Zaudējis spēku - Par Banku augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.588 Rīgā 1998.gada 9.decembrī (prot. Nr.66 7.§) Par Banku augstskolas Satversmes apstiprināšanu Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Banku augstskolas Satversmi. 2 Ministru prezidents V.Krištopans Izglītības un zinātnes ministra vietā - labklājības ministrs V.Makarovs Banku augstskolas Satversme(Grozīta ar MK 27.12.2001. rīkojumu Nr.635) Banku augsskola (turpmāk tekstā - Augstskola) dibināta 1997.gada 30.decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra rīkojumu nr.675 "Par Banku augstskolas dibināšanu". Augstskola dibināta uz Latvijas Banku koledžas (LBK) un Latvijas Banku akadēmijas (LBA) bāzes. LBK dibināta 1992.gada jūnijā, kura 1996.gada 3.janvārī saņēma licenci ar tiesībām uzsākt augstskolas studiju programmu īstenošanu Latvijas Banku akadēmijā. Banku augstskola ir Latvijas Bankas struktūrvienības - Latvijas Banku koledžas - tiesību, pienākumu, saistību, arhīva, kustamās mantas un intelektuālā īpašuma pārņēmēja. Latvijas Banku akadēmijas Satversme pieņemta Satversmes sapulcē 1996.gada 28.augustā. Satversmes grozījumi pieņemti Satversmes sapulcē 2001.gada 18.maijā. I. Vispārīgie noteikumi1. Augstskola ir augstākās profesionālās izglītības un zinātnes iestāde, kurā studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti ekonomikas zinātnē ar specializāciju banku un finansu nozarēs. Pētījumi tiek publicēti zinātniskajos žurnālos, monogrāfijās, krājumos un cita veida masu informācijas līdzekļos.2. Tās nosaukums citās valodās ir:2.1. Banking Institution of Higher Education - angļu,2.2. Bankhochschule - vācu.3. Augstskola darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību" un citiem normatīviem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmi.4. Augstskolas autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un Augstskolas vadību, kā arī starp Augstskolas vadību un akadēmisko personālu.5. Personām, kas apguvušas Augstskolas studiju porogrammu, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu, bet personām, kas apguvušas papildizglītības programmu, izsniedz Senāta noteikta parauga apliecību ar Augstskolas simboliku.6. Augstskola ir patstāvīga juridiska persona.7. Augstskolas juridiskā adrese: K.Valdemāra 1b, Rīga, LV-1819, Latvijas Republika.8. Augstskolai ir savs zīmogs. Tajā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un vārdi "Latvijas Republika. Banku augstskola". Augstskolai ir savs logotips - monētas plakne pelēkā krāsā ar lauzumu vidū, kur rakstīts "BANKU AUGSTSKOLA" un karogs. Karogs ir zaļi - dzeltens ar Augstskolas logotipu.II. Darbības pamatvirzieni, uzdevumi un akadēmiskā brīvība9. Augstskolas darbības pamatvirzieni ir:9.1. profesionāli orientētu studiju programmu realizācija ekonomikas zinātņu nozarēs;9.2. zinātnisko pētījumu veikšana ekonomikas, vadībzinātnes, banku, finansu un citās zinātņu nozarēs, kuri nepieciešami banku un finansu institūciju, kā arī citu biznesa struktūru un Augstskolas darbības nodrošināšanai;9.3. komercsabiedrību, banku un finansu iestāžu darbinieku profesionālās meistarības pilnveide, valsts un pašvaldības darbinieku ekonomiskā izglītošana, realizējot papildizglītības programmas.10. Augstskola nodrošina profesionālo studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt ekonomiskās zināšanas, profesionālo prasmi un profesionālo kvalifikāciju komercdarbības, banku un finansu jomās.11. Augstskola izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto bibliotēku, klausītavas, metodiskos kabinetus un centrus tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, profesionālo izglītību atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Augstskola nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu attiecīgajās specialitātēs būtu iespējams savstarpēji atzīt Latvijas un ārvalstu augstskolās.12. Augstskola veicina un realizē tālākizglītojošas studijas. Augstskola sadarbojas ar citām Latvijas augstskolām, Valsts administrācijas skolu, banku mācību centriem, ar zinātniskās pētniecības iestādēm un citām izglītības iestādēm. Augstskola sadarbojas ar Dānijas, Anglijas, ASV un citu valstu attiecīgā profila augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Augstskolu un ārvalstu augstskolām uz līgumu pamata.13. Augstskola organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Augstskola piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.14. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās izvēlēties specialitāti un specializāciju, studiju laikā mainot studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā), sastādot individuālu studiju papildprogrammu, klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos), nodarbojoties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi.15. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu un mācību metodes.III. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas16. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa.17. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija, un tās lēmumi ir saistoši visam Augstskolas personālam.18. Satversmes sapulci ievēlē uz trijiem gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla. Satversmes sapulces kārtējās vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu nedēļu pirms Satversmes sapulces pilnvaru izbeigšanās.19. Satversmes sapulce sastāv no 33 locekļiem, no kuriem 20 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 5 studējošo pārstāvji un 8 administrācijas un vispārējā personāla pārstāvji. Satversmes sapulces locekli var atcelt Satversmes sapulce, ja par to nobalso 2/3 Satversmes sapulces locekļu.20. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi mācību gadā. Ja Augstskolas Padomnieku konvents vai Augstākās izglītības padome ierosina izskatīt kādu jautājumu Satversmes sapulcē, tad Satversmes sapulce rektoram vai Senātam jāsasauc ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no jautājuma ierosināšanas.21. Satversmes sapulce no sava vidus uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.22. Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - priekšsēdētāja vietnieks.23. Satversmes sapulce:23.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;23.2. ievēlē un atceļ rektoru;23.3. noklausās rektora pārskatu;23.4. apstiprina un groza Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus, kā arī nolikumu par rektora vēlēšanām;23.5. ievēlē senatorus;23.6. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;23.7. pieņem un groza Augstskolas Satversmes sapulces nolikumu;23.8. apstiprina Augstskolas logotipu un karogu;23.9. izskata Augstskolas Padomnieku konventa vai Augstākās izglītības padomes Satversmes sapulcei ierosinātos jautājumus;23.10. izskata Augstskolas un studiju programmu akreditācijas rezultātus;23.11. lemj jautājumu par Augstskolas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;23.12. apstiprina prasības docentu amatu pretendentiem, kam nav zinātniskā grāda;23.13. ar divu trešdaļu balsu vairākumu atsauc Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas locekļus;23.14. izskata iesniegumus par Senāta, rektora, Šķīrējtiesas un Revīzijas komisijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu;23.15. Satversmes sapulce var pieņemt izskatīšanai arī citus Augstskolas darbības jautājumus.24. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras. Senāts izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, kā arī lemj par citiem Augstskolai nozīmīgiem jautājumiem, atbilstoši Senāta nolikumā paredzētajām tiesībām.25. Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz trijiem gadiem, aizklāti balsojot. Senāta vēlēšanās jāpiedalās vairāk nekā pusei Satversmes sapulces dalībnieku. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši klātesošo balsu vairākumu.26. Senāts sastāv no 13 senatoriem, no kuriem 9 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 2 studējošo pārstāvji un 2 administrācijas pārstāvji.27. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdi un sekretāru. Senāta priekšsēdētāja un sekretāra vēlēšanās jāpiedalās vairāk nekā pusei ievēlēto senatoru .28. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdis vai ne mazāk kā viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes semestrī, un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir tiesīgs izskatīt jautājumus, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Saskaņā ar Senāta nolikumu lēmumi tiek pieņemti atklāti vai aizklāti balsojot ar vienkāršu klātesošo senatoru balsu vairākumu.29. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.30. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu. Rektora vēlēšanas reglamentē Augstskolas nolikums. Rektoru, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Rektors ir ievēlēts, ja par viņu ir nobalsojuši vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu. Rektoru apstiprina Ministru kabinets.31. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Izglītības un zinātnes ministrija. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 2/3 balsu no Satversmes sapulces locekļu skaita. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets.32. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus, kuru izpilde ir obligāta visam Augstskolas personālam, bet attiecībā uz studijām – arī neklātienē studējošajiem. Rektors:32.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;32.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;32.3. nodrošina Augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu, personiski atbild par Augstskolas finansiālo darbību;32.4. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;32.5. veic citus Augstskolu likumā, šajā Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.33. Savas kompetences ietvaros rektors izdod rīkojumus, kuru izpilde ir obligāta visam Augstskolas personālam, bet attiecībā uz studijām - arī studējošajiem neklātienē.34. Augstskolas rektors sniedz ikgadējo pārskatu Senātam, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī ieinteresētajām augstskolām, citām valsts un zinātniskajām institūcijām.35. Rektoram ir veto tiesības Senāta lēmumiem. Ja rekotors pieņemtajam lēmumam nepiekrīt, tad jautājums tiek atkārtoti izskatīts Senāta sēdē un stājas spēkā, ja to, aizklāti balsojot, ir atbalstījuši ne mazāk kā trīs ceturtdaļas senatoru.36. Satversmes sapulce uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē revīzijas komisiju piecu Augstskolas personāla pārstāvju sastāvā. Revīzijas komisijā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijas vēlēšanās jāpiedalās 51% satversmes sapulces dalībnieku. Ievelēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši klātesošo balsu vairākumu. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību likumiem un normatīvajiem aktiem, Augstskolas satversmei, kā arī satversmes sapulces, senāta un rektora lēmumiem. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem senātam. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Augstskolas senātam.37. Satversmes sapulce uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla vidus ievēlē Šķīrējtiesu piecu personu sastāvā. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvju.38. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda Augstskolas administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Šķīrējtiesa izskata:38.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;38.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;38.3. iesniegumus par Satversmes sapulces pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu.39. Augstskolā tiek izveidots Padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē, izvirzīt rektora kandidatūru, kā arī ierosināt atcelt rektoru. Konventa nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Senāts, aizklāti balsojot. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konventa sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī. Konventa sēdēs bez balsstiesībām var piedalīties rektors vai viņa pilnvarots pārstāvis.40. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts izveido Akadēmisko padomi, Sabiedrisko lietu padomi un/vai saimniecības padomi, kā arī var izveidot komisijas un citas padomes. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.IV. Struktūrvienības41. Lai sekmīgi veiktu izglītības, zinātnisko, organizatorisko un saimniecisko darbu, Augstskolā tiek izveidotas katedras, mācību daļa, bibliotēka, administratīvā daļa, saimniecības daļa, kā arī var tikt veidotas citas struktūrvienības.42. Struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums, ja Satversme to nenosaka citādi.43. Katedra apvieno vienas vai radniecīgu studiju kursu programmu speciālistus. Katedras uzdevums ir metodiski nodrošināt un īstenot izglītības procesu atbilstošajās studiju programmās, sadarbojoties ar atbilstoša profila zinātnes iestādēm un struktūrvienībām pašā Augstskolā un ārpus tās. Katedras darbinieki pētniecisko darbību veic savām zinātniskajām interesēm atbilstošajos tematos.44. Katedru var izveidot ar Senāta lēmumu pēc rektora priekšlikuma un pamatojuma. Katedru vada pēc katedras akadēmiskā personāla ieteikuma Senātā, aizklāti balsojot, uz pieciem gadiem ievēlēts katedras vadītājs. Katedras darbību nosaka nolikums.V. Personāls45. Augstskolas personālu veido:45.1. akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;45.2. vispārējais Augstskolas personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;45.3. pilnā laika studējošie arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.46. Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā.47. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Augstskolas spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.48. Personālam ir tiesības Satversmes noteiktā kārtībā piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.49. Personālam ir tiesības piedalīties Augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.50. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts.51. Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.52. Augstskolas akadēmisko personālu veido:52.1. profesori, asociētie profesori;52.2. docenti;52.3. lektori;52.4. asistenti.53. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu zinātniskajā darbā un studējošo izglītošanā (mācību darbs, metodiskais darbs, citi darba veidi) nosaka Senāts katrai katedrai atsevišķi.54. Akadēmiskajam personālam ir tiesības patstāvīgi izvēlēties mācību metodes.55. Darba samaksas principus atsevišķi katrai akadēmiskā personāla grupai atkarībā no akadēmiskā un zinātniskā grāda, profesionālās kvalifikācijas, pedagoģiskās darba piedzes un mācību slodzes gadā nosaka Senāts, bet šī darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.56. Vēlētos profesorus, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, mācību daļas vadītājs, katedru vadītāji) Augstskolā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.57. Par profesoru var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu pieredze asociētā profesora vai profesora amatā . Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Profesora galvenie uzdevumi ir: pētniecības darba vadīšana attiecīgajā zinātnes apakšnozarē, piedalīšanās studiju programmu, Augstskolas un tās struktūrvienības darba un kvalitātes vērtēšanā, jaunas docētāju paaudzes gatavošanā, lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu kursu un diplomdarbu vadīšana savā(

1. os)studiju kursā(os).58. Par asociēto profesoru var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai arī profesionālo studiju programmu īstenošanai – personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors slēdz darba līgumu ar asociēto profesoru uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē, kas atbilst asociētā profesora nosaukumam, pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai, studiju darba nodrošināšana un vadīšana.59. Par docentu var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds, kā arī maģistrus un, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos, personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.60. Docentu atklātā konkurā uz sešiem gadiem ievēlē Senāts, un uz tā lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.61. Docenta galvenie uzdevumi ir: pētniecības darbs attiecīgajā zinātnes apakšnozarē, pētniecības darba vadīšana augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas iegūšanai, kas atbilst docenta amata nosaukumam, lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā(
