Grozījumi Talsu novada pašvaldības domes 2023. gada 30. novembra saistošajos noteikumos Nr. 20 "Iedzīvotāju padomju nolikums"

Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 7 Talsos

1. gada
2. oktobrī (prot. Nr. 8,
3. p., lēmums Nr. 115) Grozījumi Talsu novada pašvaldības domes
4. gada
5. novembra saistošajos noteikumos Nr. 20 "Iedzīvotāju padomju nolikums" Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
6. panta piekto un sesto daļu Izdarīt Talsu novada pašvaldības domes
7. gada
8. novembra saistošajos noteikumos Nr. 20 "Iedzīvotāju padomju nolikums" (turpmāk - Saistošie noteikumi) šādus grozījumus:
9. izteikt Saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu šādā redakcijā: "Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta piekto un sesto daļu".
11. izteikt
12. punktu šādā redakcijā: "
13. Padomes darba organizatorisko, tajā skaitā padomes sēžu protokolēšanu un tehnisko apkalpošanu (tajā skaitā telpu un aprīkojuma nodrošināšanu) veic padomes darbības teritorijā izveidotā novada teritoriālās vienības vai to apvienības pārvalde (turpmāk - Pārvalde). Padomes sēžu protokolēšanu var veikt arī Padomes.";
14. aizstāt
15. punkta pirmajā teikumā vārdu "mēneša" ar skaitli un vārdu "30 kalendāro dienu";
16. izteikt
17. punktu šādā redakcijā: "
18. Par padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Fiziska persona, kura atbilst noteiktajām prasībām ir tiesības pieteikt savu kandidatūru (sevi) padomes locekļa amatam. Kandidatūra tiek pieteikta šādos veidos:"
19. izteikt
20. punktu šādā redakcijā: "
21. Centrālā pārvalde divu mēnešu laikā pēc pieteikšanās termiņa izbeigšanās, pārbauda visu padomes locekļa kandidātu atbilstību ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem un pieņem lēmumu par padomes locekļa kandidāta iekļaušanu vai neiekļaušanu padomes locekļu kandidātu sarakstā. Visi lēmumi par padomes locekļa kandidāta iekļaušanu vai neiekļaušanu padomes locekļu kandidātu sarakstā tiek pieņemti vienā reizē."
22. izteikt 16.
23. apakšpunkta otro teikumu šādā redakcijā: "16.
24. ja arī pēc atkārtotas pieteikšanās padomes locekļa kandidātu skaits nepārsniedz šo saistošo noteikumu
25. punktā noteikto skaitu, Centrālā pārvalde piecu darba dienu laikā pēc šo saistošo noteikumu
26. punktā noteikto lēmumu pieņemšanas dienas pieņem lēmumu izbeigt vēlēšanu procesu un par to informē domi, kas kārtējā domes sēdē pieņem lēmumu par padomes vēlēšanu atkārtotu rīkošanu, nosakot to norises laiku."
27. izteikt
28. punktu šādā redakcijā: "
29. Padomes klātienes vēlēšanas notiek vienu nedēļu Pašvaldības noteiktajā darba laikā, kā arī šīs nedēļas sestdienā no plkst. 09:00 līdz 15:
30. Vēlēšanu rīkotājs katras vēlēšanu dienas sākumā (vēlēšanu uzsākšanai) pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes sprauga ir aizzīmogota.";
31. izteikt
32. punktu šādā redakcijā: "
33. Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa telpa vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē vēlēšanu zīmē pretī padomes locekļa kandidātiem, par kuriem viņš balso, atzīmes izdarīšanas vietā izdara atzīmi "+". Vēlētājs vēlēšanu rīkotāja klātbūtnē vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu kastē."
34. izteikt
35. punkta šādā redakcijā: "
36. Ievēlēti ir tie padomes locekļa kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi padomes locekļu kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam. Ja padomes locekļu kandidāti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, padomes locekļa amatu saņem padomes locekļa kandidāts, kurš pirmais pieteicis savu kandidatūru padomes locekļa amatam. Padomes locekļa kandidātu ievēlēšanu un padomes locekļa kandidātu ieskaitīšanu padomes locekļu kandidātos ar lēmumu ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas apstiprina Vēlēšanu rīkotājs. Ievēlētie padomes locekļi uzsāk pienākumu pildīšanu divdesmit darba dienu laikā no Vēlēšanu rīkotāja lēmuma pieņemšanas dienas. Centrālā pārvalde nodrošina lēmuma publicēšanu pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē, pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības administrētajos sociālo tīklu kontos.";
37. izteikt
38. punktu šādā redakcijā: "
39. Ja padomes locekļu skaits ir mazāks nekā saistošo noteikumu
40. punktā noteiktais un padomes locekļa vietā nestājas nākamie balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušie padomes locekļa kandidāti, padome turpina darbību līdz padomes termiņa beigām ar mazāku padomes locekļu skaitu, bet kas nav mazāks par divām trešdaļām no saistošo noteikumu
41. punktā noteiktā padomes locekļu skaita."
42. papildināt saistošos noteikumos ar 36.1 punktu šādā redakcijā: "36.1 Ja ievēlētā padomes locekļa pilnvaras tiek izbeigtas pirms pilnvaru termiņa beigām un atbilstoši šo noteikumu
43. punktā noteiktajam nav iespējams nodrošināt nepieciešamo padomes locekļu skaitu, padome attiecīgajā administratīvajā teritorijā izbeidz savu darbību pirms darbības termiņa beigām un ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu tiek rīkotas attiecīgās padomes vēlēšanas, ja atbilstoši šo noteikumu
44. punktam līdz padomes darbības termiņa beigām ir vismaz 12 mēneši."
45. izteikt
46. punktu šādā redakcijā: "
47. Par padomes sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu padomes priekšsēdētājs informē padomes locekļus. Reizē ar minētās informācijas sniegšanu padomes locekļiem, padomes priekšsēdētājs nodrošina pieejamību izskatāmajiem jautājumiem un ar tiem saistītajiem izziņas materiāliem."
48. izteikt
49. punktu šādā redakcijā: "
50. Pašvaldības Centrālā pārvalde izskata Padomes iesniegumu un 20 (divdesmit) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas sniedz atbildi par iesnieguma turpmāko virzību."
51. izteikt
52. punktu šādā redakcijā: "
53. Lēmuma projekta sagatavotājs nodrošina domes lēmuma projekta, kas izriet no Pašvaldību likuma
54. panta pirmās daļas 2.,
55. un
56. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām un attiecas uz padomes darbības teritorijas iedzīvotāju interesēm, un ar to tiek veiktas izmaiņas augstāk minēto pašvaldības funkciju izpildes kārtībā, pirms saskaņošanas pašvaldības darba reglamentā noteiktā kārtībā, iesniegšanu padomes priekšsēdētājam iekļaušanai padomes sēdes darba kārtībā. Padome izskata minēto domes lēmuma projektu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā saņemšanas un sniedz viedokli par šo lēmuma projektu."
57. Papildināt ar
58. nodaļu šādā redakcijā: "
59. Noslēguma jautājumi
60. Padomju, kas ievēlētas no
61. gada līdz
62. gadam, pilnvaru termiņš beidzas
63. gada
64. oktobrī.
65. Pēc saistošo noteikumu
66. punktā ievēlēto Padomju pilnvaru termiņa beigām jaunas Padomes visā Pašvaldības administratīvajā teritorijā ievēlē, ievērojot saistošo noteikumu
67. punktā noteikto pilnvaru termiņu". Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš Paskaidrojuma raksts Talsu novada pašvaldības domes
68. gada
69. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 7 "Grozījumi Talsu novada pašvaldības domes
70. gada
71. novembra saistošajos noteikumos Nr. 20 "Iedzīvotāju padomju nolikums""
72. Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi 1.
73. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis - ko pašvaldība vēlas sasniegt ar saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi Nodrošināt atbilstību augstākā juridiskā spēka tiesību normām, uzlabot iedzīvotāju padomju vēlēšanu procesu, mazināt finansiālos izdevumus padomju vēlēšanu sagatavošanai un Talsu novada teritoriālo vienību vai to apvienības pārvalžu iesaisti padomes darba organizatoriskajā darbā un tehniskajā apkalpošanā. 1.
74. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi 1.2.
75. Nepieciešams grozīt padomes vēlēšanu kārtību, lai nodrošinātu atbilstību augstākā juridiskā spēka tiesību normām, mazinātu finansiālos izdevumus iedzīvotāju padomju vēlēšanu sagatavošanai un sarīkošanai, nodrošinātu plašākam sabiedrības lokam dalību padomju vēlēšanās, kā arī nodrošinātu vienotu padomju darbības ciklu visā Talsu novadā. 1.2.
76. Nepieciešams precizēt arī saistošo noteikumu pamatredakcijas normas: 1.2.2.
78. punkts (precizēts atbilstoši Pašvaldību likuma
79. panta trešajai daļai); 1.2.2.
81. punkts (precizēts atbilstoši Pašvaldību likuma
82. panta trešajai daļai, izņemts ierobežojums vēlēšanu rīkotājam (amatpersonai), kas tieši piedalās attiecīgās padomes vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā, ja pati vēlas vai pēc sabiedrības iniciatīvas, būt par padomes locekli); 1.2.2.
