Zaudējis spēku - Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu

Ministru kabineta rīkojums Nr.253 Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.19, 41.§) Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu 1. Apstiprināt Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu (turpmāk - programma). 2. Noteikt, ka par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija. 3. Zemkopības ministrijai līdz 2003.gada 1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu. 4. Atzīt par spēku zaudējušu Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu (akceptēta ar Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.48 32.§)). Ministru prezidents E.Repše Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis Apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.253 Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma Tekstā lietotie saīsinājumi CSP Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde ES Eiropas Savienība IKP iekšzemes kopprodukts LAD Lauku atbalsta dienests (maksājumu aģentūras funkcija) LAF bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" LHZB vai Banka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma MK Latvijas Republikas Ministru kabinets SAPARD Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai 1. PROGRAMMAS SASAISTE AR VALDĪBAS UN MINISTRIJAS PRIORITĀTĒM UN APSTIPRINĀTIEM POLITIKAS DOKUMENTIEM Latvijas valdība iespēju robežās ar likumā "Par lauksaimniecību" paredzētajiem līdzekļiem līdz šim ir atbalstījusi investīcijas lauksaimniecībā. Taču šīs subsīdijas paredzētas izlietot tikai lauksaimniecības mašīnu un tehnoloģiju iegādei, bet kapitālās būvniecības un rekonstrukciju projekti no šīm subsīdijām atbalstīti netiek. Kā plānots atbalsts investīcijām lauksaimniecībā ir SAPARD programma, bet arī tā nespēj atrisināt finansējuma piesaistes problēmas lauksaimniecībā. Tādēļ Zemkopības ministrija ir izstrādājusi "Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu", kura atbilst 2002.gada 5.novembrī apstiprinātās Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību punktam 3.1.1. "Skaidri noteiksim prioritātes un kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību. Realizēsim mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu" un punktam 8.4. "Attīstīsim ilgtermiņa finansu kreditēšanas programmas lauksaimniecības ražotājiem, gan nelauksaimnieciskās attīstības projektiem lauku teritorijās." 2. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN APAKŠMĒRĶI Mērķis: Veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās lauksaimniecības nozarēs. Apakšmērķi: 1. Radīt lauku saimniecībām pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu. 2. Sekmēt pozitīvas ražotāju struktūras izmaiņas un paātrināt investīciju piesaisti optimāla lieluma saimniecību veidošanai. 3. Sekmēt lauku saimniecību konkurētspējas paaugstināšanu. 4. Samazināt nākotnē nepieciešamos lauksaimniecības uzturēšanas izdevumus. 5. Radīt apstākļus Eiropas Savienības (turpmāk - ES) lauksaimniecības atbalsta programmu pilnvērtīgākai izmantošanai pēc iestāšanās ES. 6. Mazināt sociālo spriedzi laukos, ko rada mazu vai vidēju saimniecību īpašnieku nespēja atrast finansu avotus ražošanas attīstībai. 3. PLĀNOTIE PROGRAMMAS REZULTĀTI Projektu ietvaros izveidotās saimniecības būs konkurētspējīgas ražošanas izmaksu un pielietojamo tehnoloģiju ziņā ar ES saimniecībām, tā uzlabojot lauksaimniecības konkurētspēju kopumā. Tiks samazināta lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām, jo daļa saimnieku, kas pašreiz pārvalda maza un vidēja lieluma saimniecības, redzot izaugsmes iespējas, paliks lauksaimniecības nozarē, nevis meklēs darbu pilsētās. Tā kā lielākā investīciju daļa būs investēta kapitālajā celtniecībā, turklāt objektos, kas ir izvietoti lauku teritorijās, prognozējam šīs programmas realizācijas labvēlīgā ietekme uz vietējiem būvmateriālu ražošanas un celtniecības uzņēmumiem, kā arī uz darbaspēka pieprasījumu šajās nozarēs lauku apvidos. 