← Latvija

Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 35 Liepājā

  1. gada
  2. novembrī (prot. Nr. 11,
  3. §) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi PRECIZĒTI ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes
  4. gada
  5. decembra lēmumu Nr. 526/12, ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes
  6. gada
  7. janvāra lēmumu Nr. 33/1 Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
  8. panta otro daļu,
  9. panta pirmās daļas
  10. un
  11. punktu I. Vispārīgie jautājumi
  12. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā: 1.
  13. uztur īpašumu, teritoriju un būves, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; 1.
  14. uztur īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā nodoto pašvaldības teritoriju – gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas (turpmāk – piegulošā teritorija); 1.
  15. ievēro pilsētvides ainavas prasības būves fasādei un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam, tostarp ēku numurzīmēm; 1.
  16. sniedz pašvaldības atbalstu un piešķir atbrīvojumus un atvieglojumus piegulošo teritoriju kopšanā un tīrīšanā; 1.
  17. sauc pie administratīvās atbildības personas par saistošo noteikumu pārkāpšanu vai izdod pienākumus uzliekošus administratīvos aktus. 2
  18. Saistošie noteikumi attiecināmi uz apbūvētu zemesgabalu, kas sastāv no zemesgabala un būves, un neapbūvētu zemesgabalu. Nekustamais īpašums un īpašums šajos noteikumos lietoti ar vienādu nozīmi. 3
  19. Vietās, kur tramvaja sliežu ceļi un brauktuve nav nodalīta ar ceļu infrastruktūras elementiem (bortakmeņi, apmales, u.c.), brauktuves malu nosaka 1,5 metru platumā, mērot no tuvākās tramvaja sliedes. 4
  20. Zālājs ir ekosistēmas veids, kurā biomasu saražo daudzgadīgas graudzāles, grīšļi un citas lakstaugu sugas, un kas tiek uzturēts ar regulāru pļaušanu. Šo noteikumu izpratnē jēdziens zālājs aptver arī zālienu. 5 II. Īpašumu, teritoriju un īpašumam piegulošās teritorijas uzturēšana un kopšana
  21. Par īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanu un kopšanu atbild nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai dzīvojamās mājas pārvaldītājs vai pašvaldības īpašuma lietotājs, ja saistošajos noteikumos paredzētās pārvaldīšanas darbības uzdots veikt pārvaldītājam vai pašvaldības īpašuma lietotājam. 6
  22. Par īpašuma un teritorijas, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta pret publisko ārtelpu, uzturēšanu un kopšanu atbild nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldītājs, ja pārvaldīšanas darbību uzdots veikt pārvaldniekam. 7
  23. Dalīta īpašuma gadījumā būves īpašniekam vai dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums kopt tikai būvei piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt būvēm nepiesaistīto zemesgabala daļu un attiecīgajam zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums. 8
  24. Lai nodrošinātu sabiedrības drošību, uzturētu sanitāro tīrību un saglabātu pilsētvides ainavu, šajā nodaļā minētajām personām: 8.
  25. īpašumos un teritorijās, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērstas pret publisko ārtelpu, izņemot, ja tās ir norobežotas ar žogu vai dzīvžogu u.tml., kas novērš iespējamo apdraudējumu, ir pienākums: 8.1.
  26. veikt teritoriju uzturēšanu un sakopšanu, tostarp nepieļaujot nokritušo lapu, augļu, ogu un zaru uzkrāšanos vai zāles noliekšanos uz brauktuvēm, piebrauktuvēm, gājēju, velo u.c. veida publisko infrastruktūru; 8.1.
  27. atbrīvot īpašumu un teritoriju no sniega un ledus (arī lāstekām), tostarp nepieļaujot tā krišanu no jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām, balkoniem vai citām konstrukcijām; 8.
  28. īpašumam piegulošajā teritorijā ir pienākums: 8.2.
  29. nopļaut zālāju, nepieļaujot, ka zāles garums pārsniedz 20 centimetrus; 8.2.
  30. attīrīt ietves, celiņus un piebraucamos ceļus, tajā skaitā novākt nokritušās lapas un zarus (arī augļus, ogas u.tml.). Pieļaujama kritušo lapu, augļu, ogu atstāšana piegulošajā teritorijā zem tajā esošajiem kokiem un krūmiem, ja tie ir novākti vismaz 1 metra platā joslā gar ietvēm un brauktuvēm; 8.2.
  31. attīrīt no sniega, ledus un nokaisīt ar pretslīdes materiāliem gājēju ietves, kā arī attīrīt no sniega un ledus piebrauktuves un piebraucamos ceļus, nodrošinot transportlīdzekļu piekļuvi no īpašuma līdz publiskā lietojuma ielu tīklam. Savākt izkaisīto pretslīdes materiālu, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams slīdamības mazināšanai; 8.
  32. pretslīdes materiāliem izmantot smilts vai smilts–sāls maisījumu. Aizliegts kaisīt ar izdedžiem, dubļiem, pelniem, melnzemi, sāli tīrā veidā un citiem nepiemērotiem materiāliem; 8.
  33. saistošo noteikumu 8.1.
  34. apakšpunktā noteiktās darbības jāveic laikā, kad tas vismazāk var apdraudēt gājēju un transportlīdzekļu pārvietošanos un drošību, ņemot vērā publiskās infrastruktūras lietošanas intensitāti, nepieciešamības gadījumā, norobežojot bīstamo (darba) zonu. Pēc darbu pabeigšanas, nekavējoties veikt ietvju, gājēju ceļu un brauktuvju, t.sk. piebrauktuvju un piebraucamo ceļu, sakopšanu. 9 III. Atbrīvojumu un atvieglojumu saņemšanas kārtība
  35. Par nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas uzturēšanas un kopšanas darbiem, kas noteikti saistošo noteikumu 8.2.1.–8.2.
