Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 6. septembra rīkojumā Nr. 729 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija,

Ministru kabineta rīkojums Nr. 306 Rīgā

1. gada
2. maijā (prot. Nr. 29
3. §) Grozījumi Ministru kabineta
4. gada
5. septembra rīkojumā Nr. 729 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" Izdarīt Ministru kabineta
6. gada
7. septembra rīkojumā Nr. 729 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2024,
8. nr.) šādus grozījumus:
9. Izteikt
10. punktu šādā redakcijā: "
11. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 859 462 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 710 299 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 149 163 euro apmērā."
12. Izteikt
13. punktu šādā redakcijā: "
14. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas, sākot ar
15. gada jūniju, uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 111 478 euro.
16. gadā un turpmāk projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 243 463 euro gadā. Finanšu ministrijai projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
17. Izteikt
18. pielikumu jaunā redakcijā (
19. pielikums).
20. Izteikt
21. pielikumu jaunā redakcijā (
22. pielikums). Ministru prezidente, aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja E. Siliņa Finanšu ministrs A. Ašeradens
23. pielikums Ministru kabineta
24. gada
25. maija rīkojumam Nr. 306 "
26. pielikums Ministru kabineta
27. gada
28. septembra rīkojumam Nr. 729 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pase
29. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu 1.
30. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk − VID) 1.
31. Projekta īstenošanas partneri Valsts digitālā attīstības aģentūra (turpmāk − VDAA)
32. Saistīto projektu programma 2.
33. Programmas nosaukums Valsts pakalpojumu platformu attīstības programma 2.
34. Saistība ar citiem projektiem VDAA īstenotais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekts Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/004 "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija". Īstenojot e-adreses modernizācijas projektu, VDAA ir sākts apjomīgs aktivitāšu kopums e-adreses tehniskā risinājuma pilnveidei. Tas paredz modernizēt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus, uzlabojot un attīstot e-adresi (tai skaitā pārstrādājot e-adreses kodolu), pilnveidojot e-rēķinu formu u. c. Šā projekta pabeigšanas termiņš ir
35. gada II ceturksnis. Šajā projektā netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citos projektos un izmantojot to finansējumu. Tādējādi VID apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma un valsts līdzekļu izšķērdēšanas risks ar plānotiem un īstenotiem projektiem, kā arī projekta gaitā netiks sniegts atbalsts komercdarbībai
36. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi 3.
37. Projekta mērķis un galvenais saturs Izveidot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu (turpmāk − e-rēķins) elektroniskās aprites nodrošināšanai, lai nodrošinātu VID iespēju strukturētā veidā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem. 3.
38. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma) Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta Ministru kabineta
39. gada
40. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu" (prot. Nr. 69
41. §) (turpmāk − informatīvais ziņojums) izvirzītā uzdevuma izpilde, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu un nodrošinot VID iespēju strukturētā veidā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem nodokļu maksātāju B2B (Business to Business); B2G (Business to Government) (tai skaitā G2B (Government to Business) segmentā. E-rēķinu projekta nepieciešamība izriet arī no Ministru kabineta
42. gada
43. janvāra rīkojuma Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-
44. gadam" (
45. uzdevuma 1.4.
46. pasākums), Finanšu ministrijas
47. gada
48. februāra rīkojuma Nr. 47 "Finanšu ministrijas
49. gada darba plāns" (
50. uzdevums), kā arī Finanšu ministrijas
51. gada darba plānu un Ministru kabineta
52. gada
53. decembra rīkojuma Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-
54. gadam ieviešanas plānu 2023.-
55. gadam" (4.
56. rīcības 1.
57. uzdevums). Eiropas Padomes
58. gada
59. marta Direktīva (ES) 2025/516, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā, un Eiropas Padomes
60. gada
61. marta Regula (ES) 2025/517, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajā laikmetā. Ministru kabineta
62. gada
63. decembra noteikumi Nr. 749 "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam". Grozījumi Grāmatvedības likuma
64. pantā, kas nosaka "Uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam - budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs -, attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto elektronisko rēķinu datus, sākot no
65. gada
66. janvāra, bet šo pārejas noteikumu
67. punktā minētajiem uzņēmumiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto elektronisko rēķinu datus, sākot no
68. gada
69. janvāra." 3.
70. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 Vērtība Sasniegšanas laiks (gads) 3.3.
71. Proaktīvu e-rēķinu datu iegūšana un pilnveidota PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošana E-rēķinu datu lauku skaits, kas nonāk VID rīcībā atbilstoši PEPPOL tehniskajai dokumentācijai par vienu rēķinu Pašreizējā vērtība - 0 Mērījuma rādītājs - datu lauku skaits Vismaz 10
72. 3.3.
73. Tādu e-rēķinu datu pieejamības nodrošināšana digitālā formātā, kurus potenciāli varētu izmantot statistikas vajadzībām Prognozēts, ka viena gada laikā B2B (Business to Business) un B2G (Business to Government) segmentā kopumā tiek noformēti aptuveni 20 milj. rēķinu. Valsts pārvaldes līmenī no rēķinu datiem izgūstama statistika par darījumu skaitu B2B (Business to Business) un B2G (Business to Government) (tai skaitā G2B (Government to Business)) segmentā, piemēram, cik daudz (skaita ziņā) darījumu valsts iestādes veic ar privāto sektoru vai citām valsts iestādēm. Mērījuma rādītājs - rēķinu skaits/tūkst. Vismaz 10
74. 3.3.
75. E-rēķinu datu nodošana citām valsts pārvaldes iestādēm vienreizes principa nodrošināšanai Centralizētas finanšu dokumentu maiņvietas risinājuma lietotāju jeb iestāžu skaits, kuras izgūst datus savu funkciju nodrošināšanai Pašreizējā vērtība - 0 Mērījuma rādītājs - iestāžu skaits Vismaz 1
77. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem 4.
78. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.
79. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 710 299 euro 149 163 euro Avansa maksājums netiks pieprasīts Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums Izmaksu apmērs (indikatīvi) Maksimālais apmērs5 Darbības iznākums 4.
80. Informācijas sistēmu projektēšanas un izstrādes izmaksas, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam (tai skaitā mākoņdatošanas un saistīto pakalpojumu izmaksas informācijas sistēmu izstrādes un ieviešanas nodrošināšanai projekta laikā) 710 299 euro n/a Veikti visi nepieciešamie projektēšanas, izstrādes un testēšanas darbi, tai skaitā ieviests mākoņdatošanas pakalpojums un citi projektā izstrādātā risinājuma pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamie pakalpojumi, un IKT risinājums ir ieviests ekspluatācijā
81. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.
82. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi Skaits IKT risinājuma nosaukums Īss apraksts6 Valsts mākonī (jā/nē) Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) Risinājuma lietotāji (skaits) 1 5.1.
83. Centralizētas finanšu dokumentu maiņvietas risinājums Operatīvā datu krātuve sākotnējai e-rēķinu saglabāšanai Analītiskā e-rēķinu datu krātuve, kur e-rēķini būs pieejami nodokļu pārvaldības procesiem. Lai nodrošinātu datu saņemšanu, ir paredzēti trīs datu apmaiņas kanāli: 1) integrācija ar valsts nodrošinātās vienotās saziņas platformu - oficiālo elektronisko adresi (e-adresi); 2) integrācija ar e-rēķinu pakalpojuma sniedzējiem jeb operatoriem (tai skaitā PEPPOL operatoriem); Nē Jā Apraksts saskaņots ar VARAM 04.12.
84. atzinumu Nr. 11-1/7017
85. gada II ceturksnis (bet ne vēlāk kā
86. gada
87. maijs) Plānotie valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv lietotāji - visas Latvijas un Eiropas Savienības fiziskās un juridiskās personas (statistika par lietošanas gadījumiem
88. gadā - 915 584 privātpersonas un 43 047 juridiskās personas) Datu devēji: nodokļu maksātāji, kas e-rēķinus iesniegs paši, izmantojot saskarni EDS, - vismaz 50 Datu apmaiņas starpnieks: PEPPOL operators - 1 un e-adrese - 1 Datu saņēmējs: VID sistēmas - vismaz 5 Datu tālāk izmantotāji: citas valsts pārvaldes iestādes - vismaz 1 3) saskarne VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). 30.12.
