← Latvija

Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānu 2025. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 589 Rīgā

  1. gada
  2. septembrī (prot. Nr. 37
  3. §) Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–
  4. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānu
  5. gadam
  6. Apstiprināt Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–
  7. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānu
  8. gadam (turpmāk – plāns). 2
  9. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Valsts kanceleju. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina plānā iekļauto pasākumu īstenošanu. 3
  10. Šī rīkojuma
  11. punktā minētajām institūcijām plānā iekļautos pasākumus
  12. gadā īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4 Ministru prezidente E. Siliņa Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde (Ministru kabineta
  13. gada
  14. septembra rīkojums Nr. 589) Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–
  15. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" RĪCĪBAS PLĀNS
  16. GADAM KOPSAVILKUMSSatursSaīsinājumiI. Plāna kopsavilkumsII. Esošās situācijas raksturojumsPlāna ieviešanas mehānismi un pārraudzībaSaīsinājumia.g.akadēmiskais gadsAICAkadēmiskās informācijas centrsAIIaugstākās izglītības institūcijaAiMAizsardzības ministrijasANMAtveseļošanas un noturības mehānismsAFAtveseļošanas fondsCFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūraCSPCentrālā statistikas pārvaldeDESIdigitālās ekonomikas un sabiedrības indekssDVBdarba vidē balstītas (mācības)EKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaEQAREiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (European Quality Assurance Register for Higher Education)EQAVETEiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training)ERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsErasmus+Eiropas Savienības programma izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomāESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsESF+Eiropas Sociālais fonds PlusEUROSTATEiropas Savienības Statistikas birojsFMFinanšu ministrijaICCSStarptautiskās pilsoniskās izglītības pētījums (International Civic and Citizenship Education Study)IEAStarptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (International Association for the Evaluation of Educational Achievement)IEMIekšlietu ministrijaIKTinformācijas un komunikācijas tehnoloģijasIKVDIzglītības kvalitātes valsts dienestsIMKindividuālais mācību kontsIZMIzglītības un zinātnes ministrijasKMKultūras ministrijasLAKMALatvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijaLBASLatvijas Brīvo arodbiedrību savienībaLDDKLatvijas Darba devēju konfederācijaLIKTALatvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijaLIZDALatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībaLMLabklājības ministrijasLNBLatvijas Nacionālā bibliotēkaLNKCLatvijas Nacionālais kultūras centrsLOSPLauksaimnieku Organizāciju Sadarbības PadomeLSALatvijas Studentu apvienībaLTRKLatvija Tirdzniecības un rūpniecības kameraLULatvijas UniversitāteLUALatvijas Universitāšu asociācijaLVALatviešu valodas aģentūraLZPLatvijas Zinātnes padomem.g.mācību gadsMKMinistru kabinetsNAPNacionālais attīstības plānsNEETjaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)NEPnozaru ekspertu padomeNKSnozares kvalifikāciju struktūraNVANodarbinātības valsts aģentūraNVOnevalstiskās organizācijasOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)PIprofesionālā izglītībaPIIprofesionālās izglītības iestādesPISAEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījums (Programme for International Student Assesement)RTURīgas Tehniskā universitāteSTEMdabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science, technology, engineering, and mathematics)TALISstarptautisks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas mācību vides pētījums (Teaching and Learning International Survey)TMTieslietu ministrijaTPFTaisnīgas pārkārtošanās fondsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVBvalsts budžetsVIAAValsts izglītības attīstības aģentūraVIISValsts izglītības informācijas sistēmaVISCValsts izglītības satura centrsVMVeselības ministrijasI. Plāna kopsavilkumsIzglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–
  17. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (turpmāk - Pamatnostādnes) Rīcības plāns (turpmāk – Plāns)
  18. gadam ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta
  19. gada
  20. jūnija rīkojuma Nr. 436 (prot. Nr. 49
  21. §) "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–
  22. gadam" 4.
