← Latvija

Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2024. gadā

Ministru kabineta informatīvais ziņojums Informatīvais ziņojums "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē

  1. gadā" Saturs Ievads
  2. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti
  3. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā 2.
  4. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem 2.
  5. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem 2.
  6. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
  7. Kopsavilkums Ievads Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē
  8. gadā" (turpmāk - informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk - MK)
  9. gada
  10. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 353) 14.
  11. apakšpunktu, kas uzdod VARAM nodrošināt zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu: • (14.5.1.) nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā; • (14.5.2.) apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām; • (14.5.3.) reizi gadā līdz
  12. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē. Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk - IUB) un Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk - VDAA), kas pārvalda Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču un pakalpojumu katalogus (turpmāk - EIS), sniegtos datus par veiktajiem publiskajiem iepirkumiem, kuros izmanto vides kritērijus - zaļais publiskais iepirkums (turpmāk - ZPI). Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju ilustrē 15 attēli un 16 tabulas. Informatīvajā ziņojumā tiek identificētas tās preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kas atstāj visbūtiskāko ietekmi uz ZPI īpatsvara izmaiņām. Papildus tiek vērtēts ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 pielikumos noteiktajās preču un pakalpojumu grupās, lai nodrošinātu atbilstošāku īpatsvara izmaiņu raksturojumu un attīstības tendenču prognozējamību. Informatīvajā ziņojumā tematiskajās sadaļās ir apkopota informācija un veikta datu analīze, kas detalizētāk raksturo ZPI īpatsvara izmaiņu tendences. NB: Pēc IUB sniegtiem datiem kopējais būvdarbu iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē
  13. gadā bijis 4,77 miljardi euro (4 770 868 562 euro). Taču, 3,7 miljardi euro no tiem (3 698 833 521 euro) ir SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" veiktie, ar dzelzceļa līnijas Rail Baltica celtniecību saistītie iepirkumi. Ņemot vērā gan šo iepirkumu vienreizējo, unikālo dabu, gan lielo finansiālo ietilpību, kas radītu būtisku ietekmi uz kopējo iepirkumu datu analītiku, šīs summas tika izslēgtas no ziņojumā analizēto datu apjoma. Visi būvdarbu iepirkumu datu atspoguļojumi turpmāk ziņojumā norādīti bez iepirkumiem, kas saistīti ar dzelzceļa līnijas Rail Baltica celtniecību.
  14. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti Eiropas Savienībā īsteno politiku publisko iepirkumu jomā, pastāvīgi pilnveidojot tiesisko ietvaru publisko iepirkumu jomā un paredzot tajā vides aizsardzības un energoefektivitātes prasības. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī aktuālās direktīvas: • Eiropas Parlamenta un Padomes
  15. gada
  16. februāra direktīva Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK; • Eiropas Parlamenta un Padomes
  17. gada
  18. februāra direktīva Nr. 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK. Uz minēto direktīvu pamata ir izstrādāts un pastāvīgi tiek aktualizēts publisko iepirkumu regulējums Latvijā, t.sk.: • Publisko iepirkumu likums (turpmāk - PIL), kas stājās spēkā
  19. gada
  20. martā; • Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk - SPSIL), kas stājās spēkā
  21. gada
  22. aprīlī; • Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (turpmāk - ADJIL), kas stājās spēkā
  23. gada
  24. novembrī; • PIL un SPSIL noteiktā deleģējuma ietvaros izstrādātie MK noteikumi Nr. 353 stājās spēkā
  25. gada
  26. jūlijā (ar grozījumiem MK
  27. gada
  28. septembra noteikumu Nr. 568 redakcijā, kas stājās spēkā
  29. gada
  30. septembrī un grozījumiem MK
  31. gada
  32. jūlija noteikumu Nr. 369 redakcijā, kas stājās spēkā
  33. gada
  34. augustā). ZPI nostādnes iekļautas Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-
  35. gadam. ZPI kā prioritārs pasākums Nr. 27.
  36. ietverts Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta rīcības plānā.
  37. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā Latvijas iekšzemes kopprodukts
  38. gadā bija 40 208 miljoni euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati - 40 208 388 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 13,6% (
  39. gadā - 15,3%) no IKP, izlietots pielietojot publisko iepirkumu. Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido 1,3% no IKP. Skatīt
  40. attēlu.
  41. attēls IKP, publiskais iepirkums un ZPI
  42. gadā Avots: CSP; IUB; VDAA dati Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti ZPI principi. Dati par
  43. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL, SPSIL, EIS ietvarā atainoti
  44. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem skaits".)
