Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 116 Rīgā

1. gada
2. novembrī (prot Nr. 45,
3. p.) Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators)
4. gada
5. jūlijā saņēma akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls", reģistrācijas numurs: 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (turpmāk - AS "Augstsprieguma tīkls"),
6. gada
7. jūlija iesniegumu Nr. 2.5/2025/3047, ar kuru AS "Augstsprieguma tīkls" iesniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu regulatīvajam periodam no
8. gada
9. janvāra līdz
10. gada
11. decembrim. Papildus Regulators
12. gada
13. augustā saņēma AS "Augstsprieguma tīkls"
14. gada
15. augusta iesniegumu Nr. 2.5/2025/3509,
16. gada
17. oktobrī -
18. gada
19. oktobra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4255,
20. gada
21. oktobrī -
22. gada
23. oktobra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4550,
24. gada
25. oktobrī -
26. gada
27. oktobra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4602,
28. gada
29. novembrī -
30. gada
31. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4872,
32. gada
33. novembrī -
34. gada
35. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4954,
36. gada
37. novembrī -
38. gada
39. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/4958, kā arī
40. gada
41. novembrī -
42. gada
43. novembra iesniegumu Nr. 2.5/2025/5023, ar kuriem AS "Augstsprieguma tīkls" iesniedza nepieciešamo papildu informāciju un elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projekta precizējumus (turpmāk visi iesniegumi kopā - Tarifu projekts). Regulators konstatē
44. Ar Regulatora
45. gada
46. maija lēmumu Nr. 64 "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem" Regulators noteica regulatīvo periodu no
47. gada
48. jūlija līdz
49. gada
50. decembrim, kā arī piešķīra AS "Augstsprieguma tīkls" atļauju katram tarifu periodam pašai noteikt elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja jāveic plānoto ieņēmumu korekcija. Īstenojot piešķirtās tiesības, AS "Augstsprieguma tīkls"
51. gada
52. novembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (
53. nr.) publicēja paziņojumu par jauniem elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem. Regulatora padomes
54. gada
55. decembra sēdē Regulators nolēma atzīt AS "Augstsprieguma tīkls" noteiktos diferencētos elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus un to pamatojuma atbilstību Regulatora
56. gada
57. augusta lēmumam Nr. 1/18 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk - Metodika), līdz ar to minētie tarifi stājās spēkā
58. gada
59. janvārī.
60. Tarifu projekts ir aprēķināts un iesniegts saskaņā ar Metodiku un Regulatora
61. gada
62. augusta lēmumu Nr. 1/12 "Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika" (turpmāk - Kapitāla izmaksu metodika) un atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk - Likums)
63. panta pirmajai daļai un
64. pantam.
65. AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi jāpārskata, ņemot vērā, ka: 3.
67. gada
68. decembrī beidzas spēkā esošais regulatīvais periods; 3.
69. Kapitāla izmaksu metodikā veiktas izmaiņas attiecībā uz regulējamo aktīvu bāzes aprēķinu pieeju; 3.
70. atbilstoši Metodikā noteiktajam ir noteikta jauna diferencēto tarifu lietotāju grupa - 330 kV kopnes.
71. AS "Augstsprieguma tīkls" paziņojumu par tarifu projekta iesniegšanu Regulatorā publicēja
72. gada
73. augustā (Latvijas Vēstnesis, 2025, 146.nr.). AS "Augstsprieguma tīkls" saņēma biedrības "Būvniecības ražotāju asociācija" iesniegumu ar priekšlikumiem par tarifiem (adresēts arī Regulatoram), kurā tiek norādīts uz būtisku personāla un kapitāla izmaksu pieaugumu, kas pasliktina elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī uz nepieciešamību pārskatīt izmaksu attiecināšanu elektroenerģijas ražotājiem, tādā veidā sabalansējot izmaksas starp lietotājiem un elektroenerģijas ražotājiem. Papildus AS "Augstsprieguma tīkls" saņēma SIA CIS Liepāja iesniegumu ar lūgumu AS "Augstsprieguma tīkls" noteikt tai speciālu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, ņemot vērā tās plānoto elektroenerģijas patēriņu. Savukārt PurpleGreen Energy B SIA lūdza AS "Augstsprieguma tīkls" sniegt skaidrojumu par tarifu piemērošanu elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, par pagaidu ekspluatācijas paziņojuma ietvaros elektroenerģijas ražotāju tarifa piemērošanu, kā arī par to, vai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 330 kV kopnes, tiks piemēroti 110 kV elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi. Regulators
74. gada
75. septembrī saņēma SIA Gren Latvija iesniegumu par elastīgu pārvades jaudas maksu noteikšanu centralizētās siltumapgādes elektrifikācijas veicināšanai, kas paredzētu noteikt speciālu tarifu energoapgādes komersantiem centralizētās siltumapgādes nozarē, kuri, veicot elektrifikāciju (uzstādot elektrokatlus vai siltumsūkņus), spētu līdzdarboties elektroenerģijas balansēšanas tirgū. SIA Gren Latvija ieskatā, plānotie elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi nestimulē centralizētās siltumapgādes komersantus izvēlēties šāda veida risinājumus.
