Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-183 Rīgā
- gada
- decembrī Grozījums Kultūras ministrijas
- gada
- oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
- gada
- aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
- apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
- panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
- Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par piecu mākslas priekšmetu - gleznas "Dievmāte" ar rāmi, krucifiksa uz pamatnes un feretrona [..], gleznu "Krusta ceļš"
(2)un biktssola [..] (turpmāk kopā - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
- Saskaņā ar Likuma
- pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
- pantam kustami kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma
- panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Likuma
- panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Likuma
- panta sestā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi, kas raksturīga konkrētas pašvaldības teritorijā.
- Saskaņā ar Likuma 1.,
- un
- pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
- gada
- februāra sēde Nr. 04-6.6/3,
- §,
- gada
- jūlija sēde Nr. 08-09.4/8,
- un
- § un
- gada
- septembra sēde Nr. 08-09.4/9,
- un
- §) rosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā kā vietējās, reģiona un valsts nozīmes kustamus mākslas pieminekļus. Objekta īpašnieks saskaņā ar Likuma
- panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma
- panta pirmo daļu informēts par priekšlikumu ar Pārvaldes
- gada
- aprīļa lēmumu Nr. 04-06.2/2065,
- gada
- augusta lēmumu Nr. 08-09.1/3762 un
- gada
- aprīļa lēmumu Nr. 08-09.1/
- Objektu īpašnieks ar
- gada
- aprīļa vēstuli (reģistrēta Pārvaldē 24.04.2023., Nr. 03432/2023) piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai. Ar
- gada
- janvāra iesniegumu (reģistrēts Pārvaldē 12.01.2022., Nr. 00322/2022) no īpašnieka saņemts priekšlikums par Objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi saskaņā ar Likuma
- panta pirmās daļas noteikto kārtību, kā arī Administratīvā procesa likuma
- panta pirmo daļu.
- Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma
- un
- panta, un
- panta ceturtās, piektās, sestās daļas un Ministru kabineta
- gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
- punkta un 3.
- apakšpunkta kritērijiem. 4.
- Objekts "Glezna "Dievmāte" ar rāmi" ir vērtīga kā reti sastopamais precīzi datētais gleznojums
- gs.
- puses baznīcu glezniecībā Latgalē, kas veltīts konkrētai vietai un tajā saglabājies līdz mūsdienām, raksturojot sava laika vietējās glezniecības tradīcijas. 4.
- Objekta "Glezna "Dievmāte" ar rāmi" saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, mākslinieciskā kompozīcija, virsmas apdare, krāsa, kolorīts, vizuālā informācija, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojošā tehnoloģija. 4.
- Objekts "Krucifikss uz pamatnes" nozīmīgs kā augstvērtīgs klasicisma stila koktēlniecības paraugs, kas savās formās atbilst laikmeta stilistiskajiem principiem un raksturo profesionāla koktēlnieka darbu. 4.
- Objekta "Krucifikss uz pamatnes" saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, modelējums, virsmas apdare, polihromija, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojošā tehnoloģija. 4.
- Objekts "Feretrons" nozīmīgs kā klasicisma tradīcijās veidots oriģināls baznīcas iekārtas priekšmets, kas raksturo profesionāla koktēlnieka darbu un laikmeta tradīcijas sakrālās mākslas jomā. 4.
- Objekta "Feretrons" saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, konstrukcija, modelējums, virsmas apdare, polihromija, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojošā tehnoloģija. 4.
- Objekts "Gleznas "Krusta ceļš"
(2)" nozīmīgs kā raksturīgs kristīgo tradīciju izteicošs mākslas priekšmetu kopums, kas parāda tēmas interpretāciju
- gs. lokālajā vidē un labi raksturo amatniecības un akadēmiskas mākslas mijiedarbību Latgales baznīcu mākslas kontekstā. 4.
- Objekta "Gleznas "Krusta ceļš"
(2)" saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, objektu kopums, vēsturiskais (vietas) konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, virsmas apdare, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, ierāmējums, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 4.
- Objekts "Biktssols" nozīmīgs kā kvalitatīvs un raksturīgs
- gs. baroka laika mēbeļgaldniecības paraugs Latgales baznīcu mākslas kontekstā. Kokgriezumu apdare, metālkaluma detaļas un polihromija labi raksturo laikmetu un nozares darbnīcu augsto profesionālo līmeni. 4.
- Objekta "Biktssols" saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, ansambļa vienotība, vēsturiskais (vietas) konteksts, objekta forma, uzbūve un konstrukcija, virsmas apdare, polihromija, vēsturiskā patina, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.
- Pamatojoties uz Likuma
- panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
- gada
- oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
- punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektus (kā kustamus): 9363 Vietējās nozīmes Māksla Gleznas "Krusta ceļš"
(2)- gs. 9364 Valsts nozīmes Māksla Biktssols
- gs. 9366 Reģiona nozīmes Māksla Krucifikss uz pamatnes
- gs.
- puse 9367 Vietējās nozīmes Māksla Feretrons
- gs. 9404 Vietējās nozīmes Māksla Glezna "Dievmāte" ar rāmi
- g.
- Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.
- Lēmuma pamatojums: Likuma
- un
- pants,
- panta pirmā, ceturtā, piektā, sestā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma
- pants,
- panta pirmā daļa,
- panta otrā daļa,
- panta pirmā daļa, Ministru kabineta
- gada
- oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
- punkts un 3.
- apakšpunkts, Ministru kabineta
- gada
- aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
- apakšpunkts.
- Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
- panta pirmās daļas
- punktu,
- panta pirmo un otro daļu un
- panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā (Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601). Kultūras ministre A. Lāce