  36. apakšpunktā, pašvaldība var noteikt šādus atbrīvojumus vai atvieglojumus: 9.
  37. atbrīvot saistošo noteikumu 10.
  38. apakšpunktā minētās personas no saistošo noteikumu 8.2.1.–8.2.
  39. apakšpunktā noteiktajiem pienākumiem; 9.
  40. atbalstīt saistošo noteikumu 10.
  41. apakšpunktā minētās personas, nodrošinot ar pašvaldības rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem (darba instrumentiem – grābekli, slotu, sniega lāpstu, pretslīdes materiāliem un tamlīdzīgi); 9.
  42. vienoties ar saistošo noteikumu 10.
  43. apakšpunktā minētajām personām par sadarbību, kas paredz pašvaldības pienākumu kopt īpašumam piegulošās teritorijas daļu, ja nekustamajam īpašumam piegulošā teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības. 10
  44. Saistošo noteikumu
  45. punktā minētos atbrīvojumus vai atvieglojumus var saņemt: 10.
  46. viendzīvokļa mājas, kuru neizmanto saimnieciskajai darbībai, vienīgais īpašnieks, kas ir pensionārs vai persona ar I vai II grupas invaliditāti un īpašumā savu dzīvesvietu nav deklarējusi neviena pilngadīga darbspējīga persona; 10.
  47. viendzīvokļa mājas, kuru neizmanto saimnieciskajai darbībai, vienīgais īpašnieks, kam ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un īpašumā savu dzīvesvietu nav deklarējusi neviena pilngadīga darbspējīga persona; 10.
  48. saistošo noteikumu
  49. punktā noteiktās personas, kuras nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības. 11
  50. Lai saņemtu atbrīvojumu vai atvieglojumu, saistošo noteikumu
  51. punktā minētā persona iesniedz pašvaldībā iesniegumu un pamatojuma dokumentus ar lūgumu piešķirt saistošo noteikumu
  52. punktā noteikto atbrīvojumu vai atvieglojumu. 12
  53. Iesniegumus par atbrīvojumu vai atvieglojumu piešķiršanu izskata ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu izveidota pastāvīga komisija trīs locekļu sastāvā (turpmāk – komisija). Lēmumu par atbrīvojumu vai atvieglojumu piešķiršanu vai atteikumu tos piešķirt, komisija pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. 13
  54. Komisijas lēmumu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram. 14
  55. Ja zūd vai mainās apstākļi, uz kuru pamata personai piešķirts atbrīvojums, persona trīs darba dienu laikā no dienas, kad apstākļi zuduši vai persona uzzinājusi par apstākļu neesamību vai izmaiņām, paziņo par to pašvaldībai. 15 IV. Prasības būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām pilsētvides ainavas uzturēšanai
  56. Par būvēm atbild tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 16
  57. Būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārt esošo ainavu, ievērojot šādas prasības: 16.
  58. nepieļaut būvju dekoratīvo elementu bojājumus; 16.
  59. atjaunot būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojumu gadījumā, ja tas izbalē, nolūp, noskalojas vai citādi zaudē sākotnējo stāvokli; 16.
  60. atjaunot būvju apdares materiālu gadījumā, ja tas plaisā, drūp vai citādi deformējas; 16.
  61. nepieļaut bojājumus būvju jumtu segumos (caurumus, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanos, ieseguma elementu neesamību u.c.); 16.
  62. nepieļaut bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos (caurumus, atsevišķu elementu neesamību u.c.); 16.
  63. nepieļaut un nekavējoties likvidēt uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietusūdens novadīšanas sistēmā augošu zāli, krūmus, kokus, izņemot būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētus gadījumus; 16.
  64. uzturēt pret publisko ārtelpu vērstos žogus, vārtus un vārtiņus tehniskā un vizuālā kārtībā, kā arī veikt to atjaunošanu, remontēšanu vai nojaukšanu. 17 V. Ēku numurzīmju izvietošanas kārtība
  65. Numurzīmes pie ēkām izvieto un uztur kārtībā ēku īpašnieki, valdītāji vai apsaimniekotāji. 18
  66. Pie katras ēkas jābūt vismaz vienai numurzīmei, kas izvietojama uz ielas fasādes pie galvenās ieejas. Daudzīvokļu dzīvojamās mājās pie katras kāpņu telpas ieejas durvīm jāizvieto informācija par tajā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, norādot dzīvokļu numurus. 19
  67. Ja ieeja ir tikai sānu vai pagalma fasādē, numurzīmes izvietojamas pie ielas fasādes un pie ieejas. 20
  68. Ja ēka atrodas iekškvartālā, numurzīme izvietojama uz fasādes, kura redzama no galvenās pieejas (piebrauktuves). 21
  69. Ja ēka atrodas atstatu no ielas – dārzā vai pagalmā –, ēkas numurzīme izvietojama uz žoga vai atsevišķa staba, ievērojot saistošajos noteikumos noteiktās dizaina un izvietojuma prasības. Ja minētās prasības ievērot nav iespējams, numurzīmes dizains un izvietojums saskaņojams ar Liepājas būvvaldi. 22
  70. Ja ēkas fasādes pavērstas pret vairākām ielām vai ēkai ir vienādas nozīmes ieejas vairākās fasādēs, numurzīme izvietojama uz katras no šīm fasādēm. 23
  71. Ēkas numurzīme izvietojama 2,0–2,5 m augstumā no zemes pie ēkas ieejas, labajā pusē (skatoties uz ēkas fasādi), aptuveni 30 cm attālumā no ieejas durvju malas. 24
  72. Ēkas numurzīmi nedrīkst izvietot uz ieejas portāliem, pilastriem, kolonnām, apmalēm un citām arhitektoniskām detaļām. 25
  73. Ēku numurzīmju izvietošanai nav nepieciešamas īpašas atļaujas, ja numurzīmju un norāžu dizains un izvietojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām. 26
  74. Atkāpes no šiem noteikumiem par ēku numurzīmju izvietošanu un dizainu pieļaujamas, saskaņojot konkrēto risinājumu Liepājas būvvaldē. 27
  75. Ēku numurzīmēm ir jābūt labā tehniskā un vizuālā stāvoklī (nebojātām, ar skaidri salasāmiem uzrakstiem).Tekstam uz ēku numurzīmēm ir jābūt valsts valodā. 28
  76. Ielu nosaukumi lietojami atbilstoši Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datiem. Ielu nosaukumus, kuros lietots personvārds, pieļaujams saīsināt, personas vārdu apzīmējot ar pirmo burtu. 29