84. punkts (precizēts, nodefinējot vēlēšanu procesu); 1.2.2.
86. punkts (precizēts, nosakot piecas darba dienas pēc lēmuma par padomes locekļa kandidātu ievēlēšanu un padomes locekļu ieskaitīšanu padomes locekļos, un nosakot konkrētu laiku - ievēlētā padomes locekļa pienākumu pildīšanas uzsākšanai); 1.2.2.
88. punkts (precizēts, nosakot, ka padome var turpināt savu darbību ar mazāku padomes locekļu skaitu, kā arī, ja nav nepieciešamais kandidātu skaits attiecīgajai padomei, padome turpina darbību līdz padomes pilnvaru termiņa beigām ar attiecīgi mazāku padomes locekļu skaits, bet kas nav mazāks par divām trešdaļām no saistošo noteikumu
89. punktā noteiktā padomes locekļu skaita; 1.2.2.
90. papildināts ar 36.1 punktu, nosakot, ja ievēlētā padomes locekļa pilnvaras tiek izbeigtas pirms pilnvaru termiņa beigām un atbilstoši šo noteikumu
91. punktā noteiktajam nav iespējams nodrošināt nepieciešamo padomes locekļu skaitu, padome attiecīgajā administratīvajā teritorijā izbeidz savu darbību pirms darbības termiņa beigām un ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu tiek rīkotas attiecīgās padomes vēlēšanas, ja atbilstoši šo noteikumu
92. punktam līdz padomes darbības termiņa beigām ir vismaz 12 mēneši; 1.2.2.
94. punkts precizēts nosakot, ka pašvaldības Centrālā pārvalde izskata padomes iesniegumu 20 (divdesmit) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas, nosaka atbildīgo darbinieku iesnieguma izskatīšanai un sniedz atbildi par iesnieguma turpmāko virzību; 1.2.2.
96. punkts precizēts, nosakot domes lēmuma projektu, kas izriet no Pašvaldību likuma
97. panta pirmās daļas 2.,
98. un
99. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām un attiecas uz padomes darbības teritorijas iedzīvotāju interesēm, iesniegšanu izskatīšanai padomes sēdēs un viedokļa par lēmuma projekta sniegšanu; 1.2.2.
100. papildināts ar
101. nodaļu "Noslēguma jautājumi", kas nosaka, ka padomes, kas ievēlētas no
102. līdz
103. gadam, pilnvaru termiņš beidzas
104. gada
105. oktobrī, un pēc šī termiņa beigām jaunievēlētās padomes visā Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek ievēlētas vienlaikus, ievērojot saistošo noteikumu
106. punktu, tādējādi nodrošinot vienotu padomju darbības ciklu visā Talsu novadā, vienlaikus vienkāršojot padomju vēlēšanu un darbības organizēšanu. 1.
107. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums Talsu novada pašvaldības domes
108. gada
109. novembra saistošie noteikumi Nr. 20 "Iedzīvotāju padomju nolikums". Skatīt 1.
110. apakšpunktu. 1.
111. Ja norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība Skatīt 1.
112. apakšpunktu. 1.
113. Ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību un tvērumu, iekļaujot vismaz šādu kritēriju izvērtējumu: Nav paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu. 1.5.
114. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz administratīvo atbildību, aktualitāte Neattiecināms. 1.5.
115. Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām Neattiecināms. 1.5.
116. Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums, sekas - pamatots sabiedrības interešu aizskārums Neattiecināms. 1.5.
117. Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas Neattiecināms. 1.5.
118. Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva elementi - darbība vai bezdarbība, par kuru paredzēta administratīvā atbildība Neattiecināms. 1.5.
119. Korespondējošās tiesību normas - saistošo noteikumu vienības, par kurās esošā regulējuma neīstenošanu ir noteikta administratīvā atbildība Neattiecināms. 1.5.
120. Vai un ar kādiem administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas konstatēt un izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu nodarījumā Neattiecināms. 1.5.
121. Soda veida un apmēra izvēles pamatojums Neattiecināms. 1.5.
122. Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu skaita samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs Neattiecināms. 1.5.
123. Soda piemērotāja - kompetentās iestādes, kura piemēros sodus, - izvēles apsvērumi Neattiecināms. 1.5.
124. Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo aktu, kas nosaka administratīvo vai kriminālatbildību attiecīgajā jomā, kontekstā Neattiecināms. 1.
125. Iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības Nav citu alternatīvu.
126. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus 2.
127. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus: 2.1.
