← Latvija

Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā

Ķekavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8/2025

  1. gada
  2. martā Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā Apstiprināti ar Ķekavas novada domes
  3. gada
  4. marta sēdes lēmumam Nr. 2 (prot. Nr. 5) Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
  5. panta trešo daļu I. Vispārīgie jautājumi
  6. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ķekavas novada pašvaldības (turpmāk –pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. 2
  7. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā. 3
  8. Sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu pašvaldības iestāde Ķekavas novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests). Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā, vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. 4
  9. Tiesības saņemt noteikumos paredzētos sociālos pakalpojumus ir personai: 4.
  10. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā un faktiski dzīvo deklarētajā dzīvesvietā; 4.
  11. kurai, saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums; 4.
  12. kura atbilst personu kategorijai, kura, saskaņā ar noteikumu prasībām, ir tiesīga saņemt attiecīgu sociālo pakalpojumu, kā arī prasībām, kuras tiek izvirzītas katrai konkrētai personu kategorijai, atbilstoši sociālā pakalpojuma veidam. 5 II. Sociālo pakalpojumu veidi
  13. Sociālais dienests sniedz vai organizē šādus sociālos pakalpojumus: 5.
  14. pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" Aprūpes mājās biroja aprūpe mājās pakalpojums; 5.
  15. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām; 5.
  16. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā; 5.
  17. psihologa pakalpojums; 5.
  18. atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums; 5.
  19. dienas aprūpes centra pakalpojums; 5.
  20. naktspatversmes pakalpojums; 5.
  21. sociālās mājas īres pakalpojums; 5.
  22. ģimenes asistenta pakalpojums; 5.
  23. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti; 5.
  24. informācijas sniegšana psihiskās veselības jomā; 5.
  25. pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" nodrošinātie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti; 5.
  26. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums; 5.
  27. specializētās darbnīcas pakalpojums; 5.
  28. sociālā mentora pakalpojums; 5.
  29. atelpas brīža pakalpojums; 5.
  30. krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums. 6 III. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība
  31. Lai saņemtu noteikumu
  32. punktā minētos sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību. 7
  33. Sociālais dienests mēneša laikā pēc personas iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas: 7.
  34. izvērtē personas sociālo situāciju, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā un vienojas par sociālo problēmu, kuras risināšanai nepieciešams atbalsts; 7.
  35. novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī likumisko apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem; 7.
  36. izvērtē nepieciešamību izstrādāt individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu; 7.
  37. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, vai uzņemt rindā un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu; 7.
  38. nosūta sociālā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus sociālā pakalpojuma sniedzējam vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja sociālo pakalpojumu pilnībā vai daļēji nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem. 8
  39. Pieprasot sociālo pakalpojumu, personai, tās ģimenes locekļiem un likumiskiem apgādniekiem ir pienākums līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā un aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā. 9
  40. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, sociālo pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests un persona vai personas likumiskais pārstāvis noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu, ja noteikumos nav noteikts citādi. 10 IV. Sociālo pakalpojumu samaksas kārtība
  41. No pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē šādus sociālos pakalpojumus: 10.
  42. psihologa pakalpojums; 10.
  43. atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums; 10.
  44. ģimenes asistenta pakalpojums; 10.
  45. naktspatversmes pakalpojums; 10.
  46. aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti; 10.
  47. informācijas sniegšana psihiskās veselības jomā; 10.
  48. dienas aprūpes centra pakalpojums; 10.
  49. pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" nodrošinātie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti; 10.
  50. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums; 10.
  51. specializētās darbnīcas pakalpojums; 10.
  52. sociālā mentora pakalpojums; 10.
  53. atelpas brīža pakalpojums; 10.
  54. krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums. 11
  55. Pakalpojumus, kuri nav minēti noteikumu
  56. punktā, finansē valsts vai par tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā maksā persona vai tās apgādnieks. 12 V. Pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" Aprūpes mājās biroja aprūpes mājās pakalpojums
  57. Pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" Aprūpes mājās biroja aprūpes mājās pakalpojums (turpmāk – aprūpes mājās pakalpojums) aptver pakalpojumu vai pakalpojumu kopumu, lai nodrošinātu personas pamatvajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, ja persona nespēj sevi aprūpēt funkcionālo traucējumu dēļ. 13
  58. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir personai, kurai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt, un, kurai nav likumisko apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi. 14
  59. Sociālais darbinieks, pēc dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, papildus noteikumu
  60. punktā minētajam, veic izvērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām un aizpilda pilngadīgas personas vajadzību pēc sociālās aprūpes pakalpojumiem novērtēšanas karti, nosakot aprūpes līmeni. 15
  61. Atbrīvotas no maksas par aprūpes mājās pakalpojumu ir mājsaimniecības, kurām ir spēkā esoša izziņa par trūcīgas mājsaimniecības statusu. 16
  62. Atvieglojumi 50 % apmērā no aprūpes mājās pakalpojuma maksas ir mājsaimniecībām, kurām ir spēkā esoša izziņa par maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. 17 VI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām
  63. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk – aprūpe institūcijā) ir pensijas vecuma personai un personai ar invaliditāti, kura vecuma, funkcionālo traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi, un, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi, kā arī, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo aprūpes pakalpojuma apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis. 18
  64. Veicot samaksu par aprūpi institūcijā un nosakot sociālā pakalpojuma saņēmēja un tā apgādnieka līdzmaksājumu par aprūpi institūcijā, ievēro šādus nosacījumus: 18.
