← Latvija

Par revīzijas rezultātiem Valsts sociālās apdrošināšanas fondā

Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-207 Nr.5.1-2-87 Rīgā 1997.gada 24.decembrī Par revīzijas rezultātiem Valsts sociālās apdrošināšanas fondā Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija - departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi M.Prāma un R.Zonenbergs, izskatot revīzijas rezultātus par valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu izpildi un šo līdzekļu izlietojumu un rīcību ar valsts mantu Valsts sociālās apdrošināšanas fondā

  1. gada
  2. pusgadā, kā arī papildu pārbaužu rezultātus par valsts līdzekļu izlietošanu Valsts sociālās apdrošināšanas fondā, konstatēja: Valsts sociālās apdrošināšanas fonds (apdrošināšanas fonds) darbojas saskaņā ar nolikumu, kas apstiprināts
  3. gada
  4. aprīlī ar Ministru kabineta noteikumiem nr.151 (līdz tam bija spēkā
  5. gada
  6. janvārī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.33 "Par Valsts sociālās apdrošināšanas fondu"). Fonda sastāvā kā struktūrvienības ar juridiskas personas tiesībām ir rajonu un pilsētu sociālās apdrošināšanas pārvaldes. Apdrošināšanas fonds veic valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta pārvaldīšanu un nodrošina sociālā nodokļa iekasēšanu. Sociālā nodokļa maksājumu parāds uz
  7. gada
  8. jūliju bija Ls 123,5 milj. No 54 923 uzņēmumiem un organizācijām, kas bija reģistrējušās kā sociālā nodokļa maksātāji
  9. gada I pusgadā, pārskatus iesniedza tikai 11 258, jeb 20,5% no reģistrētajiem maksātājiem. Apdrošināšanas fonda un apdrošināšanas pārvalžu kontroles - revīzijas daļu speciālisti
  10. gada I pusgadā veikuši 2998 pārbaudes. Taču speciālistu skaits, kas veic revīzijas, salīdzinājumā ar reģistrēto iestāžu skaitu, ir nepietiekams. Cēsu rajonā 1 speciālistam jāveic revīzijas 1220 uzņēmumos un iestādēs, Jelgavas rajonā - 1 speciālists uz 533 uzņēmumiem, Zemgales priekšpilsētā - 1 uz 746 un Vidzemes priekšpilsētā - 1 uz
  11. Apdrošināšanas fonds pilnībā nespēja iekasēt no nodokļu maksātājiem pārbaudēs papildus uzrēķinātos maksājumus. No
  12. gadā veiktajiem uzrēķiniem Ls 14 363 805 faktiski
  13. pusgadā valsts speciālā budžeta ieņēmumos bija ieskaitīti Ls 1 647
  14. Saskaņā ar
  15. gada
  16. marta Ministru kabineta noteikumiem nr.81 sociālā nodokļa samaksas termiņa pagarinājumi bija piešķirti uz vienu un trijiem gadiem 81 uzņēmumam par summu Ls 19,981 milj. Sociālā nodokļa samaksas saistības laikā neizpildīja 39 uzņēmumi par Ls 18,169 milj. Neievērojot Ministru kabineta
  17. gada
  18. marta noteikumus Nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām", bez konkursa, ar LR labklājības ministra V.Makarova atļauju apdrošināšanas fonds ir noslēdzis līgumus par remonta un celtniecības darbiem un interjera projekta izstrādi dažādos apdrošināšanas fonda objektos, t.sk. Fridriha ielā 9, Rīgā, saskaņā ar kuriem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem samaksāti Ls 86
  20. gada
  21. aprīlī noslēgti līgumi ar SIA "VAR" par septiņu lokālā tīkla IBM SERVER 320 P-90/32 MB ECC un trīsdesmit lokālā tīkla IBM SERVER 520P-100/32 MB ECC iegādi par Ls 229 400 (bez PVN). Salīdzinot ar citu datoru firmu Digital, Compag, Intel, IBM un vietējo firmu tīklu serveru cenām, SIA "VAR" serveru cenas ir par Ls 1000-Ls 3000 augstākas. Slēdzot līgumu ar kādu no iepriekšminētajām firmām, apdrošināšanas fonds varēja ietaupīt ne mazāk kā Ls 37 000 valsts līdzekļu. Nav ievēroti
  22. gada
  23. marta noteikumi Nr. 70 "Par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībāmī, kas nosaka, ka serveru datoriem garantijas laiks ir pieci gadi. SIA "VAR" līgumos paredzētais garantijas laiks tīklu serveriem ir tikai trīs gadi. Nav ievērots Finansu ministrijas valsts kases departamenta
  24. gada
  25. septembra rīkojums Nr.10 "Par budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēmī, kas nosaka, ka iestādēm norēķini ar debitoriem un kreditoriem jāinventarizē ne retāk kā reizi ceturksnī. Pēc stāvokļa uz 01.07.
