Par Ropažu novada pašvaldības domes 2025. gada 4. jūnija saistošo noteikumu Nr. 21/25 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema te

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/118 Rīgā

1. gada
2. novembrī Par Ropažu novada pašvaldības domes
3. gada
4. jūnija saistošo noteikumu Nr. 21/25 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu
5. Ropažu novada pašvaldības (turpmāk - Pašvaldība) dome (turpmāk - Dome)
6. gada
7. martā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"1 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 14/24), ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (turpmāk - Lokālplānojums). Lokālplānojuma darbību
8. gada
9. jūnijā ar rīkojumu2 apturēja par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministre (turpmāk attiecīgajā locījumā - ministre vai ministrs), ņemot vērā par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajā ministrijā (turpmāk - Ministrija) saņemtajos apstrīdēšanas iesniegumos minēto, kā arī Valsts vides dienesta (turpmāk - Dienests) norādīto, ka Lokālplānojuma
10. redakcijas3 risinājums neatbilst Aizsargjoslu likumā noteiktajam attiecībā uz applūstošajām teritorijām.4
11. Saistošie noteikumi Nr. 14/24 atcelti ar Ropažu novada pašvaldības domes
12. gada
13. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 33/24 "Par Ropažu novada pašvaldības domes
14. gada
15. marta saistošo noteikumu Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" atcelšanu".5
16. Pašvaldības Dome
17. gada
18. jūnijā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 21/25 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"6 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 21/25), ar kuriem tika apstiprināta Lokālplānojuma
19. redakcija.7 Saistošie noteikumi Nr. 21/25 stājās spēkā
20. gada
21. jūnijā (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 21/25 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts
22. gada
23. jūnijā8).
24. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - Likums)
25. panta
26. punkts noteic, ka Ministrija izvērtē pašvaldību lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams Likuma
27. un
28. pantā minēto darbību veikšanai.
29. Likuma
30. un
31. pants nosaka lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc ministra iniciatīvas un pašvaldības lokālplānojuma pārsūdzēšanas kārtību.
32. Atbilstoši Likuma
33. panta pirmajai daļai Lokālplānojuma
34. redakcijas pārsūdzēšanas termiņš beidzās
35. gada
36. jūlijā. Iesniegumi, nolūkā apstrīdēt Lokālplānojuma
37. redakciju, Ministrijā netika saņemti.
38. Ministrija konstatēja, ka Lokālplānojuma
39. redakcijas pilnveidošanas procesā pēc būtības nav mainīti tā risinājumi, bet ir precizēts Paskaidrojuma raksts un Lokālplānojuma
40. redakcijas Pielikums papildināts ar pielikumiem,9 kas Pašvaldības ieskatā argumentē un pamato faktu, ka lielākā daļa Lokālplānojuma teritorijas nav applūstoša.
41. Ministrija ar
42. gada
43. jūlija vēstuli Nr. 15-2/345110 informēja Pašvaldību, ka ministrs patur iespēju izmantot Likuma
44. pantā piešķirtās tiesības sešu mēnešu laikā pēc Lokālplānojuma
45. redakcijas stāšanās spēkā pēc savas iniciatīvas izdot rīkojumu par saistošo noteikumu Nr. 21/25 apturēšanu.
46. Ņemot vērā šā rīkojuma 1.,
47. un
48. punktā minēto, Ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā11 pieejamo Lokālplānojuma dokumentāciju un Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamos dokumentus un to atbilstību normatīvajiem aktiem.
49. Izvērtējot Lokālplānojuma
50. redakcijas saturu un izstrādes procedūru, konstatēju: 10.
51. Lokālplānojuma
52. redakcijas pilnveidošana uzsākta, pamatojoties uz Domes
53. gada
54. augusta lēmumu Nr. 3407 "Par lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, pilnveidošanu".12 10.
55. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi13 attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā, pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti. 10.
56. Lokālplānojuma
57. redakcijas publiskā apspriešana organizēta no
58. gada
59. oktobra līdz
60. gada
61. novembrim,14 ar neklātienes tiešsaistes sanāksmi
62. gada
63. novembrī. No ziņojuma par Lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem15 (turpmāk - ziņojums) izriet, ka normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi sabiedrības informēšanai ir ievēroti. Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti fizisku vai juridisku personu iebildumi vai priekšlikumi un institūcijas saskaņojušas Lokālplānojuma risinājumus, izņemot Dienestu, kas sniedzis negatīvu atzinumu.16 Dienests norādījis, ka Lokālplānojuma
64. redakcijā nav gūti pierādījumi par teritorijas neapplūšanu pirms aizsargdambja pārbūves, par aizsargdambja pārbūves likumību
65. gadā, kā arī par Lokālplānojuma teritorijas uzbēršanas likumību
66. gadā. Dienesta atzinuma saturs ietverts ziņojuma
67. pielikumā un tajā norādīts, ka Dienests, izvērtējot Lokālplānojuma
68. redakciju, secinājis, ka tā projekts un arī spēkā esošais teritorijas plānojums Lokālplānojuma teritorijā neatbilst vides normatīvajiem aktiem. Dienesta ieskatā
69. gadā veiktā aizsargdambja rekonstrukcija ir vērtējama kā aizsargdambja pārbūve, kas varētu novērst vairāku hektāru plašas teritorijas applūšanu Lielās Juglas palienē. Šādas darbības veikšanai bija jāsaņem Dienesta tehniskie noteikumi, kā to paredzēja Ministru kabineta
70. gada
71. februāra noteikumu Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums"17 8.
72. apakšpunkts.18 Vienlaikus Dienests norādījis, ka
73. gadā veikto aizsargdambja pārbūvi jau tolaik nepieļāva Aizsargjoslu likuma
74. panta pirmās daļas
75. punkts.
76. Izvērtējot Lokālplānojuma
77. redakcijas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (turpmāk - apbūves noteikumi), konstatēju: 11.
78. Atbilstoši apbūves noteikumu
79. un
80. punktam Lokālplānojuma
81. redakcijas teritorijā maksimālais palu ūdens līmenis ir 2,70 m Latvijas normālo augstumu sistēmā epohā 2000,5 (turpmāk - LAS 2000,5) un sekojoši, paredzēta ielu projektēšana 0,005 m augstāk par minēto maksimālo palu ūdens līmeni, kā arī noteikts, ka ēku būvprojektos pagalma zemes virsmas augstuma atzīme plānojama 0,40 m augstāk, sasniedzot 3,05 m LAS 2000,
82. 11.
83. Apbūves noteikumu 54.
84. apakšpunkts noteic, ka vienlaicīgi ar ielu būvniecības dokumentācijas izstrādi jāveic grunts uzbēršanas (pacelšanas) dokumentācijas izstrāde. Proti, jau uzbērto teritoriju plānots uzbērt vēl vairāk.
85. Saistībā ar Lokālplānojuma teritoriju hronoloģiskā secībā konstatēju: 2003.-
86. gads 12.
87. Ar Rīgas rajona Garkalnes pagasta padomes
88. gada
89. decembra lēmumu tika uzsākta detālplānojuma izstrāde Rīgas rajona Garkalnes pagasta saimniecībām "Zvejnieki" un "Brekši"19 (turpmāk - Detālplānojums).20 Teritorijas plānošanas likuma21 pārejas noteikumu
90. punkts noteica, ka detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta līdz
91. gada
92. augustam un kuri ir par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai detālplānojumā ietvertajā teritorijā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, izstrādā un apstiprina līdz
93. gada
94. oktobrim. Garkalnes novada pašvaldības dome ar
95. gada
96. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi"22 (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 22), apstiprinot Detālplānojumu,23 neievēroja Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu
97. punkta prasības. Paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 22 publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts
98. gada
99. jūlijā.24 Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldībai teritorijas plānošanas jomā normatīvie akti piešķir lielu rīcības brīvību, kas tomēr nav neierobežota. Par vadlīnijām rīcības brīvības pareizai, adekvātai izmantošanai teritorijas plānošanas jomā jākalpo gan vispārējiem tiesību principiem un valsts pārvaldes principiem, gan teritorijas plānošanas principiem. Lai teritorijas plānošanas dokuments būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem.25 12.