  45. tabula PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi
  46. gadā Kopējais iepirkumu skaits ZPI iepirkumu skaits Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Kopējā ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) PIL 9 250 562 4 557 399 (t.sk. EIS) * *

(167)
(21)SPSIL 221 21 640 124 ADJIL 44 0 254 0 Kopā 9 515 583 5 451 523 * dati nav kontekstā salīdzināmi Avots: IUB un VDAA dati Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un
  1. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par 10 milj. euro (
  2. gadā - 157 milj. euro), tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (3,1%) un rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies. Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes
  3. gadā finanšu īpatsvarā ir vidēji nemainīgā līmenī 11,7% (
  4. gadā - 15%;
  5. gadā - 9,9%) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars
  6. gadā bijis 4,7% (
  7. gadā - 2,6%) kopējā iepirkumu apjomā. Salīdzinošie rādītāji parādīti
  8. tabulā un
  9. attēlā.
  10. tabula PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu kopējās līgumcenas un īpatsvars 2016.-
  11. gadā Gads PIL (bez EIS) EIS* SPSIL ADJIL milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) %
  12. 1 823 72,0 53 2,1 655 25,9 - -
  13. 2 241 88,4 57 2,3 238 9,4 - -
  14. 2 900 85,1 77 2,3 431 12,7 - -
  15. 2 889 80,8 98 2,7 590 16,5 - -
  16. 2 820 87,9 106 3,3 284 8,8 - -
  17. 3 902 89,4 132 3,0 332 7,6 - -
  18. 3 748 82,0 135 3,0 685 15,0 - -
  19. 5 246 84,9 157 2,5 611 9,9 164 2,6
  20. 4 390 80,5 167 3,1 640 11,7 254 4,7 * procedūra veikta atbilstoši PIL Avots: VDAA un IUB dati
  21. attēls Iepirkumu sadalījums pēc kopējās līgumcenas
  22. gadā Avots: VDAA un IUB dati Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL un EIS ietvarā pret iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet SPSIL apjoms pieaudzis. Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL iegādēm ir saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam, ar SPISL īpatsvara pieaugumu līdz 23,7%. ADJIL ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie rādītāji parādīti
  23. tabulā un
  24. attēlā.
  25. tabula PIL, EIS un SPSIL iepirkumu ZPI līgumcenas un īpatsvars 2016.-
  26. gadā Gads PIL (bez EIS) EIS* SPSIL milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) %
  27. 228 62,6 5 1,3 131 36,0
  28. 262 94,8 10 3,5 5 1,7
  29. 528 81,1 16 2,5 107 16,4
  30. 496 85,5 19 3,3 65 11,2
  31. 833 96,0 17 2,0 17 2,0
  32. 1 120 95,9 28 2,4 21 1,8
  33. 1 250 91,6 34 2,5 80 5,9
  34. 813 87,7 35 3,8 79 8,5
  35. 377 72,2 21 4,1 124 23,7 * procedūra veikta atbilstoši PIL Avots: VDAA un IUB dati
  36. attēls Iepirkumu sadalījums pēc ZPI līgumcenas
  37. gadā Avots: VDAA un IUB dati 2.
  38. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās spēkā (
  39. gada
  40. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr. 353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot pozitīvu kopējo tendenci līdz
  41. gadam. Pēc
  42. gada, kad ZPI sasniedza rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan finanšu, gan procentu izteiksmē,
  43. gadā tika piedzīvots samazinājums līdz 15,7%, bet
  44. gadā līdz 8,7%.
  45. gadā ZPI procedūru skaits ir 6,1% no kopējā iepirkumu skaita. ZPI īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika PIL ietvarā parādīta
  46. un
  47. attēlā.
  48. attēls ZPI līgumcenu dinamika salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku PIL ietvarā 2016.-
  49. gadā (milj. euro un %) Avots: IUB dati
  50. attēls ZPI skaita dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku PIL ietvarā 2016.-
  51. gadā (skaits un %) Avots: IUB dati Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida (preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita - 47% - veido piegādes, bet pēc līgumcenas pakalpojumi un būvdarbi, attiecīgi 47% un 40%. Skatīt
  52. attēlu.
  53. attēls ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu veidiem
  54. gadā Avots: IUB dati Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs, bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7% no visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem samazinājusies līdz 8,2%, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais sadalījums pēc iepirkumu veida ir apskatāms
  55. tabulā,
  56. attēlā.
  57. tabula PIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida 2016.-
  58. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā
  59. 713 600 563 1 876
  60. 797 584 918 2 298
  61. 1 106 680 1 191 2 977
  62. 1 182 871 933 2 986
  63. 1 033 830 1 062 2 926
  64. 1 511 944 1 578 4 033
  65. 1 183 1 264 1 436 3 883
  66. 1 429 1 106 2 869 5 404
  67. 1 072 1 569 1 917 4 558 Gads ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā
  68. 89 63 81 233
  69. 81 113 77 271
  70. 234 91 218 544
  71. 273 122 121 515
  72. 413 324 114 850
  73. 704 200 244 1 147
  74. 393 220 670 1 284
  75. 453 159 236 848
  76. 161 51 187 399 Gads ZPI īpatsvars (%) pēc kopējās līgumcenas Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Vidēji
  77. 12,5 10,5 14,3 12,4
  78. 10,2 19,5 8,4 11,8
  79. 21,2 13,4 18,3 18,3
  80. 23,0 14,0 13,0 17,3
  81. 40,0 39,0 10,7 29,1
  82. 46,6 21,2 15,4 28,4
  83. 33,3 17,4 46,6 33,1
  84. 31,7 14,4 8,2 15,7
  85. 15,0 3,2 9,8 8,7 Avots: IUB dati
  86. attēls ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu apjomu finansiālā izteiksmē pēc iepirkuma veida 2016.-
  87. gadā Avots: IUB dati Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353 regulētajām grupām, var secināt, ka
  88. gadā ZPI rādītāji PIL ietvarā samazinājušies gan Būvdarbiem, gan piegādēm, bet pakalpojumiem saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Atsevišķās iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā, gan tirgus piedāvājuma izmaiņām. Kritums ZPI apjomā
  89. gadā novērots gandrīz visās grupās, izņemot: ielu apgaismojums, elektroenerģija, mēbeles un veselības aprūpes iekārtas.
  90. tabula ZPI līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām 2016.-
  91. gadā ZPI kopējā līgumcena Preču un pakalpojumu grupas
  100. Biroja papīrs un drukas iekārtas (biroja tehnika) 6 278 12 067 911 259 071 211 302 5 677 694 28 614 507 11 317 655 20 888 735 218 954 Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra 69 173 24 856 284 3 443 217 2 999 257 47 666 590 13 972 818 37 230 367 5 041 647 1 997 224 Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi 81 121 991 52 798 374 116 647 198 125 918 677 114 100 242 116 492 639 199 461 863 209 679 823 115 706 941 Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi 1 990 972 3 885 113 11 532 414 18 829 771 22 771 359 17 512 708 34 593 129 28 960 921 3 099 759 Iekštelpu apgaismojums 26 391 36 690 138 715 28 492 1 260 133 186 196 991 068 320 385 303 930 Ielu apgaismojums un satiksmes signāli 10 151 125 986 1 210 042 1 277 250 250 807 2 287 660 1 556 692 1 807 133 2 917 979 Būvdarbi 161 071 293 Transports 27 670 112 Kopā ZPI obligātās grupas 83 224 956 93 770 358 133 230 657 149 264 749 191 726 825 179 066 528 285 150 774 266 698 644 312 986 192 Būvdarbi 95 934 241 80 908 286 234 055 174 272 546 091 412 794 809 703 526 251 393 468 955 452 554 208 Dārzkopības produkti un pakalpojumi 623 146 957 555 1 104 537 1 251 483 191 240 0 30 006 697 728 0 Elektroenerģija 1 100 000 412 974 3 428 610 309 424 10 608 505 1 394 954 181 391 313 555 1 540 000 Mēbeles 18 819 103 924 785 964 545 971 989 970 4 590 623 716 948 307 118 343 275 Transports 16 361 719 50 235 717 30 399 959 17 617 278 29 315 178 45 670 604 104 386 257 45 259 371 Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas 69 173 16 131 97 958 365 707 219 524 351 944 102 658 627 942 1 396 585 Inženiertehniskā projektēšana 10 387 049 545 233 427 536 412 336 55 849 241 763 4 762 487 3 893 169 753 360 Mežsaimniecība 5 249 539 16 945 094 18 261 649 6 024 758 24 990 159 14 463 109 46 713 842 35 550 291 0 Kopā ZPI brīvprātīgās grupas 129 743 686 150 124 914 288 561 387 299 073 048 479 165 234 770 239 248 550 362 544 539 255 898 4 033 221 KOPĀ 212 968 642 243 895 272 421 792 044 448 337 797 670 892 059 949 305 776 835 513 318 805 954 542 317 019 413 Avots: IUB dati
  101. tabula PIL iepirkumu skaits un līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām
  102. gadā Preču un pakalpojumu grupas Iepirkumu skaits Kopējā līgumcena (EUR bez PVN) kopā t.sk. ZPI % kopā t.sk. ZPI % Biroja papīrs un drukas iekārtas (biroja tehnika) 53 5 9,4 2 428 545 218 954 9,0 Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra 78 15 19,2 281 567 761 1 997 224 0,7 Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi 240 83 34,6 283 924 262 115 706 941 40,8 Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi 213 34 16,0 56 706 563 3 099 759 5,5 Iekštelpu apgaismojums 33 4 12,1 1 424 437 303 930 21,3 Ielu apgaismojums un satiksmes signāli 40 14 35,0 8 877 007 2 917 979 32,9 Būvdarbi 1 500 128 8,5 1 072 035 041 161 071 293 15,0 Transports 204 84 41,2 87 348 967 27 670 112 31,7 Kopā ZPI obligātās grupas 2 361 367 15,5 1 794 312 584 312 986 192 17,4 Dārzkopības produkti un pakalpojumi 113 0 0,0 11 106 354 0 0,0 Elektroenerģija 76 2 2,6 107 340 534 1 540 000 1,4 Mēbeles 169 5 3,0 7 070 237 343 275 4,9 Notekūdeņu infrastruktūra 7 0 0,0 26 720 095 0 0,0 Tekstilpreces 57 0 0,0 4 147 803 0 0,0 Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas 351 8 2,3 55 539 000 1 396 585 2,5 Inženiertehniskā projektēšana 112 7 6,3 14 949 889 753 360 5,0 Mežsaimniecība 49 0 0,0 84 303 953 0 0,0 Kopā ZPI brīvprātīgās grupas 934 22 2,4 311 177 866 4 033 221 1,3 KOPĀ 3 295 389 11,8 2 105 490 450 317 019 413 15,1 Avots: IUB dati
