← Latvija

Par revīzijas rezultātiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā

Valsts budžeta revīzijas departamenta Kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-237 Rīgā 1997.gada 24.oktobrī Par revīzijas rezultātiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: kolēģijas priekšsēdētājs departamenta direktors K.Beljānis, kolēģijas locekļi R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs, izskatot revīzijas materiālus par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) 1996.gadā, konstatēja: CSDD izveidota ar Satiksmes ministrijas

  1. gada
  2. oktobra pavēli Nr. 271a, reorganizējot Ceļu satiksmes drošības departamentu. CSDD ir minētā departamenta tiesību un pienākumu, kā arī mantisko un finansiālo vērtību pārņēmēja. Pārbaudes periodā līdz
  3. gada
  4. jūnijam spēkā bija
  5. gada
  6. oktobrī ar Ministru kabineta lēmumu nr. 28 apstiprinātais Satiksmes ministrijas pagaidnolikums. Pagaidnolikuma
  7. punktā noteikts, ka CSDD ir Satiksmes ministrijai pakļauta valsts pārvaldes institūcija, kas tiek finansēta no likumos noteiktajiem maksājumiem, ievērojot bezpeļņas organizācijas darbības principus.
  8. gada
  9. jūnijā spēkā stājās ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 220 apstiprinātais Satiksmes ministrijas nolikums, kas noteica, ka CSDD, tāpat kā iepriekš, ir ministrijai pakļauta valsts pārvaldes institūcija, taču nolikums vairs neparedzēja finansēšanu no likumos noteiktajiem maksājumiem, ievērojot bezpeļņas organizācijas darbības principus.
  10. gadā, par kuru veikta revīzija, CSDD statusu noteica arī ar LR satiksmes ministra A.Gūtmaņa
  11. gada
  12. oktobra pavēli nr. 271a apstiprinātais CSDD nolikums, kurā teikts, ka CSDD ir valsts pārvaldes institūcija, kas ne tikai tiek finansēta, bet arī darbojas uz bezpeļņas organizācijas darbības principiem. Šādas pavēles izdošana bija nelikumīga, jo tā neatbilda Satiksmes ministrijas pagaidnolikumam un likumam "Par bezpeļņas organizāciju". Likuma "Par bezpeļņas organizāciju"
  13. pants neparedz, ka valsts pārvaldes institūcijas drīkst būt par bezpeļņas organizācijām vai darboties kā bezpeļņas organizācijas.
  14. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, CSDD nebija reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā, bet grāmatvedības uzskaiti kārtoja kā uzņēmums un saimnieciskā gada pārskatus sastādīja saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem". Šāda nepareiza grāmatvedības uzskaite un nepareiza pārskatu iesniegšana attiecībā uz CSDD kā valsts pārvaldes institūciju bija noteikta ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra U.Pētersona
  15. gada
  16. aprīļa dienesta vēstuli Nr.07-70/
  17. Bez tam, nosakot CSDD bilances sastādīšanas kārtību, dienesta vēstulē izdarīta atsauce uz neesošu likumu "Par grāmatvedības gada pārskatiem". (Ir
  18. gada
  19. oktobrī pieņemtais Latvijas Republikas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", kas attiecas tikai uz LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām.) Dienesta vēstuli par CSDD grāmatvedību un grāmatvedības pārskatiem sagatavojis ministrijas galvenais grāmatvedis I.Ubagovskis. Vēstulē ir izdarīta pretrunīga atsauce uz likumu "Par budžetu un finansu vadību", norādot, ka saimnieciskā gada pārskatu sastādīšanas un iesniegšanas kārtība tiek noteikta saskaņā ar šo likumu (gadījumā, ja grāmatvedības kārtošana noteikta pēc prasībām, kādas attiecas uz uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām, tad saimnieciskā gada pārskatu nav iespējams sastādīt atbilstoši noteikumiem, kādi izvirzīti budžeta iestādēm). CSDD līdzekļi valsts budžetā kā speciālā budžeta līdzekļi nebija uzskaitīti. Valsts kases norēķinu centrā CSDD konts nebija atvērts un Valsts kase CSDD finansējumu nekontrolēja. CSDD gada pārskati iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, kaut gan atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem"
  20. pantam CSDD kā LR Uzņēmumu reģistrā nereģistrētam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai, bezpeļņas organizācijai) pārskati Valsts ieņēmumu dienestā nebija jāiesniedz. Valsts ieņēmumu dienests savukārt, nepārbaudot CSDD statusu, šādus pārskatus ir pieņēmis. Sakarā ar iepriekš minēto: 1) CSDD kā valsts pārvaldes institūcijas ieņēmumi nav ņemti vērā, sastādot valsts budžetu. Šie līdzekļi bija ievērojami,
  21. gada kopējie ieņēmumi, ieskaitot atlikumu uz gada sākumu, bija Ls 5 645 319, izdevumi - Ls 5 537 465 un atlikums uz
  22. gada
  23. janvāri - Ls 107 854; 2) CSDD darbiniekiem bija iespējams noteikt darba samaksu (darba algas), kas neatbilda Ministru padomes
  24. gada
  25. novembra lēmumam nr.318 "Par vienotu darba samaksas sistēmu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem" un Ministru kabineta
  26. gada