100. Detālplānojuma risinājums paredzēja daļēju applūstošās teritorijas uzbēršanu, izveidot 24 jaunus zemes gabalus retinātai savrupmāju (ģimenes māju) apbūvei,26 nosakot minimālo jaunveidojamās zemes vienības platību 2400 m2 savrupmājai un 1200 m2 dvīņu mājai, un citus apbūves parametrus, tai skaitā ierobežojot apbūves laukumu 10 % no zemes gabala platības. Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Zemesgabali "Zvejnieki", "Brekši" atrodas Juglas ezera katlienē Lielās Juglas labajā krastā pie satekas ar Mazo Juglu teritorijas Z daļa ir pārmitrināta un atrodas tikai 0,5 m - 1,0 m augstāk par pašreizējo upes līmeni. Lai teritorijas zemākās vietas pasargātu no applūšanas, teritorija tiks pacelta (tiks veikti grunts uzbēršanas darbi) līdz kopējam augstumam, uzberot grunti 2,31 m, jo palu laikā neuzbērtā teritorija applūst [..] Lai izvairītos no teritoriju aplūšanas Z daļā detālplānojumā ir paredzētas grunts uzbēršana, kas ir jāveic pirms tiek uzsākta būvniecība".27 Saskaņā ar Detālplānojuma izstrādes laikā spēkā esošo Aizsargjoslu likuma
101. panta pirmās daļas
102. punktu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas brīdī normatīvajā regulējumā nebija ietverts efektīvs mehānisms, kā uzraudzīt pašvaldības izdoto saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts detālplānojums, tiesiskumu. Ministrijas kompetencē neietilpa pašvaldību detālplānojumu atbilstības izvērtēšana augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.28 Attiecīgi Ministrija nav vērtējusi Detālplānojumu. 12.
103. Atbilstoši Garkalnes teritorijas plānojuma 2004.-
104. gadam (turpmāk - Garkalnes
105. gada TP) grafiskajai daļai Detālplānojuma teritorija bija noteikta kā Turpmākās izpētes teritorija, turklāt ar 1 % applūstamības varbūtību (+ 1,64 m Baltijas
106. gada normālo augstumu sistēma (BAS-77)), secīgi - Aizsargjoslu likuma izpratnē tā bija applūstoša teritorija. Saskaņā ar Garkalnes
107. gada TP apbūves noteikumiem Turpmākās izpētes teritorijām zemes un būvju izmantošanas veidi jāprecizē un jānosaka "Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2007.-
108. gadam". Turpat apbūves noteikumu tabulā Nr. 2 "Zemes gabalu saraksts, kuri atrodas turpmākās izpētes teritorijā" ietvertas Detālplānojuma zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 8060 011 0006 un Nr. 8060 011
109. No minētā secināms, ka ar Detālplānojumu nebija iespējams grozīt Garkalnes
110. gada TP noteiktās Turpmākās izpētes teritorijas un noteikt funkcionālo zonējumu, kas pieļauj dzīvojamo apbūvi. Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā29 norādīts, ka atbilstoši Rīgas rajona Garkalnes pagasta attīstības plānam teritorijas iepriekšējā izmantošana bijusi Dabas pamatnes teritorija. Saskaņā ar Garkalnes
111. gada TP apbūves noteikumiem Dabas pamatnes vai atklātas (brīvās) izbūves teritorijas ietver: 1) parku, skvēru un zaļo zonu teritorijas jeb apstādījumu teritorijas; 2) mežsaimniecības teritorijas; 3) kapsētas; 4) publiskās pludmales; 5) ūdeņus jeb ūdens baseinu teritorijas (Ū), kā arī hidrotehniskās būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (krastmalu nostiprināšanas, kuģošanas ceļu aizsargāšanas būves, ostas, ūdens transporta līdzekļu piestātnes, peldētavas u.c.); 6) ūdenssaimniecības būvju teritorijas, t.i. teritorijas, kas nepieciešamas būvēm, kas saistītas ar noteikta ūdens baseina ūdens režīma uzturēšanu (slūžas, dambji, krastmalu nostiprinājumi u.c.); 7) vietējās nozīmes rekreācijas zonas; 8) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; 9) Rīgas pilsētas mežaparka zonas no Rīgas pilsētas īpašumā esošajiem mežiem. Garkalnes
112. gada TP apbūves noteikumi paredzēja izņēmumu Upesciema teritorijā, ļaujot transformēt Dabas pamatnes teritorijas par Savrupmāju retinātas apbūves teritorijām. Šī izņēmuma norma (apbūves noteikumu 4.
113. apakšnodaļa) paredzēja, ka būves nedrīkst izvietot aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja vien apbūves noteikumi nenosaka citādāk. Secīgi šāda norma jau pēc savas būtības bija prettiesiska, jo pašvaldības saistošajiem noteikumiem jāatbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, t.i., tie nevar paredzēt no Ministru kabineta vai likumiem atšķirīgu (saudzējošāku) regulējumu (konkrētajā gadījumā pretrunu Aizsargjoslu likumam). 12.
114. Garkalnes
115. gada TP apbūves noteikumu 9.
116. nodaļā "Detālplānojumi, kuri apstiprināti detalizējot "Garkalnes novada teritorijas plānojumu 2004.-
117. gadam" ir rodams ieraksts par Detālplānojumu ar piezīmi: sakarā ar nesakārtotu dokumentāciju, sējums nav nosūtīts RAPLM30 un VZD. Tas pirmšķietami liek secināt, ka Detālplānojums neatbilda tiesību normām un spēkā esošo detālplānojumu sarakstā tas iekļauts formāli. 12.
118. Ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra
119. gada
120. novembra rīkojumu "Par Garkalnes pagasta padomes
121. gada
122. decembra saistošo noteikumu Nr. 13 "Par Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu 2004.-
123. gadam" darbības apturēšanu" tika apturēts Garkalnes
124. gada TP, kur pirmais punkts pamatots ar neatbilstību Aizsargjoslu likuma
125. panta pirmās daļas
126. punktam: "[..] virszemes ūdens objektu aizsargjoslās aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Teritorijas plānojumā ir paredzēta retināta un blīva savrupmāju apbūve virszemes ūdens objektu aizsargjoslu teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados." Kaut arī Detālplānojums neatbilda Garkalnes
127. gada TP un pretēji Aizsargjoslu likuma regulējumam paredzēja veikt applūstošas teritorijas ar 1 % applūstamības varbūtību apbūvi, tā laika pašvaldība Detālplānojumu neatcēla.
128. gads 12.
129. Atbilstoši Garkalnes teritorijas plānojuma 2007.-
130. gadam (turpmāk - Garkalnes
131. gada TP) grafiskajai daļai Detālplānojuma teritorija bija noteikta kā Turpmākās izpētes teritorija, turklāt ar 1 % applūstamības varbūtību, secīgi - Aizsargjoslu likuma izpratnē tā bija applūstoša teritorija. Detālplānojuma risinājumi netika integrēti Garkalnes
132. gada TP. Garkalnes
133. gada TP apbūves noteikumu 6.12.
134. apakšnodaļas
135. punkts noteica, ka Turpmākās izpētes teritorijām zemes un būvju izmantošanas veidi jāprecizē un jānosaka nākamajā Garkalnes novada teritorijas plānojumā. Turpat tālāk
136. punktā norādīts, ka līdz plānošanas pabeigšanai šajās teritorijās atļauta tikai esošā, likumīgi uzsāktā izmantošana, bet jebkura jauna būvniecības iecere nododama publiskajai apspriešanai. Tāpat kā Garkalnes
137. gada TP, arī Garkalnes
138. gada TP apbūves noteikumu
139. tabulā "Zemes gabalu saraksts, kuri atrodas turpmākās izpētes teritorijā" abas Detālplānojuma zemes vienības ir noteiktas kā Turpmākās izpētes teritorijas. Atbilstoši Garkalnes
140. gada TP Paskaidrojuma raksta
141. nodaļā "Dabas pamatnes teritorijas" minētajam Upesciema teritorija noteikta kā Ūdensbūvju teritorija, kurā ietilpst Upesciema bijušās zivsaimniecības dīķu komplekss, no kura daļa tiek apsaimniekota, bet daļā notiek dzīvojamo māju un atpūtas objektu izveide. Kā tobrīd, tā arī šobrīd Lokālplānojuma teritorijā nav pastāvējusi neviena dzīvojamā ēka vai atpūtas objekts. Arī Garkalnes
142. gada TP apbūves noteikumos ietverto detālplānojumu sarakstā tika ietverts Detālplānojums ar piezīmi: sakarā ar nesakārtotu dokumentāciju, sējums nav nosūtīts RAPLM un VZD, kas liek secināt, ka arī Garkalnes
143. gada TP ietvaros Detālplānojums neatbilda tiesību normām un spēkā esošo detālplānojumu sarakstā tas iekļauts formāli. 12.
144. Satversmes tiesa
145. gada
146. februārī ar spriedumu lietā Nr. 2006-09-03 (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2006-09-03) atzina, ka Aizsargjoslu likuma
147. panta pirmās daļas
148. punkta interpretācijai ir jāatbilst mērķim, kas izvirzīts Aizsargjoslu likumā un citos vides normatīvajos aktos. Lai normas interpretācija atbilstu šai prasībai, norma ir jāizprot tādējādi, ka tā aizliedz celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Analogu atziņu Satversmes tiesa ietvēra arī
149. gada
150. decembra spriedumā Nr. 2007-12-
151. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma
152. panta otrajai daļai31 Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 pasludināšanu Detālplānojums, kas paredzēja applūstošās teritorijas uzbēršanu dzīvojamās apbūves veidošanai, bija atzīstams par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža.
153. gads 12.
154. No Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2009.-
155. gadam (turpmāk - Garkalnes
156. gada TP) izriet, ka tajā tika integrēti Detālplānojuma risinājumi par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei, proti, ar prettiesiska Detālplānojuma integrēšanu Garkalnes
157. gada TP, Detālplānojuma teritorija tika noteikta par neapplūstošu. Neatkarīgi no minētā, Aizsargjoslu likuma prasības kā augstāka juridiskā spēka tiesību normas prevalē pār pašvaldības teritorijas plānojumu, kas apstiprināts saistošo noteikumu veidā. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā neattēlojot applūstošo teritoriju (palieni), nebija pamats pieņemt, ka tādējādi iepriekš applūstoša teritorija dabā kļuva neapplūstoša. Kā atzinusi Augstākā tiesa, teritorijas plānojumā nevar atļaut apbūvi teritorijā, kurā, ja nebūtu notikusi prettiesiska zemes virsmas līmeņa paaugstināšana, Aizsargjoslu likums apbūvi nepieļautu.32 Aizsargjoslu likuma normas definē applūstošo teritoriju un atkarībā no tās paredz virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas platumu. Šīs ir materiālo tiesību normas, kuras pašas par sevi nosaka applūstošās teritorijas un aizsargjoslas, un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt šo normu ievērošanu.33 Turklāt aizsargjoslas novietojuma un tās robežu noteikšana nenodibina aizsargjoslas tiesisko pamatu kā tādu, jo to nodibina Aizsargjoslu likums. Tādējādi vispārīgi aizsargjoslas esība nav atkarīga no tās attēlošanas teritorijas plānojumā, bet gan ir juridisks fakts - dabā pastāvošs objekts, kas ir klasificējams kā viens no Aizsargjoslu likumā paredzētajiem objektiem.34 12.
158. Lokālplānojuma
159. redakcijas Paskaidrojuma raksta pielikumā pievienots Rīgas rajona Garkalnes pagasta īpašuma "Brekši" (kad. Nr. 8060-011-0180) Vienkāršotās rekonstrukcijas projekts35 (turpmāk - Aizsargdambja
160. gada renovācijas projekts), kas paredzēja Lokālplānojuma teritorijā izrakt 322 m garu pioniergrāvi, kā arī grunts izstrādi no pastāvošā dīķa teritorijas austrumu daļā, lai izveidotu dambja pagarinājumu, kas nodrošinātu īpašuma teritorijas aizsardzību pret applūšanu. Dienests savā atzinumā36 Lokālplānojuma izstrādātājai SIA "Reģionālie projekti" un Pašvaldībai norādījis, ka: "Dienests šādu būvniecības ieceri traktē, kā dambja pārbūvi, jo tā izmainītu (varētu novērst) vairāku hektāru plašas teritorijas applūšanu Lielās Juglas palienē, kam tādējādi būtu bijis jāpieprasa Dienesta tehniskie noteikumi, kā to paredzēja Ministru kabineta
161. gada
162. februāra noteikumu Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" 8.
163. apakšpunkts." Lokālplānojuma
164. redakcijas Paskaidrojuma rakstam pievienota Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MELIORPROJEKTS" (turpmāk - MELIORPROJEKTS)
165. gada
166. aprīļa vēstule Nr. 04/1-0.3/76 Par 10 % nodrošinājuma applūduma līniju Garkalnes novada zemes īpašumos "Zvejnieki" un "Brekši",37 kas adresēta SIA "DIVUPE", un kurā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā gar Lielās Juglas upi pēc aizsargdambja renovācijas zemes virsmas augstuma atzīmes ir 2,00 ÷ 2,90 m, proti, līdz ar aizsargdambja pagarināšanu tika novērsta Lokālplānojuma teritorijas applūšana. Arī MELIORPROJEKTS
167. gada
168. janvāra vēstule Nr. 01-0.3/14-e, kas adresēta Pašvaldības būvvaldei, apliecina, ka tieši Aizsargdambja
169. gada renovācijas projekta ietvaros veiktā būvniecība ir novērsusi Detālplānojuma (šobrīd Lokālplānojuma) teritoriju no pavasara palu augstajiem ūdens līmeņiem. Ministrija pirmšķietami pievienojas Dienesta
170. gada
171. novembra atzinumā Nr. 11.2/AP/11529/2024 un
172. gada
173. februāra atzinumā Nr. 2.4/CS/251/2024 norādītajam, ka veiktā būvniecība atbilst pārbūvei nevis rekonstrukcijai. Dienests citustarp norādīja,38 ka tā rīcībā trūkst informācijas par Aizsargdambja
174. gada renovācijas projekta ietvaros veiktās būvniecības likumību, turklāt minētais dambis nav reģistrēts Meliorācijas kadastrā. Savukārt no Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta
175. pielikumā pievienotā
176. gada dambja projekta rasējumiem39 izriet, ka ar dambjiem jau sākotnēji nebija plānots iegrožot upi, bet gan tikai zivju dīķus, proti, pat tolaik nebija paredzēts visu teritoriju padarīt neapplūstošu. Lokālplānojuma
177. redakcijas Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Pēc pieejamā dīķu būvniecības projekta ir secināms, ka
178. zivju audzēšanas dīķis netika pilnībā izbūvēts, tika izbūvēts dambis gar upi, un daļēji teritorijas iekšienē,
179. zivju audzēšanas dīķis, tika pilnībā pabeigts. [..] lokālplānojuma teritorijā vēsturiski ir pastāvējuši zivju dīķu dambji, kuri pasargājuši teritoriju ap dīķiem no applūšanas, jo nebūtu praktiski veidot zivju dīķus, pie kuriem palu laikā būtu neiespējami piekļūt [..]".40 Ņemot vērā, ka
180. gada dambja projekts netika īstenots pilnā apmērā, arī Ministrija negūst pārliecību, ka
181. gadā veiktā būvniecība atbilstoši Aizsargdambja
182. gada projektam uzskatāma vien par rekonstrukciju, nevis jaunu būvniecību. Būtiski vērst uzmanību, ka atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2006-09-03 Aizsargjoslu likuma
183. panta pirmās daļas
184. punkts neliedz veikt applūstošās teritorijas uzbēršanu vai aizsargbūvju celtniecību nolūkā aizsargāt no plūdiem ēkas un būves, kas tur atradās pirms šīs nomas spēkā stāšanās. Šajā gadījumā atļaujas teritorijas uzbēršanai vai aizsargbūvju celšanai izsniedzamas tādā veidā, lai minētās darbības pēc iespējas mazāk pārveidotu applūstošās teritorijas.41 Ņemot vērā, ka Aizsargdambja
185. gada renovācijas projekts paredzēja pagarināt vēsturisko dambi un jau tolaik šī brīža Lokālplānojuma teritorijā neatradās ēkas (nav arī šobrīd), kuras bija nepieciešams aizsargāt no plūdiem, īstenotā aizsargdambja būvniecības iecere neatbilst Aizsargjoslu likuma
186. panta pirmās daļas
187. punktam.