  103. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu kategorijām, kurās
  104. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru, bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi - 51% (
  105. gadā - 56%). Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara palielinājies no 26%
  106. gadā līdz 37%
  107. gadā. Transporta ZPI īpatsvars saglabājies relatīvi nemainīgs. (skatīt
  108. attēlu).
  109. attēls ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI apjomā
  110. gadā Avots: IUB dati Papildus,
  111. un
  112. attēlos vizualizēta informācija par ZPI piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem (
  113. pielikums - obligāti piemērojami;
  114. pielikums - brīvprātīgi piemērojami).
  115. attēls ZPI dinamika preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām 2016.-
  116. gadā (milj. euro bez PVN) Avots: IUB dati
  117. attēls MK noteikumu Nr. 353 obligātu un brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika 2016.-
  118. gadā (milj. euro bez PVN) Avots: IUB dati Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski atšķirties no līgumsummas. Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas produktu izplatītāji. To parāda
  119. tabula.
  120. tabula "TOP 10" uzņēmumi, kas uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita
  121. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem) Uzvarējušā uzņēmuma nosaukums Iepirkumu daļu skaits
  122. gadā Uzņēmums bijis arī
  123. g. "TOP 10" un iepirkumu daļu skaits SIA "Laki fruit" 67 94 SIA "Lanekss" 52 181 SIA "Sanitex" 47 177 SIA "Marijas centrs" 34 62 SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" 28 62 SIA "Transporent" 23 SIA "RCG Lighthouse" 19 SIA "Biroteh" 17 AS "Latgales piens" 17 45 SIA "Baltic Restaurants Latvia" 16 SIA "Valks" 16 42 SIA "Autolux Latvia" 14 Avots: IUB dati Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību, valsts nodrošinājuma institūciju un universitāšu iepirkumi. Lielāko iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA "Latvijas Valsts ceļi", VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Pēc vairāku gadu klātbūtnes TOP iestāžu sarakstā,
  124. gadā tajā vairs nav AS "Latvijas valsts meži" un VDAA, kas nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju. Valsts institūciju un kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas
  125. gadā visvairāk veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI principiem finansiālā izteiksmē ir apkopots
  126. tabulā un pēc iepirkumu skaita
  127. tabulā.
  128. tabula "TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras
  129. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc kopējās līgumcenas) Valsts institūcijas nosaukums Kopējā līgumcena
  130. gadā euro, bez PVN Institūcija bijusi arī
  131. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" 3 698 833 521 VSIA "Latvijas Valsts ceļi" 36 302 918 258 249 235 VAS "Valsts nekustamie īpašumi" 11 566 009 15 598 261 Rīgas Stradiņa universitāte 9 108 038 Nodrošinājuma valsts aģentūra 8 013 603 14 381 509 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 2 643 901 Valsts ieņēmumu dienests 2 548 822 Valsts robežsardze 2 400 000 Latvijas Banka 2 247 574 Valsts vides dienests 2 203 183 Avots: IUB dati
  132. tabula "TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras
  133. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc iepirkumu skaita) Valsts institūcijas nosaukums Iepirkumu skaits
  134. gadā Institūcija bijusi arī
  135. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits Latvijas Banka 24 19 VSIA "Latvijas Valsts ceļi" 20 35 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 15 7 Valsts vides dienests 9 Rīgas Tehniskā universitāte 9 29 Valsts ieņēmumu dienests 9 10 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte 8 Rīgas Stradiņa universitāte 6 9 VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" 5 Nodrošinājuma valsts aģentūra 5 19 Avots: IUB dati Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota
  136. un
  137. tabulā.
