Labklājības ministrija Rīkojums Nr. 228 Rīgā 2001. gada 10. augustā Par Imunizācijas valsts programmu 2001. -2005. gadam Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumu Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" 4. punktu Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām, kuras var novērst ar vakcināciju, kā arī lai samazinātu šo slimību izplatību vai likvidētu atsevišķas no tām, 1. Apstiprināt Imunizācijas valsts programmu 2001. -2005. gadam; 2. Atzīt par spēku zaudējušu Labklājības ministrijas 2000.gada 3. maija rīkojumu Nr. 143 "Par Imunizācijas valsts programmu 2000. -2005. gadam". Labklājības ministrs A.Požarnovs Imunizācijas valsts programma 2001. - 2005. gadam I. Ievads Programmas "Imunizācijas valsts programma 2001. - 2005. gadam" (turpmāk tekstā -Programma) pamatā ir Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas veselības politikā "Veselību visiem 21. gadsimtā" noteiktais, ka līdz 2020. gadam ievērojami jāsamazina infekcijas slimību negatīvā ietekme uz iedzīvotāju veselību, realizējot sistemātiskas programmas, lai likvidētu un kontrolētu tās infekcijas slimības, kuru ierobežošanai ir vislielākā nozīme sabiedrības veselības aizsardzībā. Programma atbilst PVO dokumentam "Paplašinātās imunizācijas programma", "Imunizācijas politika", kā arī citām PVO vadlīnijām un dokumentiem, kur noteikti imunizācijas mērķi un uzdevumi un rekomendācijas Eiropas reģionā. Imunizācija -uzņēmīgu indivīdu aizsardzība pret infekcijas slimībām, ievadot organismā vakcīnas un imūnglobulīnus. Imunizācija ir valsts epidēmiskās drošības sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Imunizācijas mērķis ir cilvēka organisma neuzņēmības izveidošana pret infekcijas slimībām, imitējot dabīgas infekcijas procesu ar labvēlīgu iznākumu. Imunizācija ir visefektīvākais infekcijas slimību profilakses līdzeklis. Tā krasi samazina saslimstību ar infekcijas slimībām vai pat pilnīgi likvidē atsevišķas no tām, samazina bērnu mirstību, novērš epidēmiju rašanās draudus, palīdz ievērojami mazināt sociālos un ekonomiskos zaudējumus, ko izraisa infekcijas slimības. Imunizācija atzīta par sabiedrības veselības prioritāti, tā orientēta uz infekcijas slimību negatīvās ietekmes mazināšanu uz indivīdu (it īpaši bērnu) veselību, ģimeni, sabiedrības grupām un sabiedrību kopumā. II. Programmas mērķi un uzdevumi 1. Programmas mērķi Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām, veicot mērķtiecīgu un plānveida vakcināciju ar drošām un augsti efektīvām vakcīnām, kā rezultātā: 1.1. līdz 2005.gadam panākt, lai saslimstība ar difteriju nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem; 1.2. līdz 2005.gadam panākt, lai saslimstība ar epidēmisko parotītu nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem; 1.3. līdz 2005.gadam vai agrāk panākt, lai saslimstība ar garo klepu nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem; 1.4. līdz 2005.gadam panākt, lai saslimstība ar b tipa Haemophilus influenzae infekciju izraisītām slimībām nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem; 1.5. līdz 2005. gadam samazināt inficēšanās gadījumu skaitu ar B hepatītu bērniem līdz 1 gada vecumam -vismaz par 90%; 1.6. līdz 2005.gadam panākt vietējas izcelsmes masalu izskaušanu; 1.7. līdz 2005.gadam panākt, lai iedzimto masaliņu gadījumu skaits nepārsniegtu 0,01 uz 1 000 jaundzimušajiem; 1.8. nepieļaut savvaļas poliovīrusa izraisītu poliomielīta gadījumus, līdz minimumam samazināt vakcīnasociēta poliomielīta risku un līdz 2003. gadam iegūt sertifikātu, kas apliecinātu Latviju kā brīvu no poliomielīta; 1.9. līdz 2005.gadam novērst saslimstību ar stinguma krampjiem ; 1.10. pastāvīgi samazināt meningeālas un miliāras tuberkulozes risku bērniem. 