  65. par aprūpi institūcijā maksā klients no saviem ienākumiem; 18.
  66. ja klients par aprūpi institūcijā nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz klienta apgādnieks vai pašvaldība Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā; 18.
  67. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka rīcībā, tiek aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. 19
  68. Ja klients ir noslēdzis uztura līgumu (par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu), no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt klienta aprūpi, par aprūpi institūcijā pilnā apmērā maksā klients un īpašuma ieguvējs. 20 VII. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā
  69. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts kā ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas pakalpojuma sastāvdaļa pilngadīgām personām, kurām nepieciešama sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija sakarā ar funkcionālajiem traucējumiem. 21
  70. Īslaicīgais sociālās aprūpes pakalpojums nodrošina tādas personas ar izmitināšanu, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar veikt ikdienas darbus un savu personīgo aprūpi (uz laiku, kad apgādnieki vai radi dodas atvaļinājumā, darba komandējumos u.tml.). 22
  71. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu piešķir uz laiku no 3 dienām līdz trim mēnešiem. 23
  72. Par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu maksā klients vai tā apgādnieks no saviem ienākumiem saskaņā ar pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi. 24 VIII. Psihologa pakalpojums
  73. Sociālais dienests nodrošina pilnā apmērā apmaksātu psihologa pakalpojumu pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētām personām, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo situāciju, saskaņā ar sociālā darba speciālista atzinumu un Sociālā dienesta lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. 25
  74. Psihologa pakalpojums ietver desmit psihologa konsultācijas ģimenei vai personai, kurai traucētas sociālās funkcionēšanas spējas. Atsevišķos gadījumos psihologa konsultāciju skaitu var palielināt līdz divdesmit, ko nosaka Sociālā dienesta lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu. 26
  75. Psihologa pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta psiholoģiskā izpēte un psihosociālā rehabilitācija krīzes un psiholoģisko traumu gadījumā. 27 IX. Atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums
  76. Atbalsta/izglītojošās grupas un grupas nodarbību pakalpojums ir pakalpojums, kas palīdz uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, veicina personas izglītošanos psihiskās veselības uzturēšanā un stiprināšanā, palīdz radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē, kā arī novērst disfunkciju ģimenē. 28
  77. Sociālais dienests nodrošina atbalsta/izglītojošās grupas vecākiem: "Bērna emocionālā audzināšana", "Ceļvedis audzinot pusaudzi" u.c., atbilstoši nepieciešamībai. 29 X. Dienas aprūpes centra pakalpojums
  78. Dienas aprūpes centra pakalpojums ir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas dienas laikā nodrošina personai uzraudzību, sociālo prasmju attīstīšanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. 30
  79. Dienas aprūpes centra pakalpojumu nodrošina personai no 15 gadu vecuma, kura atbilst noteikumu
  80. punktam. 31
  81. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir personai ar garīga rakstura traucējumiem: 31.
  82. kurai piešķirta I vai II grupas invaliditāte; 31.
  83. kura neapmeklē izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus. 32
  84. Pēc Sociālā dienesta lēmuma par dienas aprūpes centra pakalpojuma nepieciešamību un nodrošināšanu, persona vai tās likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par sniedzamo pakalpojumu saturu un apmēru. 33
  85. Personai, uzturoties dienas aprūpes centrā, ir pienākums ievērot dienas centra iekšējās kārtības noteikumus. 34
  86. Lēmumu atteikt piešķirt dienas aprūpes centra pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, ja nav ievērotas noteikumos minētās prasības un personas vajadzības pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu. 35 XI. Naktspatversmes pakalpojums
  87. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni un personiskās higiēnas iespējas, kā arī sociālā darbinieka pakalpojumu līdz 90 dienām kalendāra gada ietvaros. 36
  88. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām pilngadīgām personām, kuru deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīves vieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā un persona sevi nespēj nodrošināt ar pajumti. 37
  89. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, personai Sociālajā dienestā jāiesniedz šādi dokumenti: 37.
  90. rakstisks iesniegums, kurā izklāstīta problēma; 37.
