← Latvija

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.483 Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr.57 15.§) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 33.panta trešo daļu un 34.panta pirmo daļu I. Vispārīgie jautājumi

  1. Noteikumi nosaka: 1.
  2. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas metodes un kārtību, finansēšanas kārtību, kā arī datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumus; 1.
  3. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācijas kārtību. 2
  4. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu savā administratīvajā teritorijā organizē un veic pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi (turpmāk – reģionālā vides pārvalde). Aizsardzības ministrija apzina piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas savā valdījumā esošajās teritorijās. 3 (MK 20.07.
  5. noteikumu Nr.643 redakcijā)
  6. Reģionālā vides pārvalde sniedz pašvaldībām visu tās rīcībā esošo informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām attiecīgajā teritorijā. 4
  7. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas apzina, apkopojot dažādos informācijas avotos pieejamo informāciju par: 4.
  8. veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem; 4.
  9. notikušajām saimnieciskajām darbībām, kuras varētu būt ietekmējušas augsnes, grunts un gruntsūdeņu kvalitāti; 4.
  10. teritorijas fizikāli ķīmiskajiem parametriem, kuri nosaka teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu; 4.
  11. piesārņojuma mērogiem un bīstamību. 5 II. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšana
  12. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrāciju savā teritorijā veic reģionālā vides pārvalde, kura apkopo datus par to atrašanās vietu, tipu un bīstamību. 6
  13. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanai izmanto informāciju, kas iegūta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā. Pirms piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas pašvaldība vai vairākas pašvaldības, ja tās ir vienojušās par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kopīgu apzināšanu, informē par to attiecīgo reģionālo vides pārvaldi un iesniedz tai saskaņošanai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas programmu, kurā iekļauti apzināmie objekti, apzināšanas metodes, termiņi, darbu izmaksas un noteikta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrēšanas kārtība. 7
  14. (Svītrots ar MK 20.07.
  15. noteikumiem Nr.643) 8
  16. (Svītrots ar MK 20.07.
  17. noteikumiem Nr.643) 9
  18. (Svītrots ar MK 20.07.
  19. noteikumiem Nr.643) 10
  20. (Svītrots ar MK 20.07.
  21. noteikumiem Nr.643) 11
  22. Lai reģistrētu piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, nepieciešama šāda informācija: 11.
  23. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas nosaukums un atrašanās vieta; 11.
  24. piesārņojošo darbību veids; 11.
  25. saimnieciskās darbības nozare; 11.
  26. atkritumu veids, uzglabāšanas vai apglabāšanas tehnoloģija; 11.
  27. objekta darbības laiks; 11.
  28. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas platība; 11.
  29. objekta teritorijā tehnoloģiskajos procesos izmantotās un uzglabātās ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti; 11.
  30. par piesārņoto vietu — piesārņojošo vielu koncentrācijas un piesārņotās zonas izmēri plānā un griezumā, piesārņotības dinamika; 11.
  31. zemes vienības kadastra apzīmējums; 11.
  32. nekustamā īpašuma lietošanas mērķis; 11.
  33. apdraudētie blakus esošie objekti; 11.
  34. informācijas avota nosaukums, gads; 11.
  35. piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu klasifikācija pēc kategorijām; 11.
  36. saraksti, kuros norādītas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju; 11.
  37. teritorijas izmantošanas veids saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu. 12 (Grozīts ar MK 20.07.
  38. noteikumiem Nr.643)
  39. Pašvaldība par katru piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu savā administratīvajā teritorijā aizpilda šo noteikumu 1., 2., 3.,
  40. un 5.pielikumā norādītās tabulas, atzīmē minētās vietas uz ortofotokartes mērogā 1:10000 un pēc apkopošanas informāciju iesniedz (arī elektroniski) reģionālajā vides pārvaldē reģistrācijai. Reģionālā vides pārvalde saņemto informāciju reģistrē sarakstā par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām tās teritorijā un 14 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas to elektroniski nosūta valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs). Centrs 14 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas apkopo datus valsts datu bāzē – piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Centrs veido un uztur minēto reģistru – teksta un grafisko datu bāzi. 13 (MK 20.07.
  41. noteikumu Nr.643 redakcijā) III. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas metodes
  42. Centrs koordinē vienotas metodikas izmantošanu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanā. 14 (Grozīts ar MK 20.07.
  43. noteikumiem Nr.643)
  44. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu iedala šādos posmos: 14.