  138. tabula "TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk
  139. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc līgumcenas) Pašvaldības iestādes nosaukums/gads Kopējā līgumcena
  140. gadā euro, bez PVN Iestāde bijusi arī
  141. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde 62 995 767 44 647 333 Jūrmalas valstspilsētas administrācija 50 244 218 Valmieras novada pašvaldība 43 956 531 26 227 398 Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 30 391 667 25 774 156 Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments 19 581 779 Ķekavas novada pašvaldība 9 336 534 Aizkraukles novada pašvaldība 7 788 771 Jelgavas novada pašvaldība 7 744 130 32 308 991 Ogres novada pašvaldība 6 641 125 8 552 020 Liepājas valstspilsētas pašvaldība 6 412 233 12 757 073 Avots: IUB dati
  142. tabula "TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk
  143. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc iepirkumu skaita) Pašvaldības iestādes nosaukums/gads Iepirkumu skaits
  144. gadā Iestāde bijusi arī
  145. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits Rīgas valstspilsētas pašvaldības 24 51 Valmieras novada pašvaldība 23 46 Aizkraukles novada pašvaldība 21 Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 19 46 Smiltenes novada pašvaldība 19 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība 16 30 Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde 16 Liepājas valstspilsētas pašvaldība 14 32 Tukuma novada pašvaldība 14 Madonas novada pašvaldība 13 Jelgavas novada pašvaldība 10 27 Ķekavas novada pašvaldība 9 Preiļu novada pašvaldība 9 Avots: IUB dati 2.
  146. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš
  147. gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu, kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu.
  148. gadā SPSIL ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē, sasniedzot 124 milj. euro (19,4%), bet samazinājies pēc iepirkumu skaita (9,5%). (skatīt
  149. tabulu un 11 . attēlu).
  150. tabula ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-2024.gadā Gads Iepirkumu skaits Līgumcena (milj. euro bez PVN) Kopā ZPI ZPI īpatsvars (%) Kopā ZPI ZPI īpatsvars (%) 2016 121 10 8,3 655 131 20,0 2017 118 8 6,8 238 5 2,0 2018 164 17 10,4 431 107 24,8 2019 138 16 11,6 590 65 11,1 2020 104 12 11,5 284 17 6,1 2021 144 13 9,0 332 21 6,2 2022 240 28 11,7 685 80 11,7 2023 282 38 13,5 611 79 12,9 2024 221 21 9,5 640 124 19,4 Avots: IUB dati
  151. attēls ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-
  152. gadā (skaits un %; milj. euro un %) Avots: IUB dati Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa iepirkumu veidiem (skatīt
  153. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu svārstīgumu.
  154. tabula SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida 2016.-
  155. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 132,5 353,0 169,8 655,2 2017 51,6 147,5 39,0 238,1 2018 181,5 118,8 131,0 431,3 2019 108,1 420,3 62,0 590,3 2020 123,5 122,4 38,2 284,0 2021 124,5 151,5 56,0 331,9 2022 176,8 467,9 40,7 685,4 2023 231,8 281,2 97,5 610,5 2024 214,3 350,4 75,3 640,1 Gads ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 121,9 9,2 0,0 131,1 2017 0,0 2,8 1,9 4,7 2018 90,0 16,1 0,8 106,9 2019 43,9 15,7 5,7 65,3 2020 0,7 8,1 8,5 17,3 2021 0,8 18,2 1,5 20,5 2022 21,4 53,6 5,2 80,2 2023 31,0 40,7 6,9 78,7 2024 59,0 63,8 1,4 124,2 Gads ZPI īpatsvars (%) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 92,0 2,6 0,0 20,0 2017 0,0 1,9 4,9 2,0 2018 49,6 13,5 0,6 24,8 2019 40,6 3,7 9,2 11,1 2020 0,6 6,6 22,2 6,1 2021 0,6 12,0 2,8 6,2 2022 12,1 11,4 12,9 11,7 2023 13,4 14,5 7,1 12,9 2024 27,5 18,2 1,8 19,4 Avots: IUB dati SPSIL ietvarā pēc līgumcenas
  156. gadā ir uzlabojušies rādītāji par būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana, inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI iepirkumiem, sasniedzot 27,5%, jeb 59 milj. euro no kopējā apjoma 214,3 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā pieaudzis gan procentuāli (no 14,5 % līdz 18,2%), gan finanšu izteiksmē (no 40,7 milj. euro līdz 63,8 milj, euro), bet pakalpojumu grupā samazinājies no 7,1% uz 1,8%. SPSIL ietvarā pēc iepirkumu skaita
  157. gadā, samazinoties gan kopējam iepirkumu skaitam līdz 21 (
  158. gadā - 38) no kopējiem 221 (
  159. gadā - 282), ZPI īpatsvars (
  160. gadā - 13,5%) samazinājies līdz 9,5%. Skatīt
  161. attēlu. 2.