  91. jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. 38
  92. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversmes pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt līdz 180 dienām kalendāra gada ietvaros. 39 XII. Sociālās mājas īres pakalpojums
  93. Sociālās mājas īres pakalpojums (turpmāk – īres pakalpojums) ir sociāls pakalpojums personai (ģimenei), kura nokļuvusi krīzes situācijā un nespēj sevi nodrošināt ar mājokli. 40
  94. Īres pakalpojumu ir tiesības saņemt, pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu, Ķekavas novada sociāli mazaizsargātām personām, ģimenēm ar bērniem, kuru mājsaimniecībām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, vai kuras nonākušas krīzes situācijā. 41
  95. Par īres pakalpojumu persona maksā īres maksu saskaņā ar pašvaldības apstiprināto publisko sociālo pakalpojumu cenrādi. 42
  96. Īres pakalpojuma saņēmējs slēdz līgumu ar pašvaldības aģentūru "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs". 43 XIII. Ģimenes asistenta pakalpojums
  97. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenēm ar bērniem atbalstu sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu. 44
  98. Ģimenes asistenta pakalpojumu līdz 14 stundām nedēļā ir tiesības saņemt: 44.
  99. ģimene, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē; 44.
  100. ģimene, kurā vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, un, kurai ir nepieciešams atbalsts sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē; 44.
  101. ģimene, kurā vecākiem ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības. 45
  102. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par ģimenes asistenta pakalpojuma nepieciešamību. 46
  103. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja: 46.
  104. ģimenei pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinums; 46.
  105. ģimene rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu; 46.
  106. ģimene mainījusi dzīvesvietu uz citu pašvaldību; 46.
  107. vecākiem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, izņemot noteikumu 44.
  108. apakšpunktā minētajā gadījumā. 47 XIV. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti
  109. Šī nodaļa nosaka aprūpes mājās pakalpojuma (turpmāk – aprūpes pakalpojums) bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Valsts komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personām līdz 24 gadu vecumam, kurām īpašas kopšanas nepieciešamība pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta (turpmāk – bērns), piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai, apjoma noteikšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem. 48
  110. Aprūpes pakalpojumu piešķir, ja: 48.
  111. bērna un vismaz viena viņa likumiskā pārstāvja dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā; 48.
  112. bērnam Valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību; 48.
  113. bērna likumisko pārstāvju nodarbinātības, izglītības iegūšanas, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas, ārstniecības pakalpojumu saņemšanas, Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) sniegto pakalpojumu saņemšanas rezultātā nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā, izņemot noteikumos noteiktos izņēmumus; 48.
  114. Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību šajā nodaļā noteiktajā kārtībā. 49
  115. Aprūpes pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta bērna aprūpe (palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena gatavošana vai uzsildīšana, palīdzība paēst, palīdzība iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšana un pārvietošanās, ārstniecības personu izsaukšana, medikamentu lietošanas nodrošināšana) un uzraudzība, pašaprūpes spēju attīstība un brīvā laika saturīga pavadīšana. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts pašvaldības administratīvajā teritorijā. 50
  116. Aprūpes pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta fiziska persona: 50.
  117. kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, ja izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs); 50.
  118. kurai ir apgūtas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā vismaz 8 akadēmisko stundu apjomā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir uzsākta pakalpojuma sniegšana. 51
  119. Pakalpojuma sniedzējs aprūpes pakalpojumu var sniegt vairākām personām ar invaliditāti, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā. 52
  120. Aprūpes pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem, sedzot pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas, ņemot par pamatu tekošā gadā lielāko minimālo stundas tarifa likmi, tajā skaitā visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu. 53
  121. Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumu var iesniegt personīgi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, nosūtot pa pastu vai elektroniska dokumenta formātā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un apriti. 54
  122. Iesniegumā norāda: 54.
  123. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi, kurā nepieciešams sniegt aprūpes pakalpojumu; 54.
  124. bērna likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru; 54.
  125. aprūpes pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo pakalpojuma apjomu, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un/vai mēnesī un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja zināms); 54.
  126. vēlamā pakalpojuma sniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju, ja zināms. 55
  127. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 55.
  128. bērna pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju un uzrāda oriģinālu, ja dokuments tiek iesniegts klātienē un šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā vai informācija nav pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros; 55.
  129. Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī informācija nav pieejama valsts un pašvaldību datu reģistros; 55.
  130. darba devēja apliecinājumu, ka bērna likumiskais pārstāvis ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra nedēļā; 55.
  131. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis ir pašnodarbināta persona vai individuālais komersants, vai pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis ir amatpersona, kas veic kapitālsabiedrības vai biedrības valdes vai padomes locekļa pienākumus; 55.
  132. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē. Ja bērna likumiskais pārstāvis apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā; 55.
  133. NVA apliecinājumu par piedalīšanos NVA organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis ir reģistrēts NVA kā darba meklētājs vai bezdarbnieks; 55.
  134. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā; 55.
  135. ģimenes ārsta vai ārsta speciālista apliecinājumu, ja bērna likumiskajam pārstāvim nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi vai medicīniskā rehabilitācija; 55.
  136. vēlamā pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu par piekrišanu sniegt aprūpes pakalpojumu, norādot pakalpojuma sniedzēja personas datus, kontaktinformāciju un norēķinu rekvizītus; 55.
  137. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldību iestāžu rīcībā. 56
  138. Iesniedzot Sociālajā dienestā noteikumu
  139. punktā minēto iesniegumu, bērna likumiskais pārstāvis dod atļauju iegūt un izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu, pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu, un veikt datu apstrādi sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā (SOPA). 57
  140. Sociālais dienests izskata noteikumu
  141. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos noteikumu
  142. punktā minētos dokumentus, un: 57.