  45. vāc un dokumentē (arī aerofotodešifrē) vēsturisko informāciju par darbībām piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās; 14.
  46. analizē un dokumentē agrāk veikto pētījumu par piesārņojuma ietekmi uz vidi rezultātus; 14.
  47. analizē un dokumentē ģeogrāfisko un ģeoloģisko informāciju, kas raksturo teritorijas jutīgumu pret piesārņojumu; 14.
  48. izveido sarakstu, norādot piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kurās nepieciešams veikt papildu pētījumus vai sanāciju. 15
  49. Informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām var būt tieša un netieša. 16
  50. Tiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no šādiem avotiem: 16.
  51. vides statistikas pārskatiem, centra un reģionālo vides pārvalžu pārskatiem un materiāliem, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem materiāliem, zinātnisko institūtu, kā arī citu institūciju veiktajiem pētījumiem un materiāliem; 16.
  52. kartēm un aerofotouzņēmumiem; 16.
  53. būvatļaujām, būvprojektu dokumentācijas; 16.
  54. pašvaldību lēmumiem, teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem; 16.
  55. civilās aizsardzības teritoriālajiem plāniem. 17 (Grozīts ar MK 28.10.
  56. noteikumiem Nr.596; MK 20.07.
  57. noteikumiem Nr.643)
  58. Netiešu informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām iegūst no publikācijām, kā arī veicot iedzīvotāju un objektā strādājošo aptauju. 18
  59. Analizējot tiešo informāciju par saimniecisko darbību un vides jutīguma parametrus, novērtē darbības, kuras izraisa piesārņojumu, darbības, kuras, pastāvot attiecīgajam ražošanas līmenim, var izraisīt piesārņojumu, kā arī darbības, kuras, ražojot noteiktu produkcijas apjomu un izmantojot noteiktu tehnoloģiju, var izraisīt grunts, augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu. Šīs darbības var būt arī netieši saistītas ar ražošanas procesiem, to skaitā ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzglabāšanu, tirdzniecību un pārkraušanu. 19
  60. Karšu izpētes un izvērtēšanas metodes pamatā ir dažādu ar vides piesārņojumu iespējami saistītu objektu atpazīšana pēc apzīmējumiem. Salīdzinot un izpētot dažādu gadu kartes, nosaka objektu platības dinamiku un darbības periodu. Tematiskās kartes (to skaitā ģeoloģiskās) izmanto, lai raksturotu vides apstākļus piesārņotajā vai potenciāli piesārņotajā vietā. 20
  61. Aerofotouzņēmumu izvērtēšanas metodes pamatā ir aerofotoainu dešifrēšana un stereomodeļa (apvidus telpiskā attēla) izpēte. Telpisku attēlu iegūst, aplūkojot aerofotoainas ar stereoskopu. Objektu attīstības dinamikas novērtēšanai izmanto dažādu gadu aerofotouzņēmumus. 21
  62. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas gaitā izmanto visas pieejamās kartes, kuru mērogs ir 1:25000 un lielāks. 22
  63. Kartēs atrodamos objektus iedala šādās grupās: 22.
  64. objekti, kuri saistīti ar piesārņoto vietu (to skaitā rūpnīcas, lidlauki, preču stacijas, noliktavas); 22.
  65. objekti, kuri varētu sekmēt piesārņojuma izplatīšanu (to skaitā karjeri, meliorācijas sistēmas, pamesti urbumi). 23
  66. Vietas apskates mērķis ir pārliecināties, vai objekta atrašanās vieta ir noteikta pareizi, vizuāli novērtēt objektu, kā arī ievākt papildu informāciju. 24
  67. Veicot iedzīvotāju vai objektā strādājošo aptauju, ievāc papildu informāciju par objektiem, par kuriem jau ir ievākta tiešā informācija saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu, un informāciju par objektiem, par kuriem tiešās informācijas nav. Aptaujā gūto informāciju iekļauj šo noteikumu 1.pielikumā minētajā reģistrācijas veidlapā. Aptaujas gaitā iegūst šādu informāciju: 24.
  68. objekta (ražotne, izgāztuve, noliktava vai cits objekts) robežas, to izmaiņas objekta darbības laikā; 24.
  69. kas tiek vai tika ražots objektā un kādi atkritumi tur novietoti; 24.
  70. datumu, kad objekts sācis reāli darboties; ja objekts nedarbojas, — kad tas slēgts; 24.