  162. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no
  163. gada
  164. jūnija nodrošina VDAA saskaņā ar Ministru kabineta
  165. gada
  166. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju". VDAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā iepirkuma priekšmeta daļā. Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota
  167. tabulā un
  168. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS
  169. gadā turpinājis augt, sasniedzot 167 milj. euro bez PVN (
  170. gadā - 157 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos
  171. gadā samazinājies līdz 12,7%.
  172. tabula ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS 2016.-
  173. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) ZPI līgumcenas īpatsvars (%) 2016 53 5 9,2 2017 57 10 16,9 2018 77 16 20,9 2019 98 19 19,6 2020 106 17 16,5 2021 132 28 21,1 2022 135 34 25,2 2023 157 35 22,3 2024 167 21 12,7 Avots: VDAA dati
  174. attēls ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS
  175. gadā Avots: VDAA dati Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros. Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts
  176. tabulā un
  177. attēlā. Salīdzinoši ar
  178. gadu
  179. gadā ZPI preču katalogu īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi. Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis datortehnikas preču grupā (-45,1%), kur iepirkuma apjoms nokrities no 30,3 milj. euro
  180. gadā uz 16,6 milj. eiro
  181. gadā. Tāpat būtisks īpatsvara kritums par 40,3% bijis demonstrācijas iekārtu grupā, lai gan šī grupa nav finansiāli ietilpīga. Procentuāli iespaidīgu pieaugumu uzrāda pārtikas preču grupa (+ 55,6%), bet arī šī nav starp finansiāli ietilpīgākajām grupām un pārtikas preču iepirkumos EIS nav biežāk izvēlētā metode. Iepriekšējos trīs gados novērotā EIS ietvaros iepirktā apjoma pieauguma tendence
  182. gadā ir pārtrūkusi (skatīt
  183. tabulu), kopējam ZPI apjomam samazinoties līdz 21,2 milj. euro. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts
  184. tabulā un
  185. attēlā.
  186. tabula ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču grupām EIS
  187. un
  188. gados Preču grupa ZPI summa (milj. euro bez PVN) Īpatsvars (%) 2022/2023
  192. Pieaugums (%) Servertehnika 0 0,1 - 0,6 - Datortehnika 30,3 16,6 86,2 78,4 - 45,1 Demonstrācijas iekārtas 1,1 0,7 3,1 3,1 - 40,3 Drukas iekārtas 0,9 1,1 2,6 5,1 19,2 Kancelejas preces un biroja papīrs 1,7 1,5 5,0 6,9 - 14,2 Medicīnas preces 0,1 0,1 0,3 0,4 - 20,2 Pārtikas preces 0,3 0,5 1,0 2,2 55,6 Saimniecības preces 0,6 0,7 1,8 3,4 19,5 KOPĀ 35,1 21,2 100 100,0 - 39,3 Avots: VDAA dati
  193. attēls ZPI iepirkumi EIS
  194. gadā pa preču grupām (preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas euro) Avots: VDAA dati Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu apjoms EIS ir nemainīgi zems un
  195. gadā saglabājies iepriekšējo gadu vidējā līmenī 3,1% (skatīt
  196. tabulu un
  197. attēlu). Jāatzīmē, ka EIS nevar iegādāties būvdarbu, projektēšanas darbus un citus pakalpojumus (izņemot atsevišķus programmēšanas darbus), jo EIS tiek nodrošinātas Ministru kabineta
  198. gada
  199. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi"
  200. pielikumā noteiktās preču un pakalpojumu grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā platforma citām centralizētu iepirkumu institūcijām e-katalogu izvietošanai, ko izmanto, piemēram, Nacionālais veselības dienests, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Tomēr arī standartizēto preču segmentā, kur EIS katalogi nodrošina plašu preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas paši veikt publiskās iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu izpēte ir ārpus šā ziņojuma uzdevuma tvēruma.