  143. pārliecinās valsts un pašvaldības datu reģistros vai bērna un vismaz viena viņa likumiskā pārstāvja dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai bērnam ir noteikta invaliditāte un Valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību; 57.
  144. pārliecinās, vai bērna likumiskais pārstāvis: 57.2.
  145. ir reģistrēts kā darba ņēmējs, saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants, kapitālsabiedrības vai biedrības amatpersona, apmeklē NVA rīkotos nodarbinātību veicinošos pasākumus; 57.2.
  146. apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē, ja persona mācās vai studē; 57.2.
  147. saņem sociālās rehabilitācijas sniedzēja pakalpojumus. 57.
  148. ja nepieciešams, pieprasa lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju no valsts un pašvaldības iestādēm, juridiskām vai fiziskām personām, izvērtē aprūpes pakalpojuma nepieciešamību un nosaka aprūpes pakalpojuma apjomu atbilstoši "Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un apjoma noteikšanas anketai", saskaņā ar noteikumu pielikumu. 58
  149. Sociālais dienests mēneša laikā pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 58.
  150. par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot: 58.1.
  151. aprūpes pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) atbilstoši "Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un apjoma noteikšanas anketai", nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti noteikto maksimālo stundu skaitu kalendāra mēnesī; 58.1.
  152. aprūpes pakalpojuma saņemšanas periodu uz laiku ne ilgāku par trim gadiem vai ne ilgāku par Valsts komisijas noteiktā invaliditātes termiņa beigām; 58.
  153. par atteikumu piešķirt aprūpes pakalpojumu, ja bērns neatbilst aprūpes pakalpojuma piešķiršanas kritērijiem un saņemšanas nosacījumiem. 59
  154. Sociālais dienests par pieņemto lēmumu informē bērna likumisko pārstāvi 10 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. 60
  155. Ja bērnam nepieciešams saņemt aprūpes pakalpojumu atkārtoti vai ir mainījies aprūpes pakalpojuma pieprasīšanas mērķis un tādēļ bērnam nepieciešams mainīt piešķirtā aprūpes pakalpojuma apjomu, bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu noteikumos noteiktajā kārtībā. 61
  156. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, pašvaldības aģentūra "Ķekavas novada veselības un sociālais aprūpes centrs" un Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi un pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus. 62
  157. Bērna likumiskajam pārstāvim ir pienākums 5 darbdienu laikā informēt Sociālo dienestu par: 62.
  158. bērna un/vai viņa likumiskā pārstāvja deklarētās dzīvesvietas maiņu; 62.
  159. bērna ievietošanu stacionārā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā; 62.
  160. izmaiņām noteikumu 55.2., 55.3., 55.4., 55.5., 55.
  161. un 55.
  162. apakšpunktā norādītajā informācijā; 62.
  163. citiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu izmaiņām aprūpes pakalpojumā vai pakalpojuma sniedzēja maiņai. 63
  164. Bērna likumiskais pārstāvis ne biežāk kā divas reizes kalendāra gada laikā ir tiesīgs atteikties no pakalpojuma sniedzēja un izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju, iesniedzot Sociālajā dienestā pamatotu iesniegumu. 64
  165. Aprūpes pakalpojuma sniegšanu bērnam izbeidz, ja: 64.
  166. bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma; 64.
  167. bērna dzīvesvieta tiek deklarēta citā pašvaldības administratīvajā teritorijā; 64.
  168. beidzies Sociālā dienesta lēmumā noteiktais aprūpes pakalpojuma saņemšanas periods; 64.
  169. Sociālais dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots, izņemot noteikumu
  170. punktā minētos gadījumus; 64.
  171. notikušas izmaiņas noteikumu 55.2., 55.3., 55.4., 55.5., 55.
  172. un 55.
  173. apakšpunktā norādītajā informācijā, kas dod tiesības saņemt aprūpes pakalpojumu noteikumu 58.
  174. apakšpunktā noteiktajā apjomā un periodā. 65
  175. Aprūpes pakalpojuma sniegšana bērnam tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā. 66
  176. Pakalpojuma sniedzējs noteikumu
  177. punktā minētajā līgumā par aprūpes pakalpojuma sniegšanu bērnam noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Sociālajā dienestā atskaiti par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un Sociālais dienests kontrolē līguma saistību izpildi. Atskaitē norāda dienas, kad tika sniegts aprūpes pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu, kā arī pušu apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu. 67
  178. Aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai nepamatoti izlietotos finanšu līdzekļus Sociālajam dienestam atmaksā: 67.
  179. bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vairs neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem; 67.