128. Samazina vai palielina ieņēmumu daļu Neietekmē. 2.1.
129. Samazina vai palielina izdevumu daļu Neietekmē. 2.1.
130. Ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā (piemēram, vai, lai īstenotu saistošos noteikumus, jāsamazina finansējums citām pozīcijām) Neietekmē. 2.
131. Informācija par nepieciešamajiem resursiem sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi (saistībā ar 5.,
132. sadaļu) Neietekmē.
133. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situāciju, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) 3.
134. Sociālā ietekme - ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību Neietekmē. 3.
135. Ietekme uz vidi - ar saistošo noteikumu īstenošanu izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu mijiedarbība 3.
136. Ietekme uz iedzīvotāju veselību, iekļaujot informāciju par to, vai saistošie noteikumi: 3.3.
137. Ietekmēs (piemēram, uzlabos, atjaunos, pasliktinās) vai neietekmēs cilvēku veselību Neietekmē. 3.3.
138. Nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā Neietekmē. 3.3.
139. Radīs jaunas tiesības vai uzliks jaunus pienākumus veselības jomā Neietekmē. 3.
140. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, norādot: 3.4.
141. Vai ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja Neietekmē. 3.4.
142. Kuri uzņēmēji ir saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa un vai tiesiskais regulējums radīs mērķgrupai jaunas tiesības, uzliks jaunus pienākumus vai nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas, veicinās tiesību realizēšanu, uzlabos pakalpojumu pieejamību u.c. Neietekmē. 3.
143. Ietekme uz konkurenci - iekļauj aktuālās situācijas aprakstu, situāciju un prognozes tirgū (attiecībā uz saistīto pakalpojumu vai preču pieejamību), paredzēto pasākumu atbilstības izvērtējumu brīvai un godīgai konkurencei Neietekmē.
144. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām 4.
145. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā Centrālā pārvalde. 4.
146. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību Neietekmē. 4.
147. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas: 4.3.
148. Saimnieciskās darbības veicējiem Neietekmē. 4.3.
149. Fiziskajām personām Neietekmē. 4.3.
150. Nevalstiskā sektora organizācijām Neietekmē. 4.3.
151. Budžeta finansētām institūcijām Neietekmē.
152. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem 5.
153. Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi Grozījumi saistošajos noteikumos izstrādāti, lai izpildītu Pašvaldību likuma
154. pantā noteiktos pienākumus. 5.
155. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml.) Tiek noteikti pienākumi un uzdevumi Centrālās pārvaldes un novada teritoriālo vienību pārvaldēm saistībā ar iedzīvotāju padomju vēlēšanu vadīšanu, uzraudzīšanu, sagatavošanu un sarīkošanu. Jaunas darba vietas netiks veidotas.
156. Izpildes nodrošināšana 6.
157. Saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas, tai skaitā, vai paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija Jaunu institūciju izveide, likvidācija vai reorganizācija nav paredzēta. 6.
158. Izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība (nedublējot
159. punktā norādīto) Skatīt 2.
160. apakšpunktu.
161. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana 7.
162. Vai saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai. Skatīt paskaidrojuma raksta 1.
163. apakšpunktu. 7.
164. Samērīguma tests 7.2.
165. Vai pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai Jā. 7.2.
166. Vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai Nē. 7.2.
167. Vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša Jā.
168. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp norādot Pašvaldību likuma
169. panta trešajā daļā minēto informāciju 8.
170. Sabiedrības pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes procesā Nav notikušas konsultācijas. 8.
171. Izmantotais sabiedrības līdzdalības veids (lai atspoguļotu, kā pašvaldības ir centusies sasniegt mērķgrupu, kā arī noskaidrot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli) Nav notikušas konsultācijas. 8.
172. Sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri no tiem ņemti vērā Atbilstoši Pašvaldību likuma
173. panta trešajā daļā noteiktajam, sabiedrības viedokļa noskaidrošanai un priekšlikumu iesniegšanai, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no
174. gada
175. augusta līdz
176. gada
177. augustam publicēts Talsu novada pašvaldības (turpmāk - Pašvaldība) oficiālajā tīmekļvietnē www.talsunovads.lv, paredzot iespēju ikvienam interesentam iesniegt savus priekšlikumus un iebildumus par saistošo noteikumu projektu. 8.
178. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) Pašvaldībā
179. gada
180. augustā saņemta iedzīvotāja vēstule (reģistrācijas Nr. TNPCP/25/12-3/6293/S) ar viedokli un priekšlikumiem par saistošo noteikumu "Iedzīvotāju padomju nolikums" projektu. Pašvaldībā
181. gada
182. augustā saņemta iedzīvotāja vēstule (reģistrācijas Nr. TNPCP/25/12-3/6407/S) ar priekšlikumiem par saistošo noteikumu "Iedzīvotāju padomju nolikums" projektu. Pašvaldībā
183. gada
184. augustā saņemta iedzīvotāja vēstule (reģistrācijas Nr. TNPCP/25/12-3/6428/S) ar priekšlikumiem par saistošo noteikumu "Iedzīvotāju padomju nolikums" projektu.
185. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Talsu pilsētas pārvaldes rīcībā nav telpu, kas var nodrošināt padomes locekļu, iedzīvotāju un pieaicināto dalībnieku atrašanos vienā telpā atbilstoši Ministru kabineta
186. gada
187. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" minētai telpu minimālajai platībai un pilsētas iedzīvotāju padome līdz šim ir tikusies Centrālās pārvaldes telpās. Priekšlikums saistošo noteikumu
188. punktu izteikt šādā redakcijā: "
189. Padomes darba organizatorisko, tajā skaitā padomes sēžu protokolēšanu un tehnisko apkalpošanu (tajā skaitā telpu un aprīkojuma nodrošināšanu) veic padomes darbības teritorijā izveidotā novada teritoriālās vienības vai to apvienības pārvalde (turpmāk - Pārvalde) vai Centrālā administrācija. Padome sēžu protokolēšanu var veikt arī Padomes vai Centrālā administrācija". Pašvaldības viedoklis. Saskaņā ar Talsu novada domes
190. gada
191. marta saistošo noteikumu Nr. 7 "Talsu novada pašvaldības nolikums" pielikuma 1.
192. punktu, Pārvalde ietilpst Pašvaldības administrācijas struktūrā. Gadījumos, kad tas nepieciešams funkciju izpildei, Pārvalde ir tiesīga izmantot Pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo infrastruktūru, tai skaitā telpas, inventāru un tehniskos resursus, tostarp arī padomju vēlēšanu sapulču organizēšanai un norisei. Ņemot vērā minēto, nav konstatējams iemesls papildināt saistošo noteikum
193. punktu ar vārdiem "Centrālā pārvalde".
194. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Lai nodrošinātu, ka vēlētāji, kuri darba dienās atrodas ārpus vēlēšanu vietas un kuriem nav elektroniskais paraksts, var piedalīties vēlēšanās, priekšlikums papildināt saistošo noteikumu
195. punktu ar vārdiem "kā arī sestdienās no plkst. 08:00 līdz 18:00". Pašvaldības viedoklis. Ņemot vērā izteikto viedokli, saistošo noteikumu
196. punkta redakcija precizēta.
197. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Negrozīt saistošo noteikumu
198. punktu, norādot, ka kandidātu skaitam jāpārsniedz noteikto skaitu, tādējādi nodrošinot vēlēšanu būtību - balsot, ja ir no kā izvēlēties. Ja atkārtoti un ilgstoši nav iespējams nodrošināt nepieciešamo skaitu, veikt izmaiņas saistošo noteikumu
199. punktā. Aicinājums Pašvaldību veikt skaidrojošu darbu un aktīvi aicināt iedzīvotājus iesaistīties, kā arī ar savu rīcību parādīt, ka iedzīvotāju padomes ir nozīmīgs instruments Pašvaldības pārvaldībā. Pašvaldības viedoklis. Vēlēšanu pamatprincips ir nodrošināt vēlēšanu procesa leģitimitāti, kurā vēlētājiem tiek dota iespēja izvēlēties starp vairākiem kandidātiem, nevis formāli apstiprināt vienīgo kandidātu bez reālas alternatīvas. Paredzētā norma neveicina vēlēšanu ierobežošanu, bet nosaka saprātīgus priekšnoteikumus to norisei. Ņemot vērā minēto, nav konstatējams iemesls negrozīt saistoši noteikumu
200. punktu.
201. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Iekļaut
202. punktā kritēriju, ka par padomes locekli var būt fiziska persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās Padomes darbības teritorija, lai saistošo noteikumu punkts atbilstu gan Pašvaldību likuma
203. panta trešajai daļai un Pašvaldību likuma
204. panta sestās daļas
205. punktam. Skaidrojums. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM)
206. gada
207. maija atzinuma
208. punkts.
209. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Lai nodrošinātu iedzīvotāju padomes ievēlēšanu, priekšlikums saistošo noteikumu 16.