188. gads 12.
189. Garkalnes novada dome ar
190. gada
191. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 26 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-
192. gadam"42 apstiprināja Garkalnes novada teritorijas plānojumu (turpmāk - Garkalnes
193. gada TP). Atbilstoši Garkalnes
194. gada TP apbūves noteikumu
195. pielikuma "Spēkā esošie detālplānojumi, kas daļēji atrodas applūstošā teritorijā"
196. punktam Detālplānojums ir starp tiem detālplānojumiem, kas skar applūstošās teritorijas. Savukārt apbūves noteikumu noslēguma jautājumu
197. punkts noteica, ka
198. pielikumā minētie detālplānojumi ir īstenojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem saistošajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Garkalnes
199. gada TP saglabāts Detālplānojuma risinājums par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei. 12.
200. Par Garkalnes
201. gada TP
202. redakciju Dienests sniedza atzinumu,43 norādot, ka teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir jāveic kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana, nepieciešamības gadījumā Aizsargjoslu likumā pieļaujamos gadījumos paredzot pasākumus applūšanas risku novēršanai, vai paredzot teritorijas zonējuma maiņu no apbūves teritorijām uz neapbūvētām teritorijām. Dienests nepiekrita Garkalnes
203. gada TP Paskaidrojuma rakstā paustajam apgalvojumam, ka kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana būtu kā viena no prioritātēm (nākotnē). Dienests vērsa Pašvaldības uzmanību, ka Garkalnes novada teritorija ir jutīga attiecībā no pazemes ūdeņu aizsardzības viedokļa, savukārt virszemes ūdeņu kvalitāte neatbilst vēlamajam sasniedzamajam kvalitātes līmenim un attiecīgi šie apstākļi uzliek par pienākumu rīkoties nekavējoties, lai ieviestu pasākumus vides situācijas uzlabošanā. Iepriekšējā teritorijas plānojuma izstrādes laikā nebija pietiekoši detalizēti izvērtētas pašvaldības applūstošās teritorijas, kā rezultātā pēdējos gados bija vairākkārtīgi notikusi dzīvojamās apbūves applūšana pavasara palu laikā.
204. gads 12.
205. Garkalnes novada pašvaldības dome ar
206. gada
207. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.-
208. gadam ar
209. gada grozījumiem"44 apstiprināja grozījumus Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.-
210. gadam45 (turpmāk - Garkalnes TPG), arī tajā saglabājot Detālplānojuma risinājumu ar 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei.
211. gads 12.
212. Neskatoties, ka Garkalnes TPG bija integrēts Detālplānojuma risinājums ar 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu dzīvojamai apbūvei, Pašvaldība
213. gada
214. jūnijā izsniedza darba uzdevumu Nr. ZIR 26/2021 "Zemes ierīcības projekta izstrādāšanai zemes vienību sadalīšanai un robežu pārkārtošanai zemes vienībās Divupes ielā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 18, 20, 22, 24, 26, 28 un 30"46 (turpmāk - zemes ierīcības darba uzdevums). Zemes ierīcības likums noteic, ka zemes ierīcības projektu un tā grozījumus izstrādā, ievērojot pašvaldības teritorijas plānojumu un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības.47 Ja ir spēkā esošs detālplānojums, bet nepieciešams veikt zemes ierīcības darbus, proti, starpgabalu likvidēšanu, zemes vienību robežu pārkārtošanu vai zemes vienību (arī kopīpašumā esošo) sadalīšanu,48 zemes ierīcības projektu (turpmāk - ZIP) var izstrādāt kā papildinājumu detālplānojumam.49 ZIP apstiprina pašvaldība, izdodot administratīvo aktu.50 Pašvaldībai nebija leģitīma pamata izsniegt zemes ierīcības darba uzdevumu, kas neatbilda Garkalnes TPG. 12.
215. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju Pašvaldības būvvalde
216. gada
217. jūlijā akceptēja būvniecības ieceri un izdeva būvatļauju (lēmuma Nr. BIS-BV-4.4-2021-62) dīķa nojaukšanai un teritorijas labiekārtošanai Divupes ielā 30, Upesciemā, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā,51 un
218. gada
219. decembrī pieņēma ekspluatācijā meliorācijas sistēmas nojaukšanas būvniecību (dīķa aizrakšanu). Atbilstoši Būvniecības likumam būvatļauja ir tiesiska, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)
220. Detālplānojumā dīķa teritorija noteikta kā Dīķis (26 428 m2), savukārt Garkalnes TPG dīķa teritorijai noteikta funkcionālā zona Ūdeņu teritorija (Ū). Ņemot vērā minēto un to, ka Detālplānojuma teritorija bija applūstoša, kā arī Detālplānojumā ietvertās normas par applūstošās teritorijas uzbēršanu neatbilda Aizsargjoslu likuma
221. panta pirmās daļas
222. punktam, Pašvaldības būvvaldes izdotā būvatļauja dīķa aizrakšanai un lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā neatbilst normatīvo aktu prasībām.53 Turklāt, kā iepriekš minēts, līdz Aizsargjoslu likuma
223. panta pirmās daļas
224. punkta spēkā stāšanās brīdim Detālplānojuma teritorijā nepastāvēja ēkas, kuras Aizsargjoslu likums pieļautu aizsargāt no plūdiem ar zemes virsmas līmeņa uzbēršanu, savukārt
225. gadā aizberot dīķi, pazuda no applūšanas pasargājamais objekts, kura dēļ aizsargdambis sākotnēji tika plānots, bet nebija līdz galam izbūvēts.
226. gads 12.
227. ZIP izstrādes laikā Pašvaldības dome
228. gada
229. maijā pieņēma lēmumu par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu.54 Ievērojot Detālplānojuma risinājumu, Lokālplānojuma darba uzdevuma 3.
