemērojamo regulējumu attiecīgajā reģistrācijas valstī. 12
77. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulas 2016/1075
78. pantu un, ņemot vērā identificētās galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, ko nodrošina grupas sabiedrības un filiāles atbilstoši minētā panta
79. punkta "b" apakšpunktam, tās iedala šādās kategorijās: 12.
80. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas grupai (grupai nozīmīgas vienības (group-relevant entities)); 12.
81. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas vienā vai vairākās dalībvalstīs (vietējās nozīmes vienības (locally relevant entities)); 12.
82. grupas sabiedrības un filiāles, kas nav nozīmīgas ne grupai, ne kādas dalībvalsts ekonomikai (nenozīmīgas vienības). 13
83. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība kā grupai nozīmīgas vienības darbības atjaunošanas plānā norāda grupas sabiedrības un filiāles, kas atbilst vismaz vienam no Regulas 2016/1075
84. panta
85. punkta "a" līdz "e" apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no šo vienību nozīmīguma dalībvalstī. 14
86. Grupas sabiedrības un filiāles, kas nav noteiktas kā grupai nozīmīgas vienības saskaņā ar šo noteikumu
87. punktu, bet nodrošina kritiski svarīgas funkcijas atbilstoši Regulas 2016/1075
88. panta
89. punkta "b" apakšpunktam, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā vietējās nozīmes vienības. 15
90. Grupas sastāvā ietilpstošās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kā arī filiāles, kas ir noteiktas kā ļoti nozīmīgas un nodrošina kritiski svarīgas funkcijas ("significant-plus" branches) atbilstoši Eiropas Banku iestādes
91. gada
92. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2017/14 "Pamatnostādnes par nozīmīgu filiāļu uzraudzību", Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā grupai nozīmīgas vienības vai vietējās nozīmes vienības. 16
93. Grupas sabiedrības un filiāles, kas neatbilst šo noteikumu 13.,
94. un
95. punktā minētajiem kritērijiem, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā nenozīmīgas vienības. 17
96. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nosaka grupas sabiedrību un filiāļu nozīmīguma noteikšanas kārtību un ietver attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā. 18
97. Informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver tādā apjomā, lai tā būtu visaptveroša, savstarpēji integrēta un saskaņota. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība norāda informāciju par grupas sabiedrību un filiāļu savstarpējo saistību (interconnectedness), kā arī par to nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs. 19
98. Par grupai nozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība sniedz detalizētu informāciju visās darbības atjaunošanas plāna nodaļās. Norādot informāciju par vietējās nozīmes vienībām, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība īpašu uzmanību pievērš to finansiālā stāvokļa atjaunošanai un finanšu pakalpojumu sniegšanas un kritiski svarīgu funkciju saglabāšanas nodrošināšanai krīzes situācijā. 20
99. Informāciju par filiālēm, kas ir nozīmīgas grupā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver vai nu atsevišķi, vai kopā ar informāciju par sabiedrību, kuras sastāvā tās ietilpst, ievērojot grupas organizatorisko struktūru un ņemot vērā darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārraudzības (monitoring) kārtību, informācijas, lai krīzes situācijā pieņemtu lēmumu augstākā līmenī (escalation), nodošanas kārtību un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas procesa kārtību. 21
100. Informāciju par nenozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver organizatoriskās struktūras diagrammas vai tabulas veidā, kā arī apraksta to vietu grupas kopējā stratēģijā. 22
101. Norādot informāciju par darbības atjaunošanas procesa pārvaldību un darbības atjaunošanas pasākumiem grupas sabiedrībās un filiālēs, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ņem vērā Eiropas Banku iestādes
102. gada
103. janvāra ieteikumu EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā". 23
104. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības
105. Scenāriju izstrādes mērķis ir noteikt hipotētisku negatīvu notikumu kopumu, attiecībā uz kuru iestāde vērtē darbības atjaunošanas plānā ietverto darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti un rādītāju piemērotību. 24
106. Iestāde izstrādā un darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju katram no šādiem notikumu veidiem: 24.
107. sistēmiskas nozīmes notikums; 24.
108. idiosinkrātiskas nozīmes notikums; 24.
109. sistēmiskas nozīmes notikuma un idiosinkrātiskas nozīmes notikuma kombinācija, kad notikumi iestājas vienlaicīgi un savstarpēji saistīti. 25
110. Cita sistēmiski nozīmīga iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vēl vismaz vienu papildu scenāriju kādam no šo noteikumu
111. punktā minētajiem notikumu veidiem. 26
112. Iestāde, ņemot vērā proporcionalitātes principu, izvērtē nepieciešamību izstrādāt scenārijus papildus šo noteikumu
113. un
114. punktā noteiktajām minimālajām prasībām, lai nodrošinātu, ka scenāriju skaits ir samērīgs ar iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, kā arī ar iestādes finansējuma modeļiem. 27
115. Katru scenāriju iestāde izstrādā atbilstoši šādām prasībām: 27.
116. scenārijs ir balstīts uz notikumiem, kas attiecināmi uz iestādi un ir tās darbībai atbilstoši, ņemot vērā iestādes juridisko formu un organizatorisko struktūru, lielumu, komercdarbības un finansējuma modeli, veiktās darbības, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā un iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kā arī citus nozīmīgus iestādi un tās darbību raksturojošus faktorus; 27.
