Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-19 Rīgā

1. gada
2. februārī Grozījums Kultūras ministrijas
3. gada
4. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
5. gada
6. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
7. apakšpunktu Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums)
8. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
9. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par altārdaļas sienas gleznojumu Rubenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rubenē, Kocēnu pagastā, Valmieras novadā, (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.
10. Saskaņā ar Likuma
11. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma
12. pantam nekustami kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas. Likuma
13. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.
14. Saskaņā ar Likuma 1.,
15. un
16. pantu ir izvērtēta Objekta atbilstība valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas
17. gada
18. jūlija sēde Nr. 08-09.4/10/2023,
19. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes nekustamu mākslas pieminekli. Ar
20. gada
21. novembra iesniegumu (reģistrēts Pārvaldē 24.11.2025., Nr. IEN-2389/2025) no īpašnieka saņemts priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi saskaņā ar Likuma
22. panta pirmās daļas noteikto kārtību, kā arī Administratīvā procesa likuma
23. panta pirmo daļu.
24. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma
25. un
26. panta, un
27. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta
28. gada
29. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
30. punkta un 3.
31. apakšpunkta kritērijiem. 4.
32. Objekts ir nozīmīgs kā unikāls saglabātā Latvijas mākslas mantojuma kontekstā, kas pieder viduslaiku mākslas kanonos balstītai sakrālā interjera dekorēšanas tradīcijai, meistarīgi atveidojot un interpretējot Pastarās tiesas sižetu daudzfigūru kompozīcijā. Baznīcas senākajā daļā, šobrīd altārtelpā, sienu gleznojumi konstatēti uz trīs sienu apmetuma un pārseguma velves ribām. Uz austrumu sienas atveidots Pastarās tiesas sižets, uz ziemeļu sienas - drapēriju motīvs, uz dienvidu sienas iespējams ornamentāls motīvs, uz velves ribām - ornaments. Pastarās tiesas aina veidota kā daudzfigūru kompozīcija. Kreisajā pusē - stāvošu kailu cilvēku grupa, kas pavērsušies uz centra pusi, kur stāv eņģelis (?), priekšplānā vīrs ar lūgšanas žestā saliktām rokām. Labajā pusē stāvošu un gulošu cilvēku grupa - vīrieši un sievietes, kurus uzrauga malā stāvošs velns. Gleznojums meistarīgs, figūru izkārtojums, proporcijas, rakursi profesionāli risināti. Brīvrokas gleznojumā dominē sarkanbrūna toņa līnija, kas izteiksmīgi iezīmē figūru un seju aprises. Toņi - dzeltenīgs, brūns, pelēks. Saglabātība laba. Apmetumā plaisas, izbiruma laukumi, gleznojumam fragmentāri zudumi un vairākkārtēji pārkrāsojumi. 4.
33. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, mākslinieciskā kompozīcija, krāsa un kolorīts, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, laikmetu raksturojošā tehnoloģija.
34. Pamatojoties uz Likuma
35. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj: izdarīt ar Kultūras ministrijas
36. gada
37. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
38. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu: 9435 Valsts nozīmes Māksla Altārdaļas sienu gleznojumi Valmieras novads, Kocēnu pagasts, Rubene, "Rubenes baznīca"; Rubenes luterāņu baznīcā 15.-
39. gs. (?)
40. Objekts atrodas būvē ar kadastra apzīmējumu
42. Atbilstoši Likuma
43. panta pirmajai daļai Objekta individuālā aizsardzības zona noteikta 0 m, ņemot vērā, ka Objekts atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Nr. 6903 "Rubenes luterāņu baznīca ar žogu" teritorijā.
44. Lēmuma pamatojums: Likuma
45. un
46. pants,
47. panta pirmā, ceturtā un devītā daļa,
48. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma
49. pants,
50. panta pirmā daļa,
51. panta otrā daļa,
52. panta pirmā daļa, Ministru kabineta
53. gada
54. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi"
55. punkts un 3.
56. apakšpunkts, Ministru kabineta
57. gada
58. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.
59. apakšpunkts.
60. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
61. panta pirmās daļas
62. punktu,
63. panta pirmo un otro daļu un
64. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Voldemāra Baloža iela 13 A, Valmiera, LV-4201). Kultūras ministre A. Lāce