  77. Dizaina prasības ēku numurzīmēm ir: 29.
  78. krāsas – balti burti un cipari uz tumši zaļa fona, ievērojot toņu robežas pēc Minicolor Nova kataloga M 075, M 055, M 052; 29.
  79. ēku numurzīmju materiāli – krāsota plāksne ar līmplēves burtiem un cipariem vai krāsota metāla plāksne ar līmplēves vai krāsotiem burtiem un cipariem; 29.
  80. nakts apgaismojums, kas var nebūt, ja baltie burti un cipari izpildīti ar krāsu vai līmplēvi, kam ir gaismu atstarojošas īpašības, pārējām numurzīmēm vietējais apgaismojums ir obligāts; 29.
  81. izmēri ēku numurzīmēm savrupmājām, mazstāvu dzīvojamām ēkām un visām ēkām perimetrālās apbūves kvartālos – 30 x 20 cm vai 30 x 26 cm, ēkām brīvstāvošas apbūves kvartālos, kuros dominē daudzstāvu apbūve – 45 x 30 cm vai 45 x 39 cm. 30
  82. Informācijas prasības ēku numurzīmēm: 30.
  83. uz ēkas numurzīmes norādāms: 30.1.
  84. ielas nosaukums; 30.1.
  85. ēkas numurs (ja ēkas numurs satur gan ciparu, gan alfabēta burtu, tad ēkas numurzīmē lietojams cipars un lielais burts, piemēram, 3A); 30.
  86. nekonkretizējot īpašnieka personu, ēkas piederība norādāma šādi: 30.2.
  87. privātīpašums; 30.2.
  88. valsts īpašums; 30.2.
  89. pašvaldības īpašums; 30.2.
  90. kopīpašums (valsts un pašvaldības, valsts un privātīpašums, pašvaldības un privātīpašums, dzīvokļa īpašumi); 30.
  91. konkretizējot īpašnieka personu, norāda ēkas īpašnieka vārda pirmo burtu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā; 30.
  92. ja mainās ēkas īpašnieks, mēneša laikā jānomaina ēkas numurzīmē norādītā informācija, izvietojot jaunu numurzīmi atbilstoši saistošo noteikumu prasībām. 31 VI. Saistošo noteikumu izpildes kontrole un atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu
  93. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi, veikt administratīvā pārkāpuma procesu vai izdot administratīvos aktus un veikt ar to piespiedu izpildi saistītās darbības var: 31.
  94. Liepājas pašvaldības policijas amatpersonas par saistošo noteikumu II nodaļā noteikto prasību neievērošanu; 31.
  95. Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes amatpersonas par saistošo noteikumu V. nodaļā noteikto prasību neievērošanu; 31.
  96. Liepājas būvvaldes amatpersonas par saistošo noteikumu IV nodaļā noteikto prasību neievērošanu. 32
  97. Saistošo noteikumu
  98. punktā minētās personas saucamas pie administratīvās atbildības: 32.
  99. par saistošo noteikumu 8.2.
  100. un 8.2.
  101. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 12 naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 5 līdz 25 naudas soda vienībām; 32.
  102. par saistošo noteikumu 8.2.
  103. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 12 naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 100 naudas soda vienībām. 33
  104. Saistošo noteikumu 31.
  105. un 31.