117. scenārijs ietver negatīvas ietekmes notikumus, tai skaitā notikumus ar strauju un pakāpenisku attīstību, kuru radītais apdraudējums varētu izraisīt iestādes maksātnespēju (failure), ja vien savlaicīgi netiktu īstenoti darbības atjaunošanas pasākumi; 27.
118. scenārijs ir balstīts uz ārkārtas notikumiem, kuru iestāšanās ir ticama; 27.
119. scenārija izstrādē izmanto reverso stresa testēšanu; 27.
120. scenārijā izmantotie pieņēmumi ir aprakstīti un pamatoti. 28
121. Iestāde izvērtē katrā scenārijā ietverto notikumu ietekmi vismaz uz šādiem iestādes darbību raksturojošiem elementiem: 28.
122. pašu kapitāls; 28.
123. likviditāte; 28.
124. riska profils; 28.
125. rentabilitāte; 28.
126. finansējums; 28.
127. finanšu pakalpojumi, tai skaitā maksājumu un norēķinu pakalpojumi; 28.
128. reputācija. 29
129. Izstrādājot sistēmiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību: 29.
130. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja, kas var negatīvi ietekmēt vispārējo finanšu sistēmas stabilitāti; 29.
131. starpbanku aizdevumu tirgus likviditātes samazinājums; 29.
132. iestādes darbībai nozīmīgas valsts riska paaugstināšanās un vispārēja kapitāla aizplūšana no valsts, kas ir nozīmīga iestādes darbībai; 29.
133. nelabvēlīgas aktīvu cenas izmaiņas vienā vai vairākos tirgos; 29.
134. makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās. 30
135. Izstrādājot idiosinkrātiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību: 30.
136. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja; 30.
137. iestādes reputācijas pasliktināšanās; 30.
138. apjomīga noguldījumu aizplūšana; 30.
139. nelabvēlīgas aktīvu, kuros iestādei ir būtiski ieguldījumi, vērtības izmaiņas; 30.
140. būtiski aizdevumos izsniegto līdzekļu zaudējumi; 30.
141. būtiski operacionālā riska radīti zaudējumi; 30.
142. iespējamās soda sankcijas. 31
143. Atsevišķus scenārijus grupai nozīmīgām vienībām un vietējās nozīmes vienībām neizstrādā, ja Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības scenāriju pieņēmumi grupas mērogā aptver arī šo vienību galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, kā arī nodrošina iespēju novērtēt krīzes ietekmi attiecīgajā vienībā vai jurisdikcijā. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība atsevišķus scenārijus šīm vienībām izstrādā un ietver darbības atjaunošanas plānā, ja attiecīgo vienību komercdarbības modelis ir unikāls, nepastāv to būtiska mijiedarbība ar citām grupas sabiedrībām un filiālēm un tādēļ ir nepieciešams novērtēt krīzes ietekmi uz to darbību. 32
144. Grupas darbības atjaunošanas plānā Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var ietvert arī scenāriju, kad ekonomiskas vai finansiālas grūtības rodas dalībvalstī, kurā ir reģistrēta grupai nozīmīga vienība, un pēc tam izplatās grupā tādā veidā, ka Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav spējīga nodrošināt finansiāla atbalsta sniegšanu šai vienībai. 33
145. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības
146. Iestāde izveido darbības atjaunošanas plānā ietveramo rādītāju kopumu, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktos kritērijus, un ietver tajā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus. 34
147. Iestāde nodrošina, ka darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju kopums: 34.
148. atbilst iestādes komercdarbības modelim un stratēģijai, tajā ietvertie rādītāji ir piemēroti iestādes riska profilam, kā arī identificē iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kas apdraud iestādes finansiālo stāvokli un var izraisīt tā pasliktināšanos; 34.
149. atbilst iestādes juridiskajai formai, lielumam, sarežģītībai un grupas struktūrai un rādītāju skaits ir pietiekams, lai identificētu situācijas pasliktināšanos dažādās iestādes darbības jomās, kā arī grupas sabiedrībās un filiālēs (ja iestāde ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība), vienlaikus nodrošinot šo rādītāju kopuma pārskatāmību un pārvaldību; 34.
150. atbilst iestādes iekšējās kontroles sistēmas kopējam risku pārvaldības ietvaram un ir saskaņots ar iestādes noteiktajiem likviditātes, pašu kapitāla pietiekamības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāniem un iekšējiem normatīvajiem aktiem; 34.
151. ir pietiekams, lai veiktu regulāru pārraudzību, un ir integrēts iestādes iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmās, kā arī to pārvaldīšanas, informācijas nodošanas lēmumu pieņemšanai augstākā līmenī un lēmumu pieņemšanas procesā; 34.
