← Latvija

Zaudējis spēku - Par Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju

Ministru kabineta rīkojums Nr.706 Rīgā 2002.gada 19.decembrī (prot. Nr.52, 13.§) Par Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju

  1. Apstiprināt Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepciju.
  2. Tieslietu ministrijai izstrādāt un līdz 2003.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 2.
  3. likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", nosakot darba samaksu tiesnešiem un paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt tiesas darbinieku darba samaksu; 2.
  4. likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā", paredzot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prokuratūras darbinieku darba samaksu.
  5. Noteikt, ka par koncepcijas īstenošanu ir atbildīga Tieslietu ministrija. Ministru prezidents E.Repše Tieslietu ministrs A.Aksenoks Apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 19.decembra rīkojumu Nr.706 Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija
  6. Problēma Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 1.pantu Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Tikai tiesa ir tiesīga spriest Latvijā tiesu. Saskaņā ar 1994.gada 19.maija "Prokuratūras likuma" 1.panta 1.punktu, prokuratūra ir tiesu varas institūcija. Neskatoties uz tiesu varas būtisko lomu demokrātiskas valsts principu nostiprināšanā un tālākā attīstībā, kopš 1990.gada 4.maija, kad tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība, tiesu sistēmas attīstība un pilnveidošana nav bijusi prioritāte. Šobrīd stāvoklis tieslietās un iekšlietās jeb Eiropas Savienības Trešajā pīlārā tiek akcentēts kā nozīmīgs Eiropas Savienības kandidātvalstu novērtējuma kritērijs saskaņā ar Eiropas Parlamentā sniegto ziņojumu (2001.gada 4.septembrī) Latvijā nepieciešams īstenot konsekventas un progresīvas reformas administratīvajā un tiesu sistēmā, kā arī cīņā pret korupciju. Vienlaikus, atbilstoši Latvijas Nacionālajai programmai Integrācijai Eiropas Savienībā, tiesu sistēmas pārvaldē pastāvošo problēmu apzināšana un risināšana ir viena no prioritārajiem uzdevumiem veidojot un nostiprinot Latvijas tiesu sistēmu. Latvijā ir izveidojusies situācija, kad tiesību aizsardzības iestādēs strādājošo darba samaksa ir neatbilstoša viņu veicamajiem pienākumiem un atbildībai par paveikto. Sevišķi problemātiska situācija ir izveidojusies tiesu sistēmā strādājošajiem. Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā ir noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti, taču neatkarības principa pastāvēšana neatbilstošās darba samaksa dēļ ir nopietni apdraudēta. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 86.pantu tiesnesim ir uzlikts par pienākumu darboties tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība, tas nozīmē, ka tiesnesim arī ārpus tiesas ir jāievēro šie pienākumi. Jāņem vērā, ka tiesneša amats nav savienojams ne ar piederību pie partijām, ne arī kādām citām politiskajām organizācijām. Tiesnešiem nav atļauts arī streikot, līdz ar to viņu tiesības uz sava viedokļa aizstāvēšanu ir minimālas, jo likums to nepieļauj. Tiesnešu atbildību raksturo tas, ka tiesas nolēmumus, ar kuriem lieta tiek izspriesta pēc būtības, viņi taisa spriedumu veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16.pantu, šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Pašreiz