89. Risinājuma primārais uzdevums: 1) nodrošināt iekšzemes apritē esošo e-rēķinu datu saņemšanu un saglabāšanu; 31.05.
90. Risinājuma sekundārais uzdevums: 31.05.
91. 1) pilnveidot PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanas procesu; 31.05.
92. 2) izmantot e-rēķinu datus citu ar nodokļu administrēšanu un nodokļu samaksas veicināšanu saistītu VID iekšējo biznesa procesu uzlabošanai. 3) no saņemto e-rēķinu datnes daļas izgūto strukturēto datu nodošana datu izplatīšanas un pārvaldības platformai DAGR, lai padarītu tos pieejamus citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 5.
93. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi Skaits Pakalpojums (pakalpojumu grupa) Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) 1 5.2.
94. Centralizēta finanšu dokumentu aprite Fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, un juridiskās personas, kas proaktīvi izmanto VID pieejamos datus nodokļu pārskatos Citas valsts pārvaldes iestādes, kas veiks nepieciešamos integrācijas darbus, lai spētu saņemt e-rēķinu datus savu funkciju nodrošināšanai Pakalpojuma attīstības plāns ir apstiprināts ar Ministru kabineta
95. gada
96. septembra rīkojumu Nr. 729 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu". Grozījumi pakalpojuma attīstības plānā tiek iesniegti vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pases grozījumiem
97. gada II ceturksnis 5.
98. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Skaits Saturu raksturojošs nosaukums Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) 1 5.3.
99. Strukturēta datu kopa finanšu dokumentu apritei
100. gada II ceturksnis
101. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9 Projekta sekmīgai īstenošanai tiks izveidots projekta vadības un uzraudzības organizatoriskais ietvars, nosakot atbildīgās personas, galvenos uzdevumus, termiņus un pārskatu sniegšanas mehānismu. Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja funkcijas, VID iekšējās kontroles pasākumu virsuzraudzība tiks īstenota saskaņā ar VID noteikto kārtību, kādā VID nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisma reformu un investīciju projektu ieviešanu un uzraudzību, bet operatīvā projekta vadība VID tiks nodrošināta saskaņā ar VID projektu vadības vadlīnijās noteikto kārtību. VID
102. gada
103. novembra iekšējie noteikumi Nr. 46 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu pieteikšanas, saskaņošanas, apstrādes un ieviešanas kārtība" un VID
104. gada
105. janvāra iekšējie noteikumi Nr. 4 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu un problēmu pieteikšanas un ieviešanas kārtība" nosaka vienotu kārtību, kādā VID organizē un veic VID informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu un problēmu pieteikšanas un apstrādes procesu, un nosaka minētajā procesā iesaistīto struktūrvienību, to ierēdņu un darbinieku veicamās darbības. Projekta vadību un īstenošanu plānots veikt ar pašreizējiem cilvēkresursiem, kas nodrošinās nepieciešamās kompetences un kapacitāti
106. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Cilvēkresursu skaita samazinājums un/vai palielinājums nav paredzēts. Ņemot vērā, ka rēķins ir tikai viens no grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, efektīva e-rēķinu izmantošana nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā tiktu nodrošināta, ja rēķini un citi risinājumi, kas noformējami pilnīgai darījuma izsekojamībai, tiktu sagatavoti un uzglabāti elektroniskā formā, kas ļauj tos automātiski un elektroniski apstrādāt, tādējādi būtu nodrošināta to pieejamība VID un e-rēķini tiktu analizēti kopsakarā ar citiem elektroniski sagatavotiem strukturētiem dokumentiem. Nodokļu maksātāju rēķinu pieejamība e-rēķinu sistēmā novērstu nodokļu nemaksāšanas riskus, jo VID būtu iespēja pārliecināties, vai ir deklarēti visi realizācijas darījumi. Šobrīd rēķinu aprite nenotiek centralizēti un strukturēti, bet projekta gaitā šāds aprites veids tiks ieviests, tādējādi nodrošinot e-rēķinu pieejamību VID. Potenciālie ieguvumi e-rēķinu aprites rezultātā būs plašāki nekā tikai nodokļu administrēšanas jomā - tiks radīta iespēja nodot e-rēķinu datus strukturētā veidā citām valsts iestādēm, kuras šos datus izmantos savu funkciju veikšanai, lai nodrošinātu Ministru kabineta
107. gada
108. jūlija noteikumu Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi"
109. punktā minētās prasības attiecībā uz vienreizes principa ievērošanu (sk. 3.3.