210. punktu papildināt ar vārdu "sasniedz". Pašvaldības viedoklis. Vēlēšanu pamatprincips ir nodrošināt vēlēšanu procesa leģitimitāti, kurā vēlētājiem tiek dota iespēja izvēlēties starp vairākiem kandidātiem. Ņemot vērā minēto, Pašvaldības ieskatā ir nepieciešams noteikt lielāku iedzīvotāju padomes locekļu skaitu, nekā tas paredzēts saistošo noteikumu
211. punktā, lai veicinātu konkurenci, nevis formāli apstiprinātu kandidātu bez reālas alternatīvas.
212. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Izslēgt saistošo noteikumu
213. punktā vārdus "Ja nav nepieciešamais kandidātu skaits attiecīgajai padomei, padome turpina darbību līdz padomes pilnvaru termiņa beigām ar attiecīgi mazāku padomes locekļu skaits". Pašvaldības viedoklis. Ņemot vērā izteikto viedokli, saistošo noteikumu
214. punkta redakcija precizēta.
215. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Padomes kompetencei nevajadzētu būt tādai pašai kā domes kompetencei, tādēļ noteikt padomei tādas pašas kompetences kādas ir noteiktas Pašvaldību likuma
216. panta otrajā daļā, nosakot padomei papildu kompetenci Pašvaldību likuma
217. panta pirmās daļas
218. punktā un
219. panta pirmajā daļā noteiktajam. Pašvaldības viedoklis. Pašvaldība saistošo noteikumu
220. punktā noteikusi iedzīvotāju padomes kompetencē ietilpstošo no pašvaldības funkcijām izrietošu jautājumu izskatīšanu, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses. Savukārt, saistoši noteikumu
221. punkts (grozījumu redakcija) nosaka, ka iedzīvotāju padome izskata un sniedz viedokli par lēmumprojektiem, kas izriet no Pašvaldību likuma
222. panta pirmās daļas 2.,
223. un
224. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām un attiecas uz padomes darbības teritorijas iedzīvotāju interesēm. Minētais nozīmē, ka iedzīvotāju padomei nav obligāts pienākums izskatīt visus saistošo noteikumu
225. punktā minētos jautājumus, bet gan iespēja sniegt priekšlikumus pēc savas iniciatīvas, izvērtējot jautājuma nozīmīgumu padomes teritorijas iedzīvotājiem.
226. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Izteikt saistošo noteikumu
227. punktu šādā redakcijā: "Pēc pašvaldības darba reglamentā noteiktās domes lēmuma projekta saskaņošanas procedūras pabeigšanas domes lēmuma projekta sagatavotājs domes lēmuma projektu, kura izskatīšana atbilst šo saistošo noteikumu
228. punktā noteiktajai padomes kompetencei, iesniedz izskatīšanai arī padomes priekšsēdētājam (tajā skaitā, lai izlemtu jautājumu par domes lēmuma projekta iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā). Minēto domes lēmuma projektu padome izskata 10 (desmit) kalendāro dienu laikā no domes lēmuma projekta iesniegšanas dienas. Pašvaldības viedoklis. Saistošo noteikumu
229. punkta redakcija pārskatīta un precizēta.
230. Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Papildināt saistošos noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka iedzīvotāju padomes kompetencē ietilpst izvērtēt un pieņemt lēmumu par nekustamo īpašumu un meža cirsmu atsavināšanu. Pašvaldības viedoklis. Saskaņā ar Pašvaldību likuma
231. panta pirmās daļas
232. punktu, domes kompetencē ietilpst lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu un apgrūtināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu. Saskaņā ar Talsu novada domes
233. gada
234. marta saistošo noteikumu Nr. 7 "Talsu novada pašvaldības nolikums" 17.
235. un 17.
236. apakšpunktu, Talsu novada pašvaldības dome pilnvarojusi izpilddirektoru lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu (atsavināšana), ja nekustamais īpašums ir zemes starpgabals vai nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nepārsniedz 5 000 euro un lemt par tiesību (piemēram, ciršanas, medību) izmantošanu, ja nosacītā cena nepārsniedz 20 000 euro. Iedzīvotāju padomes uzdevums ir pārstāvēt iedzīvotāju intereses un sniegt viedokli par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, kas ietekmē konkrēto teritoriju. Iedzīvotāju padomei nav tiesību lemt vai pieņemt lēmumus jautājumos, kas attiecas uz īpašumtiesību maiņu, mantiskajām saistībām vai pašvaldības īpašuma pārvaldīšanu, jo šie jautājumi ir saistīti ar publisko resursu tiesisko regulējumu un finanšu atbildību, kuru var uzņemties tikai dome vai tās pilnvarotas amatpersonas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā minēto, nav pamata papildināt saistošos noteikumus ar punktu, kas paplašinātu iedzīvotāju padomes kompetenci.