pastāvošā zemā darba samaksa tiesnešiem un prokuroriem ir par pamatu tam, ka: 1) valstī ir radusies situācija, kad nav nopietnas konkurences uz tiesneša un prokurora amatu, līdz ar to, attiecībā uz tiesnešiem nav iespējams pilnībā izpildīt likuma "Par tiesu varu" 51.panta prasības - izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai augsti kvalificēts un godīgs jurists. Vistiešākie līdzekļi prokuroru un tiesnešu neieinteresētības lietu izlemšanā un procesuālās neatkarības sasniegšanā un garantēšanā ir nopietnas konkurences uz tiesneša un prokurora amatu radīšana un pasākumi konkurētspējīgai uzņemšanai profesijā. Ņemot vērā prokuroru un tiesnešu funkcijas, ir nepieciešams nodrošināt augsti kvalificētu juristu iesaisti darbam prokuratūras iestādēs un tiesās. Pašreiz rajonu (pilsētu) tiesās ir vakantas 13 tiesnešu vietas, apgabaltiesās - 4; 2) tiesnešu un prokuroru starpā pastāv kadru mainība, jo spējīgie juristi pāriet darbā privātajās struktūrās, kur darba samaksa ir daudz lielāka nekā pildot tiesneša vai prokurora amata pienākumus. Jāņem vērā, ka gan tiesnesim, gan prokuroram ir aizliegts stāties papildus darba attiecībās un mēneša darba samaksa viņiem faktiski ir vienīgais pieļaujamais ienākumu avots; 3) tiek radīti apstākļi korumpētībai. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 10.pantu tiesu neatkarība jāgarantē valstij. Šī neatkarības garantēšana lielā mērā izpaužas ar tādu apstākļu radīšanu tiesnesim, kuros viņš var pilnībā justies patstāvīgs kā darbā, tā arī sadzīvē. Par tiesnešu darba samaksas un piemaksu sistēmas nesakārtotību valstī liecina Eiropas Savienības pasūtītie un veiktie pētījumi par korupciju Latvijas tiesu sistēmā, kā arī Latvijas sabiedrības neuzticība tiesu sistēmai. Statistikas rādītāji liecina, ka šobrīd rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu (kopā 188) vidējā darba samaksa ar piemaksu par kvalifikācijas klasi ir LVL 400,- mēnesī, priekšsēdētāja vietniekam (kopā 12) - Ls 424,- mēnesī, tiesas priekšsēdētājam (kopā 34) - Ls 471,- mēnesī. Apgabaltiesu tiesnešu (kopā 82) vidējā darba samaksa kopā ar piemaksu par kvalifikācijas klasi ir Ls 520,- mēnesī, kolēģijas priekšsēdētājam (kopā 10) - Ls 549,- mēnesī, priekšsēdētāja vietniekam (kopā 2) - Ls 549,- mēnesī, priekšsēdētājam (kopā 5) - Ls 610,- mēnesī. Jāņem vērā, ka šī darba samaksa ir bruto. Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2000.gada 6.oktobra rekomendācijas Rec

(2000)19 un to skaidrojošais memorands par Valsts prokuratūras lomu krimināltiesību sistēmā uzsver atbilstošu dienesta apstākļu un atlīdzības par darba pienākumu pildīšanu nodrošināšanas nepieciešamību prokuratūras iestāžu darbiniekiem. Tāpat kā tiesneši, arī prokurori var pildīt savus pienākumus un realizēt profesionālo atbildību tikai tad, ja viņiem ir atbilstošs statuss, organizatoriskā bāze, personāla un telpu resursi, transporta un tehniskie līdzekļi un vienkārši atbilstošs budžets. Kā norādīts augstāk minēto Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendāciju skaidrojošajā memorandā, sevišķi ir jāuzlabo prokuroru stāvoklis Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ierobežojot prokuratūras sistēmas darbinieku tendenci pāriet uz darbu privātajā sektorā. Bez tam prokuroru statusam un atlīdzībai par darba pienākumu