Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam "CVE-2" Cieceres pagastā, Saldus novadā, teritorijas izmantošanas un apbūv

Saldus novada domes saistošie noteikumi Nr. 24 Saldū

1. gada
2. oktobrī Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam "CVE-2" Cieceres pagastā, Saldus novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Pieņemti ar Saldus novada domes
3. gada
4. oktobra ārkārtas sēdes lēmumu (prot. Nr. 15,
5. §) Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
6. pantu, Ministru kabineta
7. gada
8. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
9. punktu Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam "CVE-2" Cieceres pagastā, Saldus novadā", saistošās daļas: 1.
10. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 1.
11. Grafiskā daļa - karte "Teritorijas funkcionālais zonējums". Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
12. Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Saldus novada domes priekšsēdētājs M. Zusts
13. pielikums Saldus novada domes
14. gada
15. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 24 Saldus novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90009114646 Striķu iela 3, Saldus, Saldus nov., LV-3800 pasts@saldus.lv http://www.saldus.lv Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam "CVE-2" Cieceres pagastā, Saldus novadā Redakcija 1.
16. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs
17. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā 1.
18. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.
19. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI
20. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 2.
21. Transporta infrastruktūras teritorija 2.
22. Mežu teritorija 2.
23. Lauksaimniecības teritorija 2.
24. Ūdeņu teritorija
25. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
26. Citi nosacījumi 4.
27. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
28. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS IZMANTOŠANAI, KAS IR ATŠĶIRĪGAS NO TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ NOTEIKTĀ 1.
29. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS 1.1.
30. Noteikumu lietošana
31. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - Noteikumi) darbības robežas atbilst zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 84250050395; 84250050198; 84250050253 Cieceres pagastā, Saldus novadā robežām pilnā zemes vienību apmērā un zemes vienību ar kadastra numuru 84250050142 Cieceres pagastā, Saldus novadā daļējā platībā robežām (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).
32. Noteikumu darbības robežas ir noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums".
33. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Brocēnu novada teritorijas plānojuma noteikumu prasības tiktāl, ciktāl Noteikumi nenosaka citādi.
34. Noteikumos atļauto izmantošanas veidu aprakstam funkcionālajās zonās pievienoti izmantošanas veidu kodi, atbilstoši Ministru kabineta
35. gada
36. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu kodiem. 1.1.
37. Definīcijas
38. Mirgošana - vēja elektrostacijas rota lāpstiņu kustības radīts periodisks noēnojums uz zemes un dažādu objektu virsmas.
39. Sākotnējais izvērtējums - paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums Nr. AP24SI0078 (Valsts vides dienests, 29.02.2024.). 1.
40. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI 1.2.
41. Prasības transporta infrastruktūrai
42. Vēja parka būvprojekta ietvaros precizē esošo ceļu klātnes stiprību un projektē nepieciešamos ceļa pastiprināšanas pasākumus, nepieciešamības gadījumā paredzot visa vēja elektrostaciju transportēšanai nepieciešamā autoceļa posma vai tā daļas pārbūvi nestspējas apstākļu uzlabošanai.
43. Ceļiem, pa kuriem plānots transportēt vēja elektrostacijas, ceļa slodzes nestspēju jānodrošina lielāku par 250 kN/m
45. Būvprojektā jānosaka šķērsprofili jaunbūvējamajiem un pārbūvējamajiem autoceļiem. 1.2.
46. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
47. Lokālplānojuma teritorijā vēja elektrostaciju un to atbalstošās infrastruktūras nodrošināšanai ar elektrību izmanto elektrokabeļus atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam.
48. Elektrokabeļus pēc iespējas gulda zem ceļa klātnes vai ceļa nodalījuma joslā, risinājumu precizējot būvprojektā. 1.2.
49. Prasības apbūvei
50. Vēja elektrostacijas izvieto ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma "Vēja parka "CVE-2" būvniecībai Saldus novada Cieceres, Gaiķu un Lutriņu pagastu teritorijā" ziņojumā noteikto nekustamo īpašumu zemes vienības robežās, atrašanās vietas precizējot būvprojektā. Vēja elektrostaciju būvniecība pārējās zemes vienībās pieļaujama, veicot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
51. Vēja elektrostaciju un tai tieši funkcionāli nepieciešamo teritoriju atļauts iežogot.
52. Vēja elektrostacijas aprīko ar putnu video detektēšanas sistēmām (primāri putnu sugu mazais ērglis un jūras ērglis detektēšanai), kas uz laiku aptur elektrostaciju darbību. Sistēmas izmanto vismaz laika posmā no
53. aprīļa līdz
54. septembrim. Vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā, ievērojot vēja parka ekspluatācijas putnu faunas monitoringā konstatēto, ja nepieciešams vēja elektrostacijas aprīko ar putnu video detektēšanas sistēmām, citām putnu sugām, īpaši plēšputniem.
55. Sikspārņu sugu aizsardzībai vēja elektrostacijas ekspluatācijas laikā no
56. maija līdz
57. septembrim laika posmā no saulrieta līdz saullēktam nodrošina tās apturēšana, ja vēja ātrums turbīnas rotora augstumā ir 6 m/s vai mazāks un gaisa temperatūra ir augstāka par +10°C.
58. Vēja elektrostaciju būvniecības teritorijā un tiešā tās tuvumā veic pasākumus koku stumbru aizsardzībai, izmantojot individuālos koku aizsardzības vairogus vai pagaidu koka žogus.
59. Īpaši aizsargājamo biotopu teritorijā nav pieļaujama būvdarbu veikšana un materiālu vai iekārtu uzglabāšana, tajā skaitā īslaicīga.