  180. pakalpojuma sniedzējs, ja sniegta nepatiesa informācija par sniegto pakalpojumu vai Sociālais dienests konstatējis citus pārkāpumus saistībā ar aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu. 68 XV. Informācijas sniegšana psihiskās veselības jomā
  181. Informācijas sniegšanu psihiskās veselības jomā nodrošina ārsts narkologs – psihiatrs, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu. 69
  182. Informācijas sniegšanu psihiskās veselības jomā piešķir ģimenēm, personām un personu grupām ar atkarību problēmu pazīmēm. 70 XVI. Pašvaldības aģentūras "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" nodrošinātie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti
  183. Pašvaldības aģentūra "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" nodrošina šādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar invaliditāti – ergoterapeita pakalpojumu, fizioterapeita pakalpojumu un psihologa pakalpojumu (turpmāk – sociālie rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti), lai sekmētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā. 71
  184. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar invaliditāti ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ar Valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte. 72
  185. Bērniem, kuri atbilst noteikumu
  186. punktam, ir tiesības kalendāra gadā saņemt: 72.
  187. līdz 15 ergoterapeita pakalpojumiem; 72.
  188. līdz 15 fizioterapeita pakalpojumiem;
  190. līdz 15 psihologa pakalpojumiem. 73
  191. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti piešķiršanu, bērna likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pašvaldības aģentūru "Ķekavas novada veselības un sociālās aprūpes centrs" par sniedzamo pakalpojumu saturu un apmēru. 74
  192. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz: 74.
  193. iesniegumu, kurā norāda Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti veidu; 74.
  194. ģimenes ārsta vai ārsta speciālista izziņu par bērna veselības stāvokli, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi. 75
  195. Iesniegumu par noteikumu
  196. punktā noteiktiem pakalpojumiem pieņem līdz kalendāra gada
  197. decembrim. 76 XVII. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums
  198. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī). 77
  199. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir tiesīgas saņemt pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi, un, kuras, pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas, pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, un, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte. 78
  200. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas cita pakalpojuma saņemšanai vai personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums, vai persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi. Šādos gadījumos pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas. 79
  201. Personai ir pienākums norēķināties par izdevumiem, kas saistīti ar mājokļa uzturēšanu (apkure, elektrība, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, apsaimniekošana u.c.). 80 XVIII. Specializētās darbnīcas pakalpojums
  202. Specializētās darbnīcas pakalpojums ir darbnīcas ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā. Pakalpojuma mērķis ir attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā. 81
  203. Specializētās darbnīcas pakalpojumu ir tiesīgas saņemt pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras, pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas, pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, un, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte. 82 XIX. Sociālā mentora pakalpojums
  204. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina atbalstu personai no 12 līdz 24 gadu vecumam sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, veicinot uzvedības izmaiņas un sociālo integrāciju. 83
  205. Sociālā mentora pakalpojumu var saņemt saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu un sociālā darbinieka atzinumu līdz 90 stundām kalendārajā gadā. 84 XX. Atelpas brīža pakalpojums
  206. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem no 5 gadiem līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. 85
  207. Atelpas brīža pakalpojums tiek piešķirts līdz 10 diennaktīm kalendāra gada ietvaros, nepārsniedzot vienai personai 1500,00 euro kalendāra gadā. 86 XXI. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums
  208. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums nodrošina personām drošu naktsmītni, profesionālu psihosociālo palīdzību krīzes situācijās. 87
  209. Tiesības saņemt krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojumu ir: 87.
  210. bērniem; 87.
  211. ģimenēm ar bērniem; 87.
  212. citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, ja tiek konstatēta atbilstība krīzes situācijas kritērijiem. 88
  213. Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojumu personai (ģimenei) piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem. 89 XXII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
  214. Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldībā pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā. 90
  215. Pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 91 XXIII. Noslēguma jautājums
  216. Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē pašvaldības
  217. gada
  218. februāra saistošie noteikumi Nr. 4/2023 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā". 92 Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Baire Pielikums Ķekavas novada pašvaldības
  219. gada
  220. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8/2025 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā" Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana un apjoma noteikšana
  221. Personas vārds, uzvārds
  222. Personas kods
  223. Personas dzīvesvietas adrese
  224. Personas atbilstība aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem4.
  225. Personas vecums līdz 18 gadiem no18–24 gadiem4.
  226. Informācija par personas invaliditāti izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, spēkā līdz ____.____._________. bērns, kuram noteikta invaliditāte līdz ____.____._________. persona, kurai noteikta ____. grupas invaliditāte ____.____._________. bērnam kuram nodrošināta paliatīvā aprūpe
  227. Aprūpes pakalpojuma pieprasīšana5.
  228. Aprūpes mājās pakalpojuma pieprasīšanas mērķi – lai personas likumiskais pārstāvis (norādīt visus aktuālos iemeslus): strādātu algotu darbu veiktu saimniecisko darbību apmeklētu izglītības iestādi, vai profesionālās pilnveides kursus iesaistītos Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotos nodarbinātības veicināšanas pasākumos regulāri saņemtu sociālos pakalpojumus (dienas aprūpes centra, dienas centra, specializētās darbnīcas u.tml.) apmeklētu vienreizējus pasākumus un saturīgi pavadītu brīvo laiku citi objektīvie iemesli, kuru dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā: 5.