230. apakšpunktā ietverta prasība nepieciešamības gadījumā sagatavot zemes vienību robežu izmaiņu priekšlikumu.55 Pretēji tam, Pašvaldība
231. gada
232. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 1209 "Par zemes ierīcības projekta zemes vienībām Divupes iela 1, Divupes iela 2, Divupes iela 3, Divupes iela 4, Divupes iela 5, Divupes iela 6, Divupes iela 7, Divupes iela 8, Divupes iela 9, Divupes iela 10, Divupes iela 11, Divupes iela 12, Divupes iela 13, Divupes iela 14, Divupes iela 15, Divupes iela 16, Divupes iela 18, Divupes iela 20, Divupes iela 22, Divupes iela 24, Divupes iela 26, Divupes iela 28, Divupes iela 30, Berģi, Garkalnes pagasts, Ropažu novads apstiprināšanu"56 (turpmāk - lēmums Nr. 1209). Lokālplānojuma
233. redakcijas Paskaidrojuma raksta 1.2.
234. apakšnodaļā norādīts: "saskaņā ar izstrādāto zemes ierīcības projektu izveidotas 74 zemes vienības. Zemes ierīcības projekta paskaidrojuma rakstā un grafiskajā daļā ir norādīts, ka zemes ierīcības projektu plānots īstenot divās kārtās: 1)
235. kārtā - izveidot zemes vienības, kurām ir piekļuve no esošās Divupes ielas; 2)
236. kārtā - zemes vienības, kurām ir piekļuve no jaunveidojamās ielas, izveidot pēc lokālplānojuma apstiprināšanas, piešķirt adreses un pieņemt lēmumu par apbūvei paredzētās zemes platības nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu".57 ZIP ir jāatbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts un ir spēkā esošs) un tā izstrāde, apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek administratīvā procesa kārtībā, un ar administratīvo aktu nav iespējams grozīt ārējos normatīvos aktus (šajā gadījumā saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Detālplānojums vai Garkalnes TPG). Administratīvā procesa likuma
237. panta pirmās daļas
238. punkts noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama, savukārt atbilstoši
239. pantam administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību normām. Tādējādi Ministrijas ieskatā Domei nepastāvēja leģitīms iemesls izsniegt zemes ierīcības darba uzdevumu un vēlāk pieņemt lēmumu Nr.
240. 2024.-
241. gads 12.
242. Saskaņā ar Lokālplānojuma
243. redakcijas Paskaidrojuma raksta 1.3.
244. apakšnodaļā norādīto Lokālplānojuma teritorijā bija aktuāli vēl citi būvniecības procesi un, kaut Detālplānojuma risinājumi dīķa teritorijā neparedzēja zemes ierīcības projektā izdalītās zemes vienības un jebkāda veida būvniecību, Lokālplānojuma
245. redakcijas Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka uz doto brīdi Lokālplānojuma teritorijā turpinās uzsāktā teritorijas attīstība atbilstoši saskaņotajām būvniecības iecerēm.58 Pretēji Detālplānojuma saistošajā daļā ietvertajai Kārtībai, kādā tiek apgūta detālplānojuma teritorija, Dome
246. gada
247. martā nepamatoti pieņēma lēmumu Nr. 3103 "Par administratīvā līguma slēgšanu detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā īstenošanai"59 (turpmāk - lēmums Nr. 3103), mainot saistošajos noteikumos noteikto īstenošanas kārtību, tādējādi uzņemoties neizpildāmas saistības, kas ir pretējas normatīvajiem aktiem. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā bez dīķa nojaukšanas ir reģistrētas vēl šādas būvniecības lietas: 1) vidējā spiediena (P < 0,4 MPa) sadales gāzesvadu jaunbūve pa Divupes ielu un atzaru jaunbūve zemes īpašumos "Divupes ielā" (Nr. BIS-BL-682116-7983), būvniecības stadija - būvdarbi (veicami līdz 06.06.2028.). Būvinspektora 03.11.
248. atzinums pārtraukt būvdarbus (Nr. BIS-BV-19.9-2023-5728); 2) ārējā elektroapgāde, Divupes ielā 1-41 (Nr. BIS-BL-669014-8607), būvniecības stadija - būvdarbi (veicami līdz 01.08.2028.); 3) ceļu izbūve īpašumos, kas ietver zemes vienības Divupes ielā 7, 12-14, 20, 22, 26, 28, 30 (Nr. BIS-BL-390626-4868), būvniecības stadija - 18.02.
249. izdota būvatļauja Nr. BIS-BV-4.5-2022-62 ar izvirzītiem projektēšanas nosacījumiem (projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš - 18.02.2027.). 11.05.
250. pieņemti lēmumi Nr. BIS-BV-5.12-2023-195, BIS-BV-5.12-2023-196 par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu sešu mēnešu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Vienlaikus uzlikts par pienākumu adresātam saņemt no Pašvaldības būvvaldes akceptu projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildei, kā arī Dienesta Tehniskos noteikumus vai gadījumā, ja Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izdot Tehniskos noteikumus, saņemt Dienesta viedokli par izvirzītām vides aizsardzības prasībām, kas būtu iestrādājamas būvniecības dokumentācijā, vai atjaunot īpašumu iepriekšējo tiesisko stāvokli; 4) ielu apgaismojums Divupes ielā 1-41 (BIS-BL-721580-8867), būvniecības stadija - izvirzīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi (ieceres realizācijas termiņš - 19.01.2029.). No lēmuma Nr. 3103 pamatojošās daļas secināms, ka patvaļīgās būvniecības sekas (ceļu būvniecība) Pašvaldības būvvaldes norādītajā sešu mēnešu termiņā netika novērstas. Atbilstoši Dienesta atzinumos Nr. 11.2/AP/35/2024 un Nr. 2.4/CS/251/2024 norādītajam Dienests
251. gada
252. jūlijā bija sagatavojis ziņojumus par pārbaudes rezultātiem (Nr. 070-77/2022 un Nr. 070-78/2022), kuru noregulējums netika panākts un lietas par nelikumīgu ceļu izbūvi, izmantojot materiālus, kas satur būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, vēl ir procesā. Kā arī Dienests
253. gada
254. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. AP23VL0470 "Par atteikumu veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izdot tehniskos noteikumus" paredzētajai darbībai - ceļa izbūvei Lokālplānojuma teritorijā, kurā viens no pamatojumiem bija applūstošās teritorijas pretlikumīga uzbēršana. Šis lēmums ir spēkā esošs. 12.
255. Dienests
256. gada
257. janvārī sniedza negatīvu atzinumu Nr. 11.2/AP/35/2024, norādot, ka nesaskaņo Lokālplānojuma
258. redakcijas teritoriju ar ieceri veidot savrupmāju apbūvi un aicināja Pašvaldību pārtraukt turpmāku Aizsargjoslu likuma
259. panta otrās daļas
260. punkta
261. apakšpunkta un
262. panta pirmās daļas
263. punkta neievērošanu, vienlaikus lūdzot neizsniegt jaunas būvatļaujas Lokālplānojuma teritorijā. Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumos minēto Pašvaldība citustarp pamatoja60 ar to, ka ne Garkalnes TPG, ne Detālplānojumā Lokālplānojuma teritorija nav noteikta kā applūstoša, turklāt deviņus gadus spēkā esoša pašvaldības teritorijas attīstības plānojuma tiesiskuma apšaubīšana nonākot pretrunā ar tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principu. Kā atzinusi Augstākā tiesa, Aizsargjoslu likuma normas definē applūstošo teritoriju un atkarībā no tās paredz virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas platumu. Šīs ir materiālo tiesību normas, kuras pašas par sevi nosaka applūstošās teritorijas un aizsargjoslas, un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt šo normu ievērošanu​.61 Tādējādi Pašvaldībai pašai neizpildot no tiesību normām izrietošo pienākumu Garkalnes
264. gada TP, Garkalnes
265. gada TP un vēlāk Garkalnes TPG noteikt visas applūstošās teritorijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tai nebija pamata atsaukties uz tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu Detālplānojuma un Garkalnes TPG tiesiskuma apšaubīšanas gadījumā, ja pati šos principus jau sākotnēji nebija ievērojusi. 12.