pildīšanu ir jābūt maksimāli līdzsvarotiem ar tiesu sistēmas amatpersonu statusu un darba samaksu, jo gan vieni, gan otri nodrošina likumības ievērošanu valstī. Problemātiska situācija ir izveidojusies ne tikai ar tiesnešu darba samaksu, bet arī ar pārējo tiesas darbinieku (tiesnešu palīgu, kancelejas darbinieku, tiesas sēžu sekretāru utt.) darba samaksu. Tieši no tiesas darbinieku rīcības lielā mērā ir atkarīga lietu kvalitatīva un savlaicīga izskatīšana. Tā piemēram, ja tiesnesim ir kvalificēts tiesneša palīgs, kas saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 99.pantu pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus, jo mazāk laika tiesnesim ir jāvelta salīdzinoši vienkāršiem jautājumiem, kā piemēram, lēmumu projektu sagatavošanai u.c. un tajā pat laikā tiesnesis var vairāk koncentrēties apjomīgu (piemēram, vairāki tiesājamie krimināllietā) un sarežģītu (piemēram, vairāk nekā 10 noziedzīgu nodarījumu epizodes) tiesas spriedumu rakstīšanai. Ja tiesnesim ir kvalificēts tiesas sēžu sekretārs, kas saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 102.pantu raksta tiesas sēdes protokolu, tiesnesim ir iespēja daudz kvalitatīvāk uzrakstīt tiesas spriedumu. Jo tiesas sēdes protokols satur tādas ziņas kā procesa dalībnieku paskaidrojumi, liecinieku liecības, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi utt. Zemās darba samaksas dēļ, tiesās ir problemātiski piesaistīt kvalificētus tulkus, kuri likumā noteiktajos gadījumos personai, kas neprot valsts valodu tulko gan tiesas dokumentus, gan pašu tiesas sēdes gaitu. Turklāt, tulkam ir jābūt juridiskajām pamatzināšanām. Par tiesas darbinieku zemo darba samaksu liecina šādi rādītāji: Rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku darba samaksa N.p.k. Amata nosaukums Kvalifikācijas kategorija Štata vienību skaits Esošā darba samaksa
  1. Priekšsēdētāja palīgs 10 38 115,00
  2. Tiesneša palīgs 10 200 115,00
  3. Konsultants 10 8 115,00
  4. Kancelejas vadītāja 11 42 93,00
  5. Sēžu sekretāre 11 234 93,00
  6. Tiesas sekretāre 12 33 80,50
  7. Tulks 13 64 75,50
  8. Sekretāre - mašīnrakstītāja 18 6 65,50
  9. Saimniecības pārzinis 18 6 65,50
  10. Mašīnrakstītāja 19 43 64,50
  11. Arhivārs 23 34 60,50 Kopā 708
  12. Apkalpojošais personāls 24 150 60,00 Pavisam 1092 Apgabaltiesu darbinieku darba samaksa Amata nosaukums Kvalifikācijas kategorija Štata vienību skaits Esošā darba samaksa Priekšsēdētāja palīgs 9 5 140,5 Tiesneša palīgs 9 70 140,5 Apgabaltiesas konsultants 10-9 6 128,5 Struktūrvienības vadītājs 9 13 140,5 Vadošais speciālists 11 9 93 Sēžu sekretāre 11 70 93 Tiesas sekretāres 12 18 80,5 Tulks 13 16 75,5 Sekretāre - mašīnrakstītāja 18 13 65,5 Kopējamo aparātu operators 19 1 64,5 Administrators 20 1 63,5 Šoferis 20 4 63,5 Arhivārs 23 5 60,5 kopā kancelejas darbinieki 231 Apkalpojošais personāls 24 31 60 Pavisam: 361