110. apakšpunktu). Proti, deklarācijas iesniedzējam (sk. 3.3.
111. apakšpunktu) netiks atkārtoti pieprasīti dati, kuri jau ir valsts pārvaldes rīcībā. Citām valsts pārvaldes iestādēm, kuras savu funkciju veikšanai izmantos e-rēķinu datus, jāievēro vienreizes princips, ieviešot izmaiņas savās informācijas sistēmās un/vai biznesa procesos. Šāds risinājums nodokļu maksātājiem atvieglos nodokļu pārskatu iesniegšanu, jo, nodrošinot pilnveidotu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu un piedāvājot to daļēji aizpildīt ar VID rīcībā esošajiem e-rēķinu datiem, tiks samazināts deklarācijas aizpildīšanai patērētais laiks. Strukturētu e-rēķinu ieviešana radīs ieguvumus nodokļu maksātājiem, piemēram, samazināsies kļūdu skaits, kas rodas nepareizi noformētu attaisnojuma dokumentu (rēķinu) dēļ. Tādējādi vienota un saprotama sistēma palīdzēs samazināt izmaksas. Turklāt tiks nodrošināta droša un ērta attaisnojuma dokumentu uzglabāšana. Samazināsies administratīvais slogs nodokļu maksātājiem, jo tiem vairs nebūs jāiesniedz VID darījumus apliecinošu dokumentu (rēķina, nodokļu rēķina) kopijas, kas jau būs VID rīcībā. Rēķinu transformācija konkrētā nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros sniegs iespēju automatizēt procesus grāmatvedībā, palīdzot nodokļu maksātājiem izveidot kredītkontroli un apkopot informāciju par darījumu partneru maksājumu kultūru. Tā atvieglos arī maksājumu veikšanu, jo ļaus sistematizēt saņemtos rēķinus un nodrošināt to kontroli. Tādējādi paredzams, ka samazināsies krāpšanās iespējas nodokļu jomā un tiks veicināta uzņēmējdarbības vides sakārtošana. Tā kā Latvijā jau šobrīd strukturētam e-rēķinam ir jāatbilst vienotam elektronisko rēķinu standartam, tad arī attiecībā uz obligātajiem strukturētajiem e-rēķiniem tiks attīstīts pašreizējais risinājums, kas paredzēts B2G (Business to Government) segmentā. Tādējādi obligātie strukturētie e-rēķini tiks sagatavoti, nosūtīti un saņemti, izmantojot Eiropas Savienības elektronisko rēķinu standartu Pan-European Public Procurement On-Line (PEPPOL) BIS Billing 3.
112. Īstenojot projektu, pamatieguvums ir centralizētas finanšu dokumentu maiņvietas izveidošana e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai, kas atbilst mūsdienu digitalizācijas laikmeta prasībām. Tādējādi tiek sniegts augsta līmeņa pieejamības pakalpojums attiecībā uz saimnieciskās darbības automatizāciju un tiek ievērots vienreizes princips valsts pārvaldes funkciju veikšanai, kā arī inovāciju sekmēšanai. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu aptuvenās viena papīra rēķina apstrādes izmaksas uzņēmumam ir 0,40 euro, jo rēķins jāievada grāmatvedības sistēmā, jāarhivē utt. Tādējādi, vērtējot komersantu finanšu ieguvumus pēc e-rēķinu lietošanas sākšanas, jāsecina, ka pašreizējās izmaksas rēķinu apstrādē uzņēmuma vajadzībām provizoriski varētu samazināties divas reizes. Tātad, ja tiek prognozēts, ka viena gada laikā B2B un B2G segmentā kopumā tiek noformēti aptuveni 20 milj. rēķinu, tad veidojas e-rēķinu apstrādes izdevumu samazinājums - 4 milj. euro apmērā. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā iekļautajiem un tiesību akta sagatavošanas brīdī aktualizētajiem datiem iespējamais fiskālais ieguvums ieviešanas nodokļu administrēšanā sniegs šādas iespējas: 1) attīstot e-rēķinu apriti un izstrādājot divpusēju darījumu saskaņošanu, kā arī nodrošinot e-rēķinu unikalitāti, būs iespējams mazināt fiskālās sekas uz budžeta ieņēmumiem no "Negatīvajām starpībām" gadījumos, kad darījumu puse, kurai rodas PVN maksāšanas pienākums, neatzīst darījumu esību vai kad asimetriski tiek piemērots PVN režīms (piemēram, reversais), atgrieztās preces, nodokļa likme; fiskālais efekts varētu būt ap 3,87 milj. euro gadā; 2) ātrāk identificēt nodokļu maksātājus, kuru darījumiem piemīt mākslīgi radītu darījumu raksturs un kuri norāda fiktīvu priekšnodokli PVN deklarācijās. Attiecīgi nodokļu kontroles darba rezultātus varētu palielināt par 10 %. Fiskālais efekts pēc e-rēķinu ieviešanas varētu veidot