← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumā Nr. 421 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transf

Ministru kabineta rīkojums Nr. 504 Rīgā

  1. gada
  2. augustā (prot. Nr. 32
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. jūlija rīkojumā Nr. 421 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu un programmu pārvaldība" projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pases un koplietošanas pakalpojuma "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums" apstiprināšanu" Izdarīt Ministru kabineta
  6. gada
  7. jūlija rīkojumā Nr. 421 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu un programmu pārvaldība" projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pases un koplietošanas pakalpojuma "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums" apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023,
  8. nr.; 2024,
  9. nr.) šādus grozījumus:
  10. Izteikt
  11. punktu šādā redakcijā: "
  12. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projekta iesniegumu 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros."
  13. Svītrot
  14. punktu.
  15. Izteikt
  16. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums). Ministru prezidente E. Siliņa Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars Pielikums Ministru kabineta
  17. gada
  18. augusta rīkojumam Nr. 504 "
  19. pielikums Ministru kabineta
  20. gada
  21. jūlija rīkojumam Nr. 421 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pase
  22. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu 1.
  23. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 1.
  24. Projekta īstenošanas partneri Valsts digitālās attīstības aģentūra
  25. Saistīto projektu programma 2.
  26. Programmas nosaukums Ārpus programmām 2.
  27. Saistība ar citiem projektiem Netieša saistība ar visiem attīstības programmās iekļautajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - ANM) plāna 2.
  28. reformu un investīciju virziena projektiem tādā nozīmē, ka viens no projekta uzdevumiem ir atbalsta nodrošināšana attīstības programmu pārvaldībai. Veicot projekta aktivitātes, VARAM nodrošinās Valsts informācijas sistēmu likuma
  29. panta pirmajā daļā VARAM uzdoto funkciju, proti, koordinēt valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā, kā arī minētā likuma
  30. panta trešajā daļā noteikto funkciju koordinēt pētījumus un investīcijas integrētas valsts informācijas sistēmas izveidošanai un valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaistot ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm, un sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts informācijas sistēmu attīstību. Ievērojot minēto, konstatējams, ka VARAM kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai
  31. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi 3.
  32. Projekta mērķis un galvenais saturs Centralizēts atbalsts projektu programmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras vienveidīgai pārvaldībai, tādējādi veicinot un koordinējot ANM 2.
  33. mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī projekta īstenošanas rezultātā pilnveidojot tehnisko risinājumu VARAM īstenoto centralizēto funkciju procesam - valsts pārvaldes IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas uzraudzībai (Valsts informācijas sistēmu likuma
  34. un
  35. pants) 3.
  36. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) ANM reformu un investīciju virziena 2.
  37. investīciju mērķu daudzveidība rada nepieciešamību pārvaldīt investīciju projektus pa projektu programmām attiecīgo jomu jeb domēnu arhitektūru ietvaros. Resursu piesaiste ar īpaša projekta palīdzību ir paredzēta Latvijas ANM plānā (
  38. rindkopa) 3.
  39. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 vērtība sasniegšanas laiks (gads) 3.3.
  40. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību Projektā piesaistīto ekspertu skaits dalībai jomu mērķarhitektūru izstrādē Vismaz 6 2026 Dokumentēto mērķarhitektūru izskatīšanas un apspriešanas sanāksmju skaits valsts IKT pārvaldības vadītāju forumā 15 2026 Dokumentēto horizontālo un nozaru jomu mērķarhitektūru izstrādes sanāksmju skaits 50 2026 Sniegts administratīvais atbalsts horizontālo un nozaru jomu mērķarhitektūru izskatīšanai IKT vadītāju forumā (mērķarhitektūru skaits) 19 2026 Izstrādātas horizontālo jomu mērķarhitektūras (skaits) 6 2026 Izstrādāta nozaru jomas mērķarhitektūra (skaits) 1 2026 Nodrošināts koordinatoru atbalsts ANM projektu risinājumu dokumentētai iekļaušanai jomu mērķarhitektūrās (risinājumu skaits) Vismaz 26 2026 3.3.
  41. Pašreizējais centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura īstenošanā iesaistītas mērķarhitektūru jomu pārvaldošās iestādes, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, kas pārvalda savu specializācijas jomu arhitektūras, apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām) Izstrādāta IKT attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesa lietotāja rokasgrāmata 1 2025 Nodrošināts pasākumu kopums mācību organizēšanai un vadībai IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesa IT risinājumam 1 2025 Nodrošināta iespēja mērķarhitektūru jomas pārvaldošām iestādēm, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, izmantojot sistēmu VIRSIS, veikt augstāk minēto funkciju 1 2026 Pilnveidota VIRSIS sistēma, nodrošinot spēju uzkrāt, apkopot un uzturēt datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām, arī valsts informācijas sistēmām 1 2026
  42. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem 4.