76. Regulators ar
77. gada
78. augusta vēstuli Nr. 3-2.42/1933,
79. gada
80. septembra vēstuli Nr. 2-2.42/2243,
81. gada
82. oktobra vēstuli Nr. 2-2.42/2467,
83. gada
84. oktobra vēstuli Nr. 2-2.42/2506,
85. gada
86. novembra vēstuli Nr. 2-2.42/2712 un
87. gada
88. novembra vēstuli Nr. 2-2.42/2851 nosūtīja informācijas pieprasījumu AS "Augstsprieguma tīkls" par tarifu projekta izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju un nepieciešamajiem precizējumiem.
89. gada
90. augustā,
91. oktobrī,
92. oktobrī,
93. oktobrī,
94. novembrī,
95. novembrī,
96. novembrī un
97. novembrī AS "Augstsprieguma tīkls" iesniedza Regulatora pieprasīto papildu informāciju un precizētu Tarifu projektu.
98. Likuma
99. pants noteic Likuma un sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas mērķi - nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Saskaņā ar Likuma
100. pantu Regulators pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.
101. Atbilstoši Likuma
102. panta pirmajai daļai tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie normatīvie akti neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz aprēķināto tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.
103. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
104. panta pirmo daļu pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus nosaka Regulators Likumā paredzētajā kārtībā vai pārvades sistēmas operators saskaņā ar Regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta Regulatora atļauja.
105. Saskaņā ar Metodikas
106. punktu regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu.
107. Saskaņā ar Metodikas
108. punktu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz šādas tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas: 10.
109. kapitāla izmaksas, kas saskaņā ar Kapitāla izmaksu metodikā noteikto, ietver kapitāla atdevi un pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu. Kapitāla izmaksas nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus: 10.1.
110. Regulators ar
111. gada
112. jūlija lēmumu Nr. 50 "Par kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas pārvades sistēmas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projekta aprēķināšanai" (turpmāk - Lēmums Nr.50) noteica kapitāla atdeves likmi 5,82% apmērā, ko piemēro, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots
113. gadā; 10.1.
114. regulējamo aktīvu bāze (turpmāk - RAB) atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). RAB vērtības aprēķinos iekļauj komersanta īpašumā esošo aktīvu vai to daļu vērtību, kas nepieciešami efektīvai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā arī aktīvos uzskaitītos maksājumus par dalību starptautiskajos elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izveides projektos, un saistības, kas izriet no lēmumiem par ieguldījumu izmaksu sadali (Kapitāla izmaksu metodikas
115. punkts); 10.1.
116. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti) (Kapitāla izmaksu metodikas
117. punkts); 10.
118. nodokļu izmaksas, kas ietver nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas; 10.
119. ekspluatācijas izmaksas, kas ietver: 10.3.
120. uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu, tehnoloģiskā procesa, avārijas izmaksas, kuras nosaka kā reizinājumu starp prognozēto zudumu un tehnoloģiskā patēriņa apjomu un prognozēto elektroenerģijas cenu (Metodikas 17.,
121. un
122. punkts); 10.3.
123. ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu, kuru nosaka saskaņā ar ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk - EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem, ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu ar valstu, kas neietilpst EEZ, pārvades sistēmas operatoriem un elektroenerģijas izmaksām tranzīta zudumu segšanai (Metodikas
124. punkts); 10.3.
125. pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas, kuras ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību (Metodikas
126. punkts); 10.3.
