Grozījumi Rīgas domes 2024. gada 28. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-25-11-sn Rīgā

1. gada
2. oktobrī (prot. Nr. 8,
3. §) Grozījumi Rīgas domes
4. gada
5. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā" Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
6. panta otro daļu un likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta otrās daļas 2., 4., 5., 6.,
7. punktu un piekto daļu Izdarīt Rīgas domes
8. gada
9. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā" (Latvijas Vēstnesis, 2024, Nr. 172; 2025, Nr. 101) šādus grozījumus:
10. Svītrot
11. punktu.
12. Svītrot
13. punktā vārdus un skaitļus ", komercsabiedrībai, kurai sniedzamais de minimis atbalsts pārsniegtu Eiropas Komisijas
14. gada
15. decembra Regulas Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību
16. un
17. panta piemērošanu de minimis atbalstam"
18. panta
19. punktā norādīto kopsummu viena vienota uzņēmuma līmenī vai kura neiesniedza de minimis atbalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apjomā,".
20. Svītrot 15.
21. apakšpunktā vārdus un skaitļus ", komercsabiedrības, kurai sniedzamais de minimis atbalsts pārsniegtu Eiropas Komisijas
22. gada
23. decembra Regulas Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību
24. un
25. panta piemērošanu de minimis atbalstam"
26. panta
27. punktā norādīto kopsummu viena vienota uzņēmuma līmenī vai kura neiesniedza de minimis atbalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apjomā,".
28. Aizstāt 16.
29. apakšpunktā vārdus "de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus" ar vārdiem "minimālo līdzfinansējuma apmēru būvdarbu vai atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai".
30. Papildināt
31. punktu aiz vārda "kritērijiem" ar vārdiem "vai kuru līdzfinansējuma apmērs būvdarbu vai atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai ir mazāks par nolikumā norādīto".
32. Svītrot
33. punktā vārdus ", patvertnes projektu".
34. Papildināt
35. punktu aiz vārdiem "(jumta) projektus" ar vārdiem ", patvertnes projektus".
36. Svītrot
37. punktā vārdus ", patvertnes projektus".
38. Svītrot
39. punktu. Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs Paskaidrojuma raksts Rīgas domes
40. gada
41. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-11-sn "Grozījumi Rīgas domes
42. gada
43. augusta saistošajos noteikumos Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā""
44. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Ar grozījumiem, kas ir stājušies spēkā
45. gada
46. jūlijā, no likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta piektās daļas ir svītrots pēdējais teikums, kurā bija noteikts, ka "sniedzot šī panta otrajā daļā noteikto palīdzību, pašvaldība ievēro komercdarbības atbalsta kontroli regulējošos normatīvos aktus". Noskaidrojot šī grozījuma mērķi tiesību palīgavotos (https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=870/Lp14), secināms, ka likumdevējs atzinis par pamatotiem argumentus, ar kuriem Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk - pašvaldība) pierādīja, ka likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta otrajā daļā norādītie finanšu palīdzības veidi nav komercdarbības atbalsts, tāpēc, lemjot par šādas palīdzības piešķiršanu, nav piemērojami komercdarbības atbalsta kontroli regulējošie normatīvie akti, tostarp palīdzības programmas nav izvērtējamas Finanšu ministrijā. No Līguma par Eiropas Savienības darbību
47. panta
48. punkta izriet, ka pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas atbilst četrām kumulatīvām pazīmēm: - valsts un/vai pašvaldību līdzekļu nodošana; - selektīva priekšrocība; - ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm; - ietekmē konkurenci. Saistībā ar pazīmi "selektīva priekšrocība" norādāms, ka atbalsta jēdzienā ietilpst nevis visi pasākumi, kas ir par labu ekonomikas dalībniekiem, bet tikai tie, ar kuriem tiek "selektīvi piešķirta priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm"; tas nozīmē, ka "tīri vispārpiemērojami pasākumi" nav selektīvi un tātad tie nav valsts atbalsts (EK paziņojums par LESD
49. panta
50. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu, ES Oficiālais Vēstnesis, 2016, C 262, 117.,
51. §). Eiropas Savienības tiesa nesenā spriedumā secināja, ka nodokļu atbrīvojums grupai, kurā ir gan uzņēmumi, gan subjekti, kas neveic komercdarbību, nav selektīvs, jo atbrīvojums ir balstīts uz "neitrālu kritēriju", kas piemērojams neatkarīgi no darbības nozares, komercdarbības vai juridiskās formas (
52. gada
53. aprīļa spriedums lietā C‑453/23 E. sp. z o.o. v Prezydent Miasta Mielca, ECLI:EU:C:2025:285). Līdzīga pieeja izriet arī no Eiropas Komisijas lēmumu prakses. Piemēram, Eiropas Komisijas
54. gada lēmumā valsts atbalsta lietā Nr. N 229/2005 - Denmark Regional Technology Centres izskatīja Dānijas atbalsta shēmu, kas paredzēja piešķirt finansējumu reģionāliem tehnoloģiju centriem. Eiropas Komisija norādīja, ka vispārīgas ar shēmu finansētas aktivitātes nav komercdarbība un pasākums nav selektīvs. Ar saistošajiem noteikumiem Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijai (turpmāk - komisija) deleģētas tiesības noteikt minimālo līdzfinansējuma apmēru būvdarbu vai atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai. Minimālais līdzfinansējuma apmērs nosakāms grozāmo saistošo noteikumu 7.1., 7.3., 7.5., 7.6., 7.
55. un 7.
56. apakšpunktā norādīto izdevumu kompensācijai, ievērojot, ka līdzfinansējuma maksimālā intensitāte 50 % apmērā no apstiprinātā projekta attiecināmo izmaksu kopsummas paliek spēkā katram projektam. Līdzfinansējums nesasniedz minimālo apmēru divos gadījumos: 1) projektā pieprasītais līdzfinansējums ir mazāks par nolikumā noteikto minimālo apmēru; 2) projekta izvērtēšanas ietvaros līdzfinansējums ir samazināts līdz apmēram, kas ir mazāks par nolikumā noteikto minimumu. Abos gadījumos komisija atstāj projektu bez izskatīšanas. Sagaidot rīdzinieku pieprasījumu pēc III kategorijas patvertnēm un rīkojoties proaktīvi, ar saistošajiem noteikumiem patvertņu projektu izvērtēšanas un īstenošanas termiņš ir saīsināts līdz vienam gadam divu gadu vietā.
57. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus Pašvaldība
58. gadā: 1) 30 % no kopību projektiem samazināja palīdzības apmēru vairāk kā par 40 %; 2) veica 2115 personu papildu pārbaudes publiskajās informācijas sistēmās; 3) 35 administratīvo aktu vietā izdeva 151 administratīvo aktu, tai skaitā 116 par nesniegto "komercdarbības atbalstu". Saistošie noteikumi izslēdz šādu nevajadzīgu birokrātisko procedūru veikšanu.
59. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Pēc šo saistošo noteikumu pieņemšanas pašvaldības pakalpojums kļūs pieejamāks klientiem, it īpaši tas palielinās līdzfinansējuma programmu pievilcīgumu to mājokļu kopīpašniekiem, kuru kopīpašnieku struktūra ir sadrumstalota.
60. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām Saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos kompetentās iestādes ir pašvaldības Īpašuma departaments (turpmāk - departaments) un komisija. Saistošo noteikumu ietvaros īstenojamās procedūras galvenie posmi ir: - konkursa nolikuma projekta sagatavošana, apstiprināšana un publicēšana; - privātpersonu sagatavotu konkursa projektu iesniegšana iestādē nolikumā noteiktajā termiņā; - projektu pieļaujamības novērtēšana un atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem kritērijiem nepieļaujamo projektu noraidīšana ar komisijas lēmumu; - pieejamā budžeta ietvaros un atbilstoši departamenta administratīvajai kapacitātei pieļaujamo projektu apstiprināšana ar komisijas lēmumu; - līguma par līdzfinansētu (apstiprinātu) projektu noslēgšana un projekta īstenošana atbilstoši tā nosacījumiem; - līguma par līdzfinansētu (apstiprinātu) projektu izpildes dokumentācijas iesniegšana un tās izvērtēšana departamentā, kā arī akcepta gadījumā - līdzfinansējuma maksājuma saņemšana. Kā privātpersonu, tā arī pašvaldības izmaksas ir saistītas ar līdzfinansējuma konkursu ietvaros iesniegto projektu administrēšanu. Privātpersonu gadījumā tās ir nebūtiskas, jo projekta saturu pamatā veido projektēšanas ietvaros sagatavoti dokumenti, kuru sagatavošanas pienākums izriet no būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Pašvaldības izmaksas ir atkarīgas no konkursa ietvaros iesniegto un pēc apstiprināšanas administrējamo projektu skaita.
61. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Grozāmo saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Pašvaldību likuma
62. panta pirmās daļas
63. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi. Saistošie noteikumi ievērojami samazinās birokrātiskās procedūras, tādējādi pašvaldībai nebūs nepieciešams izveidot papildu štata vietas šo procedūru veikšanai.
64. Izpildes nodrošināšana Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās departaments un komisija.
65. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Saistošajos noteikumos izvirzītās prasības atbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam. Saistošie noteikumi neparedz papildu ierobežojumus privātpersonām, tādējādi nav nepieciešams veikt samērīguma pārbaudi.
66. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija Saistošo noteikumu projekts no
67. gada
68. septembra līdz
69. gada
70. septembrim sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv. Viedokļi par saistošo noteikumu projektu nav sniegti. Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs