Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā

(1)Tiesības uz izdienas pensiju ir valsts drošības iestādes amatpersonai (turpmāk - amatpersona), kura: 1) sasniegusi 55 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nodienēti amatpersonas statusā; 2) neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem; 3) sasniegusi 55 gadu vecumu un kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs, kas noteikts saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti amatpersonas statusā; 4) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nodienēti amatpersonas statusā amatā, kam, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē." 2. 5. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "

(1)Amatpersonai, kura sasniegusi 55 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma

1. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 25 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma
2. pantu."; papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "

(11)Šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punktā noteiktajā gadījumā amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma
3. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma
4. pantu."; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "

(2)Amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma

1. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 25 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma
2. pantu."
3. Aizstāt
4. panta pirmajā daļā vārdus "par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta" ar vārdiem un skaitli "par pēdējo 120 mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta".
5. Izteikt
6. panta otrās daļas
7. punktu šādā redakcijā: "1) no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju;".
8. Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8., 9.,
9. un
10. punktu šādā redakcijā: "
11. Amatpersonām, kurām tiesības uz izdienas pensiju radušās līdz
12. gada
13. decembrim, tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā
14. gada
15. decembrī.
16. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz
17. gada
18. decembrim un kurām līdz
19. gada
20. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir lielāks par 15 gadiem, izdienas pensiju piešķir, aprēķina un izmaksā atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā
21. gada
22. decembrī, izņemot šā likuma
23. panta pirmo daļu. Minētajām amatpersonām izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo piecu gadu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
24. Dienestā esošajām amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā līdz
25. gada
26. decembrim un kurām līdz
27. gada
28. janvārim uzkrātais izdienas stāžs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir mazāks par 15 gadiem: 1) šā likuma
29. panta pirmās daļas
30. un
31. punktā un
32. panta pirmajā daļā noteiktais vecums izdienas pensijas piešķiršanai pieaug pakāpeniski no 50 līdz 55 gadiem, un no
33. gada
34. janvāra tas ir 50 gadi un seši mēneši, no
35. gada
36. janvāra - 51 gads, no
37. gada
38. janvāra - 51 gads un seši mēneši, no
39. gada
40. janvāra - 52 gadi, no
41. gada
42. janvāra - 52 gadi un seši mēneši, no
43. gada
44. janvāra - 53 gadi, no
45. gada
46. janvāra - 53 gadi un seši mēneši, no
47. gada
48. janvāra - 54 gadi, no
49. gada
50. janvāra - 54 gadi un seši mēneši, no
51. gada
52. janvāra - 55 gadi; 2) šā likuma
53. panta pirmās daļas
54. un
55. punktā un
56. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais izdienas stāžs izdienas pensijas piešķiršanai pieaug pakāpeniski no 20 līdz 25 gadiem, un no
57. gada
58. janvāra tas ir 20 gadi un seši mēneši, no
59. gada
60. janvāra - 21 gads, no
61. gada
62. janvāra - 21 gads un seši mēneši, no
63. gada
64. janvāra - 22 gadi, no
65. gada
66. janvāra - 22 gadi un seši mēneši, no
67. gada
68. janvāra - 23 gadi, no
69. gada
70. janvāra - 23 gadi un seši mēneši, no
71. gada
72. janvāra - 24 gadi, no
73. gada
74. janvāra - 24 gadi un seši mēneši, no
75. gada
76. janvāra - 25 gadi; 3) izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo piecu gadu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
77. Amatpersonām, kuras uzsāk dienestu pēc
78. gada
79. janvāra, papildus šā likuma pārejas noteikumu
80. punkta
81. un
82. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem izdienas pensiju aprēķina atbilstoši šā likuma
83. panta pirmajai daļai.
84. Grozījumi šā likuma
85. panta pirmajā daļā,
86. pantā un
87. panta pirmajā daļā stājas spēkā
88. gada
89. janvārī." Likums stājas spēkā
90. gada
91. janvārī. Likums Saeimā pieņemts
92. gada
93. decembrī. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā
94. gada
95. decembrī