127. pārvades sistēmas aktīvu nomas maksu, kuras aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa, kas nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu (Metodikas
128. punkts); 10.3.
129. ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem, kuru nosaka saskaņā ar fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām un avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo (Metodikas
130. punkts); 10.3.
131. personāla un sociālās izmaksas, kuras aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vērtēšanas principi noteikti regulatora personāla izmaksu aprēķināšanas vadlīnijās (Metodikas
132. punkts); 10.3.
133. pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas ietver ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos (Metodikas
134. punkts).
135. Tarifu projektā izmantota Latvijas Bankas prognozētā inflācija
136. gadam - 2,1% un
137. gadam - 2,8%, bet
138. gadam plānota inflācija atbilstoši
139. gada un
140. gada vidējiem rādītājiem - 2,5% apmērā.
141. Saskaņā ar Metodikas 11.,
142. un
143. punktu, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora atļautos ieņēmumus, papildus ņem vērā: 12.
144. ieņēmumu korekciju, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un ieņēmumu prognožu novirzēm; 12.
145. plānoto izmaksu samazinājumu saistībā ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora darbības efektivitātes uzlabošanu, ko nosaka kā reizinājumu starp efektivitātes koeficientu un izmaksu summu no kapitāla izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Izmaksu efektivitātes koeficients tiek noteikts 50 procentu apmērā no nākamā kalendārā gada, kas ir nākamais efektivitātes noteikšanas gads, prognozētā patēriņa cenu indeksa (inflācijas), bet nav mazāks par nulli un lielāks par 1,5; 12.
146. par uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļu, kura atbilstoši Metodikas
147. punktam nav izmantota jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai, pārvades sistēmas operators var iesniegt Regulatoram pamatotu lūgumu šos ieņēmumus novirzīt pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Ja Regulators secina, ka pārvades sistēmas operatora lūgums ir pamatots, šī pārslodzes ieņēmumu daļa tiek iekļauta tarifu aprēķinā nākamā regulatīvā perioda atļautajos ieņēmumos atbilstoši Metodikas
148. punktā noteiktajam.
149. Saskaņā ar Metodikas
150. punktu, aprēķinot tarifu projektu, atļautie ieņēmumi tiek aprēķināti visam regulatīvajam periodam: 13.
151. regulatīvajā periodā, kurā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi un kāds no tarifu periodiem ir garāks par vienu gadu, tad uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs tiek noteikts proporcionāli tarifu perioda ilgumam; 13.
152. plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem attiecināma ieņēmumu korekcija.
153. Saskaņā ar Metodiku ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem aprēķina šādi: 14.
154. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo tarifu periodu un palielināt noteiktos nākamā tarifu perioda plānotos ieņēmumus, kas veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz desmit procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām. Desmit procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas zudumu un tehnoloģisko izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par septiņiem vai vairāk euro/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena (Metodikas 31.
155. apakšpunkts); 14.
156. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, tiek samazināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu no tarifu perioda plānotajām ekspluatācijas izmaksām (Metodikas 31.
157. apakšpunkts); 14.
158. ieņēmumu korekcija tiek attiecināta atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim (Metodikas
159. punkts).
160. Atbilstoši Metodikas 27.,
161. un 28.1 punktam elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā ne vēlāk kā sešus mēnešu pirms tarifu perioda beigām uzskaita: 15.
162. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā, ko nosaka, summējot faktisko starpību par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozēto starpību aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem; 15.
163. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksām, ko nosaka, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu noslēgtajos tarifu perioda mēnešos un aprēķina brīdī prognozēto elektroenerģijas cenu pārējiem tarifu perioda mēnešiem. Nosakot tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un elektroenerģijas zudumu izmaksu starpību, aprēķinos izmanto elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu daudzumu. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības ņemt vērā elektroenerģijas zudumu daudzumu faktiskajā apmērā, ja pārvades sistēmas operators iesniedz attiecīgu pamatojumu un daudzuma izmaiņas ir saistītas ar tehnoloģisko procesu nodrošināšanu; 15.
164. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā; 15.
165. starpību starp plānoto un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā; 15.
166. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem; 15.
167. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem, summējot faktiskās starpības par noslēgtajiem mēnešiem attiecīgajā tarifu periodā un prognozētās starpības aprēķina veikšanas brīdī, par pārējiem attiecīgā tarifu perioda mēnešiem, ja pārvades sistēmas operators pierāda, ka veicis nepieciešamās darbības, lai palīgpakalpojumu iepirkumu izmaksas būtu iespējami zemākas; 15.
168. ja iepriekšējā vai esošajā tarifu perioda ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru; 15.
169. regulatīvajā rēķinā par pirmo tarifu periodu pārvades sistēmas operators uzskaita starpību starp prognozētajām un faktiskajām kapitāla izmaksām par iepriekšējā regulatīvā perioda pēdējo tarifu periodu.
170. Atbilstoši Metodikas 35.
171. apakšpunktam, ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums attiecināt regulatīvā rēķina atlikumu uz nākamo regulatīvo periodu un samazināt nākamā regulatīvā perioda plānotos ieņēmumus.
172. Atbilstoši Metodikas
173. punktam, ja pārvades sistēmas operators regulatīvā perioda laikā īstenojis efektivitātes uzlabošanas pasākumus un saskaņā ar tiem iepriekšējā regulatīvā perioda tarifu projekta aprēķinā ņēmis vērā izmaksu efektivitātes koeficientu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par apmēru, kas nepārsniedz 50% no faktiskajiem izmaksu ietaupījumiem, kas noteikti, ņemot vērā ar efektivitātes uzlabošanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas un gūtos izmaksu ietaupījumus.
174. Atbilstoši Metodikai plānotos ieņēmumus elektroenerģijas pārvades sistēmas operators attiecina uz Metodikā noteiktajām četrām pārvades sistēmas lietotāju grupām atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim. Izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus un ieviešanu pārvades sistēmas operators saskaņo ar Regulatoru (Metodikas
175. punkts). Metodikas
176. punktā atbilstoši elektroietaišu piederības robežai noteiktas šādas pārvades sistēmas lietotāju grupas: 18.
177. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 330 kV kopnes; 18.
178. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas; 18.
179. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes; 18.
180. pārvades sistēmas lietotāji, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 6-20 kV pusē.
181. Atbilstoši Metodikai maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka visiem pārvades sistēmas lietotājiem. Nosakot uzturētās jaudas apmēru, ņem vērā katra pārvades sistēmas lietotāja pieslēguma vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteikto tehnisko jaudu (Metodikas
182. punkts).
183. Atbilstoši Metodikas 2.
184. apakšpunktam diferencētie tarifi ir tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās pārvades sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji, kuru elektrostacijas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai, un elektroenerģijas uzkrātuves operatori, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai.
185. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
186. panta otro daļu elektroenerģijas tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un Likumā paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.
187. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
188. panta otro daļu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Ir pieļaujamas citas atšķirības tarifos, ja Regulators tādas ir noteicis tarifu aprēķināšanas metodikā.
189. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
190. gada
191. jūnija Regulu Nr. 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk - Regula Nr. 2019/943): 23.
192. lai visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tīkla tarifi būtu jānosaka un jāpiemēro tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī (preambulas
193. punkts un
194. panta
195. punkts); 23.
196. regulatīvajām iestādēm, nosakot vai apstiprinot elektroenerģijas pārvades tarifus un sadales tarifus, jāņem vērā Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras (turpmāk - ACER) paraugprakses ziņojums (
197. panta
198. punkts).
199. Saskaņā ar Eiropas Komisijas
200. gada
201. septembra Regulas Nr. 838/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (turpmāk - Regula Nr. 838/2010) pielikuma B daļas
202. un
203. punktu vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,50 EUR/MWh, bet attiecīgajā maksā netiek ietvertas ražotāju maksas par fiziskiem aktīviem, kas nepieciešami savienojumam ar sistēmu vai sistēmas modernizācijai, ražotāju maksas saistībā ar papildpakalpojumiem un īpašas sistēmas zudumu maksas, ko maksā ražotāji.
204. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
205. pantu Regulators var sniegt pārvades sistēmas operatoram atļauju pašam noteikt pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus. Saskaņā ar Metodikas
206. punktu, ja Regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma
207. panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, tostarp: 25.
208. publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas; 25.
209. vienlaikus iesniedz Regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunu diferencēto tarifu nepieciešamību.
