Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-150 Rīgā
- gada
- septembrī Grozījums Kultūras ministrijas
- gada
- oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
- gada
- aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
- apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
- panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
- Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par 10 [..] mākslas priekšmetu - griestu lukturu
(2), kausa, oblatu kārbas, 2 zvanu, krucifiksa uz pamatnes, krucifiksa, vējrāža uz pamatnes un 2 skapju (turpmāk kopā - Objekti) - iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
- Saskaņā ar Likuma
- pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
- pantam kustami kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma
- panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Likuma
- panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
- Objektu īpašnieks, saskaņā ar Likuma
- panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
- panta pirmo daļu, informēts par priekšlikumu ar
- gada
- jūlija lēmumu Nr. 08-09.1/
- Objektu īpašnieks ar
- gada
- jūlija vēstuli (reģistrēta Pārvaldē 04.08.2022., Nr. 06557/2022) piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai Objektiem. Saskaņā ar Likuma 1.,
- un
- pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
- gada
- maija sēde Nr. 08-09.4/6, 2.3-2.
- §) rosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā kā valsts un reģiona nozīmes kustamus mākslas pieminekļus.
- Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma
- un
- panta, un
- panta ceturtās un piektās daļas un Ministru kabineta
- gada
- oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
- punkta, 3.
- un 7.
- apakšpunkta kritērijiem. 4.
- Objekts "Griestu lukturi
(2)" ir nozīmīgs kā reģionam raksturīgi baznīcas interjera priekšmeti no viena komplekta, darināti atbilstoši historisma laikmeta stila pazīmēm, būtiski papildina baznīcas iekārtas ansambli. 4.2. Objekta "Griestu lukturi
(2)" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objektu komplektācija, objekta forma, vēsturiskā patina, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija, vizuālā informācija. 4.
- Objekts "Kauss" ir nozīmīgs kā reti pārstāvēta Kuldīgas meistara darbs, kas raksturo vietējo sudrabkaļu darbnīcu augsto profesionālo līmeni un baroka laikmeta amatniecības tradīcijas. 4.
- Objekta "Kauss" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objekta forma, virsmas apdare, vēsturiskā patina, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Oblatu kārba" ir nozīmīgs kā augstvērtīgs, precīzi datējams
- gs. lietišķās mākslas paraugs, Latvijas baznīcu mākslas mantojumā reti pārstāvēta Kurzemes meistara darinājums. 4.
- Objekta "Oblatu kārba" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objekta forma, virsmas apdare, vēsturiskā patina, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Zvans" ir nozīmīgs
- gs. metāllējēju darba paraugs, kas pārliecinoši raksturo nozares attīstību baroka laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas kontekstā. 4.
- Objekta "Zvans" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objekta forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Zvans" ir nozīmīgs kā kvalitatīvs Rīgas metāllējēju darbnīcas izstrādājumu paraugs, kas atspoguļo senāku zvanu pārliešanas tradīciju
- gs. sākumā, augstvērtīgs, precīzi datējams lietišķās mākslas paraugs. 4.
- Objekta "Zvans" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vēsturiskais (vietas) konteksts; objekta forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Krucifikss ar pamatni" ir nozīmīgs kā kvalitatīvs, profesionāli darināts
- gs. II. p. sakrālās mākslas paraugs ar Latvijas baznīcu mākslas mantojumā reti sastopamu precīzu datējumu. 4.
- Objekta "Krucifikss ar pamatni" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, virsmas apdare, modelējums, izpildījuma kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Krucifikss" ir nozīmīgs kā profesionāli veidots sakrālās tēlniecības paraugs, kas raksturo Kristus atveidojuma noteikta ikonogrāfiskā tipa izplatību un tradīciju noturību Kurzemes sakrālās mākslas mantojuma kontekstā. 4.
- Objekta "Krucifikss" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, modelējums, izpildījuma kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Vējrādis ar pamatni" ir nozīmīgs kā raksturojošs
- gs. metālkaluma tradīciju paraugs un liecība par noteiktu ikonogrāfisko motīvu izvēli Kurzemes baznīcu torņa smaiļu noslēguma risinājumā. 4.
- Objekta "Vējrādis ar pamatni" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, konstrukcija, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Skapis" pārliecinoši raksturo sava laika baznīcu iekārtošanas tradīcijas un sniedz priekšstatu par
- gs. amatniecības augsto līmeni un kokapstrādes paņēmieniem lokālā kontekstā. 4.
- Objekta "Skapis" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, konstrukcija, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Skapis" pārliecinoši raksturo sava laika stilu un sniedz priekšstatu par
- gs. amatniecības tradīcijām un kokapstrādes paņēmieniem lokālā kontekstā. 4.
- Objekta "Skapis" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, konstrukcija, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.
- Pamatojoties uz Likuma
- panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
- gada
- oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
- punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektus (kā kustamus): 9326 Reģiona nozīmes Māksla Griestu lukturi
(2)- g. 9327 Valsts nozīmes Māksla Kauss
- gs.
- ceturksnis 9328 Valsts nozīmes Māksla Oblatu kārba
- g. 9329 Valsts nozīmes Māksla Zvans
- g. 9330 Reģiona nozīmes Māksla Zvans 1795.,
- g. 9331 Reģiona nozīmes Māksla Krucifikss ar pamatni
- g. 9332 Reģiona nozīmes Māksla Krucifikss 19./
- gs. (?) 9333 Reģiona nozīmes Māksla Vējrādis ar pamatni
- g. 9334 Reģiona nozīmes Māksla Skapis
- gs. beigas 9335 Reģiona nozīmes Māksla Skapis
- gs.
- puse
- Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.
- Lēmuma pamatojums: Likuma
- un
- pants un
- panta pirmā, ceturtā, piektā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma
- pants,
- panta pirmā daļa,
- panta otrā daļa,
- panta pirmā daļa, Ministru kabineta
- gada
- oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
- punkts, 3.
- un 7.
- apakšpunkts, Ministru kabineta
- gada
- aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
- apakšpunkts.
- Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
- panta pirmās daļas
- punktu,
- panta pirmo un otro daļu un
- panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401). Kultūras ministre A. Lāce