  71. vai kādreiz ir mainīta objekta darbības joma; 24.
  72. kad un kādas bijušas iedzīvotāju sūdzības par objekta darbību un kas tika veikts, lai novērstu negatīvo ietekmi; 24.
  73. kad un kādas avārijas notikušas objektā; 24.
  74. vai ūdens kvalitāte ir apmierinoša, vai ir novērotas piesārņojuma pazīmes — smaka, dūmi, kādas ķīmiskas vielas noplūde vai atkritumu uzglabāšana. 25 IV. Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas kārtība
  75. Iegūto informāciju par potenciāli piesārņoto vietu pašvaldība apkopo, aizpildot reģistrācijas veidlapu (1.pielikums), kurā iekļauj vispārīgas ziņas par objektu. Tiešās ziņas par objekta piesārņojošo potenciālu un vides jutīgumu pašvaldība apkopo, aizpildot šo noteikumu
  76. un 3.pielikumā norādītās tabulas. 26
  77. Apkopoto informāciju par potenciāli piesārņotajām vietām novērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu. 27
  78. Potenciāli piesārņotās vietas atkarībā no iespējamā augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeņa un teritorijas jutīguma pret piesārņojumu iedala kategorijās: 27.
  79. 2.kategorija — vieta ir potenciāli piesārņota. Teritorijas piesārņojums ar pašreizējo nekustamā īpašuma lietošanas mērķi var ietekmēt cilvēka veselību vai vidi, un ir vajadzīga izpēte, lai novērtētu ietekmes mērogu, riska pakāpi un sanācijas nepieciešamību; 27.
  80. 3.kategorija — vieta nav potenciāli piesārņota. Apsekotajā teritorijā nav konstatētas grunti, augsni vai pazemes ūdeņus piesārņojošas saimnieciskās un citas darbības vai arī to radītais piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi un nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus. 28
  81. Novērtējot potenciāli piesārņoto vietu bīstamību, ņem vērā: 28.
  82. parametrus, kas raksturo tā objekta bīstamību, kura darbība radījusi potenciāli piesārņoto vietu (to skaitā ziņas par izmantotajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, atkritumiem, objekta darbības ilgumu, piesārņojuma emisijām); 28.
  83. potenciāli piesārņotās vietas vides jutīguma parametrus (to skaitā vietas ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus, nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, ūdensteču un ūdenstilpju izvietojumu). 29
  84. Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un novērtēšanas rezultātus pašvaldība iesniedz reģionālajā vides pārvaldē izskatīšanai un iesniegšanai centrā. 30 (MK 20.07.
  85. noteikumu Nr.643 redakcijā)
  86. Pamatojoties uz potenciāli piesārņoto vietu bīstamības novērtējumu, reģionālā vides pārvalde var pieņemt lēmumu par papildu pētījumu veikšanu 31 (MK 20.07.
  87. noteikumu Nr.643 redakcijā) V. Piesārņoto vietu apzināšanas kārtība
  88. Pašvaldība atbilstoši reģionālās vides pārvaldes lēmumam par nepieciešamību veikt papildu pētījumus noteiktās potenciāli piesārņotās vietās apzina piesārņotās vietas savā administratīvajā teritorijā, kā arī, pamatojoties uz šo noteikumu 5.pielikumu un izmantojot informāciju, kas apkopota šo noteikumu 1.,
  89. un 3.pielikumā norādītajās veidlapās, izvērtē piesārņoto vietu pētījumu rezultātus un iesniedz tos reģionālajā vides pārvaldē. 32
  90. Piesārņoto vietu apzināšanas gaitā novērtē: 32.
  91. piesārņojuma līmeni un apjomu, piesārņotās zonas izmēru plānā un griezumā, piesārņojušo vielu bīstamības pakāpi, to migrētspēju, kā arī izvērtē, vai piesārņojošā darbība turpinās vai ir pārtraukta; 32.
  92. teritorijas pašreizējo izmantošanu, tās izmantošanas plānus, kā arī ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. 33
  93. Pēc apzināšanas reģionālā vides pārvalde piesārņotajai vietai piešķir attiecīgu kategoriju: 33.
  94. 1.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis ir augsts un ietekme ir liela — 10 reizes un vairāk pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, teritorijas izmantošanu nepieciešams ierobežot vai pieņemt lēmumu par teritorijas sanāciju; 33.