152. ietver arī tādus rādītājus, kas ir vērsti uz nākotni (forward-looking indicators). 35 5.
153. Darbības atjaunošanas plāna rādītāju grupas
154. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu
155. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas atbilst šādām rādītāju grupām: 35.
156. kapitāla rādītāji; 35.
157. likviditātes rādītāji; 35.
158. rentabilitātes rādītāji; 35.
159. aktīvu kvalitātes rādītāji; 35.
160. tirgus situāciju raksturojošie rādītāji; 35.
161. makroekonomiskie rādītāji. 36
162. Iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā neietver šo noteikumu 35.
163. un 35.
164. apakšpunktā noteiktās rādītāju grupas, ja tai šādas rādītāju grupas nav piemērotas, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu vai juridisko formu. 37
165. Atkāpjoties no šo noteikumu
166. punkta prasībām, iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā var neietvert vienu vai vairākus šo noteikumu
167. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu vai tirgus, kurā iestāde darbojas, specifiku. 38
168. Ja iestāde neietver darbības atjaunošanas plānā vienu vai vairākus šo noteikumu
169. pielikumā noteiktos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu
170. punktu, tā aizstāj katru neietverto rādītāju ar citu šai iestādei piemērotāku rādītāju no tās pašas rādītāju grupas. Ja nav iespējams aizstāt katru šo noteikumu
171. pielikumā noteikto rādītāju un tas ir attiecīgi pamatots, iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu rādītāju no iestādes darbībai atbilstošās šo noteikumu
172. punktā noteiktās rādītāju grupas. 39
173. Ietverot rādītājus darbības atjaunošanas plānā, iestāde neaprobežojas ar šo noteikumu
174. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un apsver citu rādītāju ietveršanas lietderīgumu. Iestāde darbības atjaunošanas plānā var ietvert šo noteikumu
175. pielikumā minētos rādītājus, kā arī citus rādītājus, ievērojot šajos noteikumos paredzētos rādītāju noteikšanas principus. 40
176. Ievērojot grupas komercdarbības modeli, iekšējās pārvaldības struktūru, kā arī grupas sabiedrību un filiāļu darbības specifiku un tām piemītošos specifiskos riskus, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība apsver nepieciešamību darbības atjaunošanas plānā ietvert un atbilstoši kalibrēt papildu rādītājus, kas attiecas uz: 40.
177. grupai nozīmīgajām vienībām; 40.
178. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas atbalsta galvenās darbības jomas vai kritiski svarīgas funkcijas; 40.
179. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas. 41 5.
180. Prasības darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanai
181. Kalibrējot darbības atjaunošanas plāna rādītājus un ietverot attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā, iestāde ņem vērā: 41.
182. vispārējo darbības atjaunošanas spēju un apsver darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanu pēc iespējas agrāk, ja tās vispārējā darbības atjaunošanas spēja un pieejamie darbības atjaunošanas pasākumi ir ierobežoti; 41.
183. darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo laiku un pasākumu sarežģītību, kā arī to pārvaldīšanas procesus, visās attiecīgajās jurisdikcijās nepieciešamos regulatīvos saskaņojumus un apstiprinājumus un iespējamos šķēršļus pasākumu operatīvai īstenošanai. Paļaujoties uz darbības atjaunošanas pasākumiem, kuru īstenošana ir sarežģīta un laikietilpīga, iestāde rādītājus kalibrē piesardzīgāk, lai tie pietiekami savlaicīgi brīdinātu par krīzes situācijas iestāšanos; 41.
184. krīzes posmu, kurā darbības atjaunošanas pasākums varētu būt efektīvi īstenojams, apsverot arī to, vai ieguvums no noteiktiem pasākumu veidiem vēlākā krīzes posmā nebūs ierobežots salīdzinājumā ar agrīnu īstenošanu (piemēram, ārējās kapitāla piesaistīšanas gadījumā); 41.
185. situācijas pasliktināšanās tempa atkarību no konkrētajiem krīzes apstākļiem un ievēro, ka iestādes riska profils, mazāk diversificēts komercdarbības modelis, kā arī citi individuāli apstākļi var izraisīt straujāku iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, samazinot darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai pieejamo laiku. Iestāde apsver arī tādu rādītāju ietveršanu darbības atjaunošanas plānā, kas raksturo izmaiņas laika gaitā un identificē situācijas, kurās tiek novērota strauja un būtiska iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās. Ja iestādei ir sarežģīti noteikt konkrētu brīdi, kad būs nepieciešama informācijas nodošana lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī, tā apsver nepieciešamību pārraudzīt rādītāju izmaiņas; 41.
186. izveidoto risku pārvaldības ietvaru (tai skaitā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu) un kopējo risku, kurus iestāde vēlas uzņemties, lai atbilstoši tās komercdarbības modelim nodrošinātu darbības mērķu sasniegšanu, līmeni (riska apetīti). Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atbilstību agrīnās brīdināšanas sistēmai, rīcības plāniem ārkārtas situācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. 42
187. Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas regulāru pārraudzību un pārskata rādītāju robežlielumus, aktualizējot darbības atjaunošanas plānu vai biežāk, ja šāda pārskatīšana ir nepieciešama saistībā ar izmaiņām iestādes finansiālajā un saimnieciskajā stāvoklī. Iestāde nekavējoties paziņo Latvijas Bankai par jebkuru darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu pārskatīšanu, pievienojot paskaidrojumu un pamatojumu. 43
188. Atvieglojošu pasākumu (relief measures) piemērošana sistēmiskas krīzes gadījumā to pagaidu rakstura un konkrēto mērķu dēļ nenozīmē automātisku darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu pārskatīšanu. Iestāde var pārskatīt darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju robežlielumus pēc pagaidu atvieglojošu pasākumu piemērošanas, to attiecīgi pamatojot, saskaņojot ar Latvijas Banku un nodrošinot, ka pārskatīšana un pārkalibrēšana: 43.
189. atbilst vispārējām darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas prasībām, kas noteiktas šo noteikumu
190. punktā; 43.
191. atspoguļo izmaiņas iestādes komercdarbības modelī un riska profilā, kā arī atbilst iestādes risku pārvaldības ietvaram un kopējo risku, kurus iestāde vēlas uzņemties, lai atbilstoši tās komercdarbības modelim nodrošinātu darbības mērķu sasniegšanu, līmenim (riska apetītei); 43.
192. nav pretrunā ar piemēroto atvieglojošo pasākumu mērķiem; 43.
193. attiecībā uz kapitāla rādītājiem tiek veikta tādā līmenī, kas pārsniedz pašu kapitāla apmēru, kurš jāuztur attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
194. gada
195. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) Trešo daļu, Ceturto daļu un Septīto daļu un Eiropas Parlamenta un Padomes
196. gada
197. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012,
198. nodaļu, un papildu pašu kapitāla prasību, kura noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas
199. punktu. 44
200. Iestāde darbības atjaunošanas plānā apraksta kvantitatīvo rādītāju robežlielumu noteikšanas kārtību. Iestāde ievēro progresivitātes principu, izmantojot tā saucamo luksofora pieeju (traffic light approach), lai savlaicīgi spētu konstatēt negatīvas izmaiņas, prognozēt rādītāju robežlielumu sasniegšanu un sniegt attiecīgo informāciju iestādes padomei (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulcei (ja padome nav izveidota) vai valdei, kā arī efektīvi īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, ņemot vērā rādītāju robežlielumu sasniegšanas apmērus un iespējamo izmaiņu iestāšanās periodu. Attiecībā uz kvalitatīvajiem rādītājiem iestāde nosaka notikumus, kuru iestāšanos var uzskatīt par robežlieluma sasniegšanu. 45 5.
201. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par iestādes rīcību rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā
202. Papildus Regulā 2016/1075 noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu efektīvu agrīno brīdināšanu, iestāde, ietverot darbības atjaunošanas plānā detalizētu informāciju par rīcību darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā, ievēro šādas prasības: 45.
203. vienas darbdienas laikā no rādītāja robežlieluma sasniegšanas nodod informāciju lēmuma pieņemšanai iestādes padomei (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulcei (ja padome nav izveidota) vai valdei, tādējādi nodrošinot robežlieluma sasniegšanas izvērtēšanu un nepieciešamo rīcību, ņemot vērā, ka rādītāju robežlielumu sasniegšana automātiski nenozīmē, ka jāsāk darbības atjaunošanas pasākumu īstenošana; 45.
204. paziņo Latvijas Bankai par darbības atjaunošanas plāna rādītāja robežlieluma sasniegšanu ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc šo noteikumu 45.
205. apakšpunktā minētās informācijas nodošanas lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī; 45.
206. pēc informācijas nodošanas lēmuma pieņemšanai iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) vai valde novērtē situāciju un pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams īstenot darbības atjaunošanas pasākumus; 45.
207. iestāde informē Latvijas Banku par lēmumu īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus atbilstoši Likuma
208. panta devītajai daļai, kā arī nekavējoties informē Latvijas Banku, ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu neīstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, to argumentēti pamatojot. 46
209. Iestāde, ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par rīcību darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā, papildus šo noteikumu
210. punktam ņem vērā Eiropas Banku iestādes
211. gada
212. novembra pamatnostādņu EBA/GL/2021/11 "Pamatnostādnes par darbības atjaunošanas plāna rādītājiem"
213. un
214. punktā noteikto. 47 5.
215. Darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju pārraudzības kārtība
216. Iestāde nodrošina pietiekami biežu pārraudzību un savlaicīgu informācijas sniegšanu par darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju faktiskajām vērtībām un to robežlielumiem pēc Latvijas Bankas pieprasījuma. 48
217. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju pārraudzības kārtību un vadības informācijas sistēmu. 49 5.