  201. Kopsavilkums ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā
  202. gadā turpinājis samazināties līdz 9,6% (
  203. gadā - 29,9%,
  204. gadā 15,0%) Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu (
  205. gads - 33,1%,
  206. gads - 15,7%,
  207. gads - 8,7%) PIL regulētajos iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais iepirkumu sektors, ar lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā rādītājā. IUB skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka IUB ir atteikušies no manuālas iepirkumu paziņojumu satura pārbaudes, ar kuru palīdzību tika atpazīti un novērsti gan gadījumi, kad ZPI pazīme iepirkumam atzīmēta nepamatoti, gan gadījumi, kad ZPI pazīme nav norādīta, kur tā pēc būtības ir izpildīta. SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi
  208. gadā ir 19,4%, kas ir par 6,5 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā (
  209. gadā - 12,9%). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un drošības jomas vajadzībām (
  210. gadā - 163,7 milj. euro,
  211. gadā - 254,2 milj. euro), un ko ieskaita kopējos valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL iepirkumi pasliktina arī kopējos ZPI statistikas rādītājus. MK noteikumu Nr. 353
  212. pielikuma - "ZPI obligātajās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars
  213. gadā bijis 17,4% (
  214. gadā - 86,5%). MK noteikumu Nr. 353
  215. pielikuma - "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars
  216. gadā bija tikai 1,3% (
  217. gadā - 28,6%). Ilustrācijai
  218. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti.
  219. attēls ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams obligāti (MK noteikumu Nr. 353
  220. pielikums) 2016.-
  221. gadā (pēc līgumcenas) Avots: IUB dati Jāņem vērā, ka ar
  222. gada
  223. augustu obligāti lietojamas kļuva prasības vieglajam autotransportam, bet ar
  224. gada
  225. janvāri kļuva obligāti piemērojamas ZPI prasības būvdarbiem. Tā kā būvniecības un transporta iepirkumu apjoms tradicionāli ir starp lielākajām iepirkumu grupām, tad šādu grupu pārvietošana no brīvprātīgā piemērojuma grupām uz obligāti piemērojamām grupām, statistikas datu attēlojums tiek būtiski mainīts.
  226. attēls sadalīts divās daļās, no kurām viena "visas obligātā grupas
  227. gadā" ilustrē visus datus par iepirkumiem "obligātajās" grupās
  228. gadā, bet otra daļa - datus par iepirkumiem obligātajās grupās bez būvdarbiem un autotransporta. Abos gadījumos ZPI īpatsvars ir ar tuvu vērtību - 17% un 20%. Pat izslēdzot no datu kopas datus par migrējušām būvniecības un autotransporta iepirkumiem, redzams, ka kopējo pirkumu apjoms obligāti piemērojamo grupu ietvarā ir būtiski pieaudzis no 308 milj. euro
  229. gadā, līdz 635 milj. euro
  230. gadā. Ievērojamākie iepirkumu apjomu pieaugumi ir datortehnikas, pārtikas un mežsaimniecības iepirkumu grupās, bet ZPI īpatsvars visās grupās ir samazinājies, izņemot iekštelpu apgaismojuma iepirkumus. Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI prasības būtu jāpiemēro 100% gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl aizvien tiek ievērotas. Līdz šim, kopš MK noteikumu Nr. 353 pieņemšanas
  231. gadā, līdz
  232. gadam bija vērojama pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan
  233. gada septembrī, gan
  234. gada
  235. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi.
  236. gada
  237. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās spēkā
  238. gada
  239. augustā, bet būvniecībai
  240. gada
  241. janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem -
  242. gada
  243. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz obligātu, sagaidāmi atstāja ietekmi uz nākamo gadu statistiskajiem rādītājiem. Kopš
  244. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās grupās, sasniedzot augstāko vērtību
  245. gadā - 44%. Kopš
  246. gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās samazinājies, noslīdot līdz vēsturiski zemākajam līmenim - 1,3%
  247. gadā (skatīt
  248. attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi piemērojamās grupās vides prasību piemērošana aizvien ir kūtra, ko nereti nosaka citi ārējie apstākļi, nevis pasūtītāja tieša vēlme rīkoties "zaļi". Piemēram, apgaismojuma un elektropreču jomās preču ražošanas standarti un Eiropas Savienības tirgus regulējums nosaka augstas vispārējās vides prasības un legāla videi nedraudzīgu preču aprite nav iespējama. Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde, "zaļā" komponente ir konkurētspējas elements, jo "zaļā" sertifikāta esamība būtiski palielina produkta konkurētspēju. Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI izmanto pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK noteikumu Nr. 353 prasībām. Turpretī, lielākajā daļā brīvprātīgi piemērojamās ZPI grupās
  249. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto iepirkumu apjoms ir mazāks par 1% (skatīt
  250. tabulu).
  251. attēls ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi (MK noteikumu Nr. 353
  252. pielikums) 2016.-
  253. gadā (pēc līgumcenas) Avots: IUB dati
  254. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas plānā 2015.-
  255. gadam" nospraustais mērķis - sasniegt ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30% (skatīt
  256. tabulu), diemžēl
  257. gadā piedzīvots dramatisks samazinājums līdz 15%, kas turpinājies arī
  258. gadā noslīdot līdz 9,6%. Šajā ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par
  259. gadu aizsāktā pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju. MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem iemācīties lietot jaunās prasības. Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais:
  260. gadā 9,6%) ir zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos, starpvalstu salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā ir primārs, reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta uzmanība. Kopējā ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un pēc līgumcenas atainota
  261. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti arī dati par ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, obligātajās grupās, brīvprātīgi piemērojamās grupās.
  262. tabula ZPI īpatsvara dinamika 2016.-
  263. gadā Gads / ZPI īpatsvars (%) Pēc līgumcenas 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 ZPI kopējā iepirkumu apjomā 14,3 11,0 19,1 16,3 27,0 26,7 29,9 15,0 9,6 ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā 19,0 21,3 28,5 30,0 46,0 48,8 39,5 36,7 15,1 ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās 57,6 46,1 74,3 83,1 86,2 92,5 93,2 86,5 17,4 ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās 13,3 15,9 22,2 22,7 38,7 44,0 30,5 28,6 1,3 Pēc iepirkumu skaita 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 ZPI kopējā iepirkumu apjomā 5,9 9,0 11,4 13,2 15,4 14,4 14,7 11,9 6,1 ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā 12,8 14,4 18,8 24,1 27,4 26,5 30,6 24,8 11,8 ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās 21,2 33,2 51,2 61,1 62,8 66,2 70,7 59,2 15,5 ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās 10,6 9,5 12,1 15,0 19,3 18,1 19,4 15,9 2,4 Avots: IUB dati VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas, kas lēni pieauga, līdz
  264. gadam. Tomēr kopš
  265. gada rādītājs samazinājies, sasniedzot
  266. gadā 6,1%. Pastāvīgi pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās, ikgadējās ZPI konferencēs, kas kopš
  267. gada tiek organizētas tiešsaistes režīmā, un pieaugošais konsultāciju pieprasījums uz informatīvo e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par sabiedrības pieaugošo interesi par ZPI jautājumiem. Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu aktualizēšanu.
  268. gadā uzsākts gatavot MK noteikumu Nr. 353 grozījumus. Sagatavoti grozījumi auto iepirkumiem, kas divas reizes bez rezultāta virzīti starpinstitucionālai saskaņošanai Tiesību aktu portālā. Eiropas Zaļais kurss un vispārējais ietekmes uz vidi regulējums kļūst aizvien "horizontālāks". Vides prasību nacionālais regulējums, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs nav vienas ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI , jeb zaļajai komponentei plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju visās nozarēs, ne vien VARAM. Šī informatīvā ziņojuma sagatavošanu nosaka MK noteikumi Nr. 353, kas uzdod VARAM sadarbībā ar IUB, VDAA, nozaru ministrijām un Centrālo statistikas pārvaldi nodrošināt zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu. Līdz šim ziņojuma sagatavošanai nepieciešamos datus datu turētāji (IUB un VRAA) īpaši atlasīja no datu bāzēm pēc VARAM pieprasījuma. No
  269. gada
  270. oktobra IUB ir ieviesis elektroniskās veidlapas un iepirkumu datu tiešsaistes vizualizācijas rīkus: https://info.iub.gov.lv/visual, kur jebkurš interesents var tiešsaistē atlasīt interesējošos iepirkumu datus, ja vien to ievadīšanu paredz vienotās ES iepirkumu publikāciju veidlapas. Dati iepirkumu datu bāzēs tiek nepārtraukti papildināti un precizēti, līdz ar to tiešsaistes sistēmā pieejama jaunākā un aktuālākā informācija. Ņemot vērā, ka šī ziņojuma sagatavošanai izmantotie dati ir atlasīti no IUB un VRAA daru bāzēm
  271. gada februārī, iespējama ziņojumā ietverto datu atšķirība no tiešsaistes sistēmā pieejamajiem aktuālajiem datiem. Šādā gadījumā par precīzākiem atzīstami jaunākie, sistēmā https://info.iub.gov.lv/visual pieejamie dati. Tāpat, IUB nodrošina plašu atvērto datu datubāzi, kur iespējams atlasīt gan vispārēju, gan specifisku informāciju par veiktajiem iepirkumiem: https://www.iub.gov.lv/lv/atvertie-dati. Ņemot vērā iepirkumu datu un to tiešsaistes analītikas rīku attīstību un publisko pieejamību, veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 353, jāpārvērtē šī ziņojuma turpmākas, ikgadējas gatavošanas nepieciešamība. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.