2. os)studiju kursā(os), īpaši tās pamatkursos.62. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu, kā arī, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos, personas ar augstāko izglītību bez akadēmiskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Lektoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē Senāts, un uz tā lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.63. Lektoru galvenie uzdevumi ir: pētnieciskais darbs saskaņā ar katedras zinātniskā darba programmām, lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu pieņemšana studiju kursos.64. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu, kā arī, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos, personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.65. Asistentu galvenie uzdevumi ir: līdzdalība pētnieciskajā darbā saskaņā ar katedras apstiprinātiem pētnieciskā darba uzdevumiem, lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un ieskaišu pieņemšana, rakstu darbu recenzēšana.66. Profesoru, docentu, lektoru un asistentu ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.67. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīgā akadēmiskā personāla štata vieta, Senāts pēc Akadēmiskās padomes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).68. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Nozīmēšanu darbā noformē ar rektora rīkojumu.69. Akdēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.70. Prorektoru, mācību daļas vadītāju, katedru vadītājus pēc apstiprināšanas Senātā pieņem darbā rektors.71. Pārējo vispārējo Augstskolas personālu (administratīvais personāls, mācību personāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls) pieņem darbā un atbrīvo no darba rektors saskaņā ar normatīvajiem aktiem.VI. Studējošie72. Augstskolas studējošie ir ekonomikas zinātņu profesionālo studiju programmu studenti un maģistranti.73. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai uzsāktu studijas Augstskolā, ir nepieciešams vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments.74. Imatrikulācija Augstskolā notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākšanās.75. Uzņemšanas noteikumos tiek iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumi, kuri attiecas uz visām Latvijas augstskolām, kā arī Augstskolas Senāta apstiprināti papildu noteikumi, kas nosaka, kādi priekšmeti un kādā apjomā ir jāapgūst, lai varētu uzsākt studijas Augstskolā, iestājpārbaudījumu apjomu un sekmīgām studijām nepieciešamo zināšanu un spēju pārbaudes kārtību.76. Reflektantu uzņemšanu Augstskolā kārto Augstskolas Uzņemšanas komisija, kuru katram mācību gadam apstiprina Senāts. Uzņemšanas komisijas darbu vada rektors vai prorektors.77. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus Banku augstskolā.78. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:78.1. tā pati to vēlas;78.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts vienlīdzības princips;78.3. tā Augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu par studiju kontroles formām;78.4. tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.79. Izslēgšanu no studējošo saraksta veic rektors, bet apelācijas sūdzības izskata Senāts.80. Studējošajiem ir tiesības:80.1. iegūt augstāko profesionālo izglītību saskaņā ar noslēgto līgumu par studijām;80.2. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un citus objektus;80.3. līgumā par studijām noteiktajā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;80.4. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar studijām;80.5. studiju gaitā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;80.6. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;80.7. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu augstskolu mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;80.8. dibināt biedrības, pulciņus, klubus;80.9. izmantot īpašu valsts kredītu Ministru kabineta noteiktā kārtībā.81. Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.82. Augstskolas studentiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.83. Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskas personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriska organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski pastāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots Augstskolai.84. Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.85. Studējošo pašpārvalde:85.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās, kultūras un sporta dzīves jautājumos augstskolas un valsts institūcijās;85.2. reprezentē Augstskolā studējošos Latvijā un ārvalstīs;85.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.86. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par tiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.87. Studējošajiem Augstskolas Senātā un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses, kura piemērošanas kārtību reglamentē Senāta nolikums. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata Saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina ar klātesošo Senāta locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja Saskaņošanas komisija nav izstrādājusi vienotu lēmumu, tad, izskatot jautājumu atkārtoti, tā pieņemšanai ir nepieciešams trīs ceturtdaļas ievēlēto senatoru balsu.88. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Augstskolas lēmējinstitūcijās kārtībā, kāda ir noteikta šo institūciju nolikumos.89. Studējošo pašpārvaldes lēmumi, kuri attiecas uz visiem studējošiem, pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.VII. Studijas90. Augstākās profesionālās izglītības ieguve Augstskolā notiek, īstenojot ekonomikas zinātnē sakņotu studiju programmu, kas rada iespējas sagatavoties vadošam un radošam izpilddarbam bankās un finansu institūcijās. Studenta patstāvīgi izstrādātajam diplomdarbam ir jābūt ar zinātniskās pētniecības raksturu izvēlētajā lietišķajā specializācijā.91. Studiju ilgums ir četri līdz pieci mācību gadi. Pēc pirmā studiju posma sekmīgas pabeigšanas - diviem mācību gadiem - iespējams saņemt diplomu par vidējās speciālās izglītības iegūšanu.92. Studiju programmu apstiprina Senāts atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem par studiju saturu un neatkarīgās programmu ekspertīzes slēdzienam. Lēmumu par studiju programmas izbeigšanu pieņem Senāts.93. Par augstākās profesionālās izglītības un studiju programmu īstenošanu atbildīgi ir rektors, prorektors, mācību daļas vadītājs un katedru vadītāji.94. Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana. Pārbaudījumi noris kompleksi, mutiski un rakstveidā. Šie materiāli tiek uzglabāti līdz Augstskolas un studiju programmu kārtējās akreditācijas rezultātu izskatīšanai Satversmes sapulcē. Papildizglītības un profesionālās meistarības pilnveides programmu saturu Augstskolas attiecīgās katedras saskaņo ar pasūtītāju un to pēc akceptēšanas Akadēmiskajā padomē apstiprina rektors.VIII. Zinātniskā pētniecība95. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.96. Zinātniskās pētniecības darbs Augstskolā notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību", Augstskolas Satversmi, Senāta un Akadēmiskās padomes lēmumiem.97. Akadēmiskā padome sadarbojas ar citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, komercbankām, finansu institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvēlas tēmas pētījumiem, koordinē pētījumu kopējos plānus un iesniedz priekšlikumus pētījumu finansējumam.98. Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir ievērot pētījumu pasūtītāja prasības, līgumsaistības, pētījumus, kam nav konfidenciāls raksturs, publicēt zinātniskajos žurnālos, atsevišķās monogrāfijās, krājumos.99. Augstskolas mācību gada darba pārskatā publicē vispārējas ziņas par veiktajiem pētījumiem.IX. Augstskolas resursi, finanses un saimnieciskā darbība100. Augstskolai var piederēt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Augstskola rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Augstskolas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.101. Augstskolas finansu resursus veido:101.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;101.2. pašu ieņēmumi:101.2.1. ienākumi no maksas par studijām;101.2.2. ienākumi no saimnieciskās darbības;101.3. juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi (t. sk. ar izmantošanas nosacījumiem);101.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.102. Augstskolu finansu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību", bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finansu līdzekļu uzskaiti un grāmatvedību Augstskola kārto saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Par budžeta izlietojumu rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, Izglītības un zinātnes ministrijai.103. Finansu līdzekļus Augstskola saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Senāta apstiprināto gada budžetu izmanto konkrētu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nododot tieši līdzekļus to realizējošai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai.104. Augstskola var patstāvīgi slēgt līgumus ar ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot par to ar pasūtītāja līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.105. Pildot savus uzdevumus, Augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:105.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbilstoši Augstskolas mērķiem;105.2. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu atbilstoši Augstskolas Satversmē noteiktajiem darbības mērķiem;105.3. veikt Augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Augstskolas mērķiem.X. Starptautiskā sadarbība106. Augstskola veicina starptautisko sadarbību ar citu valstu līdzīga profila augstskolām, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.107. Ārvalstniekus studijām Augstskolā par maksu var uzņemt saskaņā ar Izglītības likumu un Augstskolu likumu uz vispārējo noteikumu pamata, noslēdzot līgumu (vienošanos) par studijām ar attiecīgo ārvalsts institūciju vai fizisko personu. Ārvalstnieku studijas Augstskolā starpvalstu apmaiņas ietvaros regulē Augstskolu likums.108. Ārvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļu atzīšanu veic Agustskolas Akadēmiskā padome, nosakot, kurai studiju programmai atbilst ārvalstīs apgūtā augstākās izglītības daļa, kādā veidā pretendents var turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā, ja nepieciešams - kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā Augstskolā.XI. Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība109. Augstskolas Satversmi var pieņemt un grozīt Satversmes sapulce.110. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājis Ministru kabinets.XII. Augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība111. Lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma.