Zaudējis spēku - Par kārtību, kādā ūdens objekti piešķirami atsevišķā lietošanā, izmantojami un izņemami no atsevišķas lietošanas

LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 73 Par kārtību, kādā ūdens objekti piešķirami atsevišķā lietošanā, izmantojami un izņemami no atsevišķas lietošanas Saskaņā ar Latvijas PSR ūdeņu kodeksa

1. un
2. pantu, kā arī lai ezerus un ūdenskrātuves labāk izmantotu tautas saimniecībā un iedzīvotāju atpūtas organizēšanā, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:
3. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par kārtību, kādā ūdens objekti piešķirami atsevišķā lietošanā, izmantojami un izņemami no atsevišķas lietošanas.
4. Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai kopīgi ar rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām, ja nepieciešams, līdz
5. gada
6. janvārim pārskatīt atsevišķā lietošanā nodoto ūdens objektu pašreizējo izmantošanu un noteikt turpmākos ūdens objektu lietotājus saskaņā ar nolikumā paredzēto kārtību.
7. Atzīt par spēku zaudējušiem: 3.
8. Latvijas PSR Ministru Padomes
9. gada
10. septembra lēmuma Nr. 460 «Jautājumā par zivkopību Latvijas PSR ūdenstilpēs» (Ziņotājs, 1979, Nr. 41)
11. punktu; 3.
12. Latvijas PSR Ministru Padomes
13. gada
14. aprīļa lēmumu Nr. 133 «Par kārtību, kādā iesniedzami un izskatāmi pieteikumi par ūdens objektu piešķiršanu atsevišķā lietošanā un kādā ūdens objekti izņemami no atsevišķas lietošanas» (Ziņotājs, 1986, Nr. 21). Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. BRESIS Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS Rīgā
15. gada
16. martā APSTIPRINĀTS ar Latvijas PSR Ministru Padomes
17. gada
18. marta lēmumu Nr. 73 NOLIKUMS par kārtību, kādā ūdens objekti piešķirami atsevišķā lietošanā, izmantojami un izņemami no atsevišķas lietošanas
19. Saskaņā ar Latvijas PSR ūdeņu kodeksa
20. pantu ūdens objektus vai to daļas atsevišķā lietošanā piešķir: 1.
21. Latvijas PSR Ministru Padome - ūdens objektus, kuriem ir svarīga tautsaimnieciska vai zinātniska nozīme*, Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES ūdenskrātuvi un Daugavu lejpus Rīgas HES no aizsprosta 5 km garā posmā, kā arī Burtnieku, Engures, Liepājas, Lubānas, Puzes, Rāznas un Usmas ezeru; 1.
22. rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejas - pārējos ūdens objektus, kuri nav norādīti šī nolikuma 1.
23. apakšpunktā.
24. Ministrijām, valsts komitejām, resoriem, uzņēmumiem, iestādēm, valsts, kooperatīvajām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī pilsoņiem, kuri vēlas kļūt par ūdens objekta atsevišķiem lietotājiem, pieteikumi, norādot ūdens objekta atrašanās vietu, tā nosaukumu, platību un izmantošanas mērķi, jāiesniedz: 2.
25. Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejā (par ūdens objektiem, kas norādīti šī nolikuma 1.
26. apakšpunktā) pēc saskaņošanas ar attiecīgā rajona vai pilsētas (republikāniskās pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteju un zivju aizsardzības un zivju krājumu izmantošanas regulēšanas speciāli pilnvarotu valsts iestādi. Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja mēneša laikā izskata iesniegtos materiālus, sagatavo Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma projektu un kopā ar savu atzinumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padomē; 2.
27. attiecīgā rajona vai pilsētas (republikāniskās pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejā (gadījumos, kuri norādīti šī nolikuma 1.