  27. septembra noteikumiem nr. 351 par darba samaksas sistēmu atsevišķiem no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem. Pēc aptuveniem aprēķiniem CSDD darbinieku mēnešalgas gadā pārsniedza līdzīgu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku atalgojumu kopsummā par Ls 295
  28. Tikai
  29. gada
  30. aprīlī ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 146 "Grozījumi Ministru kabineta
  31. gada
  32. jūnija noteikumos nr. 220 "Satiksmes ministrijas nolikums"" CSDD statuss ir noteikts atbilstoši spēkā esošajiem likumiem. CSDD ir pārveidota par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību. Ministru kabinets
  33. gada
  34. aprīlī ar rīkojumu nr. 179 "Par Satiksmes ministrijas autosatiksmes nozares pārvaldes reformu" ir noteicis, ka minētā bezpeļņas organizācija nav privatizējama. Valsts kontroles veiktajās revīzijās konstatēts, ka tāda situācija, kāda bija CSDD, ir arī citās ministrijās, tādēļ departamenta kolēģija atzīst, ka uz Valsts kontroles rīcībā esošās informācijas pamata un, vajadzības gadījumos nosakot jaunas pārbaudes, nepieciešams sagatavot attiecīgu ziņojumu iesniegšanai Saeimā. Izvērtējot CSDD ieņēmumu un izdevumu tāmes izpildi
  35. gadā, konstatēti šādi pārkāpumi: - nav ievēroti
  36. gada
  37. aprīļa likuma "Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību" noteikumi, bez izsoles pārdotas 3 automašīnas; - ieņēmumos nav uzrādīta no SIA "AMG" saņemtā maksa par telpu īri Rīgā, Antenas ielā 2 un Bauskas ielā 86, kopsummā Ls 3 634,
  38. Saskaņā ar CSDD
  39. gada
  40. jūnija izziņu par šo summu samazināti izdevumi; - nav ievērots Ministru kabineta
  41. gada
  42. novembra noteikumu nr. 365 "Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās"
  43. punkts, kas paredz, ka nomas maksa nosakāma ar tādu aprēķinu, lai segtu iznomātāja izdevumus par iznomājamā objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu. Ar SIA "AMG" slēgts līgums par telpu, 1164 m2 platībā, iznomāšanu, maksa noteikta Ls 257,13 mēnesī (ar PVN), t.i., Ls 0,22 par 1 m
  44. Slēgts sadarbības līgums ar Iekšlietu ministrijas Tiesu ekspertīžu centru par telpu, 48 m2 platībā, un Rīgas pilsētas Galveno policijas pārvaldi par telpas, 10 m2 platībā, nodošanu lietošanā bez maksas Rīgā, Antenas ielā 2, bez maksas nodrošinot arī iznomātās telpas ar apsardzi, elektroapgādi un apkuri; -
  45. gada
  46. aprīlī noslēgts līgums starp CSDD un Berlīnes-Brandenburgas Tehniskās uzraudzības biedrības pārvaldes SIA par Latvijas-Vācijas kopuzņēmuma SIA "AUTEKO & TUV Latvija" dibināšanu. Atbilstoši Satiksmes ministrijas
  47. gada
  48. aprīļa pavēlei nr. 64 CSDD kopuzņēmuma statūtkapitālā ieguldījusi līdzekļus kopsummā Ls 191 250, tai skaitā mantiskais ieguldījums - Ls 190 000 (darbnīcu ēka Rīgā, Antenas ielā) un naudas ieguldījums - Ls 1
  49. CSDD tai piederošo daļu vērtību savā bilancē nav uzskaitījusi. Pārbaudot revīzijas materiālus, kolēģija konstatēja, ka CSDD
  50. gadā ir nelikumīgi un nepareizi apmaksājusi un savos uzturēšanas izdevumos uzskaitījusi dažādu citu iestāžu izdevumus kopsummā par Ls 12 468,63, tai skaitā: - Satiksmes ministrijai - Ls 9 333,26, - Autoceļu departamentam - Ls 1 854,28, - Iekšlietu ministrijai - Ls 965, 84, - Policijas departamentam - Ls 315,
  51. Par nelikumīgi un nepareizi izlietotiem Ls 12 468,63 bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" kā CSDD tiesību un saistību pārņēmējai nosakāms uzrēķins. Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Satiksmes ministrijas valsts sekretārs U.Pētersons, Autoceļu departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs un bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" direktors A.Lukstiņš. Pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli"
  52. pantu, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma:
  53. Noteikt uzrēķinu bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Ls 12 468,63 apmērā, kas ieskaitāms valsts budžetā.
  54. Noteikt, ka uz Valsts kontroles rīcībā esošo revīzijas materiālu pamata, vajadzības gadījumos nosakot jaunas pārbaudes, sagatavojams ziņojums iesniegšanai Saeimā par valsts pārvaldes institūcijām, kuras netiek finansētas no valsts budžeta.
  55. Par revīzijas rezultātiem paziņot Satiksmes ministrijai un Finansu ministrijai.
  56. Pieprasīt no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" novērst revīzijā konstatētos trūkumus, kas attiecas uz tās darbību, un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz
  57. gada
  58. decembrim.
  59. Revīziju šajā lietā slēgt. Kolēģijas lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā. Kolēģijas priekšsēdētājs K.Beljānis Kolēģijas locekļi: R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma, R.Zonenbergs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.