4. PROGRAMMAS REZULTĀTU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI Pēc programmas ieviešanas četru gadu laikā ilgtermiņa kapitālieguldījumiem lauksaimniecībā varētu piesaistīt papildus Ls 15 milj. lielas ilgtermiņa investīcijas. Programmas ietvaros 20 gadu laikā tiek prognozēts no jauna realizēt vairāk nekā 1200 projektus par kopējo summu Ls 30 milj. Kopējais investīciju apjoms nozarē pārsniegs Ls 39 milj., ieskaitot papildus apgrozāmos līdzekļus. Programmas realizācijas rezultātā nodokļu ieņēmumu veidā laikā no 2002. līdz 2021.gadam valsts budžetā papildus tiks iekasēti Ls 57 milj. 5. GALVENIE UZDEVUMI PROGRAMMAS REZULTĀTU SASNIEGŠANAI Nodrošināt atbalsta izsniegšanu tikai Latvijas lauksaimnieciskās preču produkcijas ražotājiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu). Atbalsta saņēmējiem izvirzāmi šādi nosacījumi: 1. vismaz 60 % no kopējiem aizņēmēja ieņēmumiem veido lauksaimniecības produktu ražošana1; 2. aizņēmējam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam; 3. vismaz 51 % no aizņēmējam piederošā pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Par prioritāriem ir uzskatāmi un atbalstāmi tie projekti, kas atbilst augstākminētajiem nosacījumiem un kuri veicina jaunu darba vietu rašanos, kā arī stimulē uzņēmējdarbības dažādošanu lauksaimniecībā. Tā kā resursi, kas ir pieejami šīs programmas realizēšanai, ir ierobežoti, projektiem izvirza precīzus nosacījumus, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākas iespējas lauksaimniekiem saņemt investīciju atbalstu. Finansēti tiek projekti, kuru realizācija uzsākta ne agrāk kā gadu pirms projekta iesniegšanas. Programmas ietvaros tiek kreditēti šādi projekti:

1. a)jaunbūves lauksaimniecības produkcijas ražošanai un hidrotehniskās būves licencētai uzņēmējdarbībai zivkopībā;
2. b)lauksaimniecības produkcijas ražošanai paredzēto būvju rekonstrukcija;
3. c)tehnoloģiskās iekārtas
4. a)un
5. b)punktā noteikto projektu realizēšanai;
6. d)investīcijas ūdens un energoapgādes iekārtām
7. a)un
8. b)punktā noteikto projektu realizēšana;
9. e)lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegāde
10. a)un
11. b)punktā noteikto projektu realizēšanai;
12. f)infrastruktūras ierīkošana. Programmas ietvaros netiek kreditēti projekti:
13. a)mājlopu iegāde;
14. b)āra darbiem paredzētās mobilās (uz šasijas) lauksaimniecības tehnikas un augsnes apstrādes mašīnu iegāde;
15. c)hidroelektrostaciju būve;
16. d)nelauksaimnieciskas nozīmes būvju celtniecība un to rekonstrukcija;
17. e)citi nelauksaimnieciskas nozīmes projekti;
18. f)ieguldījumi mazāku projektu realizācijā, nekā to nosaka zemāk esošajā tabulā noteiktie minimālie kritēriji. Projektu kreditēšanas minimālie kritēriji uz projekta realizācijas beigām Produkcija Vienības Vienību minimālais skaits (aizdevumu piešķiršanas gads) 2001-2003 2004-2006 Piens Slaucamo govju skaits 15 20 Cūkgaļa Sivēnmāšu skaits2 15 20 Dārzeņi slēgtās platībās Platība (
19. ha)0,5 0,5 Liellopu gaļa Pieaugušo dzīvnieku skaits 50 75 Lai stimulētu optimālu saimniecību veidošanos, no vienas puses, bet dotu iespēju pēc iespējas lielākam skaitam saimniecību saņemt atbalstu, no otras puses, tiek ierobežoti kreditējamo projektu finansiālie apjomi: 1. minimālais pieprasāmā kredīta apjoms nav mazāks par Ls 5 000; 2. maksimālais, uz atvieglotiem nosacījumiem izsniedzamā kredīta lielums nedrīkst pārsniegt Ls 200 000. Projektu tehnoloģiskās prasības:
20. a)dzīvnieku labturības prasību ievērošana;
21. b)vides prasību ievērošana;
