← Latvija

Par biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu "Likums par 2012. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tauta

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 46 Rīgā

  1. gada
  2. oktobrī Par biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegto likumprojektu "Likums par
  3. gada
  4. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu" [1]
  5. gada
  6. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk - CVK) saņemts biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā", reģ. Nr. 40008218958, adrese: Rīga, Graudu iela 68A, LV-1058 (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegums par likumprojekta "Likums par
  7. gada
  8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu" reģistrāciju parakstu vākšanai. Iesniegumā norādīts, ka pielikumā ir pievienots likumprojekts "Likums par
  9. gada
  10. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu" (turpmāk - Likumprojekts). [2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  11. panta ceturto daļu CVK 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu; 2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai; 3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos. Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja: 1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām; 2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. [3] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  12. panta otrās daļas
  13. punkts nosaka, ka iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. [4] Iesniedzējs ir reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā
  14. gada
  15. janvārī ar Nr.
  16. Biedrību dibinājuši 16 dibinātāji. Līdz ar to Iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  17. panta otrās daļas
  18. punkta nosacījumiem un ir tiesīgs iesniegt CVK iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus. [5] Iesniedzējs tika uzaicināts savu argumentu sniegšanai Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē un sēdē uzturēja lūgumu reģistrēt Likumprojektu parakstu vākšanai, lai atjaunotu pieejamāku tautas nobalsošanas kārtību. Izvērtējusi likumprojektu, CVK konstatē: [6] CVK pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma
  19. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. [7] CVK ir jāpārliecinās, ka iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes
  20. panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.1 Pilsoņu kopuma iniciēts likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.2 Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas iniciatīvas nodošanas CVK tā negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu. [8] Vērtējot, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, CVK nekonstatē būtiskas nepilnības, kuru dēļ likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas. [9] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, saprotams šādi - lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tādēļ jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski.3 [10] Līdz ar to, lai noteiktu vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, CVK cita starpā jāpārbauda, vai likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. [11] CVK kompetence neaprobežojas ar iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas neatbilstības gadījumā, Satversmes tiesa norāda arī uz CVK kompetenci likumprojekta saturiskā vērtēšanā.4 Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka lēmumu, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. [12] Likumprojekts ir identisks likumprojektam "Likums par
  21. gada
  22. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu", kuru pēc tā satura un formas izvērtēšanas
  23. gada
  24. jūlijā un
  25. augustā CVK reģistrēja ar
  26. gada
  27. augusta lēmumu Nr. 81, kā arī likumprojektiem, kurus CVK reģistrēja ar
  28. gada
  29. septembra lēmumu Nr. 8,
  30. gada
  31. septembra lēmumu Nr. 3,
  32. gada
  33. septembra lēmumu Nr. 28,
  34. gada
  35. septembra lēmumu Nr. 63,
  36. gada
  37. septembra lēmumu Nr. 72,
  38. gada
  39. septembra lēmumu Nr. 39,
  40. gada
  41. septembra lēmumu Nr. 51,
  42. gada
  43. septembra lēmumu Nr. 87,
  44. gada
  45. oktobra lēmumu Nr. 7 un
  46. gada
  47. oktobra lēmumu Nr.
  48. [13] Lietas faktisko vai tiesisko apstākļu maiņa nav konstatēta. [14] Izvērtējot likumprojektu, CVK nekonstatē, ka likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. CVK konstatē, ka likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"
  49. panta ceturtās daļas
  50. punktu CVK nolemj: reģistrēt iniciatīvas grupas
  51. gada
  52. oktobrī iesniegto likumprojektu "Likums par
  53. gada
  54. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". Pielikumā: likumprojekts "Likums par
  55. gada
  56. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" atcelšanu". 1 Skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
  57. gada
  58. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020
  59. punktu. 2 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
  60. gada
  61. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014
  62. punktu. 3 Skat. Satversmes tiesas
  63. gada
  64. oktobra spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas
  65. gada
  66. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-
  67. 4 Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01,
  68. punkts. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs M. Zviedris Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.