  229. Vēlamais aprūpes pakalpojuma izmantošanas biežums, laiks pastāvīga palīdzība un uzraudzība (ikdienā) periodiska palīdzība un uzraudzība 3 dienas nedēļā un vairāk periodiska palīdzība un uzraudzība 1–2 dienas nedēļā epizodiska palīdzība dažas dienas mēnesī epizodiska palīdzība vienu reizi mēnesī vai retāk
  230. Valsts, pašvaldības un citu atbalsta resursu izmantošana personas aprūpes un uzraudzības nodrošināšanaiStundu skaits diennaktī/mēnesī6.
  231. Personas likumisko pārstāvju iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpei mājsaimniecībā dzīvo abi vecāki (abiem jāatbilst kādam no 5.
  232. punktā norādītajiem iemesliem) mājsaimniecībā dzīvo viens vecāks, otrs vecāks iesaistās bērna audzināšanā/aprūpē (abiem jāatbilst kādam no 5.
  233. punkta norādītajiem iemesliem) mājsaimniecībā dzīvo viens vecāks, otrs vecāks neiesaistās bērna audzināšanā/aprūpē mājsaimniecībā dzīvo viens vecāks, otrs vecāks atrodas ārpus valsts Komentāri: 6.
  234. Likumisko pārstāvju apgrūtinājumi iesaistīties personas aprūpē un uzraudzībā noslodze darbā (norādīt darba slodzi / darba laiku) citi apgrūtinājumi: Komentāri: 6.
  235. Personas dienas pārklājums persona apmeklē izglītības iestādi (tai skaitā pirmskolas izglītības iestādi) persona apgūst izglītību mājas apmācībā persona izglītību apgūst speciālajā izglītības iestādē persona izmanto skolas pagarinātās dienas pakalpojumu cits Komentāri: 6.
  236. Personas izmantotās aktivitātes, pasākumi, sociālie un ārstniecības pakalpojumi asistenta pakalpojums pašvaldībā dienas aprūpes centrs vai cits regulārs sociālais pakalpojums rehabilitācijas, terapijas pakalpojumi cits Komentāri:
  237. Aprūpes pakalpojuma apjoma (h) noteikšana.Aprūpes mājās pakalpojuma noteikšana ir saistīta ar darba dienas nosacītu indikatīvu laika sadalījumu (nosacīti pieņemot, ka 8 h diennaktī ir paredzētas miegam, 8 h persona (bērns/jaunietis) ir iesaistīta izglītības vai citās aktivitātēs un 8 h persona ir tiešā likumisko pārstāvju (vecāku) aprūpē). 7.
  238. Pusei no laika, kad persona ir likumisko pārstāvju aprūpē (4 h dienā jeb 80 h/mēnesī) tiek sniegts valsts atbalsts asistenta pakalpojuma veidā 7.
  239. Šobrīd nodrošinātais sociālo pakalpojumu apjoms, h/mēnesī 7.
  240. Vēlamais pakalpojuma apjoms, h/mēnesī Komentāri: 7.
  241. persona klātienē apmeklē pirmskolas izglītības iestādi vai iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomālīdz 40 h/mēnesī persona klātienē apmeklē pirmskolas izglītības iestādi vai iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta pilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomālīdz 60 h/mēnesī persona iegūst izglītību pirmskolas, vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis nodarbināts nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomālīdz 80 h/mēnesī persona iegūst izglītību pirmskolas, vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis nodarbināts pilnu darbu laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomālīdz 160 h/mēnesīPiezīmes: Speciālista paraksts: Likumiskā pārstāvja paraksts: Aizpildīšanas datums: Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Baire Saistošo noteikumu Nr. 8/2025 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā" paskaidrojuma raksts Paskaidrojuma raksta sadaļaNorādāmā informācija
  242. Mērķis un nepieciešamības pamatojums
  243. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
  244. panta pirmo daļu pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.Saskaņā ar Pašvaldību likumu sociālo pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija. Līdz ar to veidu, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt attiecīgos sociālos pakalpojumus, pašvaldības nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.
  245. Saskaņā ar Ministru kabineta
  246. gada
  247. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"
  248. punktā paredzēto regulējumu, atbilstoši, kuram grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šajā gadījumā, atbilstoši minētajam nosacījumam, sagatavots jauns saistošo noteikumu projekts "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā".
  249. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir pilnveidot, precizēt un papildināt šobrīd spēkā esošos
  250. gada
  251. februāra saistošos noteikumus Nr. 4/2023 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 4/2023), kuri nosaka Ķekavas novada pašvaldības sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.Proti, saistošajos noteikumos par pamatu tiek ņemti saistošie noteikumi Nr. 4/
  252. Saistošajos noteikumos tiek pilnveidoti atsevišķu sociālo pakalpojumu veidu regulējumi, papildināti saistošie noteikumi ar jauniem sociāliem pakalpojumiem un veikti citi redakcionālie labojumi, ņemot vērā attiecināmajos normatīvajos aktos veiktos grozījumus.
  253. Saistošajos noteikumos tiek ieļauti šādi sociālie pakalpojumi:1) Sociālā mentora pakalpojums;2) Atelpas brīža pakalpojums;3) Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums.
