Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-92 Rīgā

1. gada
2. jūnijā Grozījums Kultūras ministrijas
3. gada
4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
5. gada
6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nama, Kuldīga, Raiņa ielā 21 (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
10. Saskaņā ar Likuma
11. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
12. pantam nekustami kultūras pieminekļi - kompleksi objekti - ir arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas. Likuma 14.panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
13. Saskaņā ar Likuma 1.,
14. un
15. pantu ir izvērtēta Objekta atbilstība valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
16. gada
17. maija sēde Nr. 08-09.4/7/2025
18. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes nekustamu arhitektūras pieminekli. Ar
19. gada
20. maija iesniegumu Nr. KNP/2.13/25/2415 (reģistrēts Pārvaldē IEN-1038/2025) no īpašnieka saņemts priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā, tādejādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi saskaņā ar Likuma
21. panta pirmās daļas noteikto kārtību, kā arī Administratīvā procesa likuma
22. panta pirmo daļu.
23. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1.,
24. un
25. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta
26. gada
27. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
28. punkta un 3.
29. apakšpunkta kritērijiem. 4.
30. Objekta apraksts: sākot ar
31. gadsimta otro pusi Kuldīgā uzplauka sabiedriskā un kultūras dzīve. Rosīgi darbojās dažādas biedrības, tika rīkoti kultūras pasākumi un teātra izrādes.
32. gadā dibināta Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība, kas
33. gadsimta sākumā kopā ar Lauksaimnieku biedrību savām vajadzībām uzcēla apjomīgu ēku tagadējā Raiņa ielā 21, Kuldīgā. Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nama projektu
34. gadā izstrādājis arhitekts Aleksandrs Vanags. Arhitekts veicis arī tautas būvvēstures pētījumus. Viņa praktiskajā daiļradē visvairāk pārstāvētais jūgendstila novirziens, likumsakarīgi, bija nacionālais romantisms. Šī īsā, bet spilgtā epizode Latvijas kultūras vēsturē atspoguļoja latviešu arhitektu mēģinājumu radīt īpatnēji latvisku arhitektūras stilu. Pēc
35. gada A. Vanags vairāk pievērsās neoklasicismam. Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nama projekts apstiprināts Kurzemes guberņas valdes būvju nodaļā tikai
36. gada augustā. Nama fasāžu arhitektūrā jaušamas gan nacionālā romantisma atskaņas, gan neoklasicisma iezīmes. Fasādēs ir gan nacionālajam romantismam raksturīgās logu ailas ar trapecveida augšdaļām, gan ciļņi, kas atgādina etnogrāfiskus rakstus, gan klasiska profila dzegas un pilastri, virs kuriem kādreiz pacēlušies stilizēti pinakli. Ēkas fasādēs skaidri nolasāms, kurā vietā kāda rakstura telpas atrodas. Ēkas galā, kas piekļaujas Alekšupītei, izceļas virsskatuves apjoms. Jau
37. gadsimta sākumā Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nama lielajā zālē
38. gadā pēc būvinženiera Jāņa Šmūdzes projekta izbūvēta kinematogrāfa telpa, bet ēkas plānojums kopumā palika neizmainīts. Padomju laikā veiktajās pārbūvēs fasāde dažviet izmainīta, iznīcinot sākotnējās apdares detaļas, kuras ēkas atjaunošanas būvprojektā paredzēts atjaunot autentiskajā veidolā un izpildījumā. Ēku kompleksam ir arī nepārvērtējama vēsturiskā nozīme Kuldīgas kultūras dzīvē kā nepārtrauktai nemateriālās kultūras mantojuma kopšanas vietai. Līdz pēdējai atjaunošanas būvdarbu uzsākšanai ēkā darbojās Kuldīgas pašvaldības aģentūra "Kuldīgas kultūras centrs". 4.
39. Esošajā situācijā ēku kompleksā ir uzsākta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MARK arhitekti" izstrādātā un visās institūcijās saskaņotā un akceptētā būvprojekta "Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūve un atjaunošana Raiņa ielā 21, Kuldīgā, Kuldīgas novadā" realizācija - demontētas kultūrvēsturiski nevērtīgās ēku daļas un pastiprinātas nesošās konstrukcijas atbilstoši akceptētajam būvprojektam. Būvdarbi ir pārtraukti objektīvu apstākļu - būvnieka maksātnespējas dēļ, kultūrvēsturiskās daļas iekonservējot. Atjaunojot ēkas kompleksu, respektējot un ņemot vērā visus ēkas uzslāņojumus, paredzēts izveidot kultūras un mantojuma centru. 4.
40. Objekta saglabājamās vērtības: celtnes/būves telpiskais risinājums pilsētvides ainavā; velvēti pārsegumi, lakoniska fasāžu arhitektūra; īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (dzegas, starpdzegas, fasādes plastika un ēkas stūra dekoratīvie elementi, cokols, sarkanā ķieģeļu un apmetuma spoguļu apdares kompozīcija fasādē u.c.); oriģinālie un vēsturiskie ailu aizpildījumi (galvenajā ēkā); interjeru dekoratīvā apdare (galvenās ēkas kāpņu telpas sienu, griestu, grīdu apdare).
41. Pamatojoties uz Likuma
42. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
43. gada
44. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
45. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9419 Valsts nozīmes Arhitektūra Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nams Kuldīgas novads, Kuldīga, Raiņa iela 21
46. g., 1914.-
47. g.
48. Objekta sastāvs: būves ar kadastra apzīmējumu 62010230047001; 62010230047002;
50. Atbilstoši Likuma
51. panta pirmajai daļai Objekta individuālā aizsardzības zona noteikta "0", ņemot vērā, ka Objekts atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7435) teritorijā.
52. Lēmuma pamatojums: Likuma
53. un
54. pants un
55. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa,
56. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma
57. pants,
58. panta pirmā daļa,
59. panta otrā daļa,
60. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
61. gada
62. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
63. punkts un 3.
64. apakšpunkts, Ministru kabineta
65. gada
66. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
67. apakšpunkts.
68. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
69. panta pirmās daļas
70. punktu,
71. panta pirmo un otro daļu un
72. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401). Kultūras ministre A. Lāce