Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-163 Rīgā

1. gada
2. novembrī Grozījums Kultūras ministrijas
3. gada
4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
5. gada
6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par mākslas priekšmeta - Lasāmpults [..], (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
10. Saskaņā ar Likuma
11. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
12. pantam kustami kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma
13. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Saskaņā ar Likuma 1.,
14. un
15. panta ceturto daļu ir izvērtēta Objekta atbilstība valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
16. gada
17. jūnija sēde Nr. 08-09.4/8/2025,
18. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kustamu mākslas pieminekli. Objekta īpašnieks saskaņā ar Likuma
19. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
20. panta pirmo daļu ir informēts par priekšlikumu ar Pārvaldes
21. gada
22. augusta lēmumu Nr. 2025/08-09.1/
23. Objekta īpašnieks ar
24. gada
25. septembra vēstuli (reģistrēta Pārvaldē 02.09.2025., Nr. IEN-1794/2025) piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai Objektam.
26. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1.,
27. un
28. panta piektās daļas un Ministru kabineta
29. gada
30. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
31. punkta un 3.
32. apakšpunkta kritērijiem: 3.
33. Objekts, Svēto rakstu tekstu un paziņojumu lasīšanai paredzētā koka pults, ir novietots uz trapecveida koka podesta. Pulti veido trīs daļas - balsts, korpuss un vainagojošā daļa. Balstam ir profilēta četrstūra formas pēda, rotāta ar kokā grieztu lapu rindu, un rāmja-pildiņu konstrukcijā veidots uz augšu nedaudz paplatināts trapecveida stāvs. Tā pildiņus ierāmē dekoratīva lapu josla un iekšpusē rotā variēti kokā griezti dekoratīvi motīvi - lapu-stīgu vijums un baznīcu raksturojoši priekšmeti (krusts, kauss, atvērta grāmata, Bībeles galdiņš). Balstu noslēdz dzega, ko veido pārsietas lauru vītnes josla. Virs pults balsta izvietots tās korpuss uz augšu nedaudz paplatinātas trapeces formā. Korpusa skaldnes klāj variēti reljefi kokā griezti dekoratīvi motīvi - iekārta drapērija, kas ietver rozeti, mijas ar iekārtu ozollapu vītni, kas ietver vairogu ar heraldiskās lilijas motīviem. Korpusu noslēdz dzega, rotāta ar kokā grieztu stilizētu palmešu rindu. Virs korpusa ir izvietota pults vainagojošā daļa nošķeltas, kanelētas kolonnas formā. Tā balsta galdiņa četrstūra plakni. Izteikti arhitektoniskās formas un dekoratīvais rotājums liecina par vēlā klasicisma - ampīra periodu. Izmēri: pults kopējais augstums - 141 cm, pults apakšējā pamatne - 42 x 42 cm, korpusu noslēdzošās dzegas pamatne - 61 x 61 cm. Materiāls, tehnika: koks, griezts, krāsots brūns, zaļš, sarkans, balts, dekoratīvie elementi apzeltīti. 3.
34. Objekta saglabājamās vērtības ir oriģināls materiāls un izpildījuma tehnika, objekta forma, virsmas apdare, krāsojums, polihromija, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte.
35. Pamatojoties uz Likuma
36. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
37. gada
38. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
39. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektu (kā kustamu): 9426 Valsts nozīmes Māksla Lasāmpults 1816.-
40. g.
41. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objekta atrašanās vietu.
42. Lēmuma pamatojums: Likuma
43. un
44. pants un
45. panta pirmā, ceturtā, piektā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma
46. pants,
47. panta pirmā daļa,
48. panta otrā daļa un
49. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
50. gada
51. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
52. punkts un 3.
53. apakšpunkts, Ministru kabineta
54. gada
55. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
56. apakšpunkts.
57. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
58. panta pirmās daļas
59. punktu,
60. panta pirmo un otro daļu un
61. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007). Kultūras ministre A. Lāce