  23. apakšpunktu. Plānā ietverts esošās situācijas raksturojums, definēts izstrādes mērķis, aktualizētas definēto politikas rezultātu rezultatīvie rādītāji vērtības un formulēti rīcības virzienu un to uzdevumu pasākumi, norādot katra pasākuma darbības rezultātu/-s un rezultatīvo/-s rādītāju/-s, atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī izpildes termiņu ar precizitāti līdz gada ceturksnim. Planā ir ietverti arī
  24. gada pasākumi un informācija par to izpildi, kā arī norādīts finansējums plāna pasākumu īstenošanai.Plānā ir ietverts finansējums, kas paredzēts valsts budžeta finansējuma ietvaros, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–
  25. gadam ietvaros un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā. Atbilstoši Finanšu ministrijas norādījumam, ka līdz ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (turpmāk – SIP) nosacījumi.
  26. gada
  27. aprīlī ir stājušies spēkā ES SIP reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektus par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Saskaņā ar tiem
  28. gada
  29. janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.–
  30. gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, un pie šī brīža prognozēm iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ir jāņem vērā pasākumu īstenošanā un plānošanā.Ieviešot plānā ietvertos pasākumus, tiks izvērtēts, vai pasākuma ietvaros tiks sniegts komercdarbības atbalsts un gadījumā, ja pasākums kvalificēsies kā komercdarbības atbalsta pasākums, tiks nodrošināta tā atbilstība komercdarbības atbalsta regulējumam.Plāns ir strukturēts atbilstoši četriem Pamatnostādnēs definētajiem mērķiem un desmit rīcības virzieniem, tas ietver visus izglītības veidus (vispārējā, profesionālā un akadēmiskā) un pakāpes (pirmsskolas, pamata, vidējā un augstākā), kā arī akcentē speciālās izglītības un pieaugušo izglītības aktuālos risināmos jautājumus.Plāna īstenošanai paredzētas dažādas darbības, kas saistītas ar jaunu vai pilnveidotu risinājumu, modeļu un pieeju izstrādi, normatīvās bāzes pilnveidi vai jauna regulējuma sagatavošanu, vadlīniju, kritēriju un metodiku izstrādi; dažāda veida informatīvu, konsultatīvu un metodisku atbalstu plašam iesaistīto pušu lokam (personāls, izglītojamie, vadītāji, partneri), aktuālo prasmju (t.sk. digitālo) attīstīšanu un nostiprināšanu dažādām mērķa grupām (pedagogiem, akadēmiskajam personālam, izglītojamajiem) sadarbību un partnerību veidošanu, prakses kopienu veidošanu zināšanu un pieredzes pārnesei, mācību vides un infrastruktūras uzlabošanu, datu un informācijas (sistēmu) pārvaldību, kā arī institucionālo un cilvēkresursu pārvaldību.Plāns iezīmē būtiskākās pārmaiņu iniciatīvas, ko iecerēts īstenot
  31. gadā:• Vispārējā izglītībā:

(1)ilgtspējīgs izglītības finansēšanas modelis "Programma skolā" – izstrādāti kritēriji kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai;
(2)secīga pāreja uz vienotu skolu (mācības valsts valodā) un mācību satura pilnveide un pieejas ieviešana visās Latvijas izglītības iestādēs;
(3)skolu profesionālā atbalsta sistēma valsts, pašvaldību un skolas līmenī, sniedzot vajadzībās/datos balstītu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi.• Profesionālajā izglītībā: pilnveidots profesionālās izglītības finansēšanas modelis tehnoloģiski ietilpīgāku programmu īstenošanai un mācīšanās kvalitātes un snieguma uzlabošanai atbilstoši darba tirgus prasībām.• Augstākajā izglītībā:
(1)cikliska augstskolu institucionālā akreditācija un
(2)akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana.• Pieaugušo izglītībā: pieaugušo izglītības pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu sabiedrības un darba tirgus vajadzībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu, t.sk. veidojot sadarbību un kopīgu cilvēkkapitāla pārvaldību starp publisko sektoru (IZM, EM, LM, kā arī citām iesaistītajām institūcijām) sociālajiem partneriem un nozarēm.