ap 320 tūkst. euro gadā; 3) samazināt nereģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā. Fiskālais efekts varētu veidot ap 50 tūkst. euro gadā; 4) samazināt iespējas noformēt darījumus ar atpakaļejošu datumu. Saskaņā ar ekspertu viedokli novērtēts līdzvērtīgi pirmajai parādībai, ka fiskālais efekts varētu būt ap 50 tūkst. euro gadā; 5) samazināt saimnieciskai darbībai neraksturīgu darījumu iekļaušanu PVN deklarāciju priekšnodoklī. Fiskālais efekts varētu būt ap 30 tūkst. euro gadā. Tādējādi kopumā pēc e-rēķinu aprites ieviešanas pozitīvs fiskālais efekts papildu nodokļu ieņēmumu veidā 4,32 milj. euro apmērā. Vēršam uzmanību, ka sagaidāmais pozitīvais fiskālais ieguvums 4,3 milj. eiro apjomā PVN ieņēmumu veidā sagaidāms, sākot ar
113. gadu, kad nodokļu maksātāji būs pielāgojušies jaunajām procedūrām un VID informācijas sistēmas tiks pielāgotas e-rēķinu datu apstrādei un risku analīzei.
114. gadā ir sagaidāmi ne vairāk kā 30 % no plānotā fiskālā aprēķina ar nosacījumu, ka nodokļu maksātāji spēs laikus pielāgoties jauninājumiem un sniegt pilnīgus un kvalitatīvus datus, VID informācijas sistēmas būs gatavas datu apstrādei, kā arī nodokļu maksātāji brīvprātīgi un pietiekami operatīvi veiks nodokļu aprēķina korekcijas atbilstoši VID norādītajām nodokļu pārskatu neatbilstībām. Kopējais projekta lietderīgums - aprēķināts, no prognozētajiem projekta kopējiem ieguvumiem tā dzīves cikla laikā 68 milj. euro (diskontētā vērtība) atņemot investīciju un to uzturēšanas izdevumu prognozēto kopsummu projekta dzīves cikla laikā 5,9 milj. euro (diskontētā vērtība). Rezultātā tiek iegūts kopējais projekta lietderīgums 62,1 milj. euro (diskontētā vērtība)
115. Cita būtiska informācija Saskaņā ar Ministru kabineta
116. gada
117. janvāra rīkojumu Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-
118. gadam" projekts ir iekļauts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-
119. gadam
120. uzdevuma 1.4.
121. pasākumā, kurā noteikts priekšnoteikums sagatavot atbilstošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, lai varētu īstenot projekta ieviešanu iekšzemē. VID kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Vienlaikus jāatzīmē, ka projektā plānots nodrošināt arī bezmaksas risinājumu attiecībā uz e-rēķinu datu apmaiņu B2B (Business to Business) un B2G (Business to Government) segmentā. Projektā īstenojamie VID informācijas sistēmu pielāgošanas darbi tiks veikti atbilstoši spēkā esošajiem VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumiem, kā arī veicot darbu pasūtījumus Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, ja darbu pasūtījuma brīdī nebūs spēkā esoša līguma. Projekta īstenošanas riski: - termiņa risks: termiņa grozījumi projekta pasē, nosakot termiņu -
122. gada
123. maijs. Līdz norādītajam izpildes termiņam -
124. gada
125. decembrim - tiks realizēta viena no četrām galvenajām funkcionalitātēm; - resursu riski: projekta īstenošana ir nepastarpināti atkarīga no piegādātāja (izstrādātāja) speciālistu kapacitātes, tai skaitā spējas novirzīt darbam projektā atbilstošos speciālistus. Tāpēc ir svarīgi laikus sākt un īstenot projekta aktivitātes, lai atbilstu 2022.-
126. gada darbu plānojumam, kas ir pamats piegādātāja speciālistu komandas kapacitātes samazināšanai vai palielināšanai. Resursu riski ir attiecināmi arī uz VID iesaistīto speciālistu noslodzi; - neplānotas ģeopolitiskās situācijas izmaiņas; - ar informācijas drošību un apriti saistītie ierobežojumi; - projekta pārvaldības un organizatoriskie riski: šobrīd nav identificēti" 1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi - ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
127. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda
128. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks -
129. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a". 6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
130. gada
131. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība)
132. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.