  106. apakšpunktā noteiktās amatpersonas saistošo noteikumu IV un V nodaļā noteikto prasību ievērošanai, var izdot tiesiskus pienākumus nosakošus administratīvos aktus un veikt to piespiedu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. 34 VII. Noslēguma jautājums
  107. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes
  108. gada
  109. decembra saistošos noteikumus Nr. 47 "Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021.,
  110. nr.). 35 Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš Saistošo noteikumu "Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" paskaidrojuma raksts Paskaidrojuma raksta sadaļaNorādāmā informācija
  111. Mērķis un nepieciešamības pamatojumsPašvaldību likuma pārejas noteikumu
  112. punkts noteic, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši pilnvarojumam.Uz likuma "Par pašvaldībām"
  113. panta pirmās daļas
  114. punkta pamata izdotie Liepājas pilsētas domes
  115. gada
  116. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 "Ēku numurzīmju, ielu vai laukumu nosaukumu norāžu izvietošanas kārtība Liepājā" (Latvijas Vēstnesis, 2009.,
  117. nr.) un uz likuma "Par pašvaldībām"
  118. panta pirmās daļas
  119. un
  120. punktu izdotie Liepājas pilsētas domes
  121. gada
  122. decembra saistošie noteikumi Nr. 47 "Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021.,
  123. nr.) ir pilnībā vai daļēji zaudējuši spēku
  124. gada
  125. jūnijā.Izvērtējot lietderības apsvērumus, regulējums par jautājumiem šajās jomās tiek apvienots, izdodot vienotus saistošos noteikumus.Pašvaldību likuma
  126. panta otrā daļa noteic, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Uz šā deleģējuma pamata saistošajos noteikumos ietverti tiesiskie pienākumi attiecībā par ēku numurzīmju izvietošanu, ar mērķi izveidot un uzturēt vienotu vizuālo tēlu un nodrošināt nekustamā īpašuma atrašanās vietas noteikšanas iespējas, tostarp operatīvajiem dienestiem un publisko pakalpojumu sniedzējiem.Pašvaldību likuma
  127. panta pirmās daļas
  128. un
  129. punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, kā arī par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu. Uz šā deleģējuma pamata saistošajos noteikumos ietverti tiesiskie pienākumi un prasības būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām pilsētvides ainavas uzturēšanai, kā arī prasības dzīvojamo māju teritoriju un nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanai un kopšanai ar mērķi nodrošināt vienotas prasības teritorijas kopšanai un būvju uzturēšanai, lai uzlabotu pilsētvides ainavas kvalitāti, novērst vides un ainavas degradēšanās riskus, kā arī uzturēt publiskās teritorijas sanitāro tīrību un kārtību, gādājot par sakoptu pilsētvidi, drošu transporta un gājēju infrastruktūru, vispārējo sabiedrības labklājību un drošību.Saistošie noteikumi neparedz jaunas prasības vai būtiskas izmaiņas attiecībā uz privātpersonām noteiktajiem tiesiskajiem pienākumiem, salīdzinot ar tām prasībām, kas bija noteiktas līdz stājās spēkā šie saistošie noteikumi.Vienlaikus saistošie noteikumi vairs neparedz administratīvo atbildību par prasībām, kas noteiktas ēku numurzīmju izvietošanai, jo likumdevējs nav šādu deleģējumu pašvaldībām piešķīris. Izvērtējot lietderības apsvērumus un alternatīvus līdzekļus saistošo noteikumu mērķa sasniegšanai, turpmāk netiek paredzēta arī administratīvā atbildība par prasību neievērošanu, kas saistošajos noteikumos paredzētas attiecībā uz būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām pilsētvides ainavas uzturēšanai. Par saistošajos noteikumos minēto prasību neievērošanu var izdot pienākumu uzliekošu administratīvo aktu un piemērot administratīvā akta piespiedu izpildes procedūru.Ielu nosaukumi uz ēku numurzīmēm lietojami, atbilstoši Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datiem. Vienlaikus ir pieļaujams, ka ielu nosaukumus, kuros lietots personvārds, pieļaujams saīsināt, personas vārdu apzīmējot ar pirmo burtu, piemēram, A. Pumpura iela (Andreja Pumpura iela). Ielu nosaukumu, kuriem pieļaujams saīsinātais lietojums, saraksts pieejams pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē.Savukārt par saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanai tiek paredzēta administratīvā atbildība. Līdzīgi administratīvā atbildība paredzēta par prasību neievērošanu to īpašumu uzturēšanai, kas ir publiski pieejami vai vērsti pret publisku ārtelpu. Ņemot vērā, ka šo teritoriju kopšana un uzturēšana skar citu personu drošību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nepieciešams efektīvs un iedarbīgs instruments šo pienākumu izpildes nodrošināšanai. Administratīvais sods ir motivējošs līdzeklis šā pienākuma izpildei, turklāt pašvaldības resursi ir ierobežoti, lai vienlaikus nodrošinātu šo pienākumu izpildi uzturētu to teritorijas daļu, kuras kopšanu nodrošina pašvaldības atbildīgie dienesti. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldības resursi nepieciešami arī to piegulošo teritoriju kopšanai, kuru īpašnieki ir atbrīvoti no teritorijas kopšanas pienākumiem. Liepājas pašvaldības policijas sniegtie statistikas dati liecina, ka
  130. gadā par piegulošās teritorijas uzturēšanas un kopšanas pārkāpumiem ierosinātas 218 administratīvā pārkāpuma lietas. Šie dati liecina par problēmas aktualitāti. Secināts, ka lielākā daļa pārkāpumu

(145)bijuši par zāliena nenopļaušanu atbilstoši prasībai, ka tā augstums nepārsniedz 20 cm, apstādījumu nekopšanu un atkritumu, tajā skaitā dārzu un parku atkritumu, uzkrāšanos. Ievērojot šos datus un ņemot vērā Dabas aizsardzības fonda priekšlikumu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, saistošie noteikumi vairs nesatur prasības par noteiktu zāles augstumu, bet paredz nosacījumu, ka zāles nopļaušana jāveic ne retāk kā reizi mēnesī. (Šī noteikumu prasība ir mainīta pēc sabiedrības viedokļa noskaidrošanas. Plašāk skatīt paskaidrojuma raksta
  1. sadaļu).Lai sabalansētu sakoptas pilsētvides un īpašnieku intereses, vienlaikus novēršot iespējamos sabiedrības drošības riskus, saistošie noteikumi paredz atvieglotākus nosacījumus lapu un zaru savākšanai, pieļaujot to saglabāšanu zem kokiem un krūmiem, ja tie tiek novākti no ietvēm, piebraucamajiem ceļiem un vismaz 1 m platā joslā gar ietvēm un brauktuvēm.Saistošajos noteikumos paredzētā prasība slīdamības mazināšanai izmantot smilts vai smilts–sāls maisījumu, pamatota ar sanitāro tīrību, ko būtiski negatīvi ietekmē ietvju kaisīšana ar pelniem, melnzemi un citu nepiemērotu materiālu, kas ar apaviem tiek ienesta telpās, sabiedriskajā transportā u.tml. Aizliegumi attiecībā uz sāls izmantošanu noteikti, ņemot vērā ne tikai tās negatīvo ietekmi uz skuju, lapu kokiem, dzīvžogiem, kuriem ilgtermiņā sakarā ar pārāk lielu nātrija koncentrāciju augsnē var rasties bojājumi, bet arī uz dzīvnieku labsajūtu un veselību.Nosakot administratīvā soda apmēru, ņemts vērā tehnisko, administratīvo un cilvēkresursu apjoms, kas nepieciešams piegulošās teritorijas sakopšanai, pārkāpuma bīstamība un sekas, kas iestājas prasību neievērošanas gadījumā, pēc iespējas samērojot publiskā īpašuma lietotāju un privātīpašnieku intereses. Administratīvā soda amplitūda ļauj soda piemērotājam vērtēt faktiskos apstākļus, nosakot piemērotāko un samērīgāko soda mēru. Sods piemērojams par darbību vai bezdarbību, kas izpaužasVienlaikus gadījumos, kad tas būs lietderīgi un racionāli, piemēram, kad īpašums ilgstoši netiek izmatots vai apsaimniekots, pašvaldība var nesaukt personu pie administratīvās atbildības, bet tā vietā izmantot tiesības izdot nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu uzliekošu administratīvo aktu. Ja pašvaldība būs veikusi administratīvā akta piespiedu izpildi, izmantojot aizvietotājizpildi, tad nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pašvaldībai jāatlīdzina visi izdevumi, kas pašvaldībai būs radušies saistībā ar administratīvā akta piespiedu izpildi.saistošo noteikumu nepildīšanā vai nepienācīgā izpildē.Uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem vai pārvaldniekiem, kuriem teritorijas uzturēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta
  2. gada
  3. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi", saistošie noteikumi attiecas tiktāl, ciktāl tie regulē teritorijas kopšanas pienākumu izpildes kārtību un piegulošās teritorijas kopšanu, ja citi augstākstāvoša spēka normatīvie akti neparedz citādāku regulējumu.
