Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Attēlotā redakcija LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

1. gada
2. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts
3. gadā tika starptautiski atzīta un
4. gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja
5. gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanas tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei.
6. gada
7. februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu — Latvijas Republikas Satversmi, kas de jure ir spēkā līdz šim brīdim.
8. gada
9. jūnijā Latvijas Republikas valdībai iesniegtā toreizējās staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un
10. gada
11. jūnija PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšana. Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta. No starptautisko tiesību viedokļa šī valdība nebija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.
12. gada
13. un
14. jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos, pēc prettiesiski pieņemta antikonstitucionāla vēlēšanu likuma notika Saeimas vēlēšanas. No 17 iesniegtajiem kandidātu sarakstiem vēlēšanās tika atļauts tikai «Darba Tautas bloka» kandidātu saraksts. «Darba Tautas bloka» pirmsvēlēšanu platformā nebija izvirzīta prasība par padomju varas pasludināšanu Latvijā un Latvijas Republikas iestāšanos Padomju Savienībā. Turklāt vēlēšanu rezultāti tika viltoti. Tautas apmānīšanas rezultātā prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas suverēno gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika. Līdz ar to Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā, un Latvijas Republika joprojām de jure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis. Ņemot vērā Latvijas PSR Augstākās Padomes
15. gada
16. jūlija «Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti»,
17. gada
18. februāra «Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību» un
19. gada
20. aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces Aicinājumu, ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu, kas nepārprotami izpausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību, nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa. Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:
21. Atzīt starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām. Uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas
22. gada
23. augusta vienošanos un no tās izrietošo
24. gada
25. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā. 2
26. Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas
27. gada
28. jūlijā pieņemto deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā». 3
29. Atjaunot Satversmes sapulces
30. gada
31. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā. Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti — LATVIJA. 4
32. Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes
33. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, proti:
34. pants — Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;
35. pants — Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;
36. pants — Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;
37. pants — Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Satversmes
38. pants piemērojams, atjaunojoties tām neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūrām, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi. 5
39. (Zaudējis spēku ar 21.08.
40. likumu, kas stājas spēkā 21.08.1991.) 6
41. Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šīs Deklarācijas pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2.,
42. un
43. pantu. Strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa. Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus pieņem vai esošos aktus groza tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome. 7
44. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim. 8
45. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību. 9
46. Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo
47. gada
48. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju. 10 Deklarācija stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS Latvijas PSR Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS