← Latvija

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-98 Rīgā

  1. gada
  2. jūnijā Grozījums Kultūras ministrijas
  3. gada
  4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
  5. gada
  6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
  8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
  9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Carnikavas luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8694) (turpmāk - Baznīca), kas Pieminekļu sarakstā iekļauts ar adresi: Ādažu novads, Carnikavas pagasts, Siguļi, nosaukuma, tipoloģiskās grupas un datējuma grozījumiem.
  10. Saskaņā ar Likuma
  11. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
  12. Saskaņā ar Ministru kabineta
  13. gada
  14. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 18.3., 18.
  15. un 18.
  16. apakšpunktiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek iekļauta informācija par kultūras pieminekļa veidu un tipoloģisko grupu; nosaukumu; kultūras pieminekļa (notikuma) datējumu.
  17. Baznīca iekļauta Pieminekļu sarakstā ar Kultūras ministrijas
  18. gada
  19. jūnija rīkojumu Nr. 2.1.-1/98 "Grozījums Kultūras ministrijas
  20. gada
  21. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"" (publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
  22. gada
  23. jūnijā) kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ar nosaukumu "Carnikavas luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8694). Noslēdzot Pieminekļu saraksta pārskatīšanas procesu, Baznīcai ar Kultūras ministrijas
  24. gada
  25. decembra rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas
  26. gada
  27. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"" (publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
  28. gada
  29. decembrī) grozīta vērtības grupa uz reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli.
  30. Carnikavā jau
  31. gadā atradusies kapela, dēvēta par Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) kapelu.
  32. gadā šajā vietā uzcelta koka baznīca. Tā pilnībā iznīcināta Lielā Ziemeļu kara laikā
  33. gs. 1728.-
  34. gadā uzcelta jauna koka baznīca, kas vairākkārt pārbūvēta. Padomju okupācijas laikā baznīcā izvietoja pārvietojamās mehanizētās kolonas elektrosadales skapju ražošanas iecirkni.
  35. gadā arheoloģiskās uzraudzības darbu laikā tika atrasti cilvēku kauli no seniem apbedījumiem. Tika noteikts, ka tie saistāmi ar vismaz 13 indivīdiem. Altāra daļā, baznīcas ZA stūrī, jauktajā grīdas pabēruma slānī tika atklāts no sarkaniem ķieģeļiem divās kārtās veidots mūra konstrukcijas fragments, kas varētu būt saistāms ar agrākām baznīcas konstrukcijām. Rekonstrukcijas darbu laikā, naktī uz
  36. gada
  37. decembri baznīca nodega. Saglabājušies konstruktīvie elementi - divas mūrētas kolonnas, kuras atradās iekštelpās. Agrāko baznīcas vietu iezīmē betonētie pamati un grīda. Carnikavas baznīcas vieta (turpmāk - Objekts) ir nozīmīgs vēstures avots un liecība par kultūrvēsturiskās attīstības norisēm un sakrālajām tradīcijām Vidzemes reģionā.
  38. Saskaņā ar Likuma
  39. pantu un Ministru kabineta
  40. gada
  41. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
  42. punktu ir izvērtēta Objekta atbilstība reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  43. gada
  44. oktobra sēdes protokols Nr. 08-09.4/14/2023
  45. §) atbalstīt grozījumus reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Carnikavas luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8694) nosaukuma un tipoloģiskās grupas grozījumiem. Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
  46. gada
  47. maija sēdē (protokols Nr. 08-09.4/6/2025,
  48. §) pieņemts lēmums atbalstīt Objekta datējuma grozījumus.
  49. Objekta īpašnieks saskaņā ar Likuma
  50. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
  51. panta pirmo daļu ir informēts par priekšlikumu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Carnikavas luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8694) nosaukuma, tipoloģiskās grupas grozījumiem ar Pārvaldes
  52. gada
  53. decembra lēmumu Nr. 08-09.1/
  54. Objekta īpašnieka viedoklis par nosaukuma, tipoloģiskās grupas un grozījumiem nav saņemts.
  55. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1.,
  56. un
  57. panta piektajai daļai un Ministru kabineta
  58. gada
  59. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 3.
  60. apakšpunkta kritērijiem.
  61. Objekta precizētās saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, nemateriālās liecības, virszemes un pazemes konstrukcijas, reljefs, kultūrslānis, apbedījumu struktūra, apbedījumu inventārs, arheoloģiskās senlietas.
  62. Pamatojoties uz Likuma
  63. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
  64. gada
  65. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
  66. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā šādus grozījumus: reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim "Carnikavas luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8694) aizstāt daļā "Tipoloģiskā grupa" vārdu "Arhitektūra" ar vārdu "Arheoloģija", aizstāt daļā "Kultūras pieminekļa nosaukums" vārdus "Carnikavas luterāņu baznīca" ar vārdiem "Carnikavas (Siguļu) baznīcas vieta" un aizstāt daļā "Datējums" vārdus "1728.,
  67. g." ar vārdiem "17.-
  68. gs.".
  69. Objekta sastāvs: Daļa no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu
  70. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
  71. panta pirmajai daļai Objektam noteikta individuālā aizsardzības zona.
  72. Objekta teritorija un apstiprinātais individuālās aizsardzības zonas kartogrāfiskais materiāls ir šī rīkojuma grafiskais pielikums.
  73. Lēmuma pamatojums: Likuma
  74. un
  75. pants un
  76. panta pirmā, piektā un devītā daļa,
  77. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma
  78. pants,
  79. panta pirmā daļa,
  80. panta otrā daļa,
  81. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
  82. gada
  83. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
  84. punkts un 3.
  85. apakšpunkts, Ministru kabineta
  86. gada
  87. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
  88. apakšpunkts.
  89. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
  90. panta pirmās daļas
  91. punktu,
  92. panta pirmo un otro daļu un
  93. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007) Kultūras ministre A. Lāce Pielikums Kultūras ministrijas 17.06.
  94. rīkojumam Nr. 2.5-1-98 Carnikavas (Siguļu) baznīcas vieta Ādažu novads, Carnikavas pagasts, Siguļi Kultūras pieminekļa teritorija un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns Kultūras pieminekļa teritorija Individuālās aizsardzības zonas robeža

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.