2. Programmas uzdevumi Programmas mērķu sasniegšanai ir šādi uzdevumi: 2.1. nodrošināt vismaz 95% imunizācijas līmeni pret vakcinācijas kalendārā noteiktajām infekcijas slimībām bērniem un 90% imunizācijas līmeni pret difteriju un stinguma krampjiem pieaugušajiem ne mazāk kā 85% Latvijas administratīvajās teritorijās no administratīvo teritoriju kopskaita; 2.3. regulāri pilnveidot Programmu un vakcinācijas kalendāru un izstrādāt un realizēt programmas riska grupu vakcinācijai; 2.4. uzlabot vakcīnu kvalitātes uzraudzību; 2.5. pilnveidot vakcīnu apgādes sistēmu; 2.6. nodrošināt Programmas darbības un efektivitātes uzraudzību. 3. Programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas Iedzīvotāju vakcināciju organizē un īsteno vakcinācijas iestādes, kas ir atbildīgas par Programmas aktivitātēm lokālā līmenī. Vadošā loma Programmas realizācijā ir primārās veselības aprūpes ārstiem. Pilsētu un rajonu līmenī par Programmas īstenošanu atbild pašvaldības, slimokases, izglītības iestādes, skolu valdes un teritoriālie vides veselības centri. Valsts līmenī Programmas aktivitātes plānošanu, uzraudzību un kontroli nodrošina Labklājības ministrija un tās pakļautības un pārraudzības institūcijas - Nacionālais vides veselības centrs, bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra", bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Latvijas infektoloģijas centrs", Valsts sanitārā inspekcija, bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts zāļu aģentūra", bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Veselības veicināšanas centrs". 4. Finansēšanas principi Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumiem Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi" visus izdevumus, kas saistīti ar Programmas īstenošanu, finansē no valsts pamatbudžeta un valsts speciālā veselības aprūpes budžeta. Vakcinācijas iestādēm ir tiesības veikt vakcināciju par maksu, izmantojot vakcīnas, kas iegādātas ārpus valsts pasūtījuma Programmas realizēšanai. Lai novērtētu imunizācijas rādītājus un Programmas realizācijas efektivitāti, ārstniecības personām ir pienākums reģistrēt un uzskaitīt šīs vakcinācijas. 5. Pasākumi Programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai Nr. Uzdevums/ Atbildīgā Sadarbības Izpildes laiks p.k. pasākums izpildītāj- institūcija institūcija 1. Programmā paredzētā imunizācijas līmeņa sasniegšana un uzturēšana 1.1. Mehānisma primārās veselības aprūpes VOVAA NVVC SK 2001. ārstu iesaistīšanai iedzīvotāju imunizācijā TVVC (stimulācija un atbildība) izstrādāšana un realizēšana 1.2. Primārās veselības aprūpes un/vai VOVAA 2001. -2005. sabiedrības veselības māsu tīkla izveidošana praktiskā imunizācijas darba nodrošināšanai 1.3. Vadlīnijas labai imunizācijas praksei NVVC LIC 2001. standartu izstrādāšana ĀPA 1.4. Ārstniecības personu kvalifikācijas un LIC NVVC, 2001.-2005. informētības paaugstināšana imūnprofilakses ĀPA jautājumos 1.4.1. Ārstniecības personu mācību programmu LIC NVVC, 2001. izstrādāšana imūnprofilakses jautājumos VZA, ĀPA 1.4.2. Regulāru mācību kursu organizēšana par LIC NVVC, 2001. -2005. vakcinoloģijas un drošas imunizācijas VZA, prakses jautājumiem ĀPA 1.4.3. Metodisko un informatīvo materiālu par NVVC LIC 2001. - 2005. aktuāliem imūnprofilakses jautājumiem izstrādāšana un izplatīšana ārstniecības personu vidū 1.5. Iedzīvotāju izglītošana imunizācijas NVVC VVC LIC 2001.-2005. jautājumos un vakcinācijas propagandēšana, izmantojot masu saziņas līdzekļus, bukletus u.c. informāciju 2. Programmas un vakcinācijas kalendāra pilnveidošana, programmu izstrāde riska grupu vakcinācijai 2.1. Priekšlikuma par 7 gadu vecumā paredzēto IVP NVVC SV 2001. vakcināciju veikšanu 6 gadu veciem bērniem (pirms iestāšanās skolā) izskatīšana 2.2. Priekšlikuma par otras MPR devas ieviešanu IVP NVVC 2001. vakcinācijas kalendārā 6 - 7 gadu veciem bērniem epidēmiskā parotīta un masalu monovakcīnu vietā izskatīšana 2.3. Programmas bāreņu, bez vecāku gādības NVVC VOVAA
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.