210. AS "Augstsprieguma tīkls" pilnvarotais pārstāvis Regulatora padomes sēdē atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu. Regulators secina
211. AS "Augstsprieguma tīkls" aprēķinātais Tarifu projekts atbilst Metodikas prasībām: 1.
212. Tarifu projektā ietvertās elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas ir ekonomiski pamatotas; 1.
213. atļauto ieņēmumu apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai plānotie elektroenerģijas lietotāju maksājumi segtu AS "Augstsprieguma tīkls" ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti, kā to paredz Likuma
214. pants.
215. Salīdzinot ar
216. gada 22.maijā apstiprināto tarifu aprēķinu, Tarifu projekts paredz vidēji 3,8% izmaksu pieaugumu gadā. Tarifu projekts nodrošinās, ka tīklu uzturēšanas izmaksu segšanā piedalīsies visi elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotāji.
217. Tarifu projekts sagatavots, paredzot 36 mēnešu regulatīvo periodu no
218. gada
219. janvāra līdz
220. gada
221. decembrim un trīs tarifu periodus (no
222. gada
223. janvāra līdz
224. gada
225. decembrim, no
226. gada
227. janvāra līdz
228. gada
229. decembrim un no
230. gada
231. janvāra līdz
232. gada
233. decembrim).
234. Atbilstoši Metodikas
235. punktam tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļu izmaksas, kā arī izmaksu apmērs, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm, un uzkrāto pārslodzes ieņēmumu daļa. AS "Augstsprieguma tīkls" vidējās regulatīvā perioda elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir 98 080 tūkst. euro gadā. Regulatīvā perioda atļautie ieņēmumi ir 294 240 tūkst. euro, un tie noteikti vienādā apmērā ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām izmaksām. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir ekonomiski pamatotas: 4.
236. kapitāla izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā pamatlīdzekļu bilances vērtību
237. gada
238. decembrī un Regulatora apstiprināto kapitāla atdeves likmi. Iekļautie pamatlīdzekļi ir nepieciešami efektīvai elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai; 4.
239. ekspluatācijas izmaksas ir aprēķinātas tādā apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu; 4.
240. nodokļu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā plānoto nekustamā īpašuma nodokli, ko aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem, saskaņā ar Metodikas
241. punktu; 4.
242. izmaksu un ieņēmumu korekcija par periodu, kuram noteikti spēkā esošie tarifi, nodrošina, ka uz regulatīvā perioda sākumu nav uzkrāts regulatīvā rēķina atlikums.
243. Aprēķinot regulatīvā perioda pamatotās ekspluatācijas izmaksas, AS "Augstsprieguma tīkls", ievērojot Metodikas 28.
244. apakšpunktā noteikto, ņēma vērā Latvijas Bankas
245. gada
246. jūnijā prognozēto inflācijas līmeni
247. un
248. gadam.
249. Atbilstoši Metodikas
250. punktam AS "Augstsprieguma tīkls" lūdza Regulatoram atļauju izmantot pārslodzes ieņēmumu daļu, kuru nav paredzēts izmantot jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai, novirzot to elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai. Regulators, izvērtējot sniegto informāciju un pamatoto lūgumu, secina, ka pārslodzes ieņēmumu izmantošana izmaksu segšanai nodrošinās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, veicinot labāku infrastruktūras noslodzi, un samazinās izmaksas visiem sistēmas lietotājiem, līdz ar to, ievērojot Regulas Nr. 2019/943
251. panta trešo daļu, ir pieļaujams pārslodzes ieņēmumus 44 411 tūkst. euro apmērā izmantot Tarifu projekta aprēķinā ietverto izmaksu segšanai regulatīvajā periodā.
252. Regulatīvā perioda ilgums - 36 mēneši - ir noteikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes
253. gada
254. jūnija Direktīvas Nr. 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu Nr. 2012/27/ES
255. panta
256. punkta nosacījumus, kas noteic, ka Igaunija, Latvija un Lietuva var atļaut saviem pārvades sistēmu operatoriem turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt enerģijas uzkrātuves ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Igaunija, Latvija un Lietuva ir pievienojušās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai, līdz ar to, beidzoties noteiktajam regulatīvajam periodam, nākamā regulatīvā perioda tarifu aprēķinā nav plānots iekļaut izmaksas, kas saistītas ar enerģijas uzkrātuvju ekspluatāciju un uzturēšanu.