  1. gada
  2. jūnijā Plāns tika publicēts Tiesību aktu portālā (tiesību akta lietas ID: 24-TA-1631) sabiedriskajai apspriešanai, kā arī saskaņošanai ar nozaru ministrijām, institūcijām un partneriem.II. Esošās situācijas raksturojumsIzvērsts situācijas apraksts ir sniegts Pamatnostādņu
  3. nodaļā "Esošās situācijas un būtiskāko izaicinājumu raksturojums". Aktuālākie izglītības attīstības izaicinājumi (jeb risināmie jautājumi) ir: pedagogu (un akadēmiskā personāla) profesijas konkurētspēja un pievilcība (t.sk. ataudze un atalgojums); mūsdienīgs izglītības piedāvājums (t.sk. interešu izglītībā un pieaugušo izglītībā); iekļaujoša un emocionāli droša vide izglītības iestādē; vienlīdzīgas izglītības iespējas pilsētās un laukos (t. sk. mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas riska mazināšana); motivācija mācīties un iesaistīties pieaugušo izglītībā; darba tirgū aktuālo prasmju, t.sk. digitālo prasmju, attīstīšana; datu pārvaldība un izglītības kvalitātes vadība izglītības iestāžu un nacionālā līmenī un izglītības iestāžu tīkls vispārējā un augstākajā izglītībā.Plāna saturs ir veidots saskaņā ar:• starptautiska un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mēroga dokumentiem: ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas); Eiropas Prasmju programmai
(2020)(sekmēt iedzīvotāju un nodarbināto prasmju pilnveidi); Eiropas sociālo tiesību pīlāra
(2017)principiem (vienādas iespējas un piekļuve darba tirgum; taisnīgi darba apstākļi; sociāla aizsardzība un iekļaušana);• nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" rīcības virzieniem (izglītības sistēmas attīstība un izglītības pieejamība, kvalitātes un tehnoloģisko risinājumu nodrošināšana); Nacionālā attīstības plāna 2027 prioritātēm (Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei); Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.–
  1. g. (prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai); izglītības un citu jomu pamatnostādnēm (t.sk. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–
  2. g., Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–
  3. g., Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–
  4. g., Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.–
  5. g. u.c.).Detalizēta informācija par sasaisti ar ES, starptautiska un nacionāla līmeņa stratēģiskās plānošanas dokumentiem ir norādīta Pamatnostādņu
  6. nodaļā "Izglītības politikas mērķu sasaiste ar Latvijas, Eiropas Savienības un globāliem attīstības un politikas plānošanas dokumentiem".Plāna izstrādes mērķis ir Pamatnostādņu ieviešana, lai nodrošinātu tajās noteikto mērķu – augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls; mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums; atbalsts ikviena izaugsmei; ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība – sasniegšanu.Plāna pasākumu darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji ir veidoti, balstoties uz Pamatnostādnēs izvirzītajiem politikas rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem1, kuru ir atspoguļoti Plānā (MS excel datne ar nosaukumu: IZM_pamatn_RP_2025_).Plāna ieviešanas mehānismi un pārraudzībaLai nodrošinātu Plāna sekmīgu un pārskatāmu ieviešanu, kas ietver visu iesaistīto pušu efektīvu koordinēšanu, ir izstrādāts ieviešanas un uzraudzības mehānisms. Plāna ieviešanas un uzraudzības procesi ir veidoti ar mērķi radīt vienkāršu un labi funkcionējošu pieeju, nedublējot esošos sadarbības veidus.Plāna ieviešana tiks īstenota, paredzot trīs līmeņu uzraudzību:
  7. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Darba plāns;
  8. Finanšu uzraudzība caur Eiropas Savienības fondu finansējuma procedūrām;
  9. Konsultatīva uzraudzība sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.1 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–
  10. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" nodaļa "
  11. Izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji" Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde Plāns (Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–
  12. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plāns
  13. gadam) Plāns (Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–
  14. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plāns
  15. gadam: ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu) Plāns (aprēķini ietekmes novērtējumam uz valsts un pašvaldību budžetu)

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.