  4. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetuIetekme uz budžetu tiek plānota vidēji iepriekšējo gadu līmenī. Piemēram, ieņēmumi no administratīvajiem sodiem par piegulošās teritorijas kopšanas prasību neievērošanu
  5. gadā veidoja 3180 euro, bet
  6. gadā 6524,14 euro. Ieņēmumi no piespiedu naudām par būvju uzturēšanas prasību neizpildi
  7. gadā veidoja, piedzenot 43 095 euro (tostarp par 83 izpildrīkojumu piespiedu izpilde patvaļīgas būvniecības lietās un 34 izpildrīkojumu piespiedu izpilde cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu būvju lietās).Ieņēmumi no ēku numurzīmju izvietošanas un uzturēšanas netiek plānoti vai prognozējams, ka tie būs nebūtiski, jo administratīvie sodi par šo pienākumu neizpildi netiks piemēroti. Ja pašvaldība numurzīmju nodrošināšanu īstenotu aizvietotājizpildes kārtībā, vienas numurzīmes izmaksas veido aptuveni 24 euro (izmēri 30 x 20 cm); 25 euro (30 x 26 cm); 36 euro (30 x 45 cm). Ņemot vērā, ka uz
  8. gadu nav konstatēti pārkāpumi ēku numurzīmju nodrošināšanā, būtiska ietekme uz budžetu plānota netiek.Lai īstenotu saistošos noteikumus, nav jāsamazina finansējums citām pozīcijām.Saistošo noteikumu izpildei nav nepieciešami papildu resursi, netiks radītas jaunas institūcijas vai veidotas jaunas darba vietas, nav nepieciešami papildu resursi, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.
  9. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenciParedzama tieša ietekme, jo īpašuma pieejamība operatīvo dienestu un publisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī īpašumu un tiem piegulošās publiskās teritorijas sakoptība ietekmē cilvēka labsajūtu, dzīves un apkārtējās vides kvalitāti gan no funkcionālā, gan estētiskā viedokļa. Paredzama tieša sociālā ietekme attiecībā uz vecuma pensiju sasniegušām, trūcīgām un maznodrošinātām personām un personām ar invaliditāti, paredzot tās atbrīvot no pieguļošās teritorijas kopšanas pienākumiem vai sniedzot palīdzību šo pienākumu izpildē. Lai pēc iespējas radītu vienotas un līdzvērtīgas prasības piegulošās teritorijas kopšanas prasību izpildei, saistošie noteikumi paredz, ka īpašniekiem, kuru īpašumam piegulošā teritorija ir lielāka par pusi no īpašuma kopējās platības, var samazināt publiskās teritorijas platību, kas jākopj un jāuztur, tādējādi, nosakot pēc iespējas samērīgas prasības īpašniekiem, kuru īpašumam piegulst liela publiskā lietojamā platība.Paredzams, ka saistošo noteikumu prasības labvēlīgi ietekmēs pilsētvides ainavu, nodrošinot vienotas prasības publiskās piegulošās teritorijas sakopšanā, būvju uzturēšanā un adresācijas nodrošināšanā, radot estētisku un sakoptu pilsētvidi.Netiek paredzēta tieša ietekme uz cilvēku veselību, uzņēmējdarbības vidi un konkurenci.