28. apakšpunktā) pēc saskaņošanas ar zivju aizsardzības un zivju krājumu izmantošanas regulēšanas speciāli pilnvarotu valsts iestādi un reģionālo dabas aizsardzības komiteju. Rajona vai pilsētas (republikāniskās pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteja mēneša laikā pieņem attiecīgu lēmumu, kurā norādāma ūdens objekta atrašanās vieta, platība, izmantošanas termiņš un pamatnosacījumi šī objekta ekspluatācijas organizēšanai.
29. Ūdens objekta atsevišķas lietošanas tiesības apliecināmas ar Atsevišķās ūdeņu lietošanas tiesību valsts aktu**, kuru izdod rajonu (pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejas saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes vai rajonu (pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomiteju lēmumu par ūdens objekta piešķiršanu atsevišķā lietošanā.
30. Ūdens objekta atsevišķam lietotājam ūdens objekta izmantošanā jāievēro Latvijas PSR ūdeņu kodeksa
31. pantā paredzētie noteikumi.
32. Ūdens objekta lietotājiem pēc valsts akta saņemšanas par ūdens objekta atsevišķas lietošanas tiesībām jāizstrādā viena gada laikā katra atsevišķā lietošanā piešķirtā ūdens objekta ekspluatācijas noteikumi. Tajos jāparedz zivju aizsardzības, zivju krājumu papildināšanas, atražošanas un iegūšanas pasākumi, hidrotehnisko būvju (ja tādas ir) ekspluatācijas režīms, kā arī to celtniecība (ja nepieciešams) un citi dabas aizsardzības pasākumi. Ekspluatācijas noteikumi jāsaskaņo ar attiecīgo reģionālo dabas aizsardzības komiteju un jāiesniedz apstiprināšanai rajona vai pilsētas (republikāniskās pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomitejā. Grozījumi ekspluatācijas noteikumos tiek izdarīti tādā pašā kārtībā.
33. Ūdeņu vispārējā izmantošana atsevišķā lietošanā nodotajos ūdens objektos notiek saskaņā ar Latvijas PSR ūdeņu kodeksa 37., 42, un
34. pantu, bet ūdeņu otrējā lietošana - saskaņā ar
35. pantu.
36. Atsevišķā lietošanā piešķirtajos ūdens objektos celtniecības, gultnes padziļināšanas un spridzināšanas darbi, derīgo izrakteņu un sapropeļa ieguve, kā arī kabeļu, cauruļvadu un citu komunikāciju ierīkošana, urbšanas un citi darbi, kas ietekmē ūdeņu stāvokli, veicami pēc saskaņošanas ar attiecīgā rajona vai pilsētas (republikāniskās pilsētas) Tautas deputātu padomes izpildkomiteju un ūdens objekta lietotāju.
37. Ūdens objekts vai tā daļas no atsevišķas lietošanas izņemami saskaņā ar Latvijas PSR ūdeņu kodeksa
38. un
39. pantu.
40. Pieteikumus par ūdens objekta vai tā daļas izņemšanu no atsevišķas lietošanas iesniedz un tos izskata tādā pašā kārtībā un termiņos kā iesniegumus par ūdens objekta vai tā daļas piešķiršanu atsevišķā lietošanā.
41. Kontroli par atsevišķā lietošanā esošo objektu pareizu izmantošanu atbilstoši paredzētajam mērķim un izstrādātajiem noteikumiem veic reģionālās dabas aizsardzības komitejas, rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejas, kā arī zivju aizsardzības un zivju krājumu izmantošanas regulēšanas speciāli pilnvarotas valsts iestādes.
42. Strīdus par ūdeņu atsevišķu lietošanu izskata atbilstoši Latvijas PSR ūdeņu kodeksa
43. nodaļā paredzētajiem noteikumiem. ____________________________* Latvijas PSR Ministru Padomes
44. gada
45. septembra lēmuma Nr. 460
46. pielikums. ** Latvijas PSR Ministru Padomes
47. gada
48. oktobra lēmums Nr. 527.