218. Kapitāla rādītāji
219. Iestādes, kuras darbība atbilst darbības turpināšanas (going concern) principam, kapitāla rādītāji atspoguļo faktisku vai iespējamu pašu kapitāla apmēra samazināšanos vai tā kvalitātes pasliktināšanos, tai skaitā sviras līmeņa (level of leverage) palielināšanos. 50
220. Nosakot kapitāla rādītājus, iestāde ņem vērā, ka rādītāji informāciju par pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņām var sniegt novēloti un pasākumu īstenošanai, lai atjaunotu iestādes pašu kapitāla apmēru vai uzlabotu tā kvalitāti, var būt nepieciešams ilgāks laiks, kā arī to īstenošanu var ietekmēt tirgus vai kādi citi apstākļi. 51
221. Iestāde nodrošina, ka tās kapitāla rādītāji ir integrēti iestādes kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, ko kredītiestāde veic atbilstoši Kredītiestāžu likuma 36.2 pantam, bet ieguldījumu brokeru sabiedrība – atbilstoši Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma
222. panta pirmās daļas
223. punktam. 52
224. Rādītāju, kas balstīti uz iestādei saistošām pašu kapitāla prasībām, robežlielumus iestāde kalibrē tādā līmenī, lai nodrošinātu pietiekamu intervālu no iestādei saistošo pašu kapitāla prasību (tai skaitā minimālo pašu kapitāla prasību un papildu pašu kapitāla prasības, kuras kredītiestādei ir saistošas atbilstoši Regulas Nr. 575/2013
225. pantam un Kredītiestāžu likuma 101.3 panta 4.4 daļas
226. punktam, bet ieguldījumu brokeru sabiedrībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
227. gada
228. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Regula 2019/2033)
229. pantam un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma
230. panta pirmās daļas
231. punktam) neievērošanas. 53
232. Iestāde, kurai ir saistoša kopējo kapitāla rezervju prasība, kapitāla rādītāju robežlielumus kalibrē virs kopējo kapitāla rezervju prasības vai minētās prasības ietvaros. Iestāde, kura kapitāla rādītāju robežlielumus kalibrē tai saistošās kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, darbības atjaunošanas plānā ietver pamatojumu par tās spēju īstenot darbības atjaunošanas pasākumus arī kopējo kapitāla rezervju prasības pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā. 54
233. Ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta saskaņā ar Likuma
234. pantu un izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības un sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktā kopējā riska darījumu vērtības mēra, saistīto rādītāju robežlielumus saskaņo ar darbības atjaunošanas plānā ietverto kapitāla rādītāju, kas balstīti uz iestādei saistošajām pašu kapitāla prasībām, kalibrēšanu. 55
235. Ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības, saistītā rādītāja robežlielumu iestāde nosaka augstāku par līmeni, kuru sasniedzot Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar Likuma 18.1 pantu aizliegt iestādei sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, un nodrošina atbilstību tam, ka kopējo kapitāla rezervju prasību ņem vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības, ņemot vērā to, ka atbilstoši iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildei nedrīkst izmantot pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko uztur kopējo kapitāla rezervju prasības izpildei. 56
236. Iestāde kalibrē ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saistītā rādītāja robežlielumu virs kopējo kapitāla rezervju prasības vai kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, ņemot vērā kopējo kapitāla rezervju prasību papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kura izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības. 57
237. Ja iestāde kalibrē ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saistītā rādītāja robežlielumu kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, tā ietver darbības atjaunošanas plānā pamatojumu par savu spēju īstenot darbības atjaunošanas pasākumus arī kopējo kapitāla rezervju prasības pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā, izvērtējot tās izpildi papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības. 58
238. Nosakot šo noteikumu
239. punktā minēto rādītāju robežlielumus, iestāde ņem vērā arī visus papildu elementus, ko uzskata par būtiskiem, tai skaitā attiecīgā gadījumā prasību noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības daļu izpildīt ar pašu kapitālu, subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem vai saistībām, kas minētas Likuma 59.1 panta sestajā daļā. Nosakot ar minimālajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām saistīto rādītāju robežlielumus, iestāde ņem vērā atbilstīgo saistību termiņu un iestādes spēju to pagarināt. 59 5.
