← Latvija

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002,

  1. nr.; 2003,
  2. nr.; 2004, 14.,
  3. nr.; 2005,
  4. nr.; 2006,
  5. nr.; 2007, 12.,
  6. nr.; 2008, 3.,
  7. nr.; 2009, 3.,
  8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  9. nr.; 2010, 19.,
  10. nr.; 2011, 117.,
  11. nr.; 2012,
  12. nr.; 2013,
  13. nr.; 2014,
  14. nr.; 2015,
  15. nr.; 2016,
  16. nr.; 2017,
  17. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B, 240.A nr.; 2021, 37., 58., 151.A, 182.A, 234.A nr.; 2022, 24.B,
  18. nr.; 2023, 57.A, 201.,
  19. nr.; 2024, 44.A, 93.A, 226.,
  20. nr.; 2025,
  21. nr.) šādus grozījumus:
  22. pantā: izteikt pirmās daļas
  23. un
  24. punktu šādā redakcijā: "10) apstrādāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā personu datus, tostarp par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī citu veidu materiālu atbalstu, ko nodrošina sociālais dienests atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem; 11) apstrādāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā personu datus, tostarp par personu un mājsaimniecību pieprasītajiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, bet kuru nodrošināšanu pašvaldība atsaka vai kurus iekļauj sociālo pakalpojumu saņemšanas rindā resursu trūkuma dēļ."; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "

(2)Šā panta pirmās daļas
  1. un
  2. punktā minēto datu apstrādes mērķis ir administrēt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī citu veidu materiālu atbalstu, veidot un uzturēt klientu un mājsaimniecību lietas un sniegt informāciju, kas nepieciešama valsts politikas izstrādei sociālās aizsardzības jomā."
  3. Izteikt
  4. panta 2.4 daļu šādā redakcijā: "
(24)Ja vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības un ja bāriņtiesa pieprasa, pašvaldības sociālais dienests pārskata veidā sniedz atzinumu par sadarbību ar ģimeni un izmaiņām sociālajā situācijā, kas skar bērna aprūpes un pamatvajadzību nodrošināšanas aspektus." 3. Papildināt 17. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "
(6)Sociālo pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot valsts un pašvaldību sociālos pakalpojumus un sociālo pakalpojumu administrēšanu, klientu lietu vešanas un uzskaites nolūkā ir tiesības labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā apstrādāt personas datus, tostarp par personām piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, informāciju par pakalpojumu pieejamību un to sniegšanas kapacitāti, kā arī datus par pakalpojumu sniegšanas izmaksām un finansējuma avotiem." 4. Izteikt 41. pantu šādā redakcijā: "41. pants. Personas, kurām ir tiesības veikt sociālo darbu
(1)Tiesības veikt sociālo darbu ir personai, kura atbilst vismaz vienai no šādām prasībām: 1) ieguvusi pirmā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai ir attiecīgās studiju programmas students, kurš pilna laika studiju programmu apguvis vismaz 180 kredītpunktu apjomā vai nepilna laika studiju programmu 162 kredītpunktu apjomā; 2) ir pirmā cikla augstākās izglītības sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā studiju programmas students, kurš attiecīgo pilna laika studiju programmu apguvis vismaz 120 kredītpunktu apjomā vai nepilna laika studiju programmu vismaz 108 kredītpunktu apjomā, ja šīs personas amata pienākumos neietilpst sociālais darbs ar ģimenēm ar bērniem; 3) ieguvusi otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai ir attiecīgās studiju programmas students, kurš pilna laika studiju programmu apguvis vismaz 60 kredītpunktu apjomā vai nepilna laika studiju programmu vismaz 54 kredītpunktu apjomā.
(2)Šā panta pirmās daļas
  1. un
  2. punktā minētā persona, kura studē sociālā darba vai karitatīvā sociālā darba studiju programmā, nedrīkst veikt sociālo darbu, ja tā triju gadu laikā no sociālā darba uzsākšanas nav ieguvusi attiecīgi pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā. Šajā triju gadu periodā neieskaita laiku, kad studijas ir pārtrauktas."
  3. Pārejas noteikumos: izslēgt
  4. punktā vārdus un skaitļus "papildināšanu, šā likuma
  5. panta trešās daļas ievaddaļa un
  6. punkts" un vārdus - "grozījums par šā likuma"; papildināt pārejas noteikumus ar 68.,
  7. un
  8. punktu šādā redakcijā: "
  9. Pašvaldību sociālie dienesti šā likuma
  10. panta pirmās daļas
  11. un
  12. punktā un sociālo pakalpojumu sniedzēji šā likuma
  13. panta sestajā daļā noteiktos personu datus, tostarp par personu un mājsaimniecību pieprasītajiem un tām piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, sāk apstrādāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā no
  14. gada
  15. janvāra. Līdz
  16. gada
  17. decembrim pašvaldību sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji minētos personu datus apstrādā labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā atbilstoši tās tehniskajam risinājumam.
  18. Pašvaldību sociālie dienesti šā likuma
  19. panta pirmās daļas
  20. un
  21. punktā noteiktos personu datus, tostarp par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusiem, kā arī citu veidu materiālu atbalstu, ko nodrošina sociālais dienests atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem, sāk uzkrāt un apstrādāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā no
  22. gada
  23. janvāra. Līdz
  24. gada
  25. decembrim pašvaldību sociālie dienesti minētos personu datus apstrādā labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmā atbilstoši tās tehniskajam risinājumam.
  26. Šā likuma
  27. panta trešās daļas ievaddaļa un
  28. punkts stājas spēkā
  29. gada
  30. janvārī." Likums Saeimā pieņemts
  31. gada
  32. novembrī. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā
  33. gada
  34. decembrī

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.