← Latvija

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekras

Ministru kabineta noteikumi Nr. 829 Rīgā

  1. gada
  2. decembrī (prot. Nr. 53
  3. §) Grozījumi Ministru kabineta
  4. gada
  5. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
  6. panta 4.2 daļu
  7. Izdarīt Ministru kabineta
  8. gada
  9. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2009,
  10. nr.; 2010,
  11. nr.; 2011,
  12. nr.; 2012,
  13. nr.; 2013, 4., 159.,
  14. nr.; 2014,
  15. nr.; 2015,
  16. nr.; 2016,
  17. nr.; 2017,
  18. nr.; 2018,
  19. nr.; 2019,
  20. nr.; 2021, 34.,
  21. nr.; 2022,
  22. nr.; 2023,
  23. nr.; 2025,
  24. nr.) šādus grozījumus: 1.
  25. izteikt
  26. punktu šādā redakcijā: "
  27. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts zvejas rīku skaita pamatlimits (
  28. pielikums), kā arī aprēķināts piekrastes zvejā izmantojamais mencu nozvejas apjoma limits (
  29. pielikums) un reņģu nozvejas apjoma limits attiecīgajos Rīgas līča ģeogrāfiskajos rajonos (
  30. pielikums)."; 1.
  31. izteikt 5.
  32. apakšpunktu šādā redakcijā: "5.
  33. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk - zvejnieki), izvērtējot zvejas efektivitāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos un atbilst to prasībām, - mencu nozvejas apjomu. Citu zivju sugu (izņemot mencas) nozvejas apjomu atsevišķiem zvejniekiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;"; 1.
  34. papildināt ar 5.1.1 apakšpunktu šādā redakcijā: "5.1.1 pēc tā zvejnieka pieprasījuma, kurš nodarbojas ar komerciālo zveju (turpmāk - komerczvejnieks), iedala selektīvu zvejas rīku limitu, ievērojot šādus nosacījumus: 5.1.
  35. selektīvo zvejas rīku limitu iedala, aizvietojot komerczvejniekam jau piešķirto citu zvejas rīku limitu un piemērojot zvejas rīku aizvietošanas proporciju, kas noteikta atbilstoši institūta sniegtajam atzinumam, kuru institūts nosūta pašvaldībai un Zemkopības ministrijai; 5.1.
  36. pēc selektīvo zvejas rīku limita piešķiršanas tiek noteikts vismaz piecu gadu izmēģinājuma periods, kura laikā pašvaldība sadarbībā ar komerczvejnieku izvērtē selektīvā zvejas rīka efektivitāti. Ja izvērtējumā konstatē, ka selektīvais zvejas rīks nav piemērots attiecīgajai zvejas vietai ekonomisko vai bioloģisko parametru dēļ, komerczvejniekam ir tiesības atgriezties pie iepriekšējā neselektīvo vai mazāk selektīvo zvejas rīku limita, attiecīgi anulējot selektīvo zvejas rīku limita apjomu;"; 1.
  37. izteikt 5.
  38. apakšpunktu šādā redakcijā: "5.
  39. saskaņā ar šo noteikumu
  40. pielikumu un
  41. punktu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu - vienu zivju vai reņģu tīklu, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divus līdz 50 metriem garus zivju vai reņģu tīklus, ievērojot to, ka līdz 50 metriem garu tīklu limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits);"; 1.
  42. izteikt 5.1 punktu šādā redakcijā: "5.1 Pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tostarp sagriešanai metāllūžņos) vai izmantošanai citiem ar zvejniecību nesaistītiem mērķiem pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, kā arī stāvvadu limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tostarp sagriešanai metāllūžņos) vai izmantošanai citiem ar zvejniecību nesaistītiem mērķiem zvejā ar stāvvadiem iesaistītu zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta
  43. gada
  44. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Zemkopības ministrija apkopo minēto informāciju un atbilstošajai piekrastes pašvaldībai samazina šo noteikumu
  45. pielikumā tai piešķirto zvejas rīku skaita pamatlimitu."; 1.
  46. papildināt ar 5.3 punktu šādā redakcijā: "5.3 Zemkopības ministrija nodrošina informācijas ievadi valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk - informācijas sistēma) par šo noteikumu 5.1.1 apakšpunktā minētā zvejas rīku limita aizvietošanu ar selektīvo zvejas rīku limitu, kā arī aktualizē datus par pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas rīku skaita limita maiņu, atsevišķi norādot selektīvo zvejas rīku skaitu."; 1.
  47. izteikt
  48. punktu šādā redakcijā: "
  49. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai gadā var iedalīt ne vairāk kā vienu noenkurotu žaunu tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā atļauts lietot tikai vienu zvejas rīku veidu."; 1.
  50. izteikt
  51. punktu šādā redakcijā: "
  52. Konkrētās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu
  53. punktu, atbilstoši informācijas sistēmas datiem ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā tīmekļvietnē un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē."; 1.
  54. papildināt ar 10.1 punktu šādā redakcijā: "10.1 Zvejnieks pašvaldības administratīvajā teritorijā iedalīto zvejas rīku limitu var izmantot arī jebkurā citā šīs pašvaldības administratīvās teritorijas mazākajā vienībā, ja tas ir paredzēts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā ar pašvaldību vai šī līguma protokolā un ja to pieļauj konkrēto zivju sugu limita izmantošanas nosacījumi."; 1.
  55. izteikt
  56. punktu šādā redakcijā: "
  57. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu maiņu un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.1 punktā minēto nosacījumu, un līdz kārtējā gada
  58. decembrim atbilstošajām pašvaldībām nosūta informāciju par šo noteikumu
  59. pielikumā noteikto zvejas rīku skaita pamatlimita palielinājumu vai samazinājumu, publicē to Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, kā arī ievada pašvaldībām paredzēto zvejas limitu izmaiņas informācijas sistēmā."; 1.
  60. papildināt ar 12.1 punktu šādā redakcijā: "12.1 Ja institūts, izvērtējot piekrastes pašvaldībām piešķirto un zvejniekiem iedalīto zvejas rīku apjomu pēdējo divu gadu laikā, konstatē, ka atbilstošajā pašvaldībā konkrēts zvejas rīku limits zvejniekiem ir iedalīts mazāk nekā 60 procentu apjomā, tas ierosina Zemkopības ministrijai pārdalīt neiedalīto zvejas rīku limita daļu pašvaldībai vai pašvaldībām, kurās piešķirtie zvejas rīku limiti ir iedalīti vismaz 90 procentu apjomā un ir liels zvejnieku pieprasījums pēc šo zvejas rīku papildlimitiem. Zemkopības ministrija izvērtē un apkopo institūta iesniegtos priekšlikumus par zvejas rīku limita izmaiņām pašvaldībām un iesniedz Ministru kabinetā atbilstošu tiesību akta projektu par šo noteikumu
  61. pielikumā noteiktā zvejas rīku skaita pamatlimita maiņu."; 1.
  62. izteikt
  63. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
  64. Noteikumi stājas spēkā
  65. gada
  66. janvārī. Ministru prezidente E. Siliņa Zemkopības ministrs A. Krauze Pielikums Ministru kabineta
  67. gada
  68. decembra noteikumiem Nr. 829 "
  69. pielikums Ministru kabineta
  70. gada
  71. novembra noteikumiem Nr. 1375 Zvejas rīku skaita pamatlimits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē Nr. p. k. Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Reņģu stāvvadi Zivju murdi1 Lucīšu murdi Sīkzivju murdi Noenkuroti žaunu tīkli Reņģu tīkli Zivju āķi Zivju vadi Akmeņplekstu tīkli2 Plekstu vadi Apaļo jūrasgrunduļu murdi3
  72. Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts) Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts 21 53 85 1 196 27 7500 NA NA NA 10 Skultes pagasts 4 2 45 NA 30 5 500 NA NA NA 2
  73. Saulkrastu novads Saulkrastu pagasts, Saulkrasti 8 11 56 NA 95 53 1600 1 NA NA 2
  74. Ādažu novads (Carnikavas pagasts) 5 6 10 NA 10 NA 500 1 NA NA NA
  75. Rīgas valstspilsēta 6 24 23 NA 95 39 500 1 NA NA NA
  76. Jūrmalas valstspilsēta 13 12 40 NA 105 1754 1100 1 NA NA NA
  77. Tukuma novads (Engures pagasts, Lapmežciema pagasts) 13 10 260 2 326 206 3000 NA NA NA 12
  78. Talsu novads Mērsraga pagasts 3 2 80 1 55 67 2000 NA NA NA 3 Rojas pagasts 10 11 70 5 95 60 2000 NA NA NA 10 Kolkas pagasts 325 15 28 5 150 45 1000 NA NA SN5 3
  79. Ventspils valstspilsēta 1 NA 2 NA 35 10 500 NA 15 SN NA
  80. Ventspils novads 87 20 50 NA 5996 209 6500 2 121 SN 9
  81. Dienvidkurzemes novads Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta 6 1 22 NA 2236 62 3700 1 78 SN 10 Vērgales pagasts NA NA 7 NA 656 28 3200 NA 7 SN NA Medzes pagasts NA NA NA NA 13 5 500 NA 5 SN NA Nīcas pagasts 15 7 30 NA 2306 150 8000 3 45 SN 15 Rucavas pagasts 10 NA 2 NA 1806 62 4000 3 45 SN 10
  82. Liepājas valstspilsēta 7 1 50 NA 1926 125 5000 1 30 SN 12 Kopā 162 175 860 14 2694 1328 51100 14 346 - 98 Saīsinājumi.
  83. NA - attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.
  84. SN - attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots. Piezīmes. 1 Laikposmā no
  85. decembra līdz
  86. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai. 2 Laikposmā no
  87. jūnija līdz
  88. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu noenkurotu žaunu tīklu citu zivju sugu zvejai. 3 Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no
  89. aprīļa līdz
  90. jūnijam. 4 Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no
  91. decembra līdz
  92. aprīlim. 5 Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē: 1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6; 2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60" N; 22° 36' 40" E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95" N; 22° 11' 77" E). 6 No kopējā noenkuroto žaunu tīklu limita laikposmā no
  93. aprīļa līdz
  94. jūnijam apaļo jūrasgrunduļu zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60-70 mm: 1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Vērgales pagasta teritorijā - 30 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē - 50 gabalu; 2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē - 100 gabalu; 3) Ventspils novada teritorijas piekrastē - 50 gabalu. 7 Pusi no Ventspils novadam piešķirtā reņģu stāvvadu skaita limita paredzēt izmantošanai zvejai Tārgales pagasta piekrastes teritorijā ar nosacījumu, ka stāvvadu zveja Tārgales pagastā notiek tikai tajos piekrastes ūdeņos, kas atrodas Rīgas līča pusē (28.
  95. apakšrajonā). "

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.