266. Dienests
267. gada
268. novembrī sniedza negatīvu atzinumu Nr. 11.2/AP/11529/2024 arī par Lokālplānojuma
269. redakciju, jo apšaubīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras
270. gada izziņā pausto secinājumu, ka teritorija nav applūstoša, jo vēsturiskie un aktuālie plūdu riska dati (1,9 m - 2,1 m 2000,5) liecina par pretējo.
271. gadā veikta aizsargdambja pārbūve un teritorijas uzbēršana būtiski mainīja applūšanas risku, taču šie darbi bija pretrunā Aizsargjoslu likumam un veikti bez nepieciešamajiem tehniskajiem noteikumiem. Arī
272. gada modelēšana apliecina teritorijas applūstamību (10 % varbūtība 1,25-1,42 m 2000,5). Tādēļ Dienesta ieskatā minēto
273. gada izziņu nevar izmantot kā pierādījumu teritorijas neapplūstamībai. Dienests nesaskaņoja Lokālplānojuma
274. redakcijas projektu un prasīja tajā neparedzēt apbūvi vēsturiski applūstošajā teritorijā. Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumā minēto Pašvaldība citustarp pamatoja62 ar to, ka Pārskatā par Garkalnes
275. gada TP izstrādi VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC)
276. gada
277. septembra izziņas Nr. 4-6/1592 pielikumā "Garkalnes novada applūšanas riska teritorijas karte" ir norādīta applūšanas riska teritorija pie ūdens līmeņa ar 10 % varbūtību. Tomēr, vērtējot Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamos dokumentus, Ministrija konstatēja, ka gan Garkalnes
278. gada TP, gan Garkalnes
279. gada TP teritoriju starp Lielās Juglas upi un Mašēnu ezeru lielākajā daļā Pašvaldība bija noteikusi kā purva teritoriju (Garkalnes
280. gada TP purva teritorija Mašēnu ezera labajā krastā noteikta pat vēl plašāka teritorijā), savukārt Detālplānojuma teritoriju un turpat līdzās Mašēnu ezera krasta sauszemes teritoriju D pusē līdz Lielās Juglas upei kā applūstošās teritorijas. Minēto plānošanas dokumentu izstrādes procesā par šādu situāciju šaubas nav bijušas, abi plānošanas dokumenti pirms to apstiprināšanas bija kompetento institūciju saskaņoti. 12.
281. Kad daļa būvniecības darbu jau bija veikti, Dome pieņēma lēmumu Nr. 3103 noslēgt administratīvo līgumu par Detālplānojuma īstenošanu, kur lēmuma pamatojošajā daļā citustarp norādīts: "būvvaldes rīcībā nav normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātas un apstiprinātas būvniecības ieceres dokumentācijas zemes uzbēršanai Detālplānojuma teritorijā", turpat tālāk: "Lokālplānojums izstrādāts uz aktuāla inženiertopogrāfiskā materiāla (uzmērījums reģistrēts Ropažu novada pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē
282. gada
283. septembrī, reģistrācijas Nr. 8060 T_5132). Aktuālajā materiālā grunts augstuma atzīmes ir augstākas kā inženiertopogrāfiskajā materiālā, uz kura ir izstrādāti Detālplānojuma risinājumi, vidēji par 0,5 m līdz 2 m LAS", tādējādi apliecinot teritorijas prettiesisku uzbēršanu un atbalstot arī turpmāku Aizsargjoslu likuma
284. panta pirmās daļas
285. punkta neievērošanu. Atbilstoši Likuma
286. panta pirmajai daļai detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju. Proti, detālplānojuma īstenošanas obligāts priekšnoteikums ir starp pusēm noslēgts administratīvais līgums. Attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka Detālplānojuma teritorijā veiktie būvdarbi bez administratīvā līguma ir uzskatāmi par Detālplānojuma īstenošanu, vēl jo vairāk, ja tie tika veikti pretēji Detālplānojuma risinājumiem. Tādējādi Pašvaldības izsniegtās būvatļaujas Detālplānojuma applūstošajās teritorijās, kā arī izrietošie lēmumi, kas pieņemti pirms administratīvā līguma noslēgšanas (
287. gada
288. martā), neatbilda Likuma
289. panta pirmajai daļai un Būvniecības likuma
290. panta pirmās daļas
291. punktam. 12.
292. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts uz administratīvā līgumā ietverto prasību būtiskākajām atšķirībām no Detālplānojumā izvirzītajām prasībām: 1) lokālas ūdensapgādes sistēmas un pagaidu decentralizētas kanalizācijas sistēmas (Detālplānojums paredz ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvi tikai tad, kad izveidota centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma visam dzīvojamajam kvartālam); 2) ar līgumu mainīta Detālplānojuma īstenošanas kārtība, nosakot, ka vienlaicīgi ar grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvprojekta izstrādi un realizāciju, ielu, inženiertīklu, meliorācijas sistēmas izbūvi atļauts ēkām izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas, un grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā atļauta tikai pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes un gāzes apgādes), meliorācijas sistēmas un grunts uzbēršanas (pacelšanas) nodošanas ekspluatācijā (Detālplānojums paredz 5 secīgus īstenošanas posmus: I ielu, ceļu projektēšana un izbūve; II infrastruktūras projektēšana un izbūve; III konkrētu zemes gabalu apbūves projektēšana, meža zemes transformācija zem projektētās apbūves; IV ēku un būvju izbūve; V teritorijas apsaimniekošana)
293. Tādējādi, noslēdzot administratīvo līgumu, kas noteica citādāku Detālplānojuma īstenošanas kārtību, kāda tā bija ietverta Detālplānojumā, Pašvaldība rīkojās pretēji tiesību normām. 12.
294. Dome
295. gada
296. martā apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes
297. gada
298. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu daļā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 13/24), ar kuriem citustarp, pretēji normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu noteiktajai kārtībai, veica grozījumus Detālplānojumā. Tajā pašā Domes sēdē pieņemts arī lēmums par Lokālplānojuma
299. redakcijas apstiprināšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka līdz ar Likuma spēkā stāšanos detālplānojumu apstiprināšana ar saistošajiem noteikumiem vairs nav pieļaujama,64 proti, arī detālplānojumu grozījumus saistošo noteikumu veidā likums nepieļauj. Secīgi Pašvaldībai nebija leģitīma iemesla izdarīt grozījumus Detālplānojumā. 12.
300. Uz Ministrijas skaidrojuma pieprasījumu Pašvaldībai65 par konstatētajām neatbilstībām Pašvaldības rīcībā, pieņemot lēmumus attiecībā uz Lokālplānojuma teritoriju, Pašvaldība nespēja sniegt atbilstošu pamatojumu66 par tās pieņemto lēmumu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem. Bez tam, pretēji Likuma
301. panta ceturtajai daļai, kas noteic, ka lokālplānojuma saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma
302. panta trešajā daļā minētās darbības (Ministrijā saņemto iesniegumu par Lokālplānojumu izvērtēšana67), Pašvaldība skaidrojumā norādīja, ka, apstiprinot Lokālplānojumu, Pašvaldība bija izvērtējusi institūciju atzinumus, sniegusi savu vērtējumu par tiem, līdz ar to, Pašvaldības ieskatā, Lokālplānojums atbilst normatīvo aktu prasībām un ir īstenojams.68 Kaut Detālplānojums bija ārējs normatīvais akts, lēmuma Nr. 3103 pieņemšanu Pašvaldība pamatoja ar Lokālplānojuma
303. redakcijas publiskās apspriešanas procedūru, kuras laikā neesot saņemti iebildumi par Lokālplānojumā ietvertajiem ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras risinājumiem. Administratīvajā līgumā ietvertie precizējumi satiksmes infrastruktūras profiliem tikuši noteikti, balstoties uz Lokālplānojuma
304. redakcijas risinājumiem, par kuriem attiecīgo jomu uzraugošās institūcijas neesot izteikušas iebildumus. Proti, Pašvaldība atzina, ka Detālplānojumā veikti grozījumi ar Domes lēmumu, pamatojoties uz tobrīd izstrādes procesā esošā Lokālplānojuma
305. redakcijas risinājumiem. Atbilstoši Pašvaldības sniegtajam skaidrojumam sākotnēji dīķa izveide bija iecerēta laikā līdz zemes reformai
306. gadā kādreizējās zivsaimniecības "Upesciems" vajadzībām un dīķa izveides darbi bijuši nepabeigti. Pašvaldības ieskatā normatīvie akti nesaturot aizliegumu pārveidot vai aizbērt mākslīgos ūdensobjektus, kas ir hidrotehniskās būves, izstrādājot būvniecības dokumentāciju atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tomēr Pašvaldība nav ņēmusi vērā, ka teritorijas plānošana ir primāra iepretim būvniecībai, t.i., lai arī dīķa aizrakšanu normatīvie akti neliedz, dīķa aizrakšanas fakts nevarēja mainīt Detālplānojumā un Garkalnes TPG noteikto funkcionālo zonu (ūdens teritoriju). Vienlaikus Pašvaldība atzina, ka, īstenojot Lokālplānojuma saistošos noteikumus, tiktu novērstas neatbilstības Pašvaldības pieņemtajos lēmumos, turklāt Pašvaldības ieskatā nepastāvot tiesisks pamats atcelt Pašvaldības būvvaldes izdotos administratīvos aktus, piemērojot Administratīvā procesa likuma
307. panta (prettiesiska administratīvā akta atcelšana) otrās daļas kārtību. 12.
308. Dome ar
309. gada
310. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 39/24 "Par Garkalnes novada pašvaldības domes 28.06.
311. saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu" un Ropažu novada pašvaldības domes 20.03.
312. saistošo noteikumu Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes
313. gada
314. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu daļā" atcelšanu"69 atcēla Detālplānojumu un saistošos noteikumus Nr. 13/
316. No šī rīkojuma 12.2., 12.3., 12.
317. un 12.
318. punktiem izriet, ka Detālplānojuma teritorija bija applūstoša, ko pierāda Detālplānojuma topogrāfiskajā plānā70 fiksētais zemes virsmas līmenis un Garkalnes
319. gada TP, un Garkalnes
320. gada TP grafiskās daļas, kurās Pašvaldība bija noteikusi Detālplānojuma teritoriju kā applūstošu. Pašvaldība ir atbildīga par Detālplānojuma integrēšanu Garkalnes
321. gada TP, nosakot funkcionālo zonējumu, kas pieļauj dzīvojamo apbūvi, bet ignorējot faktu, ka šī teritorija jau sākotnēji bija applūstoša. To, ka Detālplānojuma teritorija bija applūstoša pierāda arī LVĢMC
322. gada vēstule Nr. 4-6/211 Par 10 % applūšanas varbūtību un applūstošo teritoriju robežu, kas adresēta Pašvaldībai un satur informāciju, ka atbilstoši Detālplānojuma
323. gada topogrāfijas kartes datiem Detālplānojuma teritorija
324. gadā bija applūstoša, savukārt atbilstoši
325. gada datiem Lielās Juglas lejtece kā plūdu riska teritorija vairs nav applūstoša - vēstules pielikumā pievienotas LVĢMC modelētās applūšanas situācijas. Saskaņā ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (turpmāk - LĢIA) sniegtajiem datiem71 līdz pat
326. gadam Lokālplānojuma teritorija bija pārpurvota. Atbilstoši LĢIA
327. gada datiem konstatējams, ka pēc
328. gada Lokālplānojuma teritorija lielākajā daļā ir būtiski uzbērta, tikai centrālajā daļā saglabājušās atsevišķas pārmitras ieplakas ar augstuma atzīmēm, kas konkrētajā vietā atbilst Detālplānojuma
329. gada topogrāfijas kartē norādītajam.
330. Ministrija secina, ka Lokālplānojuma
331. redakcijas izstrādes mērķis nav mainījies - legalizēt Domes un Pašvaldības lēmumus, kas pieņemti līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un atļaut tādu darbību veikšanu, kas jau sākotnēji neatbilda augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajam. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma
332. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Kā atzinusi Satversmes tiesa, valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes tiesiskuma princips. Pārvaldes tiesiskuma princips ietver likuma prioritātes un likuma atrunas principu. Likuma prioritātes princips noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un, ka tās pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais - atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu pārkāptas.72 Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, par būtisku uzskatāms teritorijas plānošanas procesa pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja pārkāpums nebūtu noticis. Otrkārt, ja ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanā. Treškārt, par būtiskiem var tikt atzīti arī citi pārkāpumi šajā procesā.73 Tiesību sistēma ir vērsta uz to, lai nepieļautu vai ierobežotu, nevis izvērstu prettiesiskas situācijas. Tiesību normām neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo īpaši, ja tie veikti apzināti, var veicināt tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, būtiski graut sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un radīt pamatu tiesiskiem strīdiem, kā arī amatpersonu atbildībai.
333. Likuma
334. pants nosaka kārtību pašvaldības teritorijas plānojuma darbības apturēšanai, ministram pēc savas iniciatīvas izdodot rīkojumu, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.
335. Ņemot vērā šī rīkojuma
336. punktā, kā arī citas šajā rīkojumā konstatētās nepilnības, secināms, ka līdz Lokālplānojuma
337. redakcijas apstiprināšanai nav ievērotas sekojošu normatīvo aktu prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un veiktas normatīvajiem aktiem neatbilstošas rīcības, kas Lokālplānojumu padara nepiemērojamu: 16.
338. Satversmes
339. pants; 16.
340. Satversmes tiesas likuma
341. panta otrā daļa; 16.
342. Aizsargjoslu likuma
343. panta otrās daļas
344. punkts,
345. panta pirmās daļas
346. punkts; 16.
347. Likuma
348. panta trešā daļa; 16.
349. Būvniecības likuma
350. panta pirmās daļas
351. punkts,
352. panta pirmās daļas
353. punkts; 16.
354. Zemes ierīcības likuma
355. panta
356. punkts; 16.
357. Administratīvā procesa likuma
358. pants,
359. panta pirmā, otrā un sestā daļa,
360. panta pirmās daļas
361. punkts un
362. pants; 16.
363. Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu
364. punkts;74 16.
365. Ministru kabineta
366. gada
367. februāra noteikumu Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums" 9.
368. apakšpunkts.75
369. Ņemot vērā minēto un, pamatojoties uz Likuma
370. panta pirmo daļu, apturu saistošo noteikumu Nr. 21/25 darbību.
371. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Domes priekšsēdētājai. 1 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
372. 2 Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministres rīkojums Nr. 1-2/4088 "Par Ropažu novada pašvaldības domes
373. gada
374. marta saistošo noteikumu Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu", https://www.vestnesis.lv/op/2024/123.
375. 3 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
376. 4 Dienesta
377. gada
378. maija vēstule Nr. 2.1/CS/883/
379. 5 https://www.vestnesis.lv/op/2024/139.
380. 6 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
381. 7 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
382. 8 https://www.vestnesis.lv/op/2025/111.