  43. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.
  44. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 2 100 000 euro 174 300 euro (4.
  45. punktā norādītajai izmaksu pozīcijai) Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums Izmaksu apmērs (indikatīvi) Maksimālais apmērs5 Darbības iznākums 4.
  46. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas 1 270 000 euro 1 500 000 euro Īstenots projekts, jomu mērķarhitektūras 4.
  47. VIRSIS pilnveidojumu izstrāde un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas, kas var ietvert arī IKT arhitektūras pārvaldības programmatūras rīku attīstības, pielāgošanas un licenču izmaksas 830 000 euro 1 500 000 euro Konsultāciju un programmatūras rīku pilnveidojumu pakalpojumi projekta mērķu sasniegšanai
  48. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.
  49. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi Skaits IKT risinājuma nosaukums Īss apraksts Valsts mākonī (jā/nē) IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš6 (gads, ceturksnis) Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) Risinājuma lietotāji (skaits) 1 Valsts pārvaldes informācijas sistēmu, IT resursu un pakalpojumu informācijas sistēma (VIRSIS) Tiks attīstīta sistēmas VIRSIS funkcionalitāte, kas atbalsta IKT pārvaldības procesus Jā
  50. gada
  51. ceturksnis
  52. gada
  53. ceturksnis 200 5.
  54. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi Skaits Pakalpojums (pakalpojumu grupa) Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu7 Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) 1 IKT attīstības aktivitāšu un jomu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums Institūcijas, kas iesaistīsies pilnveidojamā IKT arhitektūras un attīstības aktivitāšu pārvaldības procesa īstenošanā Tiek saskaņots vienlaikus
  55. gada
  56. ceturksnis 5.
  57. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Skaits Saturu raksturojošs nosaukums Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis) 1 5.3.
  58. Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu datu kopa
  59. gada
  60. ceturksnis
  61. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte8 VARAM Projektu pārvaldības departamentam sadarbībā ar citiem digitālās transformācijas rīcībpolitikas departamentiem ir pieredze apjomīgu IKT projektu ieviešanā valsts pārvaldē - tajā skaitā satura un apjoma ziņā salīdzināma projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk - PIKTAPS) īstenošanā. Tā mērķis - nodrošināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2014.-
  62. gadā līdzfinansēto IKT projektu sasvstarpējo saskaņotību, būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī veicināt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos IKT risinājumus. PIKTAPS projekta komanda veicināja valsts centralizēto IKT risinājumu projektēšanas un izstrādes aktivitātes, valsts IKT arhitektūras pārvaldības aktivitātes un IKT iespēju izmantošanu valsts pārvaldē kopumā. Līdz
  63. gada
  64. jūnijam tika īstenots atsevišķs projekts - PIKTAPS otrās kārtas projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma -
  65. kārta" (turpmāk - PIKTAPS 2), kurā tika turpinātas PIKTAPS aktivitātes. Projekta komanda sastāv no projekta vadītāja (1 slodze), kas ir atbildīgs par projekta darbību norisi atbilstoši apstiprinātajai projekta pasei, vada projekta komandu un, pārliecinoties, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto resursu ietvaros, nodrošina integrētu darbu starp projektā iesaistītajiem darbiniekiem, kas īsteno uzdotās projekta darbības, t. i., sniedz atbalstu projektu programmu vadībai un uzraudzībai, veic jomu mērķarhitektūras izstrādi un uzturēšanu, nodrošinot programmu administratīvās koordinācijas resursu. Vienlaikus īstenošanas personāls veic sistēmu analītiķa pienākumu izpildi un izstrādes projekta vadību VIRSIS risinājuma pilnveidei. Precīzs īstenošanas personāla skaits pieejams Vienošanās par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekta Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010 "Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" īstenošanu
  66. pielikumā "Projekta Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība īstenošanas laika plāns 2023.-
  67. gads", kurā projekta personāls tiek monitorēts un uzskaitīts. Specifisku uzdevumu veikšanai projekta vadītājs pēc nepieciešamības piesaista kompetentas amatpersonas no attiecīgajiem VARAM departamentiem, kā arī, piemēram, IKT arhitektūras līmeņa speciālistus un vadošos nozaru speciālistus
