Par grozījumu Tukuma novada domes 2022. gada 23. februāra saistošajos noteikumos Nr. 16 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uz

Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 8 Tukumā

1. gada
2. februārī (prot. Nr. 2,
3. §) Par grozījumu Tukuma novada domes
4. gada
5. februāra saistošajos noteikumos Nr. 16 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Tukuma novadā" IZDOTI ar Tukuma novada domes 26.02.
6. lēmumu Nr. TND/1-1.1/26/61 (prot. Nr. 2,
7. §) Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
8. panta ceturtās daļas
9. punktu un piekto daļu, Ministru kabineta
10. gada
11. jūnija noteikumu Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu"
12. punktu Izdarīt Tukuma novada domes
13. gada
14. februāra saistošajos noteikumos Nr. 16 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Tukuma novadā" šādu grozījumu: - svītrot
15. pielikumu. Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa Saistošo noteikumu Nr. 8 "Par grozījumu Tukuma novada domes
16. gada
17. februāra saistošajos noteikumos Nr. 16 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Tukuma novadā"" paskaidrojuma raksts Paskaidrojuma raksta sadaļa Norādāmā informācija
18. Mērķis un nepieciešamības pamatojums Saistošo noteikumu Nr. 16 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Tukuma novadā" (turpmāk - Saistošie noteikumi) mērķis ir nodrošināt videi un sabiedrības veselībai nekaitīgu decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) apsaimniekošanu, kā arī vienotu, caurskatāmu un kontrolējamu šo sistēmu uzskaiti visā Tukuma novada teritorijā. Izvērtējot SIA "Tukuma ūdens", Tukuma novada pašvaldības policijas un teritorijas plānotāja sniegtos viedokļus, konstatēts, ka pašreizējā saistošo noteikumu redakcija, kas paredz izņēmumus atsevišķiem ciemiem un viensētām, neļauj nodrošināt vienlīdzīgu prasību piemērošanu un efektīvu decentralizēto sistēmu uzraudzību visā novadā. Atšķirīgais regulējums gan rada nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, gan ierobežo pašvaldības iespējas iegūt pilnīgu informāciju par DKS stāvokli, īpaši piekrastes teritorijās, kur pastāv paaugstināti vides un sanitārie riski. SIA "Tukuma ūdens" norāda, ka vienotas uzskaites un kontroles sistēmas neesamība atsevišķos ciemos palielina risku vidē nonākt nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem un neveicina iedzīvotāju informētību par decentralizēto sistēmu pareizu ekspluatāciju. Savukārt Valsts vides dienesta sniegtās atziņas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros liecina, ka piekrastes ciemos trūkst datu par DKS risinājumiem, kas nepieciešami turpmāku plānošanas lēmumu pamatotai pieņemšanai. Pašvaldības policija uzsver, ka izņēmumu saglabāšana rada nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un apgrūtina prasību izpildes kontroli. Lai novērstu identificētās problēmas, nodrošinātu vienotu un caurskatāmu regulējumu, mazinātu vides riskus, kā arī izpildītu aktuālās valsts un Eiropas Savienības prasības notekūdeņu apsaimniekošanas jomā, ir nepieciešams grozīt Saistošos noteikumus, svītrojot to
19. pielikumu un nosakot vienādu prasību piemērošanu visā Tukuma novada teritorijā.
20. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu Saistošo noteikumu izdošana neietekmē pašvaldības budžetu, jo Tukuma novada domes Administratīvās komisijas locekļiem par darbu komisijā netiek maksāts.
21. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci Saistošie noteikumi neparedz ietekmi uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi, konkurenci. Saistošie noteikumi sekmēs ātrāku administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, patērējot mazāk cilvēkresursu.
22. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām Ar Saistošajiem noteikumiem tiek mainīta kārtība, kādā izskata ierosinātās administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas ar saistošajos noteikumos paredzētās kārtības neievērošanu. Turpmāk tās izskatīs Tukuma novada pašvaldības policijas vecākais inspektors, nevis Tukuma novada domes Administratīvā komisija. Gan izmeklējošā, gan lēmumu pieņemošā institūcija būs Tukuma novada pašvaldības policija. Nav konstatējama ietekme uz procedūru izmaksām.
23. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Saistošie noteikumi neietekmē pašvaldības funkcijas. Papildu cilvēkresursu iesaiste saistošo noteikumu īstenošanā netiek paredzēta. Plānota labvēlīga ietekme uz Tukuma novada Administratīvās komisijas darbu, samazinot komisijā izskatāmo lietu skaitu. Paredzams, ka palielināsies darba apjoms Tukuma novada pašvaldības policijas amatpersonām.
24. Informācija par izpildes nodrošināšanu Izpildi nodrošina Tukuma novada pašvaldības policija.
25. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un papildu izmaksas pašvaldībai nerada.
26. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām Saistošo noteikumu projekts ar Tukuma novada domes apvienoto komitejas
27. gada
28. decembra lēmumu Nr. TND/1-4.1/25/1 (prot. Nr. 2,
29. §) nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, publicējot Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnē www.tukums.lv. Viedokļa izteikšanas termiņš noteikts četras nedēļas no publikācijas dienas, no
30. gada
31. decembra līdz
32. gada
33. janvārim. Minētajā termiņā saņemti divi iedzīvotāju viedokļi. Fiziskas personas M.N. iesniegums (reģistrēts 22.12.
34. ar Nr. 11067), kurā ir izteikts atbalsts Saistošo noteikumu grozījumam svītrot
35. pielikumu, pamatojot ar to, ka bez pilnvērtīga reģistra nav iespējams pieņemt tālākus lēmumus par investīciju piesaisti vides snieguma uzlabošanai. Norāda, ka ir svarīgi nesodīt iedzīvotājus, bet primāri skaidrot un ieviest pārejas periodu gan situācijas apzināšanai, gan infrastruktūras sakārtošanai. Fiziskas personas V.B. iesniegums (reģistrēts 12.01.
36. ar Nr. 219): 1) Par ūdens patēriņa īpatnībām: 1.
37. liela daļa patērētā ūdens tiek izmantots uzturā, pārtikas gatavošana, kā arī saimnieciskām vajadzībām dārza, telpaugu laistīšana, dzīvnieku uzturēšanai, uzkopšanas darbiem; 1.
38. pārējā daļa no kopējā ūdens patēriņa faktiski nonāk kanalizācijas akās; 1.
39. piemēram, šomēnes (t.i.,
40. gada novembrī) pa abām mājām kopā tika patērēti 40 m³ ūdens, bet tikai daļa no šī daudzuma nonāca kanalizācijas sistēmā. Tātad aprēķins, balstoties tikai uz kopējo patērēto ūdens apjomu, nebūs objektīvs un var radīt nevienlīdzīgu maksājumu iedzīvotājiem. 2) Minimālais izvešanas biežums: 2.1.Saistošo noteikumu 14.-
41. punkts nosaka izvešanas biežumu pēc krājbedres tilpuma un faktiskā ūdens patēriņa; 2.
42. ņemot vērā, ka īpašumi atrodas lauku teritorijā un lielākā daļa ūdens tiek izmantota uzturēšanai un saimnieciskām vajadzībām, aprēķins tikai pēc patēriņa var radīt situāciju, ka krājbedres netiek piepildītas vai izvešana tiek veikta retāk nekā nepieciešams. 3) Praktiskā pieredze: 3.
43. iepriekš dzīvokļu īpašnieki vienojās, ka kanalizācijas akas tiek izvestas regulāri, t.i., ne retāk kā 2-4 reizes gadā, nodrošinot, ka akas nepārplūst un tiek saglabāts krājbedres tehniskais stāvoklis; 3.2.šāda pieeja nodrošina normatīvajos aktos paredzēto DKS apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus saglabājot sanitāro drošību un samazinot vides riskus. 4) Vides un sanitārā drošība: 4.
44. regulāra izvešana, kas nebalstās tikai uz patērētā ūdens apjomu, samazina risku nepietiekami attīrītu notekūdeņu nokļūšanai vidē, īpaši tuvējā dīķī un gruntsūdens teritorijās; 4.
45. krājbedres, kurās uzkrājas notekūdeņi ilgstoši, var radīt piesārņojuma risku, ja izvešana tiek noteikta tikai pēc patērētā ūdens apjoma. 5) Juridiskais aspekts un iedzīvotāju taisnīgums: 5.
46. aprēķins tikai pēc patērētā ūdens daudzuma var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem; 5.
47. ieteicams saglabāt pieeju, kur izvešanas biežums tiek noteikts saskaņā ar akas faktisko noslogojumu, ņemot vērā gan patērēto ūdeni, gan ūdens daļu, kas tiek izmantota uzturēšanai un saimnieciskām vajadzībām.
48. Secinājums - lai nodrošinātu vienlīdzīgu, taisnīgu un videi drošu kanalizācijas apsaimniekošanu, ieteicams grozījumu projektā: 6.
49. saglabāt iespēju noteikt minimālo izvešanas biežumu ne tikai pēc patērētā ūdens apjoma, bet arī ņemot vērā faktisko akas noslogojumu un ūdens daļu, kas tiek izmantota uzturēšanai un saimnieciskām vajadzībām; 6.
50. ievērot praktisko pieredzi - regulāru izvešanu vismaz 2 reizes gadā, kas nodrošina gan DKS tehnisko stāvokli, gan sanitāro drošību. Iesniegumi izskatīti Tukuma novada domes Attīstības komitejas sēdē
51. gada
52. februārī. Komiteja izskatīja iesniegumos sniegtos priekšlikumus un secina, ka otrajā iesniegumā izteiktie neattiecas uz Saistošo noteikumu grozījumu (
53. pielikuma svītrojumu), bet skar Saistošo noteikumu piemērošanu, īpaši notekūdeņu apjoma noteikšanas un izvešanas biežuma aprēķinu. Ņemot vērā minēto, Komiteja nolēma atkārtoti virzīt Saistošo noteikumu grozījumus izskatīšanai Attīstības komitejas marta mēneša sēdē, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus. Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa