Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risin

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-25-16-sn Rīgā

1. gada
2. novembrī (prot. Nr. 9,
3. §) Grozījumi Rīgas domes
4. gada
5. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma
6. panta pirmo daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
7. panta otro daļu,
8. panta piekto un sesto daļu,
9. panta ceturto daļu,
10. panta pirmās daļas
11. punktu un astoto daļu,
12. panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu,
13. panta pirmo daļu Izdarīt Rīgas domes
14. gada
15. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 122; 2023, Nr. 108, Nr. 250; 2024, Nr. 121) šādus grozījumus:
16. Papildināt saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatu aiz skaitļiem un vārdiem "
17. panta pirmās daļas
18. punktu un astoto daļu," ar skaitļiem un vārdiem "
19. panta otro daļu," un svītrot skaitļus un vārdus ", 26.1 panta pirmās daļas 1., 2.,
20. punktu".
21. Aizstāt saistošo noteikumu tekstā vārdus "personas ar noteiktiem ienākumiem statusam" ar vārdiem "personai ar noteiktiem ienākumiem".
22. Izteikt 2.
23. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.
24. persona ar noteiktiem ienākumiem - denacionalizētās mājas īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu ienākumi pēc nodokļu nomaksas pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā mēnesī nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kam piemērots koeficients 1,1, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk personas, pārējām personām tiek piemērots koeficients 0,85 no pirmajai personai noteiktā ienākumu sliekšņa (noapaļots līdz veseliem euro), un naudas līdzekļu uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru katrai personai mājsaimniecībā;".
25. Papildināt
26. punktu ar 2.
27. un 2.
28. apakšpunktu šādā redakcijā: "2.
29. persona ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām - persona, kurai kopā ar īrnieku izīrēta pašvaldības dzīvojamā telpa likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros; 2.
30. persona bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām - persona, kura iekļauta īres līgumā, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma
31. panta normām."
32. Aizstāt
33. punktā vārdus "personas (ģimenes) ar noteiktiem ienākumiem statusam" ar vārdiem "personai ar noteiktiem ienākumiem".
34. Svītrot 5.
35. apakšpunktu.
36. Aizstāt
37. punktā vārdus "par piešķiramā pabalsta apmēru," ar vārdu "lēmumu".
38. Svītrot
39. punkta ievaddaļā skaitli "42.,".
40. Svītrot 11.
41. apakšpunktā vārdus ", kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā,".
42. Svītrot 15.
43. apakšpunktu.
44. Izteikt
45. punktu šādā redakcijā: "
46. Izīrēšanas komisija pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz laiku līdz diviem gadiem, īres līgumā paredzot īrnieka un pārējo personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām tiesības uz līguma pagarināšanu, ja: 18.
47. viņi pilda īres līguma nosacījumus; 18.
48. viņu dzīvesvieta deklarēta izīrētās dzīvojamās telpas adresē; 18.
49. viņiem nepieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja."
50. Papildināt saistošos noteikumus ar 18.1 punktu šādā redakcijā: "18.1 Īrniekam vai viņa laulātajam, ja viens no tiem ir sasniedzis 75 gadu vecumu, ir tiesības uz īres līguma pagarināšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir ievēroti
51. punkta nosacījumi."
52. Aizstāt
53. punktā vārdus "ģimenes locekļu" ar vārdiem "personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām".
54. Svītrot
55. punktu.
56. Papildināt saistošos noteikumus ar 20.1 punktu šādā redakcijā: "20.1 Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par: 20.
57. personu bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām iekļaušanu īres līgumā; 20.
58. dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu ar personu bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām, ja tai pieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja; 20.
59. personas, kura reģistrēta kādā no palīdzības reģistriem, iekļaušanu īres līgumā ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām, ja persona piekrīt izslēgšanai no palīdzības reģistra."
60. Izteikt
61. punktu šādā redakcijā: "
62. Izīrēšanas komisija var lemt par noslēgtā pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma pārslēgšanu ar kādu no personām ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām, ja saņemts īrnieka un šīs personas iesniegums un citu personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām piekrišana."
63. Svītrot
64. punktu.
65. Izteikt
66. punktu šādā redakcijā: "
67. Izīrēšanas komisija sociālo dzīvokli izīrē uz laiku līdz sešiem mēnešiem, īres līgumā paredzot īrnieka un pārējo personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām tiesības uz līguma pagarināšanu, ja: 32.
68. viņi pilda īres līguma nosacījumus; 32.
69. viņu dzīvesvieta deklarēta izīrētās dzīvojamās telpas adresē; 32.
70. viņiem nepieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja."
71. Papildināt saistošos noteikumus ar 32.2 punktu šādā redakcijā: "32.2 Īrniekam, kurš sasniedzis 75 gadu vecumu, ir tiesības uz sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ja ir ievēroti
72. punkta nosacījumi."