  10. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām Saistošo noteikumu izpilde tiek nodrošināta pašvaldības iestāžu darbinieku tiešo pienākumu ietvarā un netiek radīta ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām.Saistošie noteikumi nosaka kritērijus un personu loku, kam ir tiesības saņemt atbrīvojumus vai atvieglojumus par nekustamajiem īpašumiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu. Atvieglojumi nav piemērojami gadījumos, kad īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atzīstams par personu, kam pienākas saistošajos noteikumos paredzētie atvieglojumi, bet konstatējams, ka īpašums nodots lietošanā (tostarp bezatlīdzības) citai personai, kā arī gadījumos, kad īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mājsaimniecībā dzīvo cita darbspējīga, pilngadīga persona, kas var veikt teritorijas kopšanas pienākumus.Lai saņemtu atbrīvojumu vai atvieglojumu, saistošajos noteikumos noteiktajām personām jāiesniedz pašvaldībā iesniegums un pamatojuma dokumenti. Par atbrīvojumu vai atvieglojumu piešķiršanu lemj Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora izveidota komisija. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram.Par saistošo noteikumu neievērošanu fiziskas un juridiskas personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības. Administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu neievērošanu atbilstoši kompetencei veic Liepājas pašvaldības policija.Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde un policija pilnvarotas veikt ēku numurzīmju prasību ievērošanas kontroli un izdot pienākumu uzliekošus administratīvos aktus.Liepājas būvvalde Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdod administratīvos aktus saistībā ar prasību neievērošanu, kas saistošajos noteikumos paredzētas attiecībā uz būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām pilsētvides ainavas uzturēšanai. Liepājas būvvaldes amatpersonas lēmums apstrīdams tās vadītājam, ja iestādes darbību reglamentējošos tiesību aktos nav noteikts citādāk.
  11. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiemSaistošo noteikumu īstenošana neparedz papildu cilvēkresursu iesaisti.
  12. Informācija par izpildes nodrošināšanuIzpildi nodrošinās pašvaldības iestāžu "Liepājas Centrālā administrācija", "Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde", "Liepājas būvvalde" un "Liepājas pašvaldības policija" atbildīgās personas atbilstoši deleģētajai kompetencei.
  13. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšanaSaistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.Noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt, ka personas nepieciešamajā apmērā kopj tiem piederošos vai tiesiskajā valdījumā esošos nekustamos īpašumus un tiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas, tādējādi sabiedrības interesēs nodrošinot pašvaldības administratīvās teritorijas sakoptību, drošību un sanitāro tīrību.Noteikumos ietvertās prasības ir samērīgas, t.i., labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu.
  14. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijāmAtbilstoši Pašvaldību likuma
  15. panta trešajā daļā noteiktajam, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no
  16. gada
  17. oktobra līdz
  18. gada
  19. novembrim sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.liepaja.lv, paredzot iespēju ikvienam interesentam iesniegt savus priekšlikumus un komentārus. Informācija bija izvietota arī pašvaldības telpās Rožu ielā 6 apmeklētājiem pieejamā vietā. Noslēdzoties pieteikumu iesniegšanas termiņam, saņemti šādi priekšlikumi:1) "Uzskatu, ka 6.
  20. punktu par zāles pļaušanu jāprecizē. Pļaušanu jāveic veģetācijas periodā vai vismaz noteiktos mēnešos, pretējā gadījumā arī ziemas mēnešos, kas Liepājai raksturīgi arī bezsniega un kailsala laiks, veidojas pienākums pļaut zāli kaut arī tā neaug. Arī vasaras mēnešos zālē aug ar dažādu intensitāti, tāpēc, manuprāt, nav korekti noteikti ne retāk kā reizi mēnesī. Jo šādu parametru kontrolējošai iestādei būs grūti pārbaudīt, kad veikta pļaušana. Uzskatu, ka pieļaujamais garums ir vieglāk administrējams un uzreiz pārbaudāms dabā. Nav jāsazinās ar atbildīgo īpašnieku, kad tad pēdējo reizi zāle ir pļauta. Manuprāt, būtu saglabājams nosacījums, kā līdz šim".Priekšlikums ņemts vērā, aizstājot zāles pļaušanas regularitāti (biežumu) ar pienākumu par zālāja regulāru nopļaušanu, nepieļaujot, ka zāles garums pārsniedz 20 cm. Lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības kopumā tiesības dzīvot sakoptā pilsētvidē un nodrošinātu kvalitatīvu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, saistošajos noteikumos ir noteiktas prasības regulārai zālāju pļaušanai piegulošajās teritorijās, ievērojot noteiktu zāles augstumu. Zāles augstums 20 cm izvēlēts kā līdz šim pašvaldības teritorijā pastāvējusī prakse un kā līdzsvars starp sakoptu izskatu un praktisko lietderību, kā arī lai nodrošinātu optimālus apstākļus tās augšanai un vides ilgtspējai. Zāle, kas ir ap 20 cm gara, veicina bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, nodrošināt mājvietu mazajiem kukaiņiem un citiem mikroorganismiem, vienlaikus neļaujot augiem pilnībā aizaugt. Zāle, kas tiek regulāri pļauta un uzturēta noteiktā augstumā, attīsta stiprākas un veselīgākas sakņu sistēmas, kas palīdz tai labāk izdzīvot ekstrēmos laika apstākļos. Regulāra zāles pļaušana ir arī efektīvs veids, kā mazināt ērču, kas ir cilvēkiem un mājdzīvniekiem bīstamu