  26. apdrošināšanas fondā nebija inventarizēti debitoru parādi par Ls 282 453, t.sk. LR Iekšlietu ministrijas debitoru parāds pensiju izmaksām Ls 260
  27. Apdrošināšanas fonds iekšlietu iestāžu pensionāru pensiju izmaksām Iekšlietu ministrijas nodrošinājuma dienestam pārskaita lielākas summas nekā tiek izmaksātas pensijas. Tā,
  28. gada I pusgadā kopā ar atlikumu uz gada sākumu Iekšlietu ministrija pensiju izmaksai saņēmusi Ls 1 665 989, bet pusgadā izmaksājusi Ls 1 405
  29. Apdrošināšanas fonds pieļāvis nepamatoti lielus debitoru parādus Iekšlietu ministrijai pensiju izmaksām. Atsevišķos gadījumos īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi norakstīti faktiskajos izdevumos pēc nepilnīgi noformētiem dokumentiem bez pilnīga darījuma apraksta un pamatojuma, pretēji Finansu ministrijas norādījumiem Nr. 708 "Par grāmatvedības dokumentiem un to apgrozību", tai skaitā par delegāciju uzņemšanu un semināru organizēšanu, par ēdināšanas pakalpojumiem. Nelikumīgi un nepareizi no īpašiem mērķiem iezīmētiem līdzekļiem pēc līguma valsts uzņēmumam "Latvijas valdības autobāze" samaksāti Ls 2155,08, kas izlietoti Labklājības ministrijas centrālā aparāta Sociālās apdrošināšanas departamenta transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Bez tam apdrošināšanas fonds no saviem līdzekļiem samaksāja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietnieces I. Jaunzemes komandējuma izdevumus Ls 452,45 sakarā ar piedalīšanos IBIS (International Benefits Information service) konferencē Helsinkos. Par šiem nelikumīgi un nepareizi veiktajiem darījumiem Labklājības ministrijai nosakāms uzrēķins Ls 2607,53, atjaunojot līdzekļus Valsts sociālās apdrošināšanas fondā.
  30. un
  31. gadā apdrošināšanas fonds no īpašiem mērķiem iezīmētiem līdzekļiem nelikumīgi izsniedzis 4 bezprocenta aizdevumus par Ls
  32. Šādus izdevumus neparedz Labklājības ministrijas
  33. gada
  34. augusta apstiprinātā kārtība, kādā Valsts sociālā apdrošināšanas fonda darbības attīstībai un veicināšanai izlietojami 20% no maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu rezultātā. Visi izsniegtie aizdevumi atmaksāti vēlāk, neievērojot noteiktos termiņus. Sakarā ar papildu apstākļiem, kas kolēģijas sēdē atklājās revīzijas rezultātu izskatīšanā
  35. gada 3.-
  36. jūnijā, un sakarā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izskatāmajiem jautājumiem par valsts pensijām veiktas papildu pārbaudes: - par apdrošināšanas fonda ieņēmumiem sakarā ar ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās; - par nekustamo īpašumu iegādi; - par
  37. gadā piešķirtajām valsts pensijām. Valsts sociālās apdrošināšanas skaitļošanas centrs
  38. un
  39. gadā no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem ieguldīja a/s "Latvijas Kredītbanka" 17 milj. rubļu (Ls 85 000). Par šo summu iegādātas 1700 akcijas. Papildu pārbaudes laikā
  40. gada
  41. jūnijā a/s "Latvijas Kredītbanka" prezidents, atbildot uz pieprasījumu, ar dienesta vēstuli Nr. 71 paskaidroja Valsts kontrolei, ka
  42. gada
  43. februārī Valsts sociālās apdrošināšanas skaitļošanas centrs ir pārdevis 65 savas akcijas Ls 3250 summā SIA "Non Solum". Apdrošināšanas fonds Valsts kontrolei par šo darījumu dokumentus uzrādīt nevarēja. Pārbaudē noskaidrots arī, ka šīs SIA vienīgie dalībnieki, kam pieder pamatkapitāls, ir Viktors Getmancevs un Guntis Briķis, kas akciju pārdošanas laikā bija atbildīgas amatpersonas ar kredītrīkotāja tiesībām Valsts sociālās apdrošināšanas skaitļošanas centrā: Getmancevs - direktors, bet Briķis - viņa vietnieks. Izlemjot par valsts iestādei - skaitļošanas centram - piederošo kredītbankas akciju pārdošanu savai uzņēmējsabiedrībai, skaitļošanas centra direktors V. Getmancevs un viņa vietnieks G. Briķis ir rīkojušies kā ieinteresētās personas, neievērojot valsts intereses. Saskaņā ar Ministru kabineta
  44. gada
  45. februāra rīkojumu Nr. 14 tika likvidēts Valsts sociālās apdrošināšanas skaitļošanas centrs un visu tam piederošo mantu pārņēma Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.