  254. Saistošajos noteikumos tiek iekļauts sociālā mentora pakalpojums, lai izpildītu Ministru kabineta
  255. gada
  256. novembra noteikumu Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 857) V1 nodaļas "Atbalsts pilngadību sasniegušajam bērnam un pilngadīgai personai" prasības. Proti, MK noteikumu Nr. 857 24.
  257. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldības sociālas dienests, izvērtējot personas sociālo situāciju un ņemot vērā atbalsta vajadzības, var piešķirt sociālā mentora pakalpojumu līdz trim stundām nedēļā socializēšanās un patstāvības prasmju apguvei.Sociālā mentora pakalpojumu varēs piešķirt arī citām personām līdz 24 gadu vecumam, lai nodrošinātu atbalstu sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, veicinot sociālo integrāciju.Sociālā mentora pakalpojumu varēs saņemt saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu un sociālā darbinieka atzinumu līdz 90 stundām kalendārajā gadā.
  258. Saistošajos noteikumos tiek iekļauts atelpas brīža pakalpojums, lai nodrošinātu bērniem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu, atslogojot ģimenes un piederīgos no smagās, atbildību un lielu spēku prasošās aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanas.Atelpas brīža pakalpojums tiks piešķirts līdz 10 (desmit) diennaktīm kalendāra gada ietvaros, nepārsniedzot 1500,00 euro kalendāra gadā.
  259. Saistošajos noteikumos tiek iekļauts krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums.Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojums nodrošina personām drošu naktsmītni, profesionālu psihosociālo palīdzību krīzes situācijās.Paredzēts nodrošināt krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojumu bērniem, ģimenēm ar bērniem un citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, ja tiek konstatēta atbilstība krīzes situācijas kritērijiem.Krīzes centra vai ģimeņu atbalsta centra pakalpojumu personai (ģimenei) piešķir uz laiku līdz 6 (sešiem) mēnešiem.
  260. Saistošo noteikumu XIV nodaļas "Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti" regulējums tiek būtiski grozīts salīdzinājumā, kāds tas bija saistošajos noteikumos Nr. 4/2023.Saistošajos noteikumos tiek mainīts pakalpojuma "Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti" nosaukums uz "Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti".XIV nodaļa "Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti" nosaka aprūpes mājās pakalpojuma (turpmāk – aprūpes pakalpojums) bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Valsts komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personām līdz 24 gadu vecumam, kurām īpašas kopšanas nepieciešamība pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta (turpmāk – bērns), piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai, apjoma noteikšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem.Grozījumi XIV nodaļā "Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti" tiek veikti tāpēc, ka Latvijas Republikas Saeima
  261. gada
  262. novembrī pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (stājās spēkā 04.12.2024.), bet
  263. gada
  264. decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta
  265. gada
  266. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk – MK noteikumi) (stājās spēkā 21.12.2024.).Ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
  267. pants papildināts ar ceturto daļu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka maksimālo apjomu, kādā aprūpes mājās pakalpojumu var piešķirt bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai īpašas kopšanas nepieciešamība pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta.Ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums tika papildināts arī ar
  268. panta piekto daļu, nosakot, ka aprūpes mājās pakalpojumu bērni ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņem bez maksas. Pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai personai aprūpes mājās pakalpojumu turpina sniegt bez maksas, ja persona ir saņēmusi Valsts komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Tātad aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti var saņemt bez maksas ne tikai līdz 18 gadu vecumam, bet arī pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam.MK noteikumu grozījumi vairs nenosaka aprūpes mājās pakalpojuma konkrētas vienas stundas izmaksas un ir paplašināts aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju loks.Ar grozījumiem no Invaliditātes likuma izslēgta
  269. panta 6.2 daļa, kurā bija ietverts deleģējums pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt aprūpes pakalpojuma personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā (turpmāk – bērni ar invaliditāti), piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam.Ņemot vērā iepriekš minēto, saistošajos noteikumos tiek noteikts, ka aprūpes mājās pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta, sedzot aprūpes mājās pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas, iekļaujot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, Labklājības ministrijas mājaslapā publicētās aprēķinātās normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes apmērā, ņemot par pamatu kalendārajā gadā aprēķināto lielāko stundas tarifa likmi, kas aprēķināta darbiniekiem, kuri strādā sešu darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā.Nosakot aprūpes pakalpojuma vienas stundas izmaksas, tika ņemts vērā, ka minimālā mēneša stundas tarifa likme tiek aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta
  270. gada
  271. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"
  272. punktā noteiktajam.Secināts, ka lielākā mēneša minimālā stundas tarifa likme
  273. gadā ir februārī, kas ir 4,63 euro. Kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām minimālā stundas tarifa likme normāla darba laika ietvaros ir 5,72 euro. Savukārt Darba likuma
  274. panta pirmā daļa nosaka, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.Tātad aprūpes pakalpojuma vienas stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu,
  275. gadā ir 5,72 euro stundā.Šāds regulējums ir noteikts, jo
  276. gada
  277. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos, svītrojot no tiem
  278. punktu, kas noteica minimālās vienas stundas izmaksas. Proti, Ministru kabinetam vairs nav deleģēts noteikt aprūpes pakalpojuma personām ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, minimālās vienas stundas izmaksas.Saistošajos noteikumos tiek noteikts, ka aprūpes pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes izvēlēta fiziska persona, kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, ja izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) un kurai ir apgūtas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā vismaz 8 akadēmisko stundu apjomā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir uzsākta pakalpojuma sniegšana, kur skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses.Prasība aprūpes pakalpojuma sniedzējam apgūt speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir iekļautas saistošajos noteikumos, jo Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pirmās daļas
  279. punktā ir noteikts, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamasjebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.Atbilstoši Ministru kabineta
  280. gada
  281. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" 2.