73. Izteikt
74. punktu šādā redakcijā: "
75. Izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par īrnieka, kuram izīrēts sociālais dzīvoklis sociālajā dzīvojamā mājā, laulātā iekļaušanu īres līgumā kā personu ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām, ja laulātais ir pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar
76. vai
77. grupas invaliditāti un mājsaimniecībai noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, vai ir politiski represēta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu, vai ir persona ar
78. vai
79. grupas invaliditāti un īpašumā nav dzīvošanai derīgs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja."
80. Svītrot 42.,
81. un
82. punktu.
83. Aizstāt
84. punktā vārdus "piecus gadus" ar vārdiem "divus gadus".
85. Papildināt
86. punktu ar 53.
87. apakšpunktu šādā redakcijā: "53.
88. maznodrošinātas personas, kuras reģistrētas
89. reģistrā palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā."
90. Izteikt 60.
91. apakšpunktu šādā redakcijā: "60.
92. ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli un kurām samazinājies ģimenes locekļu skaits, un kuru īrētā pašvaldības dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis vairs neatbilst noteikumu 31., 51.,
93. punkta kritērijiem, izņemot, ja personas iepriekš ir tikušas izslēgtas no
94. reģistra, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
95. panta pirmās daļas
96. punktu;".
97. Svītrot V nodaļu.
98. Papildināt VII nodaļu ar
99. punktu šādā redakcijā: "
100. Atcelt Rīgas domes
101. gada
102. janvāra saistošos noteikumus Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes
103. gada
104. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā""."
105. Svītrot
106. pielikuma "Personu ar noteiktiem ienākumiem ienākumu deklarēšana"
107. punktā skaitli "42.1.,".
108. Svītrot
109. pielikuma "Personu ar noteiktiem ienākumiem ienākumu deklarēšana"
110. punktu. Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs Paskaidrojuma raksts Rīgas domes
111. gada
112. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-16-sn "Grozījumi Rīgas domes
113. gada
114. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā""
115. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Saistošie noteikumi "Grozījumi Rīgas domes
116. gada
117. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (turpmāk - saistošie noteikumi) paredz pārtraukt izmantot pašvaldībai dotās tiesības Rīgas domes
118. gada
119. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk arī - saistošie noteikumi Nr. 141) paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu denacionalizēto māju īrniekiem, svītrojot attiecīgās normas, jo šis palīdzības veids ir zaudējis savu aktualitāti. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pēdējo četru gadu pieredze norāda uz ievērojamu intereses kritumu šī palīdzības veida saņemšanai no denacionalizēto namu īrnieku puses:
120. gadā 140 ģimenes,
121. gadā 35 ģimenes,
122. gadā 24 ģimenes un
123. gadā tikai sešas ģimenes izmantoja iespēju saņemt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Rīgas valstspilsētas pašvaldība laikā no
124. gada līdz
125. gadam un laikā no
126. gada līdz
127. gadam sniegusi palīdzību 2425 ģimenēm, piešķirot vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus šim mērķim. Denacionalizēto māju īrniekiem joprojām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, izmantojot citu palīdzības veidu - pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu. Ņemot vērā, ka katru gadu paaugstinās maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, saistošie noteikumi paredz augstāku ienākumu slieksni arī denacionalizētas mājas īrniekam, lai īrnieks būtu atzīstams par personu ar noteiktiem ienākumiem, piesaistot to maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim ar koeficientu 1,1 mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk personas, pārējām personām tiek piemērots koeficients 0,85 no pirmajai personai noteiktā ienākumu sliekšņa. Ievērojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas
128. gada
129. februāra atzinumā Nr. 1-18/830 izteiktos iebildumus pret Rīgas domes
130. gada
131. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes
132. gada
133. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", saistošajos noteikumos Nr. 141 lietotie termini tiek papildināti ar diviem jauniem terminiem, tas ir, persona ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām ir persona, kurai kopā ar īrnieku izīrēta pašvaldības dzīvojamā telpa likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, un persona bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām ir persona, kura iekļauta īres līgumā, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma
134. panta normām. Līdz ar jauno terminu lietošanu tiek veikti attiecīgi grozījumi saistošo noteikumu Nr. 141 punktos, kuros bija lietoti termini "ģimenes loceklis" un "cita persona", un noslēguma jautājumi tiek papildināti ar punktu par Rīgas domes
135. gada
136. janvāra saistošo noteikumu Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes
137. gada
138. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atcelšanu. Ņemot vērā, ka persona ar noteiktiem ienākumiem palīdzību - pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu - var saņemt nekavējoties pēc reģistrācijas palīdzības reģistrā, saistošajos noteikumos kā aktualitāti zaudējusi svītrota norma par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu. Svītrota norma par maznodrošinātas mājsaimniecības tiesībām lūgt noteikt sociālā dzīvokļa statusu izīrētajai pašvaldības dzīvojamai telpai, jo pašvaldība šobrīd izmanto citus instrumentus, lai atbalstītu maznodrošinātas mājsaimniecības, kurām ir nepietiekoši resursi dzīvojamās telpas īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu segšanai. Saistošie noteikumi nosaka personai, kura turpina lietot izīrēto dzīvojamo telpu līdz citas pēc istabu skaita mazākas dzīvojamās telpas izīrēšanai, ierobežojumu atkārtoti reģistrēties palīdzības saņemšanai īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret mazāku pēc istabu skaita dzīvojamo telpu. Palīdzības reģistrs pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām tiek papildināts ar jaunu kategoriju - maznodrošinātām personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā. Pēdējo gadu laikā samazinājies palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrēto personu skaits, tādējādi personas, kuras reģistrētas vispārējā kārtībā un kurām noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, varēs pretendēt uz palīdzības saņemšanu, reģistrējoties palīdzības saņemšanai pirmām kārtām.