  13. Mērķis Koncepcijas mērķis ir pilnveidot tiesnešu un tiesas darbinieku darba apmaksas sistēmu, kas būtu profesionālas, taisnīgas un objektīvas tiesas pastāvēšanas pamatā. Paaugstinot darba samaksu tiesnešiem un arī tiesas darbiniekiem, tiktu panākta konkurence juristu starpā, kas vēlētos minētos amatus ieņemt, jo šobrīd tiesneša un vēl jo mazāk - tiesas darbinieka amats nav ieguvis nepieciešamo statusu juristu lokā. Rodoties konkurencei, arī palielinātos speciālistu skaits, no kā būtu iespējams izvēlēties spējīgākos, tas, savukārt, paaugstinātu tiesas darba efektivitāti un tiesnešu taisītie nolēmumi iegūtu citu kvalitāti. Vienlaicīgi tiktu radīti arī priekšnosacījumi korupcijas izskaušanai. Paaugstinot darba samaksu tiesas darbiniekiem, tiktu samazināta biežā kadru mainība, kas būtiski ietekmē tiesas kopējo darbu. Lai, paaugstinot tiesnešu darba samaksu, tiktu panākta atbilstoša tiesnešu atbildība, ir sagatavoti grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, jo pie esošās redakcijas nebija iespējams saukt pie disciplinārās atbildības tiesnešus, kas, izskatot lietas, pieļāvuši nolaidību vai nevērību, kā arī pārkāpuši tiesnešu ētikas normas. Grozījumos ir ieviesta norma, kas paredz disciplināro atbildību tiesnesim par Korupcijas novēršanas likumā paredzēto ierobežojumu neievērošanu. Minētās darbības ir skatāmas kontekstā ar Tiesu administrācijas izveidošanu, jo, izveidojot šo institūciju, tiesnešiem tiks maksimāli nodrošināta neatkarība viņu darbībā, tomēr, izmantojot šo neatkarību likumā neparedzētiem mērķiem, ir jābūt noteiktai stingrai atbildībai. Tādējādi ir paredzēts arī paplašināt tiesas priekšsēdētāja funkcijas tiesnešu pieļauto pārkāpumu novēršanā un līdz ar to arī atbildība, kas iestājas, priekšsēdētājam nerealizējot šīs funkcijas. Stājoties spēkā jaunajiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem, ir panākts, ka tiesas sēdes noritēs raitāk nekā līdz šim, jo atsevišķos gadījumos tiesai (tiesnesim) nebūs nepieciešams veikt izmeklēšanu. Grozījumos ir palielināts to gadījumu skaits, kad drīkstēs piemērot saīsināto procesu, un arī šis apstāklis ir vērā ņemams, jo tādējādi būs iespēja paaugstināt lietu izskatīšanas apjomus. Grozījumos ir iestrādāts arī līdz šim nepiemērots princips, proti, arī prokuroriem likumā noteiktajos gadījumos būs iespēja pieņemt krimināllietā nolēmumu, tādējādi lietai nemaz nenokļūstot tiesā. Visi šie grozījumi ir izstrādāti ar tendenci novērst pašreiz esošo situāciju, kas saistīta ar krimināllietu ilgstošu neizskatīšanu tiesā tās noslogotības dēļ. Tajā pašā laikā, gan prokuroram, gan tiesnesim ir jāuzņemas vēl lielāka atbildība, jo, palielinoties izskatīto lietu skaitam, tiesnesim un prokuroram ir jāpieņem vairāk nolēmumu, tāpēc ir ļoti būtiski, lai tiesnesis un prokurors saņemtu atbilstošu darba samaksu savai atbildībai un veicamajam darba apjomam. Vienlaicīgi ar tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas paaugstināšanu ir plānots pabeigt pilnībā tiesu informatīvās sistēmas ieviešanu tiesās, kas nodrošinās caurskatāmību, tādējādi arī pašai sabiedrībai būs iespējas sekot līdzi procesiem, kas saistīti ar tiesu darba organizāciju un informēt par konstatētajiem pārkāpumiem vai nu tiesas priekšsēdētāju vai Tieslietu ministriju. Ir uzsākts ANO Attīstības programmas un Tieslietu ministrijas projekts "Atbalsts tiesu sistēmai", kura ietvaros tiks definēti kritēriji tiesnešu atlasei un pārskatīta pastāvošā kārtība un procedūra tiesneša apstiprināšanai amatā, kā arī tiks izstrādātas jaunas apmācību programmas un risinājumu varianti apmācību plānošanai un koordinēšanai. Projekta daļu par tiesnešu atlases kritēriju definēšanu un amatā apstiprināšanas procedūru pārskatīšanu ir plānots pabeigt līdz 2003.gada aprīlim, ieviešot stingrus un noteiktus kritērijus tiesnešu kandidātu atlasei.