257. Aprēķinot regulatīvā perioda atļautos ieņēmumus, AS "Augstsprieguma tīkls" atbilstoši Metodikas
258. punktam tarifu aprēķinā iekļāva izmaksu samazinājumu - izmaksu efektivitātes koeficientu 1,05% apmērā, attiecinot to uz ikgadējām kapitāla un ekspluatācijas izmaksām. Noteiktais efektivitātes apmērs ir stimuls AS "Augstsprieguma tīkls" uzlabot saimniecisko darbību. Turklāt atbilstoši Metodikas
259. punktā noteiktajam AS "Augstsprieguma tīkls", īstenojot efektivitātes uzlabošanas pasākumus, sasniedzot efektivitātes apmēru, kas pārsniedz aprēķināto izmaksu efektivitāti, un iesniedzot Regulatoram attiecīgu pamatojumu, ir tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par faktisko izmaksu ietaupījuma apmēru, kas pārsniedz noteikto izmaksu efektivitātes līmeni.
260. Regulatīvā perioda ietvaros vidējais prognozētais pārvadītās elektroenerģijas daudzums noteikts ar 4% pieaugumu pret spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļauto. Pārvadītās elektroenerģijas daudzuma prognoze noteikta, ievērojot noslēgtos sistēmas pakalpojumu līgumus, kā arī faktiski pārvadītos elektroenerģijas apjomus iepriekšējos gados, papildus tam prognozējot attīstības tendences valstī no atjaunīgajiem energoresursiem.
261. Ievērojot Elektroenerģijas tirgus likuma
262. panta trešajā daļā noteikto pārvades sistēmas operatora atbildību, lai nodrošinātu elektroenerģijas transportēšanu, pārvades sistēmas operatoram jānodrošina un jāuztur pārvades tīkla jauda, kas atbilst sistēmas lietotāju (elektroenerģijas lietotāju un elektroenerģijas ražotāju) pieprasījumam. Sistēmas tehniskā jauda, par kuru pārvades sistēmas operators ar konkrētiem sistēmas lietotājiem vienojies pieslēguma līgumos, pārvades sistēmas operatoram jāuztur (jārezervē) arī periodā, kurā sistēmas lietotāji to neizmanto (nelieto vai neražo elektroenerģiju) vai izmanto mazākā apmērā. Minētais izriet arī no Metodikas
263. punkta. Atbilstoši AS "Augstsprieguma tīkls" sniegtajai informācijai elektroenerģijas lietotājiem sistēmā tiek rezervēta un nodrošināta transformatora jauda, kas atbilst sistēmas lietotāja pieslēguma vai sistēmas pakalpojumu līgumā noteiktajai jaudai, līdz ar to atbilstoši Metodikas
264. punktam pārvades jaudas uzturēšanas maksu AS "Augstsprieguma tīkls" aprēķināja atbilstoši lietotāju tehniskās jaudas apmēram, un pārvades sistēmas lietotāji maksā par tiem uzturēto jaudu.
265. Vērtējot AS "Augstsprieguma tīkls" izvēlēto pieeju elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā elektroenerģijas ražotājiem kopsakarā ar tiesību aktos noteikto regulējumu, secināms, ka: 11.
266. atbilstoši ACER
267. gada
268. decembra sagatavotajam labās prakses ziņojumam par pārvades tarifu metodikām Eiropā1, kas saistīts ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem, un ņemot vērā ACER
269. gada
270. aprīļa dokumentā "Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras viedokli par atbilstošu vērtību diapazonu elektroenerģijas pārvades maksu, ko maksā elektroenerģijas ražotāji"2 (turpmāk - ACER viedoklis) noteikto, Regulā Nr. 838/2010 noteiktā pārvades maksas vērtība gadā, kuru maksā ražotāji, attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu maksu. AS "Augstsprieguma tīkls" aprēķinātie diferencētie elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi elektroenerģijas ražotājiem noteikti atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim, un tas atbilst Regulas Nr. 838/2010 pielikuma B daļas
271. punktam, jo ražotājiem aprēķinātā maksa tiek piemērota par fiziskiem aktīviem, kas nepieciešami savienojumam ar sistēmu; 11.