240. Likviditātes rādītāji
241. Likviditātes rādītāji atspoguļo faktisko vai iespējamo iestādes spēju segt savas esošās un plānotās likviditātes un finansējuma vajadzības, tai skaitā riska darījumus (exposures) grupas ietvaros un no ārpusbilances pozīcijām izrietošās saistības. 60
242. Likviditātes rādītāji attiecas gan uz iestādes īstermiņa, gan ilgtermiņa likviditātes un finansējuma vajadzībām, kā arī atspoguļo iestādes atkarības līmeni no vairumfinansējuma (wholesale funding) un no finansējuma, kas piesaistīts no privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (retail), ja nepieciešams, iedalot finansējumu pēc būtiskajām valūtām. 61
243. Iestāde nosaka likviditātes rādītāju robežlielumus tādā līmenī, lai nodrošinātu tai saistošo minimālo likviditātes prasību pastāvīgu ievērošanu un savlaicīgu riska, ka minimālās likviditātes prasības varētu netikt ievērotas, identificēšanu. 62
244. Rādītāju, kuru pamatā ir iestādei saistošās likviditātes prasības (piemēram, likviditātes seguma rādītājs, neto stabilā finansējuma rādītājs, īpaša likviditātes prasība, ja tāda ir noteikta), robežlielumus iestāde nosaka virs šo rādītāju minimālās prasības. 63
245. Lai darbības atjaunošanas plānā ietvertā likviditātes pozīcija un tās pārraudzība sniegtu iestādei svarīgu informāciju par iespējamu tās likviditātes profila pasliktināšanos, iestāde nosaka likviditātes pozīciju kā tai pieejamos likviditātes avotus, kas ietver augstas kvalitātes likvīdus aktīvus un citus neapgrūtinātus aktīvus, kuri ir pieejami atbalstam stresa situācijā (piemēram, citi tirgojami aktīvi, piešķirtās likviditātes iespējas). Lai noteiktu likviditātes pozīcijas robežlielumus, iestāde ņem vērā vismaz kompensējošo kapacitāti (counterbalancing capacity) un, ja nepieciešams, arī citus likviditātes avotus (piemēram, noguldījumus citās kredītiestādēs). Ietverot darbības atjaunošanas plānā uz nākotni vērstus likviditātes rādītājus, iestāde novērtē, kādu termiņu tā izmantos atbilstoši iestādes riska profilam, un ņem vērā paredzamās likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas. 64 5.
246. Rentabilitātes rādītāji
247. Rentabilitātes rādītāji identificē un atspoguļo ar iestādes ienākumu gūšanu saistītos faktorus, kas varētu izraisīt strauju iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos peļņas samazināšanās dēļ. 65
248. Rentabilitātes rādītāju grupā iestāde ietver arī ar operacionālā riska radītiem zaudējumiem, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes peļņu vai zaudējumus, saistītos rādītājus, tai skaitā rādītājus, kas identificē personāla pārkāpumus (conduct-related issues), iespējamās soda sankcijas, iekšēja vai ārēja rakstura krāpnieciskas darbības vai citus nelabvēlīgus notikumus. 66 5.
249. Aktīvu kvalitātes rādītāji
250. Aktīvu kvalitātes rādītāji identificē un atspoguļo iestādes aktīvu kvalitātes izmaiņas un gadījumus, kad aktīvu kvalitātes pasliktināšanās varētu izraisīt nepieciešamību pieņemt lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanu. 67
251. Aktīvu kvalitātes rādītāji aptver arī riskus, kas saistīti ar iestādes ārpusbilances riska darījumiem, un peļņu nenesošo riska darījumu ietekmi uz kopējo aktīvu kvalitāti. 68 5.
252. Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji
253. Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji atspoguļo tirgus dalībnieku prognozes attiecībā uz straujām un negatīvām iestādes finansiālā stāvokļa izmaiņām, kas varētu radīt traucējumus iestādes piekļuvei finansējumam un finanšu tirgiem. 69
254. Tirgus situāciju raksturojošo rādītāju grupā iestāde var ietvert: 69.
255. uz kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņām balstītus rādītājus vai rādītājus, kas raksturo attiecību starp kapitāla vērtspapīru bilances un tirgus vērtību; 69.
256. uz saistībām balstītus rādītājus (debt-based indicators), kas raksturo vairumfinansējuma devēju prognozes, piemēram, uz kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpībām (credit default swaps spreads) vai kredītriska starpībām (debt-spreads) balstītus rādītājus; 69.
257. uz portfeļa sastāvu balstītus rādītājus, kas atspoguļo iestādei būtisko aktīvu grupu vērtības izmaiņu prognozes (piemēram, nekustamais īpašums); 69.
258. uz īstermiņa un ilgtermiņa kredītreitingu izmaiņām, kas var radīt straujas izmaiņas tirgus dalībnieku prognozēs attiecībā uz iestādes finansiālo stāvokli, balstītus rādītājus. 70 5.
259. Makroekonomiskie rādītāji
260. Makroekonomiskie rādītāji atspoguļo ekonomisko apstākļu pasliktināšanās ietekmi uz iestādes darbību vai ar riska darījumiem un piesaistītā finansējuma koncentrāciju saistīto risku līmeni. 71
261. Makroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz faktoriem, kas ietekmē iestādes darbības rezultātus un ir atkarīgi no noteikta ģeogrāfiskā reģiona vai komercdarbības jomas. 72
262. Makroekonomisko rādītāju grupā ietver rādītājus, kas attiecas uz: 72.
263. jurisdikcijām, kuras saistītas ar iestādes darbību, ņemot vērā arī juridiska rakstura riskus, kas izriet no attiecīgo jurisdikciju tiesiskā regulējuma; 72.
264. iestādes darbībai būtiskajām ekonomikas nozarēm (piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, ūdens transports). 73
265. Darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības
266. Latvijas Banka, lai piemērotu vai atceltu iestādei darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības, vismaz reizi divos gados veic iestāžu izvērtēšanu, ievērojot Komisijas
267. gada
268. oktobra deleģētajā regulā (ES) 2019/348, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, noteiktos kritērijus. Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atviegloto prasību piemērošanu iestādei vai par iepriekš piemēroto atviegloto prasību atcelšanu, tā šo lēmumu paziņo iestādei līdz attiecīgā gada
269. martam. 74
270. Iestāde, kurai ar Latvijas Bankas lēmumu ir piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības, ir tiesīga: 74.
271. darbības atjaunošanas plānu iesniegt Latvijas Bankai līdz katra otrā pārskata gada
272. septembrim, izņemot gadījumu, kad iestādē ir notikušas Likuma
273. panta trešajā daļā minētās izmaiņas; 74.
274. darbības atjaunošanas plānā ietvert vismaz vienu scenāriju atbilstoši šo noteikumu 24.
275. apakšpunktā noteiktajam notikuma veidam; 74.
276. darbības atjaunošanas plānā ietvert tai saistošos šo noteikumu
277. pielikumā noteiktos rādītājus, kas atbilst šo noteikumu 35.
278. un 35.
279. apakšpunktā minētajām rādītāju grupām, un vismaz vienu rādītāju no katras šo noteikumu 35.
280. un 35.
281. apakšpunktā minētās rādītāju grupas atbilstoši šo noteikumu
282. pielikumā noteiktajiem rādītājiem. 75
283. Noslēguma jautājums
284. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
285. gada
286. novembra normatīvos noteikumus Nr. 194 "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 217). 76 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
287. gada
288. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012; 2) Eiropas Banku iestādes
289. gada
290. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2014/06 "Pamatnostādnes par atveseļošanas plāniem izmantojamo scenāriju diapazonu"; 3) Eiropas Banku iestādes
291. gada
292. janvāra ieteikuma EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā"; 4) Eiropas Banku iestādes
293. gada
294. novembra pamatnostādnēm EBA/GL/2021/11 "Pamatnostādnes par darbības atjaunošanas plāna rādītājiem"; 5) Eiropas Banku iestādes
295. gada
296. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2023/06 "Pamatnostādnes par vispārējo darbības atjaunošanas spēju darbības atjaunošanas plānošanā". Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
297. pielikums Latvijas Bankas
298. gada
299. decembra noteikumiem Nr. 354 Darbības atjaunošanas plānā ietveramo rādītāju minimālais saraksts RādītājsPiemērošanaAprēķināšanas vai noteikšanas metodeRobežlielumiKapitāla rādītājiPirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājsKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasAtbilstoši iestādei saistošajai Regulai Nr. 575/2013 vai Regulai 2019/2033 Pirmā līmeņa kapitāla rādītājsKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasAtbilstoši iestādei saistošajai Regulai Nr. 575/2013 vai Regulai 2019/2033 Kopējais kapitāla rādītājsKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasAtbilstoši iestādei saistošajai Regulai Nr. 575/2013 vai Regulai 2019/2033 Sviras rādītājsKredītiestādes,
300. klases un
301. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasiAtbilstoši Regulai Nr. 575/2013 Minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības (MREL)Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasAtbilstoši Likumam Likviditātes rādītājiLikviditātes seguma rādītājs (LCR)Kredītiestādes,
302. klases un
303. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasiAtbilstoši Komisijas
304. gada
305. oktobra deleģētajai regulai (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm Neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR)Kredītiestādes,
306. klases un
307. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasiAtbilstoši Regulai Nr. 575/2013 Likviditātes prasība
308. un
309. klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasiiAtbilstoši Regulai 2019/2033 Pieejamie centrālās bankas nodrošinājuma prasībām atbilstīgie neapgrūtinātie aktīvi (available unencumbered assets central bank’s eligible)Kredītiestādes,
310. klases un
311. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasiAtbilstoši Komisijas
312. gada
313. decembra īstenošanas regulai (ES) 2021/451, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (turpmāk – Regula 2021/451) Likviditātes pozīcijaKredītiestādes,
314. klases un
315. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasiAtbilstoši iestādes likviditātes pozīcijas definīcijai, izmantojot likviditātes pozīcijas rādītāja aprēķinam vismaz Regulas 2021/451 XXII pielikumā "Pārskatu sniegšana par AMM termiņu sadalījumu" norādītās pārskatu veidnes C 66.01 datus Īpaša likviditātes prasībaKredītiestādes,
316. klases un
317. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasiAprēķina atbilstoši kārtībai, kāda noteikta attiecīgajā Latvijas Bankas padomes lēmumā Rentabilitātes rādītājiAktīvu atdeve (ROA)Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasivAnualizētas pārskata perioda peļņas vai zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem Pašu kapitāla atdeve (ROE)Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasAnualizētas pārskata perioda peļņas vai zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm Operacionālā riska radītu zaudējumu attiecība pret peļņu vai zaudējumiemKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasOperacionālā riska radītu zaudējumu apmērs pārskata periodā un zaudējumu procentuālā attiecība pret iestādes pārskata gada peļņu vai zaudējumiem Darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgu darījumu partneriKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasKvalitatīvs rādītājs Aktīvu kvalitātes rādītājiIenākumus nenesošo aizdevumu (bruto) apmēra izmaiņu tempsKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasivProcentuāli izteiktas ienākumus nenesošo aizdevumu vērtības izmaiņas pret iepriekšējo pārskata periodu Seguma rādītājsKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasivProcentuāli izteikta iestādes uzkrājumu attiecība pret kopējiem ienākumus nenesošajiem bruto aizdevumiem Vērtspapīru vērtības izmaiņasKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasivVērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo atbilstošo periodu Tirgus situāciju raksturojošie rādītājiNegatīva iestādes reitinga prognoze vai tās reitinga pazeminājums (rating under negative review or rating downgrade)Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasiiiKvalitatīvs rādītājs Kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpība (CDS spread)Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasiiiIestādes kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpība salīdzinājumā ar sektora vidējo rādītāju Iestādes kapitāla vērtspapīru cenu svārstībasKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasiiiIestādes kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas Iestādes parāda vērtspapīru cenu svārstībasKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasiiiIestādes parāda vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņas Makroekonomiskie rādītājiIekšzemes kopprodukta izmaiņasKredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasiiiProcentuāli izteiktas iekšzemes kopprodukta izmaiņas attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni Valstu kredītriska mijmaiņas līgumu likmes izmaiņas (CDS of sovereigns)Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrībasiiiProcentuāli izteiktas attiecīgās valsts kredītriska mijmaiņas līgumu likmes izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo pārskata periodu Piezīmesi
318. klases un
319. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrības – sistēmiski nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas prudenciālās prasības, kas saistošas kredītiestādēm:-
320. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst terminam "kredītiestāde" Regulas Nr. 575/2013
321. panta
322. punkta "b" apakšpunkta izpratnē un kuras saņēmušas kredītiestādes licenci (atļauju) atbilstoši Kredītiestāžu likuma 11.2 pantam;-
323. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras minētas Regulas 2019/2033
324. panta
325. un
326. punktā un kuras saskaņā ar Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma
327. panta trešo daļu piemēro Kredītiestāžu likumā un uz tā pamata Latvijas Bankas izdotajos noteikumos paredzētās prudenciālās prasības.ii
328. un
329. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības:-
330. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības – ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atbilstoši Regulas 2019/2033
331. pantam;-
332. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības – ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras nav
333. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības,
334. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības vai
335. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrības.iii Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro, ievērojot šo noteikumu 35.,
336. un
337. punktā noteikto.iv Ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro rādītāju, ņemot vērā to komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu un organizatorisko struktūru. Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks
338. pielikums Latvijas Bankas
339. gada
340. decembra noteikumiem Nr. 354 Darbības atjaunošanas plānā ietveramie papildu rādītāji RādītājsAprēķināšanas vai noteikšanas metode un piemērošanaRobežlielumsKapitāla rādītājiNesadalītā peļņa un rezerves/ kopējais pašu kapitālsIestādes nesadalītās peļņas un rezervju attiecība pret kopējo pašu kapitālu Negatīva informācija par nozīmīgu darījumu partneru finansiālo stāvokliKvalitatīvs rādītājs Likviditātes rādītājiLikviditātes un finansējuma avotu koncentrācija (concentration of liquidity and funding sources)Procentuāli izteikta būtisku finansējuma avotu (klientu grupu) koncentrācija attiecībā pret kopējo piesaistītā finansējuma apmēruKredītiestādes,
341. klases un
342. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasi aprēķina atbilstoši Regulai 2021/
343. un
344. klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasii piemēro, ņemot vērā to komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu un organizatorisko struktūru Kopējā finansējuma izmaksas (finansējums, kas piesaistīts no privātpersonām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un vairumfinansējums) (cost of total funding (retail and wholesale))Procentos izteikta finansējuma cena, nodalot pēc finansējuma termiņiem un veida Vairumfinansējuma vidējais termiņš(average tenure of wholesale funding)Piesaistītā finansējuma vidējais svērtais termiņš Aktīvu un saistību termiņstruktūras nesabalansētība/nesakritība(contractual maturity mismatch)Kredītiestādes,
345. klases un
346. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasi aprēķina atbilstoši Regulai 2021/451 Piesaistītā vairumfinansējuma izmaksas (cost of wholesale funding)Procentos izteikta finansējuma cena, nodalot pēc finansējuma termiņiem un veida Rentabilitātes rādītājiIzmaksu un ienākumu attiecība (cost-income ratio)Kredītiestādes,
347. klases un
348. "–" klases ieguldījumu brokeru sabiedrībasi aprēķina pēc šādas formulas:(pozīcija