slimību pārnēsātājas, izplatību, kā arī citu insektu un grauzēju vairošanos pilsētvidē. Ņemot vērā, ka piegulošā teritorija robežojas var robežoties ar gājēju ietvēm, veloceliņiem u.c. satiksmes infrastruktūru, zāle, kas pārsniedz 20 cm var radīt apdraudējumu ceļu satiksmes dalībniekiem.2) "Saistošo noteikumu nodaļā "VI. Saistošo noteikumu izpildes kontrole un atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu" būtu jāiestrādā sadaļa par kontroles biežumu, proti, ja pašvaldības policija dienas laikā konstatē nesavāktas lapas pie īpašuma, bet īpašuma īpašnieks tās vāc no rīta un vakarā (pirms un/vai pēc darba dienas), bet dienas laikā tās atkal ir sakritušas, tad ir jāparedz īpašuma apsekošana vismaz divas reizes pirms tiek sastādīts protokols par administratīvo pārkāpumu. Tādējādi tiks mazināta papīru birokrātija gan pašvaldības policijas pusē, gan īpašuma īpašnieka pusē un tiks sodīti tikai tie īpašnieki, kuri lapas tiešām nesavāc".Priekšlikums nav atbalstāms. Saistošie noteikumi paredz būtisku administratīvo sodu samazinājumu, salīdzinot ar saistošo noteikumu iepriekšējo redakciju, tas nozīmē, ka primāri saistošo noteikumu mērķis nav sodīt privātpersonas par uzlikto pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Kā izriet no šī paskaidrojuma raksta kontrolējošajai institūcijai ir jāvērtē, kādu ietekmi privātpersonai uzliktā pienākuma neizpilde atstāj uz noteikumu mērķa sasniegšanu, proti, sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Administratīvās atbildības likums paredz amatpersonas tiesības neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu vai izbeigt to, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu. Līdz ar to saistošajos noteikumos paredzētais regulējums pēc būtības vērsts uz personu saukšanu pie administratīvās atbildības gadījumos, kad ir objektīvi redzams, ka uzliktie pienākumi netiek veikti regulāri un tas apdraud ar saistošajiem noteikumiem aizsargātās intereses. Jāņem vērā, ka kontrolējošo institūciju rīcībā nav resursu tādā apjomā, lai apsekotu piegulošo teritoriju divas reizes dienā.3) "Uzskatu, ka šie saistošie noteikumi ir izstrādāti nekvalitatīvi un kļūdaini, kas redzams jau pašā sākumā, pilni ar pretrunām gandrīz katrā trešajā teikumā. Ar zaļu krāsu esmu atzīmējis to, kas būtu nepieciešams iekļaut un ar sarkanu krāsu to kas būtu lieks, tātad izņemams. Ar krāsojumu neatzīmēju komatu, garumzīmju un atstarpju starp vārdiem lietojumu. Citādi teksts būtu pārāk raibs. Katram vārdam un teikumam varu sniegt paskaidrojumu kāpēc tieši tā, ja tas kādu interesē un tiek ņemts vērā? Projektu kā es to redzu nosūtīšu e pastā, jo šeit neļaujas rakstzīmju ierobežojuma dēļ".Nav iespējams identificēt konkrētus priekšlikumus vai problēmjautājumus un personas pamatojumu vēlamajām izmaiņām, tādēļ priekšlikums izvērtēts, ciktāl tas ir objektīvi saprotams. No viedoklim pievienotā saistošo noteikumu projekta, kura atsevišķi teikumi vai nodaļas izceltas (iekrāsotas), secināms, ka persona ierosina svītrot no saistošo noteikumu projekta visu III nodaļu, kas paredz atvieglojumus un atbrīvojumus no uzliktā pienākuma izpildes noteiktām personu grupām. Šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo tas acīmredzami neatbilst Satversmes tiesas
  21. gada
  22. novembra spriedumā Nr. 2013-20-03 izteiktajām atziņām par pašvaldības līdzdalību piegulošās teritorijas kopšanas pienākumu izpildē, jo atbrīvojumi un atvieglojumi ir viens no pašvaldības līdzdalības risinājumiem, lai mazinātu privātpersonai uzlikto apgrūtinājumu. Nav atbalstāms arī viedoklis svītrot normas, kas paredz iespēju atstāt lapas zem kokiem un krūmiem, nodrošinot to novākšanu tikai viena metra platā joslā līdz brauktuves malai. Minētās normas ir saistītas ar vides un sabiedrības drošības interesēm.Atbalstīts priekšlikums svītrot vārdus "vai noganīšanu".4) Mainīt saistošo noteikumu
  23. punkta traktējumu vai izslēgt III nodaļu no tiesību akta, jo minētais var tikt traktēts kā darbs bez atlīdzības sabiedrības labā, vai piespiedu darbs. Darbu bez atlīdzības sabiedrības labā vai piespiedu darbu var noteikt tikai ar tiesas lēmumu.Priekšlikums nav atbalstāms. Saistošajos noteikumos noteiktie pienākumi uzlikti saskaņā ar Pašvaldību likuma
  24. panta pirmās daļas
  25. punktā pašvaldībai noteikto deleģējumu, kas pēc būtības ir salīdzināms ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām"
  26. panta pirmās daļas
  27. punktā noteikto regulējumu, kura konstitucionalitāti izvērtējusi Satversmes tiesa un atzinusi, ka kaut arī apstrīdētā norma dod tiesības pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanu un paredzēt atbildību par šo noteikumu nepildīšanu, nav pamata uzskatīt, ka tā paredz piespiedu darbu. No iepriekšminētā var secināt, ka īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšana uzskatāma nevis par piespiedu darbu, bet gan par pienākumu, ko uzliek īpašums. (Satversmes tiesas
  28. gada