272. ievērojot vēsturiskos apstākļus, sistēmas lietotāja plānoto darbību, kā arī citus apstākļus un īpatnības, iespējami gadījumi, kuros sistēmas lietotāja transformatora uzstādītā jauda ir lielāka, nekā pārvades sistēmas operators apņēmies nodrošināt attiecīgajam lietotājam saskaņā ar pieslēguma līgumu vai sistēmas pakalpojumu līgumu. Līdz ar to attiecīgā sistēmas lietotāja vajadzībām sistēmas operators faktiski uztur (rezervē) mazāku sistēmas jaudu, nekā tā norādīta sistēmas lietotāja transformatora tehniskajā pasē, tādējādi arī sistēmas operatora izmaksas par jaudas uzturēšanu attiecīgajam lietotājam faktiski ir mazākas. Vienlaikus elektroenerģijas ražotājs savu uzstādīto transformatoru jaudu nevar izmantot pilnībā, ja tā pārsniedz uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas, t.i., ražotājs pieslēgumu var izmantot tikai uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu apmērā. Līdz ar to, ja elektroenerģijas ražotāja transformatora tehniskajā pasē norādītā jauda ir lielāka par jaudu, kuru pārvades sistēmas operators apņēmies nodrošināt un faktiski nodrošina attiecīgajam sistēmas lietotājam saskaņā ar pieslēguma līgumu vai sistēmas pakalpojumu līgumu, tad norēķinos par sistēmas pakalpojumiem, ciktāl tas attiecas uz jaudas uzturēšanu, būtu jāpiemēro maksa, kas atbilst attiecīgajā līgumā noteiktajai jaudai. AS "Augstsprieguma tīkls" ņēma vērā iepriekš minētos nosacījumus, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu elektroenerģijas ražotājiem.
273. Ievērojot Regulatora nosūtītos informācijas pieprasījumus, AS "Augstsprieguma tīkls" veica korekcijas sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā,
274. gada
275. novembrī precizējot sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā iekļautās izmaksas.
276. Attiecībā uz šā lēmuma konstatējošās daļas
277. punktā minētajiem iesniegumiem norādāms turpmāk minētais. Saistībā ar biedrības "Būvmateriālu ražotāju asociācija" iesniegumā ietverto viedokli jānorāda, ka tajā minētie apsvērumi atbilst arī Regulatora secinājumiem, proti, Tarifu projekts tika precizēts, ņemot vērā pamatotu AS "Augstsprieguma tīkls" personāla izmaksu pieaugumu, kā arī atbilstoši Tarifu projektā ietvertajam izmaksu attiecināšanas modelim izmaksas attiecinātas uz elektroenerģijas ražotājiem proporcionāli ražošanas procesā iesaistītajiem elektroenerģijas pārvades aktīviem.
278. Izvērtējot SIA Gren Latvija iesniegumu par elastīgā tarifa piemērošanu siltumapgādes komersantiem un AS "Augstsprieguma tīkls" sniegto viedokli, Regulators secina, ka, veidojot jaunu diferencēto tarifu specifiski centralizētās siltumapgādes elektrifikācijas veicināšanai, netiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret pārējām lietotāju grupām, jo no tehniskā viedokļa elektroenerģijas pārvades sistēmas tīkls tiek izmantots tieši tādā pašā veidā, kā tas ir pārējo pārvades sistēmas lietotāju gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka siltumapgādes komersantiem ir iespēja piedalīties elektroenerģijas balansēšanas jaudas tirgū, gūstot papildu ieņēmumus, tādējādi gūstot arī papildu atdevi no veiktajām investīcijām. Savukārt attiecībā uz SIA CIS Liepāja iesniegumu ar lūgumu AS "Augstsprieguma tīkls" noteikt tai speciālu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu norādāms, ka Regulators, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā arī ņemot vērā vienlīdzības principu, nekonstatē tiesisku un ekonomisku pamatojumu noteikt SIA CIS Liepāja īpašu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu. Attiecībā uz PurpleGreen Energy B SIA lūgumu AS "Augstsprieguma tīkls" sniegt skaidrojumu par tarifu piemērošanu Regulators secina, ka atbilstoši Metodikai ir aprēķināts 330 kV kopņu tarifs, līdz ar to nav aktuāls jautājums par 110 kV diferencēto tarifu piemērošanu.