60. Ja vēja elektrostaciju būvniecības laukumā un jaunbūvējamo pievedceļu trašu teritorijā konstatē lielu akmeņus (> 4 m3), tos pārvieto uz vietu, kur tos neskars būvniecība. Pārvietojot akmeņus, pēc iespējas saglabā akmens orientāciju pret debespusēm, lai neietekmētu uz tiem augošo ķērpju un sūnu sugu daudzveidību.
61. Lai nodrošinātu teritorijā konstatēto dabas vērtību aizsardzību, atsevišķu vēja elektrostaciju izbūves laukumu un pievedceļu detalizētas projektēšanas un būvniecības laikā (tai skaitā plānojot materiālu novietnes un tehnikas pārvietošanos), ņem vērā konstatēto dižkoku, īpaši aizsargājamo sugu atradņu vai augstas dabas vērtības koku izvietojumu.
62. Plānojot ceļu un meliorācijas grāvju būvniecību, saglabā nobrauktuves uz kvartālstigām, pieguļošajiem ceļiem un dabiskajām brauktuvēm.
63. Vēja elektrostacijas pamatu būvprojekta izstrādē iesaista sertificētu ģeotehniķi, kurš veic zemes vienības grunts apstākļu izvērtējumu.
64. Vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk kā 800 m no dzīvojamām un publiskām ēkām. 1.2.
65. Prasības teritorijas labiekārtojumam
66. Gaisa kuģu lidojumu drošībai diennakts tumšajā laikā visas vēja elektrostacijas aprīko ar vienas krāsas aizsargapgaismojumam, kas darbojas sinhroni.
67. Vēja elektrostacijas krāso gaiši pelēkā krāsā, bet stacijām, kuras tiek izbūvētas mežā, to masta pirmo posmu krāso ar krāsas pakāpenisku pāreju no tumši zaļas uz gaiši pelēku.
68. Ja teritorija, kur veikta koku cirte vai atmežošana elektrostaciju konstrukciju transportēšanai un uzstādīšanai, nav funkcionāli nepieciešama vēja elektrostaciju ekspluatācijai, vēja parka operators tajā veic meža mākslīgu atjaunošanu ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc vēja elektrostacijas uzstādīšanas.
69. 50 m rādiusā ap vēja turbīnu pamatnēm uztur no veģetācijas brīvu zemes virsmu vai nodrošina regulāru zāles nopļaušanu sikspārņu monitoringa periodā. 1.2.
70. Prasības vides risku samazināšanai
71. Vēja elektrostaciju plāno un ekspluatē tā, lai tās radītā mirgošanas efekta ietekmes laiks dzīvojamajās un publiskajās ēkās nepārsniegtu šādus rādītājus: 27.
72. 30 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai netiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai; 27.
73. 8 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai tiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai; 27.
74. 30 minūtes diennaktī.
75. Vēja elektrostacijas būvprojektēšanas laikā veic mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinus, nosakot ietekmētās apbūves teritorijas un prognozē mirgošanas efekta ietekmes laiku. Mirgošanas efekta ietekmes laiku vērtē visās dzīvojamajās un publiskajās ēkās, kas atrodas tuvāk nekā 3 km attālumā no vēja elektrostacijas.
76. Ja tiek prognozēta šo noteikumu
77. apakšpunktā noteikto rādītāju pārsniegšana, Energoapgādes komersants paredz un īsteno pasākumus mirgošanas efekta ietekmes laika samazināšanai līdz šo noteikumu
78. apakšpunktā noteiktajiem rādītājiem.
79. Energoapgādes komersants būvniecības būvprojektam pievieno mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinu, kas apliecina plānotās vēja elektrostacijas atbilstību šo noteikumu
80. apakšpunktā noteiktajiem rādītājiem.
81. Ja vēja elektrostacijas ekspluatācijas laikā tiek izbūvētas jaunas dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas tuvāk nekā 3 km attālumā no vēja elektrostacijas, energoapgādes komersants pēc pieprasījuma saņemšanas no pašvaldības veic mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinus jaunbūvējamajai ēkai, un, ja tiek prognozēta šo noteikumu
82. apakšpunktā noteikto rādītāju pārsniegšana, energoapgādes komersants paredz un īsteno pasākumus mirgošanas efekta ietekmes laika samazināšanai līdz šo noteikumu
83. apakšpunktā noteiktajiem rādītājiem.
84. Energoapgādes komersants ne vēlāk kā līdz kārtējā gada
85. janvārim iesniedz pašvaldībā pārskatu par īstenotajiem mirgošanas efekta ietekmes laika ierobežošanas pasākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā.
86. Vēja elektrostaciju būvprojekta izstrādes laikā atkārtoti veic zemas frekvences trokšņa aprēķinus, lai apliecinātu, ka plānotais vēja parks neradīs zemas frekvences trokšņa piesārņojumu, kas pārsniedz 20 dB (A) atzīmi dzīvojamajās un publiskās ēkās, kas atrodas līdz 2 km attālumā no vēja elektrostacijas.
87. Vēja elektrostacijas, kas izvietotas tuvāk nekā 300 m no pašvaldības ceļa vai valsts autoceļa ass aprīko ar drošības sistēmām, kas nodrošina elektrostacijas darbības apturēšanu apledojuma gadījumā.
88. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ 2.
89. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA 2.1.
90. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) 2.1.1.
91. Pamatinformācija
92. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi. 2.1.1.
93. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
94. Inženiertehniskā infrastruktūra