133. apakšpunktā. 7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi. 9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
134. pielikums Ministru kabineta
135. gada
136. maija rīkojumam Nr. 306 "
137. pielikums Ministru kabineta
138. gada
139. septembra rīkojumam Nr. 729 Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns
140. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums) Centralizēta finanšu dokumentu aprite. Projektā, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu (turpmāk − e-rēķins) elektroniskās aprites nodrošināšanai un nodrošinot Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk − VID) iespēju strukturētā veidā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem, ir paredzēts izveidot centralizētas finanšu dokumentu aprites pakalpojumu, lai nodotu e-rēķinu datus strukturētā veidā citām valsts iestādēm, kuras šos datus izmantos savu funkciju veikšanai. Šāds centralizētas finanšu dokumentu aprites risinājums atvieglos nodokļu maksātājiem nodokļu pārskatu iesniegšanu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk − EDS), jo nodrošinās iespēju pilnveidot pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu un piedāvās to daļēji aizpildīt ar VID rīcībā esošajiem e-rēķinu datiem
141. Pakalpojuma sniedzējs Centralizētās funkcijas nodrošinātājs un pakalpojuma sniedzējs ir VID. Pakalpojuma sniegšanā VID iesaista Valsts digitālās attīstības aģentūra - oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) risinājumam, lai VID saņemtu tādus strukturētos e-rēķinus, kas nosūtīti, izmantojot e-adresi un valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv pieejamo e-rēķinu izveides formu
142. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi) Atbilstoši Ministru kabineta
143. gada
144. jūlija noteikumu Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"
145. punktam EDS izvietotā API risinājuma pieejamība pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā ar kumulatīvo pieejamību − vismaz 95 % laika mēnesī. Atbilstoši VID
146. gada
147. decembra iekšējiem noteikumiem Nr. 88 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāns" tiks uzraudzīta pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto sistēmu komponenšu darbība. Nodrošināta API saskarne e-rēķinu datu iesniegšanai VID. EDS pieejamība - 24/7 un vismaz 95 % laika mēnesī. Datu glabātavas pieejamība - 24/7 un vismaz 99 % laika mēnesī. Datu izplatīšanas servisu pieejamība - 24/
148. EDS pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Pakalpojuma pieejamības rādītājs: • darbdienās darbalaikā no plkst. 8.15 līdz 17.00 - 99 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika. Reakcijas laiki: • EDS iesniegta pieteikuma apstrāde - 10 darbdienas; • tāda pieteikuma apstrāde, kas iesniegts, izmantojot VID konsultatīvo tālruni, - nekavējoties konsultatīvā tālruņa darbalaikā: pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 17.00, piektdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 15.45 (pirmssvētku dienās darbalaiks attiecīgi saīsināts par vienu stundu). E-adreses informācijas sistēmas pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Pakalpojuma pieejamības rādītājs: • darbdienās darbalaikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 - 99 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika; • visā pārējā laikā - 97 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika. Reakcijas laiki: • pieteikuma apstrāde lietvedībā pēc sākotnējās saņemšanas iestādē un pirms nodošanas ekspertam - trīs darbdienas; • pieteikuma apstrādes sākšana pie eksperta pēc pieteikuma saņemšanas lietvedībā - viena darbdiena; • atbalsta sistēmas uzdevuma izpildes sākšana atbalsta sistēmā no pieteikuma saņemšanas brīža darbalaikā - divas stundas; • atbalsta sistēmas uzdevuma izpilde atbalsta sistēmā (ja nav atliktais izpildes datums) - 14 darbdienas; • atbildes sniegšana e-pasta konsultācijā - 48 stundas