237. Iesniegtais priekšlikums un viedoklis. Izslēgt saistošo noteikumu 53.,
238. un
239. punktu. Pašvaldības viedoklis. Lai nodrošinātu iedzīvotāju padomes sēdes efektivitāti un pārskatāmību, saistošajos noteikumos saglabāja iedzīvotāju padobju sēdes norises kārtība. Iedzīvotāju padomes sēdes kārtības noteikšana saistošajos noteikumos nodrošina saprotamu darbības modeli, iekšējās kārtības principus un atbilst labas pārvaldības principiem. 8.
240. No institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) - gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas Pašvaldībā
241. gada
242. maijā saņemts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) atzinums par saistošajiem noteikumiem, kurā norādīts, ka:
243. saistošo noteikumu
244. punktā ir ietverti ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistīti priekšnoteikumi personu dalībai iedzīvotāju padomes vēlēšanās atbilstoši Pašvaldību likuma
245. panta piektās daļas otrajā teikumā ietvertajam pilnvarojumam, tādēļ saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā norādāma atsauce arī uz Pašvaldību likuma
246. panta piekto daļu;
247. saskaņā ar Pašvaldību likuma
248. panta trešo daļu par padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Pašvaldība nav tiesīga noteikt papildu kritērijus padomes loceklim. Turpretī saistošo noteikumu
249. punkta pirmais teikums paredz, ka "ikvienam padomes darbības teritorijas iedzīvotājam ir tiesības pieteikt savu kandidatūru (sevi) padomes locekļa amatam". Savukārt
250. punkta pirmais teikums definē, ka "padomes darbības teritorijas iedzīvotājs ir persona, kura pašvaldības domes lēmuma par vēlēšanu rīkošanu spēkā stāšanās dienā atbilst Pašvaldību likuma
251. panta piektās daļas pirmajā teikumā noteiktajiem kritērijiem un papildus atbilst kādam no šādiem kritērijiem - tā deklarētā dzīvesvieta vai deklarētā papildu adrese reģistrēta padomes darbības teritorijā vai tam padomes darbības teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā personiski reģistrēts nekustamais īpašums". Ievērojot minēto, precizējams saistošo noteikumu
252. punkts, savukārt
253. punktā noteiktās pazīmes atbilstoši Pašvaldību likuma
254. panta piektajai daļai var tikt attiecinātas tikai uz padomes vēlētājiem;
255. saskaņā ar Pašvaldību likuma
256. panta ceturto daļu par padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam. Pašvaldība nav tiesīga paredzēt liegumu citām pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) būt par padomes locekli. Turpretī saistošo noteikumu
257. punkta otrais teikums noteic, ka "papildus Pašvaldību likuma
258. panta ceturtajā daļā noteiktajam Vēlēšanu rīkotāja amatpersonai (darbiniekam), kas tieši piedalās attiecīgās padomes vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā (organizē vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu, pārbauda, vai atnākušie ir vēlētāji; apstrādā elektroniskā pastā saņemtās vēlēšanu zīmes; piedalās balsu skaitīšanā), nav atļauts būt par attiecīgās padomes locekli". Iedzīvotāju padome kā konsultatīva institūcija Pašvaldību likumā tika paredzēta ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pēc iespējas neradot administratīvus vai citus šķēršļus padomju izveidei un darbībai, tai skaitā iedzīvotāju izvēlei par tām personām, kas kā padomes locekļi pārstāvēs sabiedrības intereses padomē. Proti, ja persona, kas atbilst Pašvaldību likuma
259. panta trešajai daļai, pati vēlas vai pēc sabiedrības iniciatīvas piekrīt būt par padomes locekli (arī kandidātu), pašvaldība nedrīkst šīs tiesības ierobežot. Ja pašvaldība saskata iespējamas negodprātīgas rīcības riskus situācijā, kad padomes locekļa kandidāts kā pašvaldības amatpersona ir iesaistīts padomes vēlēšanu organizēšanā, pašvaldība ar padomes vēlēšanu organizēšanu saistītos pienākumus var uzdot citai pašvaldības amatpersonai. Ievērojot minēto, precizējams saistošo noteikumu
260. punkts;
261. saskaņā ar Pašvaldību likuma
262. panta sestās daļas
263. punktu padomes nolikumā cita starpā nosaka padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, paredzot iespēju iedzīvotājiem tieši balsot par padomes locekļu kandidātiem. Kopsakarā ar