  14. Mērķa realizācija Tiesnešu darba samaksa Tiesneša mēneša darba samaksa, izņemot Zemesgrāmatu tiesnešu darba samaksu, kura tiek noteikta atsevišķi, tiek piesaistīta 2001.gadā valstī pastāvošajai vidējai darba samaksai (konkrētajā gadījumā - LVL 160,-); Lai sekmētu stabilu tiesnešu korpusa pastāvēšanu, ir paredzēts, ka katra tiesneša mēneša darba samaksa attiecīgā līmeņa tiesā ir atkarīga no tiesneša amatā nostrādātā laika, proti, jo ilgāk tiesnesis ir nostrādājis amatā, jo lielāka ir viņa mēneša darba samaksa. Tiesneša darba samaksas aprēķināšanai tiek piemēroti konkrēti koeficenti, kas mainās atbilstoši tiesneša amatā nostrādātajam laikam, proti, • 3 gadi; • 6 gadi; • 10 gadi; • 15 gadi; • 20 un vairāk gadi. Pirms tiesnesim par nostrādāto darba stāžu tiesneša amatā tiek palielināta darba samaksa, viņa iepriekšējie darba rādītāji tiesneša amatā tiek izvērtēti Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, un tikai pēc pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmuma tiesnesis ir tiesīgs saņemt lielāku darba samaksu. Šāda kārtība ir ik reizi, kad tiesnesim ir tiesības pretendēt uz darba samaksas paaugstinājumu nostrādātā darba stāža dēļ. Tiesneša mēneša darba samaksa tiek aprēķināta, koeficentus piemērojot vidējai darba samaksai pēc formulas: koeficents x vidējā darba samaksa (koeficents aprēķināts, par pamatu ņemot Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēnešalgu, stājoties amatā, proti, LVL 1000,-, kas pielīdzināta Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu ierēdņu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem" augstākās kategorijas ierēdņa mēneša darba samaksai). Piemērs: rajona (pilsētas) tiesneša darba samaksa, stājoties amatā Koeficents 4,5 x vidējā darba samaksa valstī 160,- LVL = 720 LVL Tiesneša darba samaksa ir noteikta atbilstoši tiesas līmenim, proti, rajona (pilsētas) tiesa, apgabaltiesa utt. Koncepcija ir izstrādāta tā, lai jebkurš tiesnesis būtu orientēts uz savas karjeras attīstību, proti, pārejot darbā augstāka līmeņa tiesā, paaugstinās arī tiesneša mēneša darba samaksa. Savukārt, lai sekmētu augsti kvalificēta tiesnešu korpusa pastāvēšanu, tiesnešiem ir paredzēta papildu piemaksa pie mēneša darba samaksas par viņiem piešķirto kvalifikācijas klasi. Tiek saglabāta pastāvošā kvalifikācijas gradācija, t.i. 6 kvalifikācijas klašu sistēma, taču ar citiem piešķiršanas kārtības noteikumiem, kuri balstās uz tiesneša darba un izglītošanās kvalitātes kritērijiem. Paredzamais piemaksu apjoms ir līdz 18%, atkarībā no tiesnesim piešķirtās kvalifikācijas klases. Lai panāktu situāciju, kad piemaksu par kvalifikāciju pie darba samaksas saņemtu tikai tiesneši, kas veicot savus pienākumus ir spējuši uzrādīt augstus darba rezultātus, ir paredzēti kritēriji, kuriem atbilstot tiesnesis var pretendēt uz piemaksas saņemšanu. Galvenie kritēriji ir: • tiesneša darbā nav konstatēti procesuālo normu pārkāpumi. Piemēram, Tieslietu ministrijas Tiesu departamentam veicot fizisko un juridisko personu iesniegumu un sūdzību pārbaudi. Tādējādi arī sabiedrība, zinot, ka šādā veidā tiesnesim, kurš nav ievērojis likumu, varētu tikt liegta iespēja saņemt piemaksu pie darba samaksas, būtu ieinteresēta vairāk informēt Tieslietu ministriju