  95. 2.kategoriju, ja piesārņojuma līmenis un ietekme nav liela — vides kvalitātes normatīvu robežlielumi pārsniegti līdz 10 reizēm, bet iespējama negatīva ietekme uz vidi vai ir nepieciešams veikt papildu speciālus pētījumus; 33.
  96. 3.kategoriju, ja pētījumos konstatēts, ka piesārņojušo vielu koncentrācija nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus un piesārņojums nevar ietekmēt cilvēka veselību vai vidi. 34 (Grozīts ar MK 20.07.
  97. noteikumiem Nr.643) 33.1 Reģionālā vides pārvalde par piešķirto kategoriju informē attiecīgo pašvaldību un saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu iesniedz informāciju centrā. 35 (MK 20.07.
  98. noteikumu Nr.643 redakcijā) 33.2 Reģionālā vides pārvalde pārskata piesārņotajai vietai piešķirto kategoriju, ja saskaņā ar likumā "Par piesārņojumu" noteikto ir saņemts pārskats par rezultātiem, kas apliecina, ka ir veikti nepieciešamie sanācijas pasākumi atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai, kas pieļauj piešķirtās kategorijas maiņu. 36 (MK 20.07.
  99. noteikumu Nr.643 redakcijā) 33.3 Ja reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par piesārņotās vietas kategorijas maiņu, tā mēneša laikā rakstiski informē attiecīgo pašvaldību un centru, kas izdara atzīmi valsts datu bāzē par piesārņotās vietas kategorijas maiņu. 37 (MK 20.07.
  100. noteikumu Nr.643 redakcijā) 33.4 Ja netiek mainīta piesārņotās vietas kategorija, bet ir veikti sanācijas pasākumi, reģionālā vides pārvalde mēneša laikā rakstiski informē attiecīgo pašvaldību un centru, kas atbilstoši atjauno informāciju valsts datu bāzē par piesārņotajā vietā veiktajiem sanācijas pasākumiem. 38 (MK 20.07.
  101. noteikumu Nr.643 redakcijā)
  102. Lēmumu par sanācijas veikšanu pieņem likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā. 39 (MK 20.07.
  103. noteikumu Nr.643 redakcijā) VI. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas finansēšana
  104. Pašvaldība izvērtē iespēju piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu finansēt no pašvaldības rīcībā esošajiem dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Ja minētie līdzekļi nav pietiekami, lai segtu piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas izdevumus, pašvaldība sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības fondā pieteikumu par nepieciešamo finansējumu. 40 VII. Datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumi
  105. (Svītrots ar MK 20.07.
  106. noteikumiem Nr.643) 41
  107. Pašvaldību, reģionālo vides pārvalžu un centra sarakstos vai datu bāzē apkopotie dati par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām ir brīvi pieejami sabiedrībai, un tie nav uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu. 42 (MK 20.07.
  108. noteikumu Nr.643 redakcijā)
  109. Lai izpildītu šos noteikumus, centrs un Valsts zemes dienests nodrošina savstarpējo informācijas apmaiņu, slēdzot divpusēju līgumu. Līgumā nosaka datu apmaiņas tehnoloģiju, biežumu un datu saturu. 43 (Grozīts ar MK 20.07.
  110. noteikumiem Nr.643)
  111. Centrs Latvijas vides pārskatos publicē informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām. 44 (MK 20.07.
  112. noteikumu Nr.643 redakcijā) Ministru prezidents A.Bērziņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 1.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483(Pielikums grozīts ar MK 20.07.
  113. noteikumiem Nr.643) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 2.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483(Pielikums grozīts ar MK 20.07.
  114. noteikumiem Nr.643) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 3.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 4.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483 Potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas rezultātu novērtējums(Pielikums grozīts ar MK 20.07.
  115. noteikumiem Nr.643)
  116. Piesārņojošās darbības perioda ilgums (maksimāli — 10 punktu)1.tabulaNr.p.k.Objekta darbības ilgums (gadi)Punktuskaits1.1032.10-3063.30-5084.>50105.Nav zināms5** Attiecīgā informācija nav zināma. Ja šādi gadījumi ir vairāki, jāvāc papildu informācija.
  117. Platība (maksimāli — 5 punkti)2.tabulaNr.p.k.PlatībaPunktu skaits1.2500 m222.2500-5000 m233.5000-10000 m244.>10000 m255.Nav zināma3*
  118. Objektā izmantoto, uzglabāto un radušos vielu un atkritumu bīstamības pakāpe (maksimāli – 5 punkti)3.tabulaNr.p.k.Vielu* un atkritumu** bīstamības klasifikācijaPunktu skaits1.Objektā izmantotās un uzglabātās vielas nav bīstamas22.Objektā izmantotās un uzglabātās vielas ir bīstamas53.Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi nav bīstami24.Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi ir bīstami5* Vielu bīstamību nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.** Atkritumu bīstamību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus.