264. panta piekto daļu par kritērijiem personām, kuras ir tiesīgas vēlēt padomi, no Pašvaldību likuma izriet princips, ka padomes locekļus izvēlas un padomes sastāvu nosaka vienīgi iedzīvotāji. Līdz ar to arī padomes darbība noris, pamatojoties uz iedzīvotāju doto mandātu, nevis domes vai citas pašvaldības institūcijas lēmumu. Vienlaikus saistošo noteikumu
265. punkts paredz, "ja padomes locekļu skaits ilgāk kā trīs mēnešus ir mazāks nekā saistošo noteikumu
266. punktā noteiktais un padomes locekļa vietā nestājas nākamie balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušie padomes locekļa kandidāti, dome atlaiž padomi, bet līdz atlaišanai padome savu darbību aptur". Šajā sakarā būtiski ņemt vērā, ka gan dome, gan padome kā koleģiālas institūcijas lēmumus pieņem ar locekļu balsojumu un šie locekļi ir brīvi savā balsojumā. Tādējādi nevar tikt izslēgta iespēja, ka neatkarīgi no iemesliem dome var nenolemt par padomes atlaišanu, kā arī padome var nenolemt par darbības apturēšanu, taču šāda situācija saistošajos noteikumos nav noregulēta. Ievērojot minēto, pārskatāma saistošo noteikumu
267. punktā noteiktā padomes darbības izbeigšanas kārtība, tajā skaitā izvērtējot iespēju saistošajos noteikumos imperatīvi noteikt gadījumus, kad padome beidz savu darbību, vai arī paredzēt iespēju padomei pašai lemt par darbības izbeigšanu, tai skaitā turpināt darbību, ja padomes darbs ir jēgpilns un rezultatīvs (piemēram, trūkst viens vai divi padomes locekļi, taču padome ir aktīva un spēj īstenot savas pilnvaras);
268. saskaņā ar Pašvaldību likuma
269. panta sestās daļas
270. punktu padomes nolikumā cita starpā nosaka kārtību, kādā pašvaldības institūcijas izskata iedzīvotāju padomes iesniegumus. Šajā sakarā saistošo noteikumu
271. punkts paredz, ka "pašvaldības institūcijas izskata padomes iesniegumus analoģiski kārtībai, kādā tiek izskatīti privātpersonu iesniegumi, ja likums nenosaka citādāk". Pašvaldību likuma
272. panta sestās daļas
273. punkta pilnvarojums paredz pienākumu saistošajos noteikumos noteikt konkrētu padomes iesniegumu izskatīšanas (procesuālās virzības) kārtību, un nav pietiekama nekonkrēta atsauce uz privātpersonu iesniegumu izskatīšanas kārtību, jo īpaši, ka padomes nav privātpersonas, bet pašas pašvaldības institūcijas. Ievērojot minēto, saistošie noteikumi papildināmi, konkretizējot padomes iesniegumu izskatīšanas kārtību (piemēram, kurai pašvaldības institūcijai jāiesniedz iesniegums, kā tiek noteikta institūcija, kas sagatavo vai sniedz atbildi, kāds ir atbildes sniegšanas termiņš);
274. saskaņā ar Pašvaldību likuma
275. panta otro daļu padome izskata no šā likuma
276. panta pirmās daļas 2.,
277. un
278. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, un iesniedz lēmumu projektus izskatīšanai domē. Domei ir pienākums noskaidrot padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām šajā pantā minēto pašvaldības funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses. Ministrija pauž uzskatu, ka situācijā, kad pašvaldība atbilstoši
279. panta sestās daļas
280. punktam padomes nolikumā nosaka padomei papildu kompetenci, arī attiecībā uz šo kompetenci ir piemērojama
281. pantā paredzētā abpusējā domes un padomes sadarbības kārtība. Proti, ir attiecināmas kā padomes tiesības iesniegt domes lēmumu projektus (izriet arī no Pašvaldību likuma
282. panta pirmās daļas
283. punkta), tā domes pienākums noskaidrot padomes viedokli par domes lēmuma projektu - ar izrietošu padomes pienākumu šo viedokli sniegt. Ievērojot minēto, pārskatāms saistošo noteikumu
284. punkta otrais un trešais teikums. Vienlaikus izvērtējama nepieciešamība
285. punkta regulējumu iekļaut saistošajos noteikumos, tā kā atbilstoši Pašvaldību likuma
286. panta otrajai daļai domes lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības institūcijās, tostarp tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu, kā arī atzinuma saņemšanu no domes komitejām, nosaka pašvaldības darba reglamentā [..]. Pašvaldības viedoklis. Ņemot vērā VARAM
287. gada
288. maija atzinumu Pašvaldība precizēja saistošo noteikumu tiesisko regulējumu, 14., 15., 36.,
289. un
290. punktu. Saistošie noteikumi papildināt ar 36.1 punktu. 8.
291. Informācija par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas Nav notikušas. Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bērziņš