  29. maija spriedums Nr. 2003-23-01).5) "Nepiekrītu par saistošajos noteikumos noteikto prasību nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanai tiek saglabāta līdzšinējā kārtība – par to paredzēta administratīvā atbildība. Priekšlikums, ja NĪ īpašnieks pats piekrīt uzturēt pašvaldības pieguļošo teritoriju, tad lai tiek dota 30 % atlaide NĪ nodoklim, jo šie noteikumi piespiedu kārtā rada papildus uzdevumus ģimenēm, gan uzņēmumiem. Vai jau no esošās NĪ nodokļiem paredzēt līdzekļus pašvaldības pieguļošo teritoriju uzkopšanai".Priekšlikums nav atbalstāms. Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldība uzliek īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu īpašniekiem, ir tas, ka sakoptas, drošas un estētiskas vides nodrošināšana ir tikai viens no pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpstošiem uzdevumiem, kura izpilde prasa ievērojamus resursus. Īpašumam piegulošā teritorija nav vienīgā publiskās lietojamības lieta, par kuras uzturēšanu gādā pašvaldība. Ievērojamus resursus patērē publiskās vides un infrastruktūras (ielas, parki, skvēri, laukumi u.c.) uzturēšana. Tādēļ privātpersonai tiek uzlikts pienākums piedalīties nevis visas vai jebkādas publiskas teritorijas kopšanā, bet gan tikai tādas, kas robežojās un ir proporcionāla ar tās īpašumu un veido gan konkrētā īpašuma, gan pilsētvides tēlu. Nevar piekrist, ka pašvaldībai būtu jātīra un jākopj nekustamajam īpašumam piegulošā teritorija tāpēc vien, ka īpašnieks maksā nekustamā īpašuma nodokli (Satversmes tiesas
  30. gada
  31. novembra spriedums lietā Nr. 2013-20-03).6) Nepataisīt visus nekustamā īpašuma īpašniekus par sniega un ledus tīrītājiem. Pašvaldībai jākopj pašvaldības teritorija. Nevar piespiest uzkopt teritoriju, kas nav īpašumā. Pašvaldībai pašai jākopj sava teritorija, nevis jāspiež to darīt privātīpašniekus.Viedoklis netiek ņemts vērā. Pašvaldību likuma
  32. pants un
  33. panta pirmās daļas
  34. punkts paredz pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Satversmes tiesa, vērtējot šā pienākuma konstitucionalitāti, atzinusi, ka regulējums, kas uzliek personai pienākumu kopt īpašumam piegulošo teritoriju, ir piemērots leģitīmā mērķa – aizsargāt sabiedrības labklājību un drošību – sasniegšanai (Satversmes tiesas
  35. gada
  36. novembra spriedums Nr. 2013-20-03
  37. un
  38. punkts).7) Papildināt saistošo noteikumu IV nodaļu par namu teritoriju, kuras ir publiski pieejamas iedzīvotājiem (kā piemērs Siļķu ielas 24 un 26A laukums) uzturēšanu tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, lai tās nedegradē vidi, nebojā apkārt esošo ainavu un nerada paaugstinātu risku cilvēku drošībai. Piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, ja īpašnieks neveic publiski pieejamās teritorijas remontdarbus un uzkopšanu.Saistošie noteikumi daļēji jau aptver izteikto priekšlikumu, nosakot prasības publiskā lietošanā vai pret publisko ārtelpu vērstu īpašumu uzturēšanai. Vienlaikus tajā minētā un līdzvērtīgas situācijas risināmas arī būvniecības jomas tiesību aktos noteiktajā kārtībā, uzliekot īpašniekiem pienākumus sakārtot vidi degradējošu vai nedrošu būvi.8) Pašvaldībai jārūpējas par ietvju attīrīšanu it sevišķi ziemas periodā. Pensionāriem nav iespējams notīrīt ietves un šādu pakalpojumu piesaistīt tie nevar atļauties. Šim jābūt ir pašvaldības uzdevumam, kam ir jārūpējas par ietvēm un ceļiem.Priekšlikums (viedoklis) netiek ņemts vērā, jo saistošie noteikumi paredz iedzīvotājiem, kas sasnieguši pensionēšanas vecumu, iespēju saņemt atbrīvojumu no īpašumam piegulošās teritorijas kopšanas pienākumiem.9) Jāparedz pienākumi komersantiem, kuru komercdarbība notiek daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ar pienākumu uzturēt ieeju un tīrību pie tās, nodrošinot atkritumu savākšanu.10) Noteikt, ka, ja iela tiek izmantota komerciālām darbībām (maksas stāvvietas), tad šiem komersantiem jāuztur arī trotuārs, jānodrošina atkritumu (papīru, cigarešu izsmēķu u.c.) savākšana.11) Teritorijā, kas tiek izmantota 100 % publiski visiem iedzīvotājiem, jānodrošina vismaz atkritumu savākšana vasaras sezonā.Minētie priekšlikumi nav atbalstāmi, ņemot vērā, ka jautājumi risināmi dzīvojamo māju pārvaldīšanas un atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma
  39. pantam par atkritumu apsaimniekošanu, tostarp savākšanu atbild īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atbildība par atkritumu nodošanu apsaimniekotājam ir jāuzņemas šo atkritumu faktiskajam radītājam, nevis zemes īpašniekam. Respektīvi, atbildīgā persona par nekustamajā īpašumā prettiesiski novietotiem atkritumiem ir atkarīga no tā, vai ir zināms šo atkritumu patiesais radītājs. Savukārt apstākļos, kad noteikt faktisko piesārņotāju ir grūti vai pat neiespējami, ir pamatoti atzīt, ka atbildība par prettiesiski novietotajiem atkritumiem ir jāuzņemas nekustamā īpašuma īpašniekam (Augstākās tiesas
  40. gada
  41. septembra spriedums lietā Nr. SKA-631/2020). Saistošie noteikumi paredz, ka par piegulošās teritorijas kopšanu atbild īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldības īpašuma lietotājs. Ar īpašnieku saprotama, tostarp juridiska persona, kas veic komercdarbību, ja tās īpašumam piegulst publiskā lietošanā esoša teritorija. Līdz ar to saistošo noteikumu prasības attiecināmas arī uz komersantiem.Paskaidrojuma rakstā netiek atspoguļoti viedokļi, kuri iesniegti saistošo noteikumu apspriedes laikā, bet to saturs atbilst privātpersonas līdzdalībai iestādē Iesniegumu likuma izpratnē, jo tie satur jautājumus par saistošajos noteikumos regulēto jautājumu pēc būtības, nevis viedokli vai priekšlikumus. Šādus iesniegumus pašvaldība izskata Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.Atsevišķas saistošo noteikumu normas (par īpašumu, teritoriju un piegulošās teritorijas kopšanu un uzturēšanu un administratīvo atbildību) pēc noteikumu pieņemšanas ir redakcionāli un saturiski precizētas, ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sniegtos atzinumus. Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.