Zaudējis spēku - Par pedagoģisko darbinieku atvaļinājumiem

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 190 Par pedagoģisko darbinieku atvaļinājumiem Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija

1. gada
2. aprīļa lēmumu «Par Latvijas Republikas
3. gada
4. jūnija Izglītības likumā lietoto terminu skaidrojumu» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
5. Noteikt, ka 6 nedēļas ilgs ikgadējais atvaļinājums piešķirams šādiem mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem: 1.
6. arodapmācības meistaram; 1.
7. internāta, kopmītnes un pagarinātās darba dienas grupas audzinātājam; 1.
8. ārpusstundu darba organizatoram; 1.
9. dzirdes vai redzes kabineta vadītājam un instruktoram; 1.
10. fiziskās audzināšanas vadītājam; 1.
11. koncertmeistaram (akomponētājam); 1.
12. metodiķim; 1.
13. pirmsskolas iestādes audzinātājam, fizkultūras audzinātājam un muzikālajam audzinātājam; 1.
14. pulciņa un sekcijas vadītājam; 1.
15. sporta trenerim; 1.
16. skolu valdes priekšsēdētājam un vēlētiem skolu valdes darbi-niekiem, ja līdz vēlēta amata ieņemšanai viņi bijuši pedagoģiskie darbinieki.
17. Noteikt, ka 8 nedēļas ilgs ikgadējais atvaļinājums piešķirams šādiem mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem: 2.
18. internāttipa mācību iestādes audzinātājam; slimnīcas, sanatorijas un zīdaiņu nama audzinātājam; 2.
19. speciālas mācību iestādes, kas paredzēta bērniem un pusaudžiem, kuriem ir fiziskās vai garīgās attīstības traucējumi un kuriem nepieciešami īpaši audzināšanas apstākļi vai ilgstoša ārstēšanās, dzirdes vai redzes kabineta vadītājam, instruktoram, pulciņa un sekcijas vadītājam; 2.
20. skolotājam, arī logopēdam, defektologam un psihologam; 2.
21. bērnu nama direktoram, direktora vietniekam mācību un audzināšanas darbā, audzinātājam; 2.
22. asistentam, lektoram, docentam un profesoram; 2.
23. mācību un audzināšanas iestādes vadītājam, viņa vietniekam mācību un audzināšanas darbā, mācību daļas vadītājam, prakses daļas vadītājam, nodaļas vadītājam, katedras vadītājam, vecākajam meistaram, bibliotekāram, augstākās mācību iestādes rektoram, prorektoram, dekānam, katedras vadītājam, ja viņi šajās iestādēs veic ne mazāk kā trešdaļu no pedagoģiskā darba slodzes un līdz minētā amata ieņemšanai vismaz trīs gadus ir nostrādājuši tieši pedagoģiskajā darbā.
24. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Valdības lēmumus un rīkojumus: 3.
26. gada
27. oktobra lēmumu Nr. 924 «Par skolu inspektoriem»; 3.
29. gada
30. maija lēmumu Nr. 470 «Par zinātniskās pētniecības, mācību, kultūras un izglītības iestāžu darbinieku atvaļinājumiem»; 3.
32. gada
33. septembra lēmumu Nr. 433 «Par kārtējiem atvaļinājumiem veselības aizsardzības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem»; 3.
35. gada
36. novembra lēmumu Nr. 617 «Par vispārizglītojošo skolu dažu kategoriju darbinieku darba samaksu»; 3.
38. gada
39. jūlija lēmumu Nr. 464 «Par atvieglojumiem un priekšrocībām internātskolu audzinātājiem»; 3.
41. gada
42. septembra lēmumu Nr. 521 «Par trīsgadīgo meistaru skolu organizēšanu» (Ziņotājs, 1964, 47); 3.
44. gada
45. oktobra lēmumu Nr. 596 «Par speciālo skolu un speciālo profesionāli tehnisko skolu organizēšanu»; 3.
47. gada
48. septembra lēmumu Nr. 505 «Par audzēkņu darbmācības un profesionālās orientācijas starpskolu mācību un ražošanas kombinātu organizēšanu» (Ziņotājs, 1974, 45); 3.
50. gada
51. septembra lēmuma Nr. 554 «Par Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu un atzīšanu par daļēji spēku zaudējušiem sakarā ar PSRS Ministru Padomes
52. gada
53. jūnija lēmumu Nr. 468»
54. punktu (Ziņotājs, 1977, 41); 3.
55. ar
56. gada
57. marta lēmumu Nr. 140 «Par darba un darba algas jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu» apstiprināto Grozījumu
58. punktu (Ziņotājs, 1983, 18); 3.
59. ar
60. gada
61. marta lēmumu Nr. 127 «Par Latvijas PSR vispārizglītojošām intrenātskolām, bērnunamiem un citām internāttipa iestādēm» apstiprināto Grozījumu Latvijas PSR Valdības lēmumos (Ziņotājs, 1984, 18)
62. punktu; 3.
63. ar
64. gada
65. jūlija lēmumu Nr. 469 «Par dažu sociālas attīstības un kultūras jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu» apstiprināto Grozījumu (Ziņotājs, 1984, 36)
66. punktu; 3.
67. ar
68. gada
69. decembra lēmumu Nr. 708 «Par tautas saimniecības neražojošo nozaru darbinieku darba samaksas jautājumos pieņemto Latvijas PSR Valdības lēmumu un rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem un grozīšanu» apstiprināto Grozījumu Latvijas PSR Valdības lēmumos (Ziņotājs, 1985, 5)
70. punktu; 3.
72. gada
73. augusta lēmumu Nr. 271 «Par Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem sakarā ar Vispārizglītojošo un profesionālo skolu reformas pamatvirzieniem un PSRS un savienoto republiku tautas izglītības likumdošanas pamatu jaunas redakcijas apstiprināšanu»; 3.
74. ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
75. gada
76. jūlija lēmumu Nr. 190 apstiprināto Grozījumu dažos republikas Valdības lēmumos un rīkojumos (Ziņotājs, 1991, 43)
77. un
78. punktu; 3.
80. gada
81. augusta rīkojumu Nr. 849-r; 3.
83. gada
84. aprīļa rīkojuma Nr. 670-r
85. punktu; 3.
87. gada
88. decembra rīkojumu Nr. 2117-r; 3.
90. gada
91. oktobra rīkojumu Nr. 806-r; 3.
93. gada
94. janvāra rīkojumu Nr. 1-r; 3.
96. gada
97. jūlija rīkojumu Nr. 404-r.
98. Šis lēmums stājas spēkā ar
99. gada
100. maiju. Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS Latvijas Republikas izglītības ministrs A. PIEBALGS Rīgā
101. gada
102. maijā