  46. gadā a/s "Latvijas Kredītbanka" pēc apdrošināšanas fonda direktora N. Baranovska rakstiska norādījuma (
  47. gada
  48. jūlija raksts Nr. 1-1/133) pārdeva 1635 akcijas par to iegādes cenu un
  49. gada
  50. augustā sociālās apdrošināšanas fondam par pārdotajām akcijām tika samaksāti Ls 81
  51. Saņemtā nauda izlietota apdrošināšanas fonda mēbeļu un datoru iegādei samaksai par pakalpojumiem un prēmijām.
  52. gada
  53. maijā akciju sabiedrībā "Banka Baltija" palika apdrošināšanas fonda līdzekļi Ls 796 429,62, kurus Finansu ministrija ir iekļāvusi kopējā kreditoru prasības pieteikumā a/s "Banka Baltija" administratoram. Lai nodrošinātu pensiju izmaksu, Finansu ministrija Valsts sociālās apdrošināšanas fondam kompensēja šo "Bankā Baltija" palikušo summu.
  54. gadā Valsts sociālās apdrošināšanas fonds bija izvietots divās ēkās - Baznīcas ielā 25 un Fridriha ielā 9, Rīgā, - sakarā ar to apdrošināšanas fonda direktore lūdza Labklājības ministriju nodot fonda rīcībā uz nomas līguma pamata visu ēku Baznīcas 25, Rīgā. Labklājības ministrija to atzina par neiespējamu. Neievērojot Ministru kabineta noteikumu nr. 60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām"
  55. punktu, Valsts sociālās apdrošināšanas fonds bez labklājības ministra atļaujas
  56. gada
  57. decembrī iegādājās izsolē bankrotējušās bankas "Olimpija" ēku Rīgā, Lāčplēša ielā 70a. Piedaloties atkārtotā izsolē kā vienīgais dalībnieks, apdrošināšanas fonds iegādājās šo nekustamo īpašumu par sākuma cenu Ls 1,3 milj. Objekta cenā Ls 1,3 milj. iekļauta ēkas vērtība, manta par Ls 179 722, kā arī zemes nomas maksa par visu iznomāšanas laiku - 99 gadiem. Kad apdrošināšanas fonds iegādājās nekustamo īpašumu, nebija veikts namīpašuma neatkarīgs vērtējums, lai noteiktu tā tirgus cenu. Līgums noslēgts par pirkumu ar nomaksu uz 3 gadiem.
  58. un
  59. gadā apdrošināšanas fonds par nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, Lāčplēša ielā 70a, ir samaksājis Ls 800 000, bet
  60. gada I ceturksnī vēl jāmaksā Ls 500
  61. Minētajā ēkā ir izvietots Valsts sociālās apdrošināšanas fonds un centra rajona sociālās apdrošināšanas pārvalde.
  62. gada
  63. augustā Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Nekustamā īpašuma aģentūra "T"" kā neatkarīga iestāde pēc apdrošināšanas fonda uzaicinājuma ir veikusi nekustamā īpašuma - namīpašuma Lāčplēša ielā 70a, Rīgā - novērtēšanu un noteikusi, ka tirgus vērtība namīpašumam uz novērtēšanas datumu bija Ls 1 552
  64. Saskaņā ar Ministru kabineta
  65. gada
  66. janvāra rīkojumu nr. 19 Labklājības ministrijas valdījumā nodots valsts īpašums Rīgā, Citadeles ielā
  67. Pēc apdrošināšanas fonda direktores I. Šmitiņas paskaidrojuma šajā ēkā bija paredzēts izvietot Rīgas pilsētas Centra rajona Sociālās apdrošināšanas pārvaldi.
