← Latvija

Par līgumu par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par līgumu par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību

  1. pants.
  2. gada
  3. jūnijā Tallinā parakstītais līgums par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2
  4. pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma
  5. pantā minētais Līgums latviešu valodā. 3
  6. pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma
  7. pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Igaunijas Republikas valdībai, kas ir šā Līguma adresāts. 4
  8. pants. Līgums stājas spēkā tā
  9. pantā noteiktajā kārtībā. 5 Likums Saeimā pieņemts
  10. gada
  11. novembrī. Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs A. Gorbunovs Rīgā
  12. gada
  13. novembrī LĪGUMS par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Lietuvas Republika (turpmāk tekstā — Baltijas valstis),izsakot vēlēšanos attīstīt sadarbību dažādās savstarpējo interešu jomās un radīt koordinēšanas un sadarbības struktūru;sekojot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Saskaņas un sadarbības līgumam, kas tika parakstīts
  14. gada
  15. septembrī;ievērojot Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Saskaņas un sadarbības deklarāciju, kas tika parakstīta
  16. gada
  17. maijā Tallinā;atsaucoties uz Baltijas valstu parlamentu un valdību sadarbības pieredzi un praksi laika posmā no
  18. līdz
  19. gadam;atsaucoties uz Baltijas valstu prezidentu
  20. gada
  21. septembra kopīgo deklarāciju,
  22. gada
  23. oktobra un
  24. gada
  25. maija Baltijas asamblejas rezolūcijām par Baltijas padomi;izsakot vēlēšanos realizēt jau minēto sadarbību starp Baltijas valstu parlamentiem un valdībām,ir vienojušās par sekojošo:1.pantsBaltijas valstis apņemsies attīstīt sadarbību ārējā un drošības politikā, aizsardzībā, likumdošanā, sociālajā politikā, ekonomikā, enerģētikā, komunikāciju un transporta, vides aizsardzības, kultūras jautājumos, kā arī citās savstarpējo interešu jomās un, lai šo mērķi realizētu, strādās pie divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem, kas regulēs sadarbību atbilstošajās sfērās.
  26. pantsBaltijas valstis tādējādi paraksta līgumu par Baltijas valstu sadarbību, kas regulēs attiecības starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi.Baltijas valstis var vienoties par speciālu sadarbības institūciju izveidošanu šī līguma ietvaros.
  27. pantsBaltijas asambleja būs Baltijas valstu parlamentu sadarbības institūcija, kuras darbība balstās uz
  28. gada
  29. oktobrī Tallinā parakstīto Baltijas asamblejas nolikumu un pēc tam izdarītajiem labojumiem.
  30. pantsBaltijas Ministru padome būs Baltijas valstu valdību sadarbības institūcija, kuras darbība balstīsies uz noteikumiem, kas pieņemti
  31. gada
  32. jūnijā Tallinā un pēc tam izdarītajiem labojumiem.
  33. pantsBaltijas Ministru padomei būs lemšanas tiesības, kad visu trīs Baltijas valstu pārstāvji, kuriem ir nepieciešamās pilnvaras, ir klāt.Baltijas Ministru padomē lēmumus pieņems pēc konsensusa principa.Baltijas Ministru padomē pieņemtie lēmumi ir saistoši Baltijas valstīm.Katra valsts informēs Baltijas Ministru padomi par lēmumu pieņemšanas kārtību attiecīgās valsts parlamentā pirms lēmumu pieņemšanas.Lēmumi stājas spēkā pēc tam, kad adresāts ir saņēmis paziņojumu par nepieciešamajiem parlamentārajiem apstiprinājumiem.
  34. pantsBaltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopīgā sesija notiks vienu reizi gadā ar nosaukumu «Baltijas padome».Baltijas Ministru padomei katrā ikgadējā kopīgā sesijā ir jāiesniedz ziņojumus par Baltijas sadarbību pagājušajā gadā un turpmākajiem sadarbības plāniem.
  35. pantsBaltijas asambleja var izteikt ierosinājumus, priekšlikumus, rekomendācijas Baltijas Ministru padomei.Baltijas asamblejas dalībnieki var iesniegt jautājumus Baltijas Ministru padomei par Baltijas sadarbības problēmām mutiski vai rakstveidā.Informācijas apmaiņai starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi ir jānotiek caur to attiecīgajiem sekretariātiem.
  36. pantsBaltijas asamblejai starpsesiju laikā ir tiesības izteikt savus oficiālos viedokļus par galvenajiem Baltijas sadarbības jautājumiem.
  37. pantsBaltijas Ministru padomei un Baltijas asamblejai ir jāmeklē iespējas attīstīt savstarpēji izdevīgu sadarbību ar Ziemeļu padomi, Baltijas jūras valstu padomi un citām starpvalstu institūcijām, ievērojot reģionālās sadarbības nozīmi Eiropas integrācijas procesā.
  38. pantsLīgumā ar savstarpēju Baltijas valstu piekrišanu var tikt izdarīti grozījumi. Baltijas asamblejai ir jādod iespēja izteikt savu viedokli, pirms Baltijas valstis vienojas par grozījumiem šajā Līgumā.
  39. pantsBaltijas valstis var vienoties par Līguma izbeigšanu pēc tam, kad adresāts saņem rakstisku paziņojumu.Līguma izbeigšana attiecas uz valsti, kas iesniedz paziņojumu, un tai ir jāstājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, sešus mēnešus pēc tam, kad adresāts ir saņēmis paziņojumu par nodomu izbeigt līgumu.
  40. pantsŠis Līgums ir jāratificē Baltijas valstu parlamentiem. Šī Līguma oriģinālu glabās Igaunijas Ārlietu ministrija, kas darbojas kā līguma adresāts.Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad ir saņemts pēdējais paziņojums, kurā ir teikts, ka ir izdarītas attiecīgās likumdošanas procedūras, kas ir nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā.Parakstīts Tallinā
  41. gada
  42. jūnijā igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodas un visi teksti ir autentiski. Tulkojumu atšķirības gadījumā par pamatu ir jāņem angļu valodas variants.Igaunijas RepublikasLatvijas RepublikasLietuvas RepublikaspremjerministrsMinistru prezidentspremjerministrsM. LārsV. BirkavsA. Sleževičs

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.