← Latvija

Grozījumi Izglītības likumā

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Izglītības likumā Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998,

  1. nr.; 1999, 17.,
  2. nr.; 2000,
  3. nr.; 2001, 12., 16.,
  4. nr.; 2004,
  5. nr.; 2007,
  6. nr.; 2009, 1., 2.,
  7. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009,
  8. nr.; 2010, 47.,
  9. nr.; 2011,
  10. nr.; 2012, 54., 108.,
  11. nr.; 2013,
  12. nr.; 2014,
  13. nr.; 2015, 127.,
  14. nr.; 2016, 100.,
  15. nr.; 2017, 152.,
  16. nr.; 2018, 65.,
  17. nr.; 2019, 67., 75., 118.,
  18. nr.; 2020, 102., 174.B, 224., 240.A nr.; 2021, 73.A,
  19. nr.; 2022, 144., 187., 197., 211.A nr.; 2023, 120.A,
  20. nr.; 2024, 97., 128.A, 193.,
  21. nr.; 2025, 95.A,
  22. nr.; 2026,
  23. nr.) šādus grozījumus:
  24. Papildināt
  25. panta
  26. punktu,
  27. panta otrās daļas
  28. punktu,
  29. panta pirmo daļu un
  30. panta trešās daļas
  31. punktu pēc vārda "vecāki" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "(personas, kas realizē aizgādību)" (attiecīgā locījumā).
  33. pantā: izslēgt 1.1 punktu; papildināt pantu ar 4.1 punktu šādā redakcijā: "41) izglītība ģimenē - izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst vecāku (personu, kas realizē aizgādību) vadībā, izglītojamam un viņa vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) sadarbojoties ar izglītības iestādi;"; izteikt 12.4 punktu šādā redakcijā: "124) klātiene - izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst pedagoga vadībā, apmeklējot izglītības iestādi, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai;"; papildināt pantu ar jaunu 12.5 punktu šādā redakcijā: "125) kombinētas mācības - izglītības procesa organizēšana un īstenošana, izvēloties atbilstošākos mācību līdzekļus, metodes un elementus vai to kombināciju, piemēram, attālinātas mācības, mācības tiešsaistē, ar tehnoloģijām papildinātas mācības, pedagogu vadītas mācības;"; uzskatīt līdzšinējo 12.5 punktu par 12.6 punktu; aizstāt 14.2 punktā vārdu "neklātiene" ar vārdiem "nepilna laika klātiene"; izteikt
  34. punktu šādā redakcijā: "26) tālmācība - izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātu mācību metodiku un pieeju, īpaši strukturētus mācību līdzekļus un mācību atbalsta sistēmu. Nepilngadīgs izglītojamais pamatizglītības programmu tālmācībā apgūst ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) atbalstu;".
  36. pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "un iekļaujošu"; papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "

(11)Ikvienam ir tiesības uz iekļaujošu izglītību jeb tādu izglītības procesu, kas neatkarīgi no izglītojamā spējām un vajadzībām veicina viņa līdzdalības iespējas, nodrošinot viņam atbilstošas izglītības programmas, piemērotas mācību metodes un pielāgotu vidi." 4. 8. pantā: aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdu "neklātiene" ar vārdiem "nepilna laika klātiene"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "
(2)Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu īsteno klātienē. Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno klātienē, kā arī šā panta 2.2 un 2.3 daļā minētajos izņēmuma gadījumos - ģimenē vai tālmācībā. Vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā."; papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā: "
(21)Izglītības programmas klātienē un nepilna laika klātienē var apgūt, organizējot un īstenojot arī kombinētas mācības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.
(22)Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot tālmācībā vai ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm.
(23)Vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot tālmācībā arī tiem izglītojamiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) pastāvīgi dzīvo ārzemēs un kuriem tādēļ nav pieejamas citas izglītības ieguves formas Latvijā; 2) ir sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz tam nav apguvuši vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu."
  2. pantā: izteikt
  3. punktu šādā redakcijā: "43) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas nepilna laika klātienē;"; papildināt pantu ar 43.1 un 43.2 punktu šādā redakcijā: "431) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā, ietverot prasības attiecībā uz tehnisko vidi, mācību materiālu sagatavošanu, izglītojamo regulāru ikdienas darbību un atbalstu izglītojamiem (tai skaitā sociālā, psiholoģiskā un karjeras atbalsta, kā arī attiecīgā atbalsta personāla pieejamību) un paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības, kā arī nosaka kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un kritērijus un kārtību to vispārējās izglītības programmu kvalitātes novērtēšanai, kuras tiek īstenotas tālmācībā; 432) nosaka kritērijus un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums;"; izteikt
  4. punktu šādā redakcijā: "45) nosaka kritērijus un kārtību kombinētu mācību organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā izglītības programmā pieļaujamo kombinētu mācību īpatsvaru;"; papildināt pantu ar
  5. un
  6. punktu šādā redakcijā: "52) nosaka prasības, kā attālināti tiek īstenotas interešu izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei ārpus Latvijas dzīvojošām personām, tai skaitā nosaka izglītības programmas saturu, plānotos sasniedzamos rezultātus un mācību sasniegumu vērtēšanas principus, kā arī izglītības programmas apguves apliecinājuma paraugu; 53) nosaka kritērijus un kārtību izglītības ieguvei ģimenē, tai skaitā prasības izglītojamā, viņa vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un izglītības iestādes sadarbībai."
  7. Aizstāt
  8. panta trešās daļas
  9. punktā un
  10. panta trešajā daļā skaitļus un vārdus "
  11. panta 12.5 punkta" ar skaitļiem un vārdiem "
  12. panta 12.6 punkta".
  13. Papildināt
  14. panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Izglītības programmas apguves noslēgumā izglītojamie var kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi."
  15. Aizstāt
  16. panta 1.1 daļas
  17. punktā vārdu "invalīdu" ar vārdiem "ar invaliditāti".
  18. Papildināt pārejas noteikumus ar 139., 140., 141., 142., 143., 144.,
  19. un
  20. punktu šādā redakcijā: "
  21. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "neklātiene" atbilst terminam "nepilna laika klātiene". Ministru kabinets līdz
  22. gada
  23. augustam iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem Augstskolu likumā, lai saskaņotu terminoloģiju par izglītības programmu īstenošanu nepilna laika klātienē. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai augstākās izglītības programmu īstenošanā šā likuma termins "nepilna laika klātiene" atbilst terminam "neklātiene".
  24. Grozījumus šā likuma
  25. pantā par tā otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.2 un 2.3 daļu piemēro attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā: 1)
  26. un
  27. klasē - no
  28. gada
  29. septembra; 2)
  30. un
  31. klasē - no
  32. gada
  33. septembra; 3)
  34. un
  35. klasē - no
  36. gada
  37. septembra.
  38. Grozījumus šā likuma
  39. pantā par tā otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar 2.2 daļu piemēro attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi ģimenē no
  40. gada
  41. septembra.
  42. Ministru kabinets līdz
  43. gada
  44. augustam izdod šā likuma
  45. panta
  46. un 43.1 punktā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz
  47. gada
  48. augustam piemēro Ministru kabineta
  49. gada
  50. jūlija noteikumus Nr. 288 "Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā".
  51. Ministru kabinets līdz
  52. gada
  53. maijam izdod šā likuma
  54. panta 43.2 punktā minētos noteikumus.
  55. Ministru kabinets līdz
  56. gada
  57. augustam izdod šā likuma
  58. panta
  59. punktā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz
  60. gada
  61. augustam piemēro Ministru kabineta
  62. gada
  63. februāra noteikumus Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība".
  64. Ministru kabinets līdz
  65. gada
  66. septembrim izdod šā likuma
  67. panta
  68. un
  69. punktā minētos noteikumus.
  70. Ministru kabinets līdz
  71. gada
  72. novembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par šā likuma
  73. panta otrajā, 2.2 un 2.3 daļā, kā arī
  74. panta 43.1, 43.2 un
  75. punktā noteiktā regulējuma ietekmi uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu tālmācībā un ģimenē, tā ieviešanas rezultātiem un atbilstību bērna labākajām interesēm." Likums Saeimā pieņemts
  76. gada
  77. februārī. Valsts prezidents E. Rinkēvičs Rīgā
  78. gada
  79. martā

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.