149. Pakalpojuma saņēmēju loks Pakalpojuma saņēmēji būs nodokļu maksātāji B2B (Business to Business), B2G (Business to Government) un G2B (Government to Business) segmentā, kuriem būs pienākums veikt strukturētu e-rēķinu apriti un kuri proaktīvi izmantos VID pieejamos datus PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanai. Pakalpojuma saņēmēji būs arī valsts pārvaldes iestādes, kuras veiks nepieciešamos integrācijas darbus, lai saņemtu e-rēķinu datus savu funkciju nodrošināšanai. Valsts pārvaldes iestādēm datu pieejamība tiks nodrošināta DAGR, ievērojot Komercnoslēpuma aizsardzības likuma prasības. Saskaņā ar Ministru kabineta
150. gada
151. oktobra noteikumu Nr. 624 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi"
152. punktu datu saņēmējs, lai nodrošinātu datu apriti, izmantojot minēto platformu, par datu (tai skaitā personas datu) aprites apjomu un to saņemšanas nosacījumiem vienojas ar datu devēju, izmantojot Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā pieejamo funkcionalitāti. Šajā procesā tiek vērtēts gan tiesiskais pamatojums, gan datu apjoms. Projektā ir plānots nodrošināt rēķina datu digitalizāciju, lai pēc projekta ieviešanas valsts pārvaldes iestāžu līmenī būtu pieejama paplašināta informācija par valstī B2G (Business to Government) un G2B (Government to Business) segmentā veiktajiem darījumiem, piemēram, tādu e-rēķinu datu pieejamības nodrošināšana digitālā formātā, kurus potenciāli varētu izmantot statistikas vajadzībām.
153. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums Tiks izveidots risinājums, kas nodrošina e-rēķinu datu iesniegšanu (API), saglabāšanu un izplatīšanu. Galvenās izmaksu pozīcijas attiecas uz risinājuma funkcionēšanu: 1) servisu uzturēšana datu apmaiņas nodrošināšanai ar datu iesniedzējiem un saņēmējiem; 2) datu uzglabāšana un pēcapstrāde
154. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta Ministru kabineta
155. gada
156. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu" (prot. Nr. 69
157. §) izvirzītā uzdevuma izpilde. Minētajā informatīvajā ziņojumā iekļautie mērķi nostiprināti tādos plānošanas dokumentos kā Ministru kabineta
158. gada
159. janvāra rīkojums Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-
160. gadam" (
161. uzdevuma 1.4.
162. pasākums) un Ministru kabineta
163. gada
164. decembra rīkojums Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.−
165. gadam ieviešanas plānu 2023.-
166. gadam" (4.
167. rīcības 1.
168. uzdevums). Grāmatvedības likuma
169. panta piecpadsmitajā daļā ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabinets
170. gada
171. decembrī ir pieņēmis noteikumus Nr. 749 "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam". Tā kā pakalpojuma ieviešana izriet no tiesiskā regulējuma, kurā ir noteikta obligāta strukturēto e-rēķinu aprites lietošana, nav paredzēts izstrādāt pakalpojuma ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju
172. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1 Pakalpojuma sniegšanas finansēšanā nav plānots iesaistīt pakalpojuma saņēmējus. Pēc projekta pabeigšanas VID atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās pakalpojuma nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību saskaņā ar
173. sadaļā norādītajiem pakalpojuma rādītājiem
174. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2 Nav attiecināms, jo pakalpojuma sniegšanas finansēšanā nav plānots iesaistīt pakalpojuma saņēmējus. E-rēķinu risinājuma uzturēšanai, sākot ar
175. gada jūniju, nepieciešams finansējums - 111 478 euro. Sākot ar
176. gadu, e-rēķinu risinājuma uzturēšanai katru gadu būs nepieciešams papildu finansējums līdz 243 463 euro, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Lietotie saīsinājumi: SLA - pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. - Service Level Agreement) IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Piezīmes.
177. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta
178. gada
179. jūnija sēdē (prot. Nr. 30
180. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
181. Aizpilda, ja
182. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."