  119. Vielu un atkritumu uzglabāšana uzņēmuma teritorijā (maksimāli — 10 punktu)4.tabulaNr.p.k.Bīstamo ķīmisko vielu, ķīmisko produktuun atkritumu uzglabāšana objektāPunktu skaits1.Uzglabā teritorijā lielos daudzumos102.Uzglabā teritorijā nelielos daudzumos53.Neuzglabā teritorijā, ieved ražošanai nelielos daudzumos24.Nav zināms5*
  120. Vietas apskate un aptaujas uz vietas (maksimāli — 20 punktu)5.tabulaNr.p.k.Novērojumi un informācijaPunktu skaits1.Teritorijā atrodas iekārtas vai tehniskās būves, kuras var veicināt piesārņojuma izplatību (piemēram, drenāžas kanāli, urbumi, iekārtas, kas horizontāli ievietotas gruntī)32.Teritorijā nav cietā seguma vai tas ir stipri bojāts33.Teritorijā vai tuvu tai esošajās ūdenstilpēs vai ūdenstecēs vizuāli novērojams piesārņojums104.Vizuāli novērojams grunts piesārņojums105.Teritorijā esošās iekārtas ir bojātas(piemēram, atkritumu vai ķīmisko vielu uzglabāšanas konteineri, tehnoloģiskās iekārtas ir novecojušas un bojātas)106.Jūtama specifiska smaka57.Redzama piesārņojuma ietekme uz veģetāciju58.Iedzīvotāji ir snieguši nozīmīgu un ticamu informāciju par veselības traucējumiem vai vides problēmām šajā teritorijā109.Citi būtiski iepriekš neminēti novērojumi
  121. Objekta bīstamības novērtējums***6.tabulaNr.p.k.Punktu summaPaskaidrojums1.Līdz 30Objekts nav bīstams2.Vairāk par 30Objekts ir bīstams*** Objekta bīstamības novērtējumu iegūst, summējot punktus atbilstoši raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3.,
  122. un 5.tabulu.Ja objekts saskaņā ar šī pielikuma 6.tabulu nav atzīstams par bīstamu, vieta nav potenciāli piesārņota un turpmākus aprēķinus neveic.Ja objekts saskaņā ar šī pielikuma 6.tabulu ir atzīstams par bīstamu, tad, lai noteiktu, vai vieta ir potenciāli piesārņota, novērtē vides jutīgumu saskaņā ar šī pielikuma 7., 8., 9., 10.,
  123. un 12.tabulu.
  124. Vides jutīgumu novērtē, pamatojoties uz šādiem parametriem:7.
  125. objekta atrašanās vietas teritorijas izmantošana saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu (maksimāli – 10 punktu)7.tabulaNr.p.k.Teritorijas raksturojumsPunktu skaits1.Dzīvojamā teritorija82.Lauksaimniecībā izmantojamā zeme103.Rūpniecisko ražotņu un noliktavu teritorijas, ostu un transporta maģistrāļu zonas24.Zaļā zona, dabas teritorijas un apzaļumotās teritorijas65.Sporta un atpūtas kompleksi, sabiedriskās celtnes76.Pilsētu vai apdzīvoto vietu vajadzībām neizmantotās teritorijas, rezerves teritorijas67.
  126. potenciāli piesārņotās vietas tuvumā esošās teritorijas izmantošana saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu (maksimāli – 15 punktu)8.tabulaNr.p.k.Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas tuvumā esošie objektiPunktu skaits1.Bērnudārzs, spēļu laukums vai skola, slimnīca
  127. Dzīvojamā teritorija33.Mazdārziņi vai lauksaimniecībā izmantojamā zeme44.Sporta un atpūtas vietas25.Dabas aizsargājamā teritorija46.Dzeramā ūdens ieguves vietas157.Neviens no iepriekš minētajiem objektiem07.
  128. grunts veids (maksimāli — 10 punktu)9.tabulaNr.p.k.Grunts veidsPunktu skaits1.Māls22.Grants103.Smilts94.Kūdra45.Smilšmāls66.Mālsmilts77.Nav zināms5*7.
  129. gruntsūdens līmenis (maksimāli — 5 punkti)10.tabulaNr.p.k.Gruntsūdens līmenisPunktu skaits1.1 m52.1-5 m43.5-10 m34.>10 m25.Nav zināms2*7.
  130. potenciāli piesārņoto vietu atrašanās attālums no virszemes ūdeņu objektiem (maksimāli — 10 punktu)11.tabulaNr.p.k.Attālums no virszemes ūdeņuobjektiem līdz piesārņotajām vietāmPunktu skaits1.Šādi objekti atrodas teritorijā52.Šādi objekti atrodas attālumā līdz 100 m43.Šādi objekti atrodas 100-300 m attālumā34.Šādi objekti atrodas 300-500 m attālumā25.Šādi objekti atrodas attālumā, kas lielāks par 500 m16.Tuvumā nav virszemes ūdeņu07.
  131. vides jutīguma novērtējums12.tabulaNr.p.k.Punktu summaPaskaidrojums1.Līdz 20Zems vides jutīgums — teritorija aizsargāta (vai noturīga) pret piesārņojumu2.20-30Vidējs vides jutīgums — teritorija daļēji aizsargāta pret piesārņojumu, attiecīgos apstākļos iespējama piesārņojuma izplatībautt.3.Vairāk par 30Augsts vides jutīgums — teritorija neaizsargāta pret piesārņojumu
  132. Potenciāli piesārņoto vietu kopējais novērtējums ****13.tabulaNr.p.k.Punktu summaPaskaidrojums1.Vairāk par 502.kategorija — vieta ir potenciāli piesārņota2.Līdz 503.kategorija — vieta nav potenciāli piesārņota**** Potenciāli piesārņoto vietu kopējo novērtējumu iegūst, summējot punktus atbilstoši raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma
  133. un 12.tabulu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs 5.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483 Piesārņoto vietu apzināšanas rezultātu novērtējums(Pielikums grozīts ar MK 20.07.
  134. noteikumiem Nr.643) Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem un summējot punktus atbilstoši piesārņoto vietu raksturojumam saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3.,
  135. un 5.tabulu, piesārņotās vietas novērtē un izveido to sarakstu prioritārā secībā.
  136. Piesārņojuma līmenis (maksimāli — 20 punktu)1.tabulaNr.p.k.Piesārņojuma līmeniPunktu skaits1.Piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību32.Piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību ne vairāk kā divas reizes53.Piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību ne vairāk kā 10 reizes104.Piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz sanācijas nepieciešamības robežvērtību vairāk nekā 10 reizes
  137. Piesārņotās zonas platība (maksimāli — 20 punktu)2.tabulaNr.p.k.Piesārņotās zonas platība (m2)Punktu skaits1.Piesārņotā zona nepārsniedz 1000 m252.Piesārņotā zona nepārsniedz 5000 m2103.Piesārņotā zona nepārsniedz 10000 m2154.Piesārņotā zona pārsniedz 10000 m
  138. Objektā izmantoto, uzglabāto un radušos vielu un atkritumu bīstamības pakāpe (maksimāli – 10 punktu)3.tabulaNr.p.k.Vielu* un atkritumu** bīstamības klasifikācijaPunktu skaits1.Objektā izmantotās un uzglabātās vielas nav bīstamas52.Objektā izmantotās un uzglabātās vielas ir bīstamas103.Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi nav bīstami54.Objektā izmantotie un uzglabātie atkritumi ir bīstami10* Vielu bīstamību nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.** Atkritumu bīstamību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus.
  139. Piesārņoto vietu ietekme uz vidi (maksimāli — 20 punktu)4.tabulaNr.p.k.Piesārņoto vietu ietekme uz vidiPunktu skaits1.Piesārņojums turpina izplatīties vidē (piemēram, ar gruntsūdeņu plūsmu vai izkliedējoties atmosfērā), bet neapdraud cilvēku veselību52.Piesārņojums turpina izplatīties vidē un tuvākā nākotnē apdraudēs cilvēku veselību103.Piesārņojums izplatās, piesārņo vidi un apdraud cilvēku veselību
  140. Piesārņojuma avota raksturojums (maksimāli — 20 punktu)5.tabulaNr.p.k.Piesārņojuma avota raksturojumsPunktu skaits1.Piesārņojuma avots likvidēts32.Piesārņojuma avota darbība ierobežota103.Piesārņojuma avota darbības ekoloģiskais līmenis nav uzlabots20 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.