Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2025. un 2026. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 308 Rīgā

1. gada
2. maijā (prot. Nr. 21
3. §) Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm
4. un
5. gadam
6. Saskaņā ar Iekšējā audita likuma
7. panta
8. punktu un Ministru kabineta
9. gada
10. janvāra sēdes protokola Nr. 4
11. § "Plāna projekts "Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–
12. gadam"" ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām
13. un
14. gadā plānoto iekšējo auditu ietvaros, veicot iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes novērtējumu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai, izvērtēt institūciju vai struktūrvienību procesos vai funkcijās, uzdevumos vai publisko pakalpojumu īstenošanā izmantotos resursus ar mērķi samazināt administratīvo un birokrātisko slogu, kā arī apsvērt citas iespējas paaugstināt procesu un izdevumu efektivitāti, kas var samazināt izmaksas un uzlabot darbību. 2
15. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādāt un līdz
16. gada
17. jūnijam elektroniski nosūtīt ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām labās prakses vadlīnijas (metodoloģijas ceļvedi) iekšējiem auditoriem administratīvā, birokrātiskā sloga mazināšanā un izdevumu efektivitātes noteikšanā. 3
18. Ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, veidojot starpresoru iekšējo auditoru komandas, veikt šādus iekšējos auditus publiskā sektora izdevumu un procesu efektivitātes un lietderības novērtēšanai, kā arī orientācijai uz rezultātu: 3.
20. gadā izvērtēt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra funkciju izpildes efektivitāti, funkcionālo pietiekamību un novērtēt digitalizācijas pakāpi atbilstoši mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējām un attīstības tendencēm; 3.
22. gadā izvērtēt Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nodrošinājuma reformas norisi, tās efektivitāti, no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņemtās iepirkumu, apgādes funkcijas un ar tām saistītos resursu plānošanas un uzskaites procesus, to efektivitāti; 3.
24. gadā izvērtēt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-pasūtījumu apakšsistēmas darbību, tai skaitā iespējas pilnveidot procesus, sniedzot lielāku pievienoto vērtību valsts un pašvaldību iestādēm iepirkumu nodrošināšanā; 3.
26. gadā izvērtēt ceļu satiksmes drošības procesu īstenošanas efektivitāti, iesaistīto pušu veiktās darbības un to virzību, resursu izlietojuma lietderību un to ietekmi uz mērķu sasniegšanu, tai skaitā procesa efektivitātes pilnveides iespējas un pārvaldības procesu optimizēšanu; 3.
28. gadā izvērtēt atbildīgo resoru mijiedarbību mūsdienīgas profesionālās izglītības nodrošināšanā un īstenošanā, izmaksu un procesa efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, kā arī potenciālu jomas organizatoriskās pārvaldības procesu optimizēšanai atbilstoši funkcijām. 4
29. Šā rīkojuma
30. punktā minēto iekšējo auditu nodrošināšanai Finanšu ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām un iestādēm izveidot starpnozaru iekšējo auditoru komandu (turpmāk – audita komanda): 4.
31. šā rīkojuma 3.
32. un 3.
33. apakšpunktā minēto iekšējo auditu nodrošināšanai izveidot audita komandu no Aizsardzības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas resoru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekšējā audita struktūrvienībām, par audita komandas vadītāju nosakot Aizsardzības ministrijas Audita un inspekcijas departamenta direktoru; 4.
34. šā rīkojuma 3.
35. apakšpunktā minētā iekšējā audita nodrošināšanai izveidot audita komandu no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas resora iekšējā audita struktūrvienībām, par audita komandas vadītāju nosakot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Audita departamenta direktoru; 4.
36. šā rīkojuma 3.
37. apakšpunktā minētā iekšējā audita nodrošināšanai izveidot audita komandu no Satiksmes ministrijas un Valsts policijas iekšējā audita struktūrvienībām, par audita komandas vadītāju nosakot Satiksmes ministrijas Iekšējā audita nodaļas vadītāju; 4.
38. šā rīkojuma 3.
39. apakšpunktā minētā iekšējā audita nodrošināšanai izveidot audita komandu no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas resora iekšējā audita struktūrvienībām, par audita komandas vadītāju nosakot Izglītības un zinātnes ministrijas Iekšējā audita un risku vadības nodaļas vadītāju. 5
40. Audita komandas vadītājam viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās organizēt sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām. Sanāksmē informēt par audita apjomu, darbu sadali, audita komandas pienākumu sadalījumu un atbildību, pienākumu deleģēšanas kārtību, audita komandas komunikācijas veidu un kanāliem, auditam nepieciešamo laiku un termiņu, kā arī termiņu, līdz kuram resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītajiem resoriem un iestādēm noteiktajā termiņā deleģēt iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju. 6
41. Audita komandai veikt iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai, iepazīstināt ar audita gala ziņojumu iestādes vadību un, ja nepieciešams, – nozares ministru. Audita komandas vadītājam ir tiesības pieprasīt no citu auditā iesaistīto nozaru institūcijām audita gaitai nepieciešamo informāciju. 7
42. Audita komandai pēc audita pabeigšanas piecu darbdienu laikā sagatavot ziņojumu par rezultātiem un nosūtīt to Finanšu ministrijai, norādot vismaz šādu informāciju – audita mērķi, apjomu, periodu, ierobežojumus, būtiskākos konstatējumus, secinājumus un ieteikumus. 8
43. Lai pilnībā apkopotu informāciju, Finanšu ministrijai, ja nepieciešams, pieprasīt no audita komandas vadītāja šā rīkojuma
44. punktā minēto iekšējo auditu ziņojumus un grafikus ieteikumu ieviešanai. 9
45. Ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām
46. un
47. gadā turpināt sadarboties un veidot starpresoru iekšējās komandas, lai auditētu mijiedarbībā ar citiem resoriem plānoto, īstenoto un uzraudzīto politiku. Identificējot nozarē augstus riskus vai sistēmiskas problēmas stratēģiski nozīmīgu funkciju, projektu, programmu vai reformu īstenošanā, informēt par to Finanšu ministriju un sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus Ministru kabinetam par kopīgu vairāku ministriju auditoru iesaisti iekšējo auditu veikšanā. 10
48. Finanšu ministrijai izstrādāt un elektroniski nosūtīt ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām: 10.
49. līdz
50. gada
51. septembrim – papildinātu pārskata struktūras formu, norādot kārtību un veidu, kādā sniedzama informācija par
52. gada iekšējo auditu novērtējumu administratīvā, birokrātiskā sloga mazināšanā un izdevumu efektivitātes noteikšanā; 10.
53. līdz
54. gada
55. decembrim – pārskata struktūru, norādot kārtību, kādā sniedzama informācija par šā rīkojuma
56. punktā minēto uzdevumu izpildi
57. gadā. 11
58. Ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām līdz
59. gada
60. janvārim iesniegt Finanšu ministrijā pārskatu, kas sagatavots atbilstoši šā rīkojuma 10.
61. apakšpunktam. 12
62. Finanšu ministrijai informatīvajos ziņojumos par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību
63. un
64. gadā iekļaut informāciju par šā rīkojuma
65. un
66. punktā minēto uzdevumu izpildi. 13 Ministru prezidente E. Siliņa Finanšu ministrs A. Ašeradens