279. Ievērojot visu iepriekš minēto, secināms, ka Tarifu projekta apstiprināšana atbilst Likuma
280. pantā ietvertajam mērķim - nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Regulators, izvērtējot Tarifu projektu, ir guvis pārliecību par tarifu atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un Likuma
281. pantā ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem. Saskaņā ar Regulatora
282. gada
283. augusta lēmuma Nr. 1/18 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika"
284. un
285. punktu un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
286. pantu,
287. pantu,
288. panta pirmās daļas
289. un
290. punktu un otro daļu,
291. pantu un
292. panta piekto daļu, Elektroenerģijas tirgus likuma
293. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
294. panta
295. punktu un
296. panta pirmās daļas
297. punktu, padome nolemj:
298. noteikt AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu regulatīvo periodu no
299. gada
300. janvāra līdz
301. gada
302. decembrim;
303. noteikt AS "Augstsprieguma tīkls" šādus tarifu periodus: 2.
304. no
305. gada
306. janvāra līdz
307. gada
308. decembrim; 2.
309. no
310. gada
311. janvāra līdz
312. gada
313. decembrim; 2.
314. no
315. gada
316. janvāra līdz
317. gada
318. decembrim;
319. apstiprināt AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa): Pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi Mērvienība Tarifs Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 330 kV kopnes: - elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs EUR/kWh 0,00139 - tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu* EUR/kW/gadā** 6,759 Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas: - elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs EUR/kWh 0,00145 - tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu* EUR/kW/gadā** 11,376 Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes: - elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs EUR/kWh 0,00198 - tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu* EUR/kW/gadā** 12,959 Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 6-20 kV pusē: - elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs EUR/kWh 0,00251 - tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu* EUR/kW/gadā** 14,183 Elektroenerģijas ražotāju tarifs - jaudas maksa elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem*** EUR/kW/gadā 0,81018 * maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka atbilstoši 330/110/20-10-06 kV transformatoru jaudai; ** transformatora jauda kilovatos [kW] atbilst tā tehniskajā dokumentācijā uzrādītajai nominālai jaudai kilovoltampēros; *** maksu elektroenerģijas ražotājiem nosaka atbilstoši uzstādītajai elektroenerģijas ražošanas jaudai.
320. atļaut AS "Augstsprieguma tīkls" novirzīt pārslodzes ieņēmumu daļu 44 411 tūkst. euro apmērā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai regulatīvajā periodā;
321. noteikt, ka šā lēmuma lemjošās daļas
322. punktā apstiprinātie elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi stājas spēkā
323. gada
324. janvārī;
325. piešķirt AS "Augstsprieguma tīkls" atļauju katram tarifu periodam saskaņā ar Metodikas 66.punktu pašai noteikt elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja atbilstoši Metodikai jāveic plānoto ieņēmumu korekcija. Šādā gadījumā AS "Augstsprieguma tīkls" ne vēlāk kā 60 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās informē Regulatoru un pārvades sistēmai pieslēgtos elektroenerģijas sadales sistēmas operatorus par jaunajām plānotajām diferencēto tarifu vērtībām un iesniedz Regulatoram aprēķinātos elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā tarifu perioda sākuma;
326. noteikt atļaujas termiņu - līdz stāsies spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
327. pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti AS "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi;
328. noteikt, ka gadījumā, ja līdz
329. gada
330. decembrim AS "Augstsprieguma tīkls" nav noteikti elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi, kas būs spēkā no
331. gada
332. janvāra,
333. gada
334. decembrī spēkā esošos elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus AS "Augstsprieguma tīkls" piemēro līdz jaunu elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienai;
335. atcelt no
336. gada
337. janvāra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
338. gada
339. maija lēmumu Nr. 64 "Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2023/100.30) un uz minētā lēmuma pamata noteiktos tarifus. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori vai normatīvais regulējums, kas bija par pamatu šā administratīvā akta pieņemšanai, tostarp kārtība, kādā aprēķina un nosaka elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu vai atcelt šo lēmumu. Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu. Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto administratīvo aktu. 1 https://acer.europa.eu/Official_documents/Acts_of_the_Agency/Publication/ACER%20Practice%20report%20on%20transmission%20tariff%20methodologies%20in%20Europe.pdf 2 Opinion of the agency for the cooperation of energy regulators on the appropriate range of transmission charges paid by elecricity producers Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja A. Ozola