  68. gada
  69. jūnijā noslēgts līgums ar būvuzņēmumu sabiedrību "Garants - Rīga" par rekonstrukcijas projekta izstrādi un remonta un celtniecības darbu veikšanu objektā Citadeles ielā 7/69, Rīgā, ar orientējošu darbu apjomu par Ls 97 000, kas var tikt precizēts pēc projekta izstrādes. Par remontdarbiem samaksāti Ls 97 000, bet pēc precizētās izmaksu tāmes darbu pabeigšanai būvuzņēmēju sabiedrība "Garants-Rīga" vēl ir pieprasījusi Ls 87
  70. Apdrošināšanas fonds uzskatīja šādu būvizmaksu sadārdzinājumu par nepamatotu un neturpināja objekta tālāku rekonstrukciju. Kolēģijas sēdē apdrošināšanas fonda direktore I. Šmitiņa paskaidroja, ka pašlaik ēka ir iekonservēta un pēc remonta un celtniecības darbu pabeigšanas tajā, iespējams, tiks izvietota Rīgas rajona Sociālās apdrošināšanas pārvalde, kas pašlaik atrodas Siguldā. Ar
  71. gada
  72. marta Valsts sociālās apdrošināšanas fonda vēstuli Nr.09/801 saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību'' noteikts, ka personām, kam vecuma pensija piešķirta
  73. gadā un tās izmaksāšana uzsākta, ir iespējams iesniegt rakstveida pieprasījumu (sūdzību) par piešķirtās pensijas anulēšanu. Noteikts, ka pieprasījumi (sūdzības) izvērtējami sociālās apdrošināšanas pārvaldēs un tām ir tiesības piešķirtās pensijas anulēt. Piešķirto pensiju anulēšanas gadījumā saņemto pensiju summas jāatmaksā. Tas ir devis iespēju pieprasīt pensiju piešķiršanu no jauna, uz izdevīgākiem noteikumiem. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas fonda sniegtās informācijas, līdz
  74. gada
  75. septembrim no
  76. gadā piešķirtajām pensijām bija atteikušies 666 pensionāri, no jauna pensijas pieprasījuši un ar pieprasīšanas dienu tās piešķirtas 545 pensionāriem. Personas ir atteikušās no
  77. gadā piešķirtajām vecuma pensijām, jo to apmērs noteikts pēc vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī
  78. gadā, kas ir ievērojami mazāka par konkrēto personu
  79. gada apdrošināšanas iemaksu algu. Vidējais iepriekš piešķirtās pensijas apmērs bijis Ls 39,22, bet vidējais no jauna piešķirtās pensijas apmērs ir Ls 116,
  81. gada pirmajos 9 mēnešos kopējais personu skaits, kurām sakarā ar minēto uzsākta vecuma pensiju izmaksa, ir
  82. Starpība starp pirmreizēji piešķirto pensiju kopējo summu tiem, kas atteikušies no pensijas, un no jauna piešķirto pensiju summu ir Ls 37 260,37 mēnesī. Kaut arī šādi izdevumi no valsts līdzekļiem formāli atbilst likumam "Par valsts pensijāmī un daļēji nodrošina likuma "Par sociālo drošībuī prasību ievērošanu, nav pamata tos atzīt par lietderīgiem, jo, ņemot vērā
  83. gada
  84. novembrī pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""
  85. pantu, kas stājās spēkā
  86. gada
  87. janvārī, netiek novērsta nelīdztiesība starp pensionētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Kolēģijas sēdēs piedalījās un paskaidrojumus sniedza Valsts sociālās apdrošināšanas fonda direktore Inese Šmitiņa un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ruta Puriņa. Pamatojoties uz likuma "Par valsts kontroli"
  88. pantu, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma:
  89. Noteikt uzrēķinu Labklājības ministrijai Ls 2607,53 apmērā, ieskaitot šo summu valsts sociālās apdrošināšanas budžetā.
  90. Sagatavot ziņojumu iesniegšanai Saeimā par revīzijas un papildu pārbaužu rezultātiem.
  91. Valsts sociālās apdrošināšanas fondam veikt nepieciešamos pasākumus revīzijā konstatēto trūkumu novēršanā un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz
  92. gada
  93. martam.
  94. Slēgt revīziju Valsts sociālās apdrošināšanas fondā. Lēmumu var pārsūdzēt LR Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā. Kolēģijas priekšsēdētājs K.Beljānis Kolēģijas locekļi: M.Prāma, R.Zonenbergs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.