  282. apakšpunktam persona, kura ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmās daļas
  283. punkta subjekts, speciālās zināšanas var apgūt piedaloties darba devēja organizētajās mācībās vai apgūstot kompetences pilnveides programmu. Minētā norma tika izteikta šādā redakcijā, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmās daļas
  284. punkta subjektiem izvēles iespējas speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvei. Minimālā prasība aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējiem ir 8 akadēmisko stundu mācību programmas apguve, ko var organizēt gan darba devējs, gan iestādes, kas nodrošina profesionālo pilnveidi dažādu jomu speciālistiem.
  285. Saistošo noteikumu VI nodaļas "Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām" regulējums tiek noteikts atbilstoši
  286. gada
  287. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta", kuri nosaka kārtību, kādā klients, kurš saņem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums), maksā par pakalpojumu, un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu.
  288. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu
  289. Sociālā mentora pakalpojumam
  290. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi 20250,00 euro apmērā.Sociālā mentora pakalpojuma 1 h maksa ir 15 euro.Pakalpojumu plānots piešķirt 15 personām, kopā 90 stundas.
  291. Atelpas brīža pakalpojumam
  292. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi 12000,00 euro apmērā (8 personām pa 1500,00 euro).
  293. Krīzes centra pakalpojumam
  294. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi 7500,00 euro apmērā.
  295. Aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar invaliditāti
  296. gada budžetā ir paredzēti 150000,00 euro, no kuriem 50 % ir valsts līdzfinansējums.
  297. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumam pilngadīgām personām
  298. gada budžetā ir paredzēti 144000,00 euro.
  299. Psihologa pakalpojumam
  300. gada budžetā ir paredzēti 7500,00 euro.
  301. Dienas aprūpes centra pakalpojumam
  302. gada budžetā ir paredzēti 10080,00 euro.
  303. Naktspatversmes pakalpojumam
  304. gada budžetā ir paredzēti 7890,00 euro.
  305. Ģimenes asistenta pakalpojumam
  306. gada budžetā ir paredzēti 20880,00 euro.
  307. Informācijas sniegšanai psihiskās veselības jomā
  308. gada budžetā ir paredzēti 5040,00 euro.
  309. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam
  310. gada budžetā ir paredzēti 55200,00 euro.
  311. Specializētās darbnīcas pakalpojumam
  312. gada budžetā ir paredzēti 20556,00 euro.
  313. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenciSociālā ietekme – plānots, ka saistošie noteikumi pozitīvi ietekmēs mērķgrupas, uz kurām attiecināms saistošo noteikumu tiesiskais regulējums. Saistošie noteikumi veicinās Ķekavas novada pašvaldības iedzīvotāju sociālo funkcionēšanu, radīs tiešu, labvēlīgu ietekmi un sociālo nodrošinātību.Ietekme uz vidi – nav paredzēta.Ietekme uz iedzīvotāju veselību – saistošo noteikumu regulējums pozitīvi ietekmē iedzīvotāju veselību ar iespējām saņemt pašvaldībā nodrošinātos sociālos pakalpojumus un atbalstu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības uzlabošanas jomā.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā- nav paredzēta.Ietekme uz konkurenci – nav paredzēta.
  314. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksāmVisas personas, kuras skar šo noteikumu piemērošana, var vērsties Sociālajā dienestā.Sociālā dienesta pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldībā pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā.Pašvaldības nolikumā noteiktā kārtībā pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis " un ievietoti pašvaldības mājas lapā.Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.
  315. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiemSaistošie noteikumi izstrādāti Pašvaldību likuma
  316. panta pirmās daļas
  317. punktā noteiktajai pašvaldības funkcijai nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.
  318. Informācija par izpildes nodrošināšanuSaistošo noteikumu izpildi nodrošinās Sociālais dienests.
  319. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšanaSaistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem.
  320. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijāmSaistošo noteikumu projektu izstrādājis Sociālais dienests.Saistošo noteikumu izstrādes gaitā nav veiktas konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām.Saistošo noteikumu projekts tika publicēts pašvaldības mājas lapā sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām no
  321. gada
  322. februāra līdz
  323. gada
  324. martam. Viedokļi un priekšlikumi par saistošo noteikumu projektu nav saņemti. Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Baire

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.