139. gada
140. janvārī reģistros palīdzības saņemšanai pirmām kārtām bija reģistrētas 1987 personas (ģimenes) un
141. gada
142. oktobrī reģistrēto personu skaits ir 727 personas (ģimenes). Savukārt palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā
143. gada
144. oktobrī reģistrēto personu skaits ir 42 personas (ģimenes). Reģistrācijai palīdzības saņemšanai pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs vai vairāk bērni, nosacījums par deklarēto dzīvesvietu Rīgā no pēdējiem pieciem gadiem samazināts līdz diviem gadiem. Saistošie noteikumi papildināti ar normu, kas dod tiesības pašvaldības palīdzības ietvaros īzīrētās dzīvojamās telpas īrniekam vai viņa laulātajam, ja viens no tiem ir sasniedzis 75 gadu vecumu, pagarināt īres līgumu uz laiku līdz pieciem gadiem.
145. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus Nav fiskālās ietekmes - saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, jo neprasa jaunu institūciju vai darba vietu izveidi vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.
146. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Saistošie noteikumi attiecas uz sabiedrībai svarīgas jomas - kārtības, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldībā personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, palīdzības veidu, palīdzības sniegšanas kārtības - normatīvo regulējumu. Saistošo noteikumu ietekmes vērtējums: 1) sociālā ietekme - tieša ietekme, jo tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir saistāmas ar cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanu; 2) ietekme uz vidi - nav tiešas ietekmes; 3) ietekme uz iedzīvotāju veselību - nav tiešas ietekmes; 4) ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības administratīvajā teritorijā - saistošie noteikumi neskar uzņēmējdarbības aktivitātes.
147. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām Institūcija, kurā personas var vērsties saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde. Nav paredzētas administratīvo procedūru izmaksas.
148. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Saistošie noteikumi ir nepieciešami Pašvaldību likuma
149. panta pirmās daļas
150. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai. Nav ietekmes uz cilvēkresursiem.
151. Izpildes nodrošināšana Izpildi nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde.
152. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa - palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā - nodrošināšanai un paredz tikai to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi un paredzamā rīcība ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.
153. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija Atbilstoši Pašvaldību likuma
154. panta trešajai daļai saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no
155. gada
156. augusta līdz
157. gada
158. augustam sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv. Publikācijā norādītajā laikā saņemts 21 iebildums. Visi iebildumi izteikti par Rīgas domes
159. gada
160. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumu divu gadu termiņu, kā arī dažos izteikts viedoklis svītrot
161. punktu, kurā noteikts, ka, ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu
162. punktā noteikto, uz nenoteiktu laiku noslēgtie pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumi pēc pašvaldības vai īrnieku, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, iniciatīvas pārslēdzami atbilstoši minēto noteikumu nosacījumiem. Tiek norādīts, ka, izīrējot dzīvojamās telpas likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, pašvaldība nevar pamatot savu iniciatīvu grozīt uz nenoteiktu laiku noslēgtos īres līgumus ne saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma
163. panta pirmo daļu, ne saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu
164. punktu, kas noteic grozīt uz nenoteiktu laiku noslēgtos īres līgumus, ievērojot likuma
165. pantu. Minētie iebildumi netiek ņemti vērā, jo likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
166. panta pirmā daļa uzliek pašvaldībām pienākumu ievērot Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, savukārt ceturtā daļa deleģē pašvaldībām tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros nosakāms termiņš, uz kādu slēdzams pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums. Minētā likuma
167. pants nosaka: "Izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums." Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma
168. panta pirmās daļas
169. punktam īres līguma termiņš ir obligāta līguma sastāvdaļa, savukārt minētā likuma
170. pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgums slēdzams uz noteiktu termiņu. No minētajām likumu normām secināms, ka gan vispārējais, gan speciālais likums paredz terminēta īres līguma slēgšanu arī gadījumos, kad dzīvoklis izīrēts, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs