Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 21
- gada
- februārī Par Nacionālās kino padomes sastāvu Apstiprināt Nacionālo kino padomi 1996./
- gadam sastāvā: A.Izvirzījusi Kinematogrāfistu savienība:
- Vija Beinerte - kinorežisore
- Valdis Eglītis - kinooperators
- Ansis Epners - kinorežisors
- Rolands Kalniņš - kinorežisors
- Sarma Matveka - producente
- Ieva Romānova - filmu māksliniece
- Kalvis Zalcmanis - kinooperators kandidāti:
- Rihards Pīks - kinooperators
- Rodrigo Rikards - kinorežisors B. Izvirzījusi Kultūras ministrija:
- Viktors Avotiņš - rakstnieks
- Agris Redovičs - kinokritiķis
- Uldis Tīrons - filozofs
- Vija Virtmane - filozofe kandidāte
- Dita Rietuma - kinokritiķe Kultūras ministrs O.Spārītis Nacionālās kino padomes nolikums Apstiprinu: Latvijas Republikas kultūras ministrs Ojārs Spārītis:
- gada
- janvārī Latvijas Nacionālā kino padome, tālāk tekstā "Padome", dibināta, lai nodrošinātu demokrātijas principus kino pārvaldes jomā un sekmētu kino kultūras attīstību.
- Padomes uzdevumi 1.
- Izvērtē kino kultūras attīstības procesu valstī. 1.
- Ieteikt kultūras ministram attīstību veicinošus pārveidojumus kino jomā, tai skaitā likumdošanā. 1.
- Ieteikt kultūras ministram Latvijā kino attīstībai vēlamo kino nozares gada budžeta struktūru. 1.
- Izskatīt un novērtēt pieprasījumus kino projektu (filmu ražošana, izplatīšana, festivāli, skates, izglītība u.c.) finansēšanai no valsts budžeta. 1.
- Konkursa kārtībā sadalīt valsts budžeta piešķirtos līdzekļus konkrēto projektu īstenošanai. 1.
- Padome kopā ar Nacionālo kino centru novērtē konkrētajiem projektiem piešķirto līdzekļu izlietojuma lietderību.
- Padomes sastāvs 2.
- Padome sastāv no 11 speciālistiem. 7 no tiem izvirza Latvijas Kinematogrāfistu savienība, 4 - Kultūras ministrija. 2.
- Nacionālā kino centra direktors Padomes sastāvā ir viens no Kultūras ministrijas pārstāvjiem. 2.
- Padomes sastāvā kā Padomes locekļu kandidātus Latvijas Kinematogrāfistu savienība iesaka 2, Kultūras ministrija 1 speciālistu. Kandidāti piedalās Padomes sēdēs, ja kāds no Padomes locekļiem nevar būt klāt. 2.
- Padomes sastāvu apstiprina kultūras ministrs uz 2 gadiem. 2.
- Padomes loceklis, kurš ir līdzdalīgs kādā no konkursam iesniegtajiem projektiem, tā apspriešanā un balsošanā par to nepiedalās. 2.
- Kādam no speciālistiem pārtraucot darbību Padomē, tās sastāvs tiek papildināts, saglabājot nominācijas kārtību.
- Padomes darbība 3.
- Padomes sēdes sasauc Nacionālā kino centra direktors. 3.
- Sēdes vada Nacionālā kino centra direktors. NKC direktors var uzticēt sēdes vadību kādam no Padomes locekļiem. 3.
- Padomes lēmums ir spēkā, ja sēdē piedalās visi 11 Padomes locekļi un par lēmumu balsojuši ne mazāk kā
- 3.
- Balsošana par naudas līdzekļu piešķīrumu konkrētiem projektiem ir slēgta. 3.
- Padomes locekļu darbu apmaksā Nacionālais kino centrs 1/5 apmērā no minimālās mēnešalgas par katru sēdi. 3.
- Padomes darbības lietvedību nodrošina Nacionālais kino centrs. 3.
- Padomes sēdes ir slēgtas. Sēdē var piedalīties Padomes uzaicinātas personas. 3.
- Konkursam iesniegtos projektus Padome nerecenzē. 3.
- Padomes lēmumus apstiprina kultūras ministrs. 3.
- Padomes lēmumus publicē laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Diena". 3.
- Nacionālā kino centra direktors kontrolē Padomes lēmumu izpildi.
- Finansu līdzekļu piešķiršanas kārtība 4.
- Līdzekļus kino projektu realizēšanai piešķir konkursa kārtībā. 4.
- Projektu iesniegšanas termiņš un nosacījumi tiek izziņoti laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Diena". 4.
- Projektus pieņem un reģistrē Nacionālais kino centrs. 4.
- Pieprasīt budžeta finansējumu ir tiesīga ikviena juridiska vai fiziska persona, iesniedzot šādas ziņas: 4.4.
- projekta saturā apraksts un pamatojums Latvijas kultūras kontekstā; 4.4.
- projekta budžets un apstiprinājums par citiem finansēšanas avotiem, ja tādi ir; 4.4.
- norāde uz projekta īstenošanas mērķi un veidu; 4.4.
- plānoto ieņēmumu aprēķins, ja tādi ir paredzēti; 4.4.
- projekta autoru biogrāfijas un profesionālās pieredzes īss apraksts. 4.
- Konkursā vērtē: • projekta nozīmi Latvijas nacionālās kultūras kontekstā, • projekta nozīmi Latvijas kino mākslas attīstībā, • projekta pašizmaksu un plānoto rentabilitāti, • ziņas vai priekšlikumus par filmas izplatīšanas iespējām, • iesniedzēja profesionālo atbilstību pieteiktā projekta izpildei. 4.
- Padome nosaka projekta finansēšanas apjomu un veidu (subsīdija vai bezprocentu aizdevums). 4.
- Filmu projektiem no valsts budžeta tiek piešķirts ne vairāk kā 80% no izmaksām. 100% apjomā līdzekļus projektiem piešķir tikai izņēmuma gadījumos, ja par to nobalso visi Padomes locekļi. 4.
- Ja līdzekļi piešķirti fiziskās personas iesniegtajam projektam, iesniedzējam mēneša laikā pēc Padomes lēmuma paziņošanas jāpiesaka NKC direktoram juridiskā persona, kas šo projektu realizēs. 4.
- Latvijas Nacionālā kino centra direktors Kultūras ministrijas vārdā slēdz līgumus ar projektu producentiem par konkursa kārtībā piešķirto naudas līdzekļu izlietojumu, veicamo darbu un izpildes termiņiem.
🔗 Uz oficiālo avotu
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.