par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem; • tiesnesis nav disciplināri sodīts vai saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 12.pantu disciplinārsods ir dzēsts vai noņemts. Gadījumā, ja tiesnesim tiek piemērots disciplinārsods, tad par šo laiku, kamēr disciplinārsods nav dzēsts vai noņemts, tiesnesis nesaņem piemaksas (ne par darba stāžu, ne kvalifikāciju) pie darba samaksas; Gadījumā, ja tiesnesis piemaksu pie darba samaksas nesaņem atkārtoti, kādā no augstāk minētā gadījuma dēļ, tad tiesnesis uz piemaksu var pretendēt ne ātrāk kā 1 gadu no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu tiesnesim izmaksāt piemaksu. Tiek paredzēts, ka tiesnešu mēneša darba samaksa tiek pārskatīta reizi 3 gados, ņemot vērā tautsaimniecībā strādājošo darba samaksas procentuālo pieaugumu pret iepriekšējo gadu, un attiecīgi tiek izmainīta, koeficentiem paliekot nemainīgiem. Tiesas darbinieku darba samaksa Pašlaik tiesas darbinieku darba samaksas apmērs ir noteikts 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.217 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem", taču šajā variantā tiesas darbinieku mēneša darba samaksa tiek pielīdzināta 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.213 "Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu", noteiktajām ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo vietējo (pilsētu, rajonu un reģionu) iestāžu darbinieku amatalgām. Ņemot vērā, ka prokuratūras iestādes ir tiesu sistēmai piederīgas, un attiecībā uz prokuratūras darbiniekiem darba samaksa ir noteikta MK noteikumos Nr.213, tad arī šajā variantā ir plānots tiesas darbinieku darba samaksu noteikt vienoti ar prokuratūras darbiniekiem. Tādējādi: Nr. Darbinieka amata nosaukums Darbinieka mēneša darba samaksas diapazons (LVL)
  15. priekšsēdētāja palīgs 149-252
  16. tiesneša palīgs 131-229
  17. kancelejas vadītājs 131-229
  18. tiesas konsultants 123-185
  19. tiesas sēžu sekretārs 131-167
  20. tiesas sekretārs 131-167
  21. tulks 131-167
  22. arhivārs 123-149
  23. tiesas administrators 123-185
  24. visu nosaukumu speciālisti 101-135
  25. Ietekme uz valsts budžetu Attiecībā uz tiesu darbiniekiem, realizējot koncepciju, saskaņā ar koncepcijas 5.nodaļu no: • 2003.gada 1.jūlija darba samaksai nepieciešamais finansējums apmēram ir: 1) jau esošais finansējums LVL 1 445 136,- apmērā; 2) papildus nepieciešamais finansējums LVL 613 739,- apmērā. • 2004.gada 1.janvāra darba samaksai nepieciešamais finansējums apmēram ir: 1) jau esošais finansējums LVL 1 940 571,- apmērā; 2) papildus nepieciešamais finansējums LVL 613 739,- apmērā Attiecībā uz tiesnešiem, realizējot koncepciju, saskaņā ar koncepcijas 5.nodaļu no: • 2003.gada 1.jūlija darba samaksai nepieciešamais finansējums apmēram ir: 1) jau esošais finansējums LVL 2 700 126,- apmērā; 2) papildus nepieciešamais finansējums LVL 474 763,- apmērā. • 2004.gada 1.janvāra darba samaksai nepieciešamais finansējums apmēram ir: 1) jau esošais finansējums LVL 3 174 889,- apmērā; 2) papildus nepieciešamais finansējums LVL 1 054 563,- apmērā, • 2005.gada 1.janvāra darba samaksai nepieciešamais finansējums apmēram ir: 1) jau esošais finansējums LVL 4 229 452,- apmērā; 2) papildus nepieciešamais finansējums LVL 614 514,- apmērā, • 2006.gada 1.janvāra