  68. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus. Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts, nebūs nepieciešams veikt lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, bet tiks nodrošināts vienmērīgs konsultāciju nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi, sistēmu arhitektūra u. tml.) visā projektu īstenošanas laikā no valsts pārvaldes resursiem. Radot pastāvīgus atbalsta resursus IKT projektu ieviešanai, tiks centralizētas projektu administratīvās funkcijas, noņemot slogu no valsts pārvaldes institūciju personāla, kas nav tieši saistīts ar IKT projektiem. Tāpat, izslēdzot lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, tiks radīta vienota IKT projektu vadības metodoloģija un analītiskā potenciāla koncentrēšana vienuviet. Pastarpināti tiks nodrošināti ietaupījumi kvalitatīvākas risinājumu arhitektūras un izstrādāto risinājumu sadarbspējas dēļ, kas ir ilgtermiņa ieguvums. Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā PIKTAPS 2 iegūtajiem datiem (SIA "PricewaterhouseCoopers" nodevums "Projektu pārvaldības ietvara izveide, tajā skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām"). Projekta ietvaros tika veikta 33 valsts iestāžu, kuras iesaistītas IKT projektu ieviešanā, pārstāvju aptauja, tā cenšoties noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc centralizētas projektu vadības procesu (Project Management Office - PMO) ieviešanas valsts pārvaldē. Rezultāti uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu pārstāvētajās iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie speciālisti projektu ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka pastāv šādu speciālistu (IKT jomas eksperti un iepirkumu eksperti) trūkums, savukārt 46 % aptaujāto minēja, ka faktiski šādi speciālisti iestādē ir, taču to pamatpienākumi nav saistīti ar projektu ieviešanu, kā arī to slodze ir tik liela, ka nav iespējams tos piesaistīt projektu vajadzībām. Faktiski 90 % gadījumu IKT un iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski ierobežota vai neesoša. Šis projekts ir vērsts uz situācijas uzlabošanu, piesaistot speciālistus tieši IKT projektu ieviešanas vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes pieejamību horizontāli visā valsts pārvaldē. Ņemot vērā to, ka reformu un investīciju virziena 2.
  69. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" portfelis aptver projektus astoņu domēnu ietvaros un vismaz 24 projektos būs nepieciešama augsta līmeņa (IT arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis projekts sniegs būtisku izmaksu ietaupījumu gan mazinot nepieciešamību pēc atsevišķu speciālistu algošanas katrā projektā, gan atsevišķu konsultāciju pakalpojumu iepirkšanu. Papildus tam projekts nodrošinās arī savstarpējo tehnoloģisko saistību starp vienā domēnā esošiem risinājumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem (
  70. gada
  71. ceturksnis) vidējais atalgojums informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības) Latvijā ir 2660 EUR bruto (kopā ar darba devēja VSAOI (23,59 %) - 3287,49 EUR). Viena speciālista algošana gadā, pieņemot, ka speciālists saņems vismaz vidējo atalgojumu nozarē un neskaitot citas izmaksas, piemēram, veselības apdrošināšanu, piemaksas, pabalstus, naudas balvas u. c. darbiniekiem pienākošās izmaksas atkarībā no iestādes/organizācijas, līdz ar to izmaksātu vismaz 39 449,88 EUR, bet četros gados - 157 799,52 EUR. Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no astoņiem domēniem: 24 x 157 799,52 EUR = 3 787 188,48 EUR. Minimālais ietaupījums: 3 787 188,48 - 2 320 500,00 = 1 466 688,48 EUR
  72. Cita būtiska informācija Projekts primāri sniegs atbalstu jomu arhitektūru izstrādei, līdz ar to projekts cieši saistīts ar projektu plānošanas un ieviešanas gaitu konkrētās nozarēs, kuras atbalstīs ANM. Projekta ietvaros tiks nodrošināta valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras koordinēšana un pārvaldība. Paredzēts, ka arī turpmāk tiks izmantota centralizēta pieeja valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras koordinēšanai un pārvaldībai, tāpēc konkrētais projekts palīdzēs to turpmāk attīstīt. Līdzīgi atbalsta pasākumi valsts IKT risinājumu izstrādei nākotnē tiek plānoti arī no citiem fondiem, piemēram, ERAF, tāpēc ir būtiski veidot šo projektu sasaisti un prakses pēctecību pēc
  73. gada, kad paredzēts šī projekta noslēgums. Projekta īstenošanas termiņš:
  74. gada
  75. maijs Lietotie saīsinājumi: IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija VDAA - Valsts digitālās attīstības aģentūra" 1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi - ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
  76. mērķrādītāju sasniegšanā, ko norāda
  77. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks -
  78. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a". Maksimālais finansējums aktivitātes īstenošanai gadījumā, ja kādā projekta izmaksu pozīcijā izveidosies plānoto izmaksu samazinājums un netiek pārsniegts projekta paredzētais kopējais finansējums. 6 Tai skaitā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 7 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi. 8 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.