383. 9 VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
384. gada
385. jūlija vēstule; VSIA "Meliorprojekts"
386. gada
387. aprīļa vēstule Nr. 04/1-0.3/76; Lielās Juglas 10 % applūšanas iespējamības aprēķins,
388. gada
389. decembra vēstule Nr. 01-0.3/176e "Par teritorijas applūstamību, meliorācijas sistēmas ierīkošanu un ūdens novadīšanu Garkalnes pagasta īpašumā Divupes iela b/n"; LVĢMC
390. gada
391. jūlija izziņa Nr. 4-6/985; Noteikumi elektroapgādes projektēšanai un būvniecībai; Decentralizētu kanalizācijas pagaidu risinājumu tehniski ekonomiskais pamatojums un vides risku izvērtējums;
392. gada
393. novembra eksperta/ornitologa Kārļa Millera atzinums Nr. KM/118 par plānotās saimnieciskās darbības (apbūves) potenciālo ietekmi uz Ropažu novada Garkalnes pagasta nekustamo īpašumu "Zvejnieki", "Brekši" un to tuvējās apkārtnes ornitofaunu, t.sk. īpaši aizsargājamām putnu sugām; Rīgas rajona Garkalnes pagasta īpašuma "Brekši" (kad. Nr. 8060-011-0180) vienkāršotas rekonstrukcijas projekts; Vēsturiskais dīķu projekts (
394. g.);
395. gada
396. novembra LVĢMC vēstule Nr. 4-6/1747; Garkalnes novada applūšanas riska teritoriju karte; Karte "Upesciema plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana". 10 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
397. 11 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
398. 12 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
399. 13 Likuma
400. pants un Ministru kabineta
401. gada
402. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
403. punkts. 14 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
404. 15 Ziņojums par lokālplānojuma Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, 2.0 redakcijas publiskās apspriešanas rezultātiem, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
405. 16 Dienesta
406. gada
407. novembra atzinums Nr. 11.2/AP/11529/2024 un
408. gada
409. februāra atzinums Nr. 2.4/CS/251/
410. 17 Spēkā no
411. gada
412. februāra līdz
413. gada
414. janvārim. 18 Ministrija pieļauj, ka Dienests pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu, jo minēto Ministru kabineta noteikumu
415. punktam nebija apakšpunktu, savukārt minēto Ministru kabineta noteikumu 9.
416. apakšpunkts paredz informatīvo paziņojumu par iesniegto tehnisko noteikumu pieprasījumu iesniegt Dienestā. 19 Detālplānojumu nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes novadā, Paskaidrojuma raksts, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
417. 20 Piezīme - Detālplānojuma teritorija atbilst Lokālplānojuma teritorijai un tās robežām. 21 Spēkā no
418. gada
419. jūnija līdz
420. gada
421. decembrim. 22 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
422. 23 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_20131#nozoom. 24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/
423. 25 Sal. Satversmes tiesas
424. gada
425. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05
426. un
427. punkts. 26 Detālplānojuma saistošā daļa 2.
428. apakšnodaļa. 27 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
429. 28 Ministrijas deleģējums vērtēt pašvaldību detālplānojumu tiesiskumu bija noteikts, sākot no
430. gada (Teritorijas plānošanas likuma redakcijā no
431. gada
432. maija līdz
433. gada
434. decembrim, kad likums zaudēja spēku). 29 Detālplānojuma Paskaidrojuma raksta
435. lp., https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
436. 30 Ar Ministru kabineta
437. gada
438. novembra rīkojumu Nr. 676 "Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācijas nodrošināšanu" likvidēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pievienojot to Vides ministrijai (šobrīd - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija). 31 Redakcijā no
439. gada
440. jūnija. 32 Sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
441. gada
442. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-79/2017 (A420566612)
443. punktu. 33 Turpat
444. punkts. 34 Sal. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
445. gada
446. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-0123/14 (C27089507)
447. punkts. 35 Lokālplānojuma
448. redakcijas Paskaidrojuma raksta
449. pielikums. 36 Dienesta
450. gada
451. novembra atzinums Nr. 11.2/AP/11529/
452. 37 Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta
453. lapa, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
454. 38 Dienesta
455. gada
456. februāra atzinums Nr. 2.4/CS/251/
457. 39 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
458. 40 Lokālplānojuma
459. redakcijas Paskaidrojuma raksta
460. un
461. lapa, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
462. 41 Sk. Satversmes tiesa ar
463. gada
464. februāra spriedumu lietā Nr. 2006-09-03
465. punktu. 42 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
466. 43 Dienesta
467. gada
468. septembra atzinums Nr. 4.5-8/
469. 44 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
470. 45 https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_432#nozoom. 46 Domes
471. gada
472. jūnija lēmuma Nr. 1209 "Par zemes ierīcības projekta zemes vienībām Divupes iela 1, Divupes iela 2, Divupes iela 3, Divupes iela 4, Divupes iela 5, Divupes iela 6, Divupes iela 7, Divupes iela 8, Divupes iela 9, Divupes iela 10, Divupes iela 11, Divupes iela 12, Divupes iela 13, Divupes iela 14, Divupes iela 15, Divupes iela 16, Divupes iela 18, Divupes iela 20, Divupes iela 22, Divupes iela 24, Divupes iela 26, Divupes iela 28, Divupes iela 30, Berģi, Garkalnes pagasts, Ropažu novads apstiprināšanu" pamatojošā daļa, https://www.ropazi.lv/lv/media/21278/download?attachment. 47 Zemes ierīcības likuma
473. panta
474. punkts. 48 Turpat
475. pants. 49 Turpat
476. panta otrā daļa. 50 Turpat
477. pants. 51 https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions. 52 Būvniecības likuma
478. panta pirmās daļas
479. punkts. 53 Būvatļauja ir prettiesiska, ja detālplānojumā ietvertās normas neatbilst likumam un Ministru kabineta noteikumiem - sal. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta
480. gada
481. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-313/2020 (A420237316) 3.
482. apakšpunkts. 54 Domes
483. gada
484. maija lēmums Nr. 1067 "Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijas plānojuma grozījumiem zemes vienībām Divupes ielā 28, Divupes ielā 30 un atļautā izmantojuma detalizācijai "Detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", "Brekši"", Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā"; https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
485. 55 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
486. 56 https://www.ropazi.lv/lv/media/21278/download?attachment. 57 Paskaidrojuma raksta 1.2.
487. apakšnodaļa "ZEMES IERĪCĪBAS PROJEKTS (2022.G.)",
488. lp., https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
489. 58 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
490. 59 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
491. 60 Ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
492. 61 Sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
493. gada
494. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-79/2017 (A420566612)
495. punktu. 62 Ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem, https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
496. 63 Sk. lēmuma sadaļu "Administratīvā līgumā ietverto prasību būtiskākās atšķirības no Detālplānojumā izvirzītajām prasībām". 64 Sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
497. gada
498. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-77/2018 (A420511213)
499. punktu. 65 Ministrijas
500. gada
501. maija vēstule Nr. 1-13/3275 "Par skaidrojuma pieprasījumu". 66 Pašvaldības
502. gada
503. jūnija atbildes vēstule Nr. RN/2024/4.2-2/
504. 67 Atbilstoši Likuma
505. panta trešajai daļai mēneša laikā no dienas, kad beidzies iesniegumu iesniegšanas termiņš, Ministrijai bija jāizvērtē līdz
506. gada
507. maijam saņemtie iesniegumi par Lokālplānojumu. 68 Pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izvērtēšana, kā arī to īstenošanas pieļaujamības noteikšana ir Ministrijas kompetencē. 69 https://www.vestnesis.lv/op/2024/197.
508. 70 https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/
509. 71 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras
510. gada
511. septembra vēstule Nr. 723/7/1-
512. 72 Sk. Satversmes tiesas
513. gada
514. marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05
515. punktu. 73 Sk., piemēram, Satversmes tiesas
516. gada
517. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03
518. punktu un
519. gada
520. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03
521. punktu. 74 Spēkā no
522. gada
523. marta līdz
524. gada
525. decembrim. 75 Spēkā no
526. gada
527. februāra līdz
528. gada
529. janvārim. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars