Par atbalsta sniegšanu Ukrainai, izmantojot Krievijas imobilizētos aktīvus, nodrošinot spējas sevi aizsargāt un novērtējot panākumus ceļā uz iestāšano

Saeimas paziņojums Par atbalsta sniegšanu Ukrainai, izmantojot Krievijas imobilizētos aktīvus, nodrošinot spējas sevi aizsargāt un novērtējot panākumus ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā Daru zināmu, ka Saeima šā gada

1. oktobra sēdē, atsaucoties uz savu
2. gada
3. februāra paziņojumu "Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti",
4. gada
5. aprīļa paziņojumu "Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā",
6. gada
7. decembra paziņojumu "Par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības",
8. gada
9. novembra paziņojumu "Par atbalstu sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu",
10. gada
11. decembra paziņojumu "Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā",
12. gada
13. februāra paziņojumu "Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai",
14. gada
15. oktobra paziņojumu "Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā",
16. gada
17. februāra paziņojumu "Apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai", kā arī Saeimas
18. gada
19. jūnija paziņojumu "Par Ukrainas uzaicināšanu NATO"; uzsverot, ka kategoriski nosoda prettiesisko un neprovocēto Krievijas agresiju un pastāvīgos starptautisko tiesību pārkāpumus, kas Ukrainā turpinās jau kopš
20. gada un
21. gadā uzsāktā pilna mēroga bruņotā iebrukuma Ukrainā nolūkā apdraudēt tās suverenitāti un starptautiski atzītās robežas, kā arī Krievijas regulāros uzbrukumus, kas nepārprotami tiek plānoti un vērsti pret civiliedzīvotājiem, civilo un enerģētikas infrastruktūru; apliecinot nemainīgu atbalstu Ukrainai un tās tautai cīņā par savu neatkarību, suverenitāti un tiesībām pašiem lemt par savas valsts nākotni, tai skaitā par savu piederību starptautiskām organizācijām un militārām aliansēm; norādot, ka Krievijai jāuzņemas pilna atbildība par visiem tās noziegumiem pret Ukrainu, kas iekļauj gan tās agresijas kara uzsākšanu, gan starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, tai skaitā Ukrainas bērnu deportāciju, un ka Krievijai ir jākompensē visi ar šiem pārkāpumiem nodarītie zaudējumi Ukrainas valstij un tās iedzīvotājiem; vēršot uzmanību uz to, ka Krievija apzināti apdraud mieru un starptautisko tiesību principos balstīto kārtību visā Eiropā, par ko liecina Krievijas provokatīvie NATO dalībvalstu gaisa telpas robežu pārkāpumi, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, kā arī slēpti hibrīduzbrukumi vairākās Eiropas valstīs notiekošajiem vēlēšanu un citiem demokrātiskajiem procesiem nolūkā palielināt polarizāciju un sēt iedzīvotājos neuzticību valsts iestādēm; norādot uz to, ka Krievijas mērķis ir apdraudēt mieru un tiesību normās balstīto starptautisko kārtību, ka tā pārkāpj ANO Statūtu pamatprincipus par spēka nelietošanu, klaji ignorē citu valstu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, kā arī īsteno dažādu veidu uzbrukumus un provokācijas nolūkā panākt to, lai Ukrainai sniegtais citu valstu atbalsts mazinātos, atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās reformas un progresu, ko tā panākusi, turpinot cīņu pret Krievijas militāro agresiju; atkārtoti aicina izmantot visas iespējas atbalstīt Ukrainu tās cīņā par savas valsts un visas Eiropas drošību; mudina Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi bez kavēšanās sākt ar Ukrainu un Moldovu pievienošanās Eiropas Savienībai sarunu klasteru atvēršanu, tādējādi, atzinīgi novērtējot Ukrainas līdz šim gūto progresu, neraugoties uz Krievijas īstenoto agresijas karu; apliecina, ka Latvija ir gatava sniegt Ukrainai atbalstu, kas tai nepieciešams reformu īstenošanā un ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā; aicina Eiropas Savienības dalībvalstis panākt vienošanos par imobilizēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu pilnvērtīgu izmantošanu Ukrainas atbalstam, tai skaitā militārajā un rekonstrukcijas jomā; uzsver, cik liela nozīme ir sankcijām, kas ierobežo Krievijas piekļuvi resursiem un tehnoloģijām un tādējādi mazina tās ekonomiskās un militārās spējas turpināt agresijas karu Ukrainā; atzinīgi novērtē un apsveic Eiropadomes
22. gada
23. oktobra sanāksmē panākto vienošanos par Eiropas Savienības sankciju
24. kārtu, kas vērsta pret Krievijas enerģētikas, finanšu pakalpojumu un militāri rūpnieciskā sektora uzņēmumiem un paredz pilnīgu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu un tās ēnu flotes turpmāku ierobežošanu; aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis vēl vairāk stiprināt sankcijas pret Krieviju un izstrādāt jaunus priekšlikumus par to, kā ierobežot Krievijas energoresursu tirdzniecību, tai skaitā vēršoties pret ēnu flotes ekosistēmu, un kā vājināt Krievijas finanšu sektoru, liegt Krievijai piekļuvi Eiropā radītām tehnoloģijām un pakalpojumiem un novērst sankciju apiešanas iespējas; apliecina Latvijas gatavību kopīgi ar Ukrainu un citiem partneriem nodrošināt drošu mājupceļu tiem ukraiņiem, kuri atgriežas Ukrainā, īpaši deportētajiem bērniem; rosina partnerus bez kavēšanās sniegt Ukrainai visu nepieciešamo militāro atbalstu, tai skaitā nodrošināt efektīvu pretgaisa aizsardzību un tālās darbības ieročus un ļaut Ukrainai šos ieročus izmantot tādā veidā, kādu tā uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tostarp izmantot bez ierobežojumiem arī pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem mērķiem; aicina partnerus iedzīvināt pieeju "miers caur spēku" taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā. Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa Rīgā
25. gada
26. oktobrī