darba samaksai nepieciešamais finansējums apmēram ir: 1) jau esošais finansējums LVL 4 843 966,- apmērā; 2) papildus nepieciešamais finansējums LVL 1 229 029,- apmērā. Tajā skaitā Latvijas Republikas Augstākajai tiesai, realizējot šo koncepciju ir nepieciešams papildus finansējums no: • 2003.gada 1.jūlija LVL 30 259,- apmērā; • 2004.gada 1.janvāra LVL 105 830,- apmērā; • 2005.gada 1.janvāra LVL 77 722,- apmērā; • 2006.gada 1.janvāra LVL 155 464,- apmērā. Lai realizētu šo koncepciju kopumā, jārēķinās, ka būs nepieciešams finansējums arī prokuroru darba samaksai, jo saskaņā ar Prokuratūras likuma 52.pantu prokuroru darba samaksa ir noteikta procentuāli tiesneša darba samaksai. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šī koncepcija realizējas, jārēķinās ar papildu finansējumu no: • 2003.gada 1.jūlija LVL 1 127 732,- apmērā; • 2004.gada 1.janvāra LVL 1 491 525,- apmērā; • 2005.gada 1.janvāra LVL 369 852,- apmērā; • 2006.gada 1.janvāra LVL 733 644,- apmērā.
  26. Koncepcijas ieviešanas posmi 1.posms Līdz 2003.gada 1.janvārim tiek izstrādāti nepieciešamie grozījumi likumā "Par tiesu varu". Lai varētu realizēt koncepcijas ieviešanas 2.posmu, kas sāksies no 2003.gada 1.jūlija, ir nepieciešams nodrošināt, lai attiecīgie grozījumi likumos un uz likuma "Par tiesu varu" pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi par tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksu stātos spēka ar 2003.gada 1.jūliju. 2.posms Otrais posms sākas no 2003.gada 1.jūlija. Tiesnešu mēneša darba samaksa tiek palielināta līdz 60% no koncepcijā paredzētās mēneša darba samaksas. Tādējādi, piemēram, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša darba samaksa no 2003.gada 1.jūlija būtu LVL 432,- t.i. 60% no LVL 720,-. Tiesas darbinieku darba samaksa tiek noteikta 100% apmērā no koncepcijā paredzētās mēneša darba samaksas. 3.posms Trešais posms sākas no 2004.gada 1.janvāra. Tiesnešu mēneša darba samaksa tiek palielināta līdz 70% no koncepcijā paredzētās mēneša darba samaksas. Tādējādi, piemēram, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša darba samaksa no 2004.gada 1.janvāra būtu LVL 504,- t.i. 70% no LVL 720,-. 4.posms Ceturtais posms sākas no 2005.gada 1.janvāra. Tiesnešu mēneša darba samaksa tiek palielināta līdz 80% no koncepcijā paredzētās mēneša darba samaksas. Tādējādi, piemēram, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša darba samaksa no 2004.gada 1.janvāra būtu LVL 576,- t.i. 80% no LVL 720,-. 5.posms Piektais posms sākas no 2006.gada 1.janvāra. Tiesnešu un tiesas darbinieku mēneša darba samaksa tiek noteiktas 100% apmērā no koncepcijā paredzētās mēneša darba samaksas. Piemēram, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim LVL 720,-
  27. Koncepcijas realizēšanai nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos Koncepcijas realizācijai nepieciešams izstrādāt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", nosakot darba samaksu tiesnešiem un paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiesas darbinieku darba samaksu. Par normatīvo aktu projekta izstrādi atbildīgo institūciju nosakāma Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrs A.Aksenoks Tieslietu ministrs A.Aksenoks

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.