22. c)ZM Zivkopības pārvaldes akvakultūras uzņēmējdarbības licence ar zivkopību saistītiem projektiem. Ministru kabinetam ir tiesības mainīt atbalsta nosacījumus LIIKP realizācijas gaitā, ja tas nepieciešams programmas darbības optimizācijai. 6. UZDEVUMU IZPILDES LAIKA PLĀNOJUMS Finansējuma modelis Programmas realizācijas sākums Programmas realizācijas beigu termiņš Kombinētais finansējuma piesaistes variants 2002 2021 7. UZDEVUMIEM ATBILSTOŠS PIEŠĶIRTĀ UN PAPILDUS FINANSĒJUMA PLĀNOJUMS 1. Ar Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra sēdes protokola Nr.55 30.§ "Par lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu" tika noteikts Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas un Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas finansēšanas nodrošināšanai 2002.gadā kapitalizēt Pasaules Bankas aizdevuma Lauksaimniecības attīstības projekta pamatsummas atlikumu uz 2002.gada martu, kas ir 15652378 ASV dolāri (ekvivalents - 10017521 lats) un 113462 lati, attiecīgi palielinot valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pamatkapitālu un valstij uzņemoties turpmāko aizdevuma atmaksu Pasaules Bankai. 2. No kapitalizētās summas Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai tiek piešķirti 5 milj. latu, jo no sākotnēji piešķirtajiem 8 milj. latu, 3 milj. latu tiek novirzīti Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmai. 3. Banka izmanto pamatkapitālā ieskaitītos līdzekļus kā kredītresursus kredītu izsniegšanai atbilstoši LIIKP nosacījumiem kopā ar līdzekļiem, kas piesaistīti no kapitāla tirgus attiecībā 1:2. Tādējādi LIIKP realizācijai kopumā tiek piesaistīti 15 milj. latu. 4. Kredītu izsniegšanu Banka veic:
23. a)tieši izsniedzot kredītus aizņēmējiem caur savu nodaļu tīklu vismaz 50 % apmērā (7,5 milj. latu) no kopējā kredītresursu apjoma;
24. b)refinansējot citu banku kredītus, kas izsniegti atbilstoši LIIKP nosacījumiem. 5. Lauksaimniecībai tiek nodrošināti ilgtermiņa investīciju kredīti ar 6,8 % procentu likmi gadā. Ja kapitāla tirgū palielinās latu resursu cena, kas neļauj nodrošināt 6,8 % likmi kredītiem, tad Zemkopības ministrija (LAD) izmaksā kreditējošām bankām kredītprocentu subsīdijas no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem. Finansēšanas shēma 8. PAR UZDEVUMU IZPILDI ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS Par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija. Programmas administrēšanas un realizācijas shēma ir iespējami vienkārša un tā nodrošina šādu prasību izpildi: 1. programmas realizācijas laikā atbalsta tikai tos projektus, kas atbilst programmas nosacījumiem; 2. programmas realizācijā iesaistītās komercbankas uzņemas visu veidu risku un arī izmaksas, kas saistītas ar projektu izvērtēšanu, kredītu izsniegšanu, kredītu administrēšanu un to atmaksu, izņemot risku, kuru uzņemas BO VAS "Lauku attīstības fonds"; 3. Zemkopības ministrija nepieciešamības gadījumā no subsīdiju budžeta nodrošina ilgstošā laika posmā Latvijas Hipotēku un zemes bankai to kredītprocentu likmju starpības kompensāciju, kas rodas starp lauksaimniekiem izsniegto kredītu un ar savstarpēju līgumu atrunāto bankas izmaksu gada % likmi (bankas piecenojumu). 8. attēls. Programmas administrēšana un pārraudzība 9. PĀRSKATU SNIEGŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA Zemkopības ministrija katru gadu, reizi ceturksnī - 25.janvārī, 25.aprīlī, 25.jūlijā un 25.oktobrī saņem pārskatus no bankas par programmas realizācijas gaitu, saskaņā ar savstarpējā līgumā ar banku atrunātajām prasībām. Bez tam līgumā tiek atrunāta kārtība, kādā banka sniedz steidzamus pārskatus nepieciešamības gadījumā. Zemkopības ministrija desmit darba dienu laikā izvērtē bankas iesniegtos pārskatus un vienu reizi gadā informē Ministru kabinetu par programmas realizācijas gaitu, kā arī nepieciešamības gadījumā ierosina Ministru kabinetam veikt izmaiņas programmās vai citos normatīvajos aktos. 1 Neattiecas